DIPLOMĀTIJA

Flandrijas Ministru prezidents atvadoties

Preses konferencē

Viens no šīs nedēļas nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas starptautiskajos sakaros noteikti bija Flandrijas Ministru prezidenta Luka van den Brandes (Luc van den Brande) oficiālā vizīte Latvijā otrdien, 5.martā. Vakarrīt viņš jau devās vizītē uz Lietuvu.

Luks van den Brande vērtējumu par savu vizīti sniedza viesnīcā “Radisson SAS–Daugava” sarīkotajā preses konferencē. Tās ievadā viņš otrdien noslēgto Flandrijas un Latvijas Republikas sadarbības līgumu nosauca par mūsu turpmākās sadarbības politisko pamatu un reizē arī šīs sadarbības konkretizāciju. Luks van den Brande uzsvēra savas zemes nozīmīgo ekonomisko potenciālu — Flandrijā koncentrēti apmēram 60 procenti no Beļģijas ekonomikas. Čpaši nozīmīga un perspektīva sadarbības aspektā ir Antverpene ar savu iespaidīgo ostu, šajā pilsētā koncentrēti apmēram 30 procenti no visas Flandrijas ekonomikas.

Luks van den Brande uzsvēra, ka Flandrija ir ieinteresēta paplašināt sadarbību ar visām trim Baltijas valstīm. Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, ar ko, viņaprāt, atšķiras Latvija, Lietuva un Igaunija un vai Flandrijas sadarbības plānos kādai no Baltijas valstīm ierādīta prioritāte, Ministru prezidents sacīja: “Esmu bijis pārāk īsu laiku Igaunijā (pirmdien) un Latvijā (otrdien), un vēl neesmu bijis Lietuvā. Tas ir pārāk maz, lai es spētu sniegt triju valstu salīdzinošu analīzi. Taču mēs Flandrijā domājam, ka Baltijas valstīm būtu izdevīgi veidot ekonomisku savienību — līdzīgu Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas izveidotajam Beniluksam. Šādai savienībai būtu vērā ņemama nozīme Eiropā. Taču nenoliedzami katrai no Baltijas valstīm ir savas īpatnības. Piemēram, Latvijas ekonomikā, manuprāt, īpaša nozīme ir neaizsalstošajai Ventspils ostai.” Luks van den Brande atzīmēja, ka Flandrijai un Latvijai kopīgs elements ir šo zemju relatīvi nelielie apjomi. Tas paver iespēju dot savu unikālu ieguldījumu Eiropas kultūru sadarbībā. Viesis uzsvēra, ka Flandrija ir viena no valstīm, kas pieder pie Eiropas Savienības “kodola”, un arī Beniluksa savienībā Flandrijai ir vērā ņemama loma. “Flandrija ir vārti, kas ved uz Eiropu,” teica Ministru prezidents, norādot, ka tādi vārti ir arī Latvija un šai mūsu valsts lomai jākļūst nozīmīgākai. “Mēs Flandrijā jūtam simpātijas pret Latvijas smago vēsturi un cieņu pret latviešu tautu par jūsu ciešo gribu dot savai nacionālajai identitātei politisku veidolu. Latvija atrodas Eiropas krustcelēs, un tas paplašina Latvijas ārējā tirgus nozīmi. Flandrija atrodas citā reģionā — pie Ziemeļjūras, un kā partneris jūs neapdraud. Bet mēs esam jūsu rīcībā.”

Luks van den Brande atkārtoti pakavējās pie Flandrijas un Latvijas sadarbības līguma, raksturojot to arī kā “politisko ietvaru” abu zemju turpmākajai sadarbībai. Viņš uzsvēra, ka līgumam vijas cauri atziņas par Eiropas Savienības turpmāko attīstību. “Esmu pārliecināts, ka jānotiek Eiropas Savienības padziļināšanās procesam, — citādi šī organizācija zaudēs savu jēgu. Jo Eiropai ir nākotnes izredzes tikai tad, ja tajā roku rokā iet vienādība un daudzveidība (valstu nozīmē).”

Raksturojot konkrētus sadarbības faktus, Luks van den Brande atgādināja, ka jau pērn Flandrija investējusi Latvijā apmēram vienu miljonu dolāru. Pēc viņa domām, īpaša vērība turpmāk jāpievērš vispārējām attīstības tendencēm Eiropā. “Pats svarīgākais šajā kontekstā ir jauno cilvēku izredzes un darbība,” sacīja viesis. “Mēs ierosināsim īstenot studentu apmaiņas projektu. Tāpat aktuāla ir informācijas apmaiņa par banku darbību.”

Flandrijas valdība tāpat vēlas sekmēt Liepājas reģiona attīstību. Pēc Luka van den Brandes domām, izmantojot PHARE atbalstu, Flandrija varēs piedalīties arī citos Latvijai nozīmīgos projektos. “Mums, protams, intensīvi jādomā par sadarbību kuģniecības jomā,” teica Flandrijas Ministru prezidents. Viņš pastāstīja, ka Flandrijas valdībai ir izstrādāts īpašs ostu automatizācijas un pārvaldes projekts, kas varētu būt ļoti piemērots gan Rīgas, gan Ventspils un Liepājas ostām.

Augstais viesis pauda gandarījumu par Rīgā atklāto flāmu mākslinieku gleznu izstādi un piebilda, ka arī Antverpenes Mākslas muzejs būtu ieinteresēts eksponēt šādu izstādi. Luks van den Brande atzīmēja, ka flāmi, tāpat kā latvieši, esot lieli dziedātāji, un izteica prieku par gaidāmo latviešu kora piedalīšanos Flandrijas mūzikas festivālā “Jubilate”. Viņš arī domā, ka Latvijai, tāpat kā abām pārējām Baltijas valstīm, būtu lietderīgi piedalīties slavenajā Gentes gadatirgū aprīlī.

Atbildot uz Latvijas žurnālistu jautājumu par flāmu valodas nozīmi, Luka van den Brandes viedoklis bija tāds, ka tai vajadzētu kļūt par vienu no Eiropas Savienības valodām. “Valodas izvēle nav tikai principu, tas ir arī demokrātijas jautājums,” teica Flandrijas Ministru prezidents, plaši argumentējot flāmu valodas tiesības uz plašāku pielietojumu mūsdienu Eiropā.

Savu oficiālo vizīti Latvijā Flandrijas Ministru prezidents vērtēja kā intensīvu un ļoti sekmīgu. Nav šaubu, ka Luka van den Brandes vizīte dos jaunu impulsu Latvijas un Flandrijas sadarbības izvēršanai.

Tā bija nozīmīga arī Flandrijas politiķu un visas flāmu tautas nacionālās pašapziņas apliecināšanai. Ministru prezidenta Luka van den Brandes oficiālā vizīte Latvijā un Flandrijas un Latvijas parakstītais sadarbības līgums uzskatāmi demonstrēja Flandrijas kā Beļģijas Karalistes autonomā apgabala plašās tiesības un to realizāciju. Flandrijas Ministru prezidenta vizīte Latvijā bija arī laba “prelūdija” Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizītei Beļģijā, kas paredzēta no 25. līdz 28.martam.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors