INFORMĀCIJA

Par jaunajiem ASV dolāriem

Vakar, 6.martā, ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers (Larry C.Napper) bija aicinājis žurnālistus uz preses brīfingu, lai iepazīstinātu ar jauno ASV 100 dolāru banknoti, ko laidīs apgrozībā marta beigās. Brīfingā piedalījās arī Latvijas Bankas pārstāvis — tās prezidenta padomnieks un Kases un naudas apgrozījumu pārvaldes vadītājs Uldis Klauss. ASV vēstnieks Lerijs Nepers, apliecinot aizvien labākas latviešu valodas zināšanas, žurnālistus uzrunāja latviski, un vienīgi latviešu valoda skanēja arī līdz brīfinga beigām.

ASV vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers (augšējā attēlā no kreisās), Latvijas Bankas prezidenta padomnieks Uldis Klauss un vēstniecības darbiniece Iveta Aizbalte. Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vēstnieks informēja, ka viņa valstī izstrādāta jauna 100 dolāru banknote, kas Amerikas Savienotajās Valstīs parādīsies apgrozībā 25.martā. Pēc tam pakāpeniski tiks ieviestas arī citu vērtību jaunā parauga dolāru banknotes. “ASV valdība nekad nav atsaukusi savu naudu,” uzsvēra vēstnieks, pastāstot, ka ASV slepenie dienesti ļoti efektīvi strādā, lai atklātu dolāru viltojumus. Vismaz 90 procenti viltoto naudaszīmju tiek atklātas un konfiscētas vēl pirms nokļūšanas apgrozībā. Plašā apgrozībā nonāk tikai apmēram simtdaļa procenta viltotu naudaszīmju no kopējā dolāru skaita.

Lerijs Nepers uzsvēra, ka ASV vēstniecība vēlas sadarboties ar Latvijas Banku, lai nodrošinātu Latvijā godprātīgu attieksmi pret jauno 100 dolāru banknoti. Protams, ir grūti prognozēt, kad jaunā parauga naudaszīmes parādīsies Latvijā, taču vēstnieks uzsvēra, ka nav nekāda pamata šīm banknotēm noteikt citu, eventuāli augstāku maiņas kursu, salīdzinājumā ar vecajām. Vēstnieks aicināja nesatraukties Latvijas iedzīvotājus, kam ir dolāri. “ASV valdība neierobežoti pieņems vecā parauga naudaszīmes,” teica Lerijs Nepers, “Mūsu vēstījums Latvijas Republikas tautai ir vienkāršs: ASV valdība vecā parauga naudaszīmes turpinās uzskatīt par tikpat vērtīgām kā jaunās. Tikpat vienkāršs ir arī ASV vēstniecības vēstījums visiem valūtas tirgotājiem Latvijā.”

Vēstnieks informēja žurnālistus, ka nesen viņam bijusi saruna ar Latvijas banku asociācijas pārstāvjiem un atsaucoties uz asociācijas lūgumu, vēstnieks sagatavojis un tuvākajās dienās visām Latvijas bankām un visām valūtas maiņas iestādēm nosūtīs oficiālu vēstuli angļu, latviešu un krievu valodā, kurā oficiāli apliecināta ASV valdības nostāja un aicināts izturēties vienādi gan pret jaunā, gan vecā parauga 100 dolāru banknotēm, kuru vērtība būs absolūti vienāda.

ASV vēstniecības darbiniece Iveta Aizbalte iepazīstināja žurnālistus ar jaunās 100 dolāru banknotes jauninājumiem. Tajā ir veseli astoņi drošības punkti. Vispirms jau prezidenta Bendžamina Franklina portrets ir lielāks nekā vecā parauga banknotēs un nedaudz nobīdīts sānis, atstājot vietu tāda paša satura ūdenszīmei. Jaunajā naudaszīmē iestrādāta arī vertikāla aizsargjosla no polimēru materiāla, uz kuras sīkiem burtiem rakstīts “USA 100”. Ultravioletajos staros šī josla dod sarkanu atspīdumu. Savukārt lielie cipari “100” drukāti ar īpašu iespiedkrāsu: pretskatā raugoties skaitlis “100” izskatās zaļš, bet slīpi aplūkojot, tas parādās melnā krāsā. Prezidenta un ASV Neatkarības zāles attēli veidoti no īpašas drukas līnijām, ko ļoti grūti atdarināt.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” pārstāvja jautājumu, ASV vēstniecības darbinieki apliecināja, ka jaunā banknote, turpinot ASV naudas zīmju tradīciju, būs tādā pašā izmērā un uz tās, tāpat kā uz agrākajām, būs lasāmi tik būtiskie vārdi “In God we trust” (“Mēs ticam Dievam”).

Latvijas Bankas pārstāvis Uldis Klauss kritizēja daudzās Latvijas bankās un valūtas maiņas firmās sastopamo praksi nepieņemt vecas dolāru banknotes vai arī pieņemt tās ar lielu diskontu. “Ar šo parādību saskaras daudzi trimdas latvieši, tāpat cittautu tūristi, kas ierodas Latvijā,” teica Uldis Klauss, norādot, ka “tā ir ārkārtīgi nopietna problēma, turklāt bez jebkāda pamata”. U.Klauss vēl piebilda, ka tā ir tipiska problēma visām postkomunisma valstīm, kur cilvēki pieraduši pie krāpšanas — valdības ne reizi vien atcēlušas pašu ieviesto valūtu.

Uldis Klauss, atgādinot, ka ir gan Latvijas Republikas, gan ASV pilsonis, uzsvēra, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība nekad neatsauks pašas ieviestās naudaszīmes. “Ja jums atradīsies 130 gadus veca dolāru banknote, tad jūs to varēsiet bez problēmām apmainīt pret jaunu,” teica U.Klauss, uzsverot, ka Latvijas komercbanku un valūtas maiņas firmu nepamatotā vecu banknošu diskriminācija kaitē starptautiskā tūrisma attīstībai Latvijā. “Latvija jau tā nav lēta valsts. Bet kroni visam uzliek bankas ar šo lielo diskontu,” teica Uldis Klauss. Viņš teica, ka vairāk iespēju “iekrist” uz viltojumu ir, saņemot jaunu banknoti, kas tikko iznākusi no iespiedmašīnas. Vecas banknotes, kas ilgi atradušās apgrozībā, ir daudz ticamākas.

Viltojumu kontekstā bija arī “Latvijas Vēstneša” jautājums: Vai dolāru viltojumu mēģinājumi Latvijā ir biežāki vai retāki nekā citās valstīs? Lerijs Nepers atbildēja, ka dolāri tiekot viltoti visās valstīs. Ņemot vērā, ka apmēram divas trešdaļas no dolāru kopējās masas apgrozās ārpus ASV, ir saprotamas Savienot Valstu administrācijas rūpes par viltojumu atklāšanu un viltoto naudaszīmju konfiscēšanu. Šajā jomā ļoti aktīvi darbojas ASV Federālais izmeklēšanas birojs. Jau minētais fakts, ka apgrozībā nokļūst tikai procenta simtdaļa viltotu dolāru (no kopējās dolāru masas), raksturo caurmēra situāciju visās valstīs, tātad arī Latvijā.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai ASV valdība ir domājusi par kādām sankcijām pret vecāka gadagājuma banknošu diskriminēšanu, L.Nepers teica: “Mūsu mērķis nav lietot nekādas sankcijas. Mums arī nav tādu līdzekļu, lai lietotu sankcijas citās valstīs. Taču mēs ļoti lūdzam masu mediju parstāvjus mums palīdzēt, izskaidrojot sabiedrībai patieso situāciju: vecās dolāru naudaszīmes ir vienlīdz vērtīgas ar jaunajām, un ASV valdība tās nekādā ziņā nedevalvēs un neizņems no apgrozības.”

Savukārt Uldis Klauss atgādināja, ka līdzīgs naudaszīmju atjaunināšanas process, padarot tās aizvien grūtāk viltojamas, notiek arī Vācijā, Anglijā, Francijā un daudzās citās valstīs. U.Klauss vēl piebilda, ka Savienotajās Valstīs viltotāji tiek ļoti bargi sodīti, piespriežot cietumsodu pat līdz 25 gadiem. “Diemžēl Latvijā tā nav. Bet mēs taču krāpjam paši sevi,” viņš sacīja.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors