• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
29. februāra sēde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.03.1996., Nr. 42 https://www.vestnesis.lv/ta/id/28433

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Frakciju viedokļi pēc 29.februāra plenārsēdes Latvijas Radio tiešraidē

Vēl šajā numurā

07.03.1996., Nr. 42

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

29. februāra sēde
Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 40.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

A.Saulītis (TKL). Godājamo Prezidij, godājamie kolēģi! Protams, visi ir noguruši, šodien ir tāda debašu diena, strīdamies, runājam, bet tāpēc mēs te esam. Jārunā, jāsaka, labāk, aktīvāk jāstrādā, jāreaģē uz katru valdības un vēl jo vairāk prezidenta soli, jāaizrāda, jāpasaka, jānovērtē tā vieta, un tad varbūt nevajadzēs nākamajam Ministru prezidentam sūkstīties par 1 miljardu lielu valsts parādu.

Es runāšu atklātu valodu. Savā politiskajā darbā septiņos gados es esmu piedalījies apmēram tūkstoš dažādos politiskos pasākumos, mītiņos, konferencēs. Esmu bijis tiešā saskarsmē, atkārtoju, tiešā saskarsmē, apmēram ar simt tūkstošiem Latvijas Republikas pilsoņu. Pirmajā atmodas laikā izcēlās šāds jautājumu klāsts — vairāk bija politisku jautājumu par valsts statusu, neatkarību un tā tālāk. Tālāk bija valodas jautājums, pilsonības jautājums. Pēdējā posmā mēs visi redzam, ka pirmajā vietā visās tikšanās reizēs sāk prevalēt sociālais bloks — pensijas, pabalsti, algas, komunālie maksājumi, darba jautājumi, un nekur es neesmu dzirdējis, ka kāds vēlētājs teiktu, ka nu ir par daudz mūsu valstī atklātības, ka ir vajadzīgs tāds likums, kas ierobežotu informāciju. Es gribētu šajā zālē lūgt kolēģus deputātus, kas ir savās tikšanās reizēs ar vēlētājiem redzējuši vai dzirdējuši, ka vēlētāji viņiem iesaka, lai informācijas viņiem būtu mazāk. Lūdzu, paceliet roku, kas to ir dzirdējis. Es vismaz gribu redzēt, vai ir tādi vai nav. Nu paceliet roku! (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Tu jau neesi vienīgais!”) Jā, ir. Paldies! Kiršteina kungs ir, jā... Kiršteina kungam ir īpašas... Paldies, Kiršteina kungs, ka jums vismaz uz to bija drosme! Vēlētāji tikšanās reizēs izteicās tieši pretēji, ka viņiem trūkst šīs informācijas, īpaši starpvēlēšanu periodā, ka nebrauc politiķi. Viņi jau negrib tos politiķus, bet grib caur viņiem kaut ko dzirdēt informācijai, grib piedalīties valsts darbā, grib līdzdarboties. Es domāju, ka tas ir apsveicami. Ministru prezidents arī aicina uz to, ka visai tautai jādarbojas līdzi valsts celtniecības darbā. Kā var līdzdarboties, ja nezina, kur un kā, un kādā veidā darboties.

Vēl jo vairāk mani pārsteidz, ka tas nāk no prezidenta kunga. Nu tas ir pilnīgi nepieņemami. Kāpēc? Prezidenta kungam tieši būtu jārūpējas par to, lai mūsu valstī katram pilsonim būtu tiesības pēc iespējas aktīvāk piedalīties valsts dzīvē, pēc iespējas vairāk zināt, kas notiek šajā valstī. Es vēl saprastu, ja tas nāktu no aizsardzības, no iekšlietu institūcijām, no SAB, no vēl kaut kādas struktūras, es to vēl kaut kādā veidā mēģinātu akceptēt un pieņemt, bet, ka tas nāk no Valsts prezidenta, kam ir tiešs pienākums rūpēties par Satversmes darbu, un Latvijā, starp citu, Satversme ir viena no demokrātiskākajām, var pat droši teikt, pasaulē, tas ir vairāk kā dīvaini. Es domāju, kāpēc tas tā ir. Un es to saistu ar to, ka ir sākusies vēlēšanu, prezidenta vēlēšanu kampaņa. Ir dīvaini redzēt, ka prezidents pēc trīs gadu klusēšanas pēkšņi nāk ar vienu likumprojektu. Es to saistu ar to, ka prezidents grib veidot savu likumdevēja tēlu. Trīs gadi nu ir klusēti, pēdējās simt dienās sava prezidenta amata pildīšanas laikā nu viņš nāk ar tādu vispār diskutējamu likumu. Es to saistu arī ar tādu lietu, ka viņš grib tomēr parādīt, ka viņš kaut ko vēl joprojām dara. Bet tas prezidenta kungam bija jādara pirmajās simt dienās. Ja viņš vēl grib, lai šis likumprojekts būtu steidzams, kāpēc tad viņš pirmajās simt dienās sava amata pildīšanas laikā nenāca šeit tribīnē un neteica vai kādu nedeleģēja teikt, ka ir nepieciešams tāds likums un ka tas, tikai tas glābs mūsu tautu no visām nelaimēm, kas mūs ir piemeklējušas. Man tas ir pilnīgi nepieņemami. Un ļoti aktīvu politisko darbību sevišķi pēdējās simt dienās, es uzsveru, šodien jau faktiski ir sākušās prezidenta amata pildīšanas pēdējās simt dienas, šajā periodā aktīvu darbību dēvē arī par populisma pazīmi. Kā savādāk lai to novērtē, ja trīs gadi ir neizlēmīga klusēšana un ja vēl to sasaista kopā ar šiem reidiem mūsu karaspēka daļās, ko pavada televīzijas operatori? Es domāju, ka prezidenta reklāma ir sākusies un ir sākusies tieši uz mums, uz deputātiem. Un, zinot to, cik grūti bija apstiprināt valdību, kad faktiski viena balss izšķīra — valdībai būt vai nebūt, es domāju, ka šis darbs nav veltīgs un tiek strādāts uz katru balsi, lai pie vismazākās varbūtības panāktu vislielāko iespēju atkal un atkal kļūt par prezidentu.

Es gribētu arī... biju sagatavojies un paņēmu likumprojektu, lai runātu konkrēti pa pantiem. Bet tik tiešām, kolēģi, atļaujiet man to nedarīt, jo Čerāna kungs... Es neesmu zinātņu doktors informātikā un ar to saistītās jomās, viņš jau izstāstīja šo konceptu, un Mauliņa kungs to arī papildināja. Es negribētu kavēt jūsu laiku, bet es to saku tāpēc, ka man ir sagatavota šī runas daļa arī par konkrēto, lai neteiktu, ka runāju tikai vispārīgas frāzes. Paldies jums, kolēģi!

Protams, ka galvenā sāls ir tā, ka nevar noteikt, kurš tad būs tas atbildīgais, kurš pateiks, kas ir slepeni un kas nav. Un beigu beigās tomēr visur pret visām kaitēm atkal un atkal tiek teikts — Ministru kabinets visu noteiks. Ir jums problēmas — neuztraucieties, tās atrisinās Ministru kabinets. Man nav pieņemama šāda nostāja, ka visu deleģēsim Ministru kabinetam, visu deleģēsim izpildvarai. Un mēs tad redzam, ka ar katru dienu, ar katru stundu opozīcijai tiek ierobežota līdzdarbošanās konstruktīvā valsts darbā. Nu padomājiet paši — vai var konstruktīvi līdzdarboties valsts celtniecības attīstības darbā, ja nav informācijas? Nu tas taču ir pilnīgi skaidrs! Mūs no rīta līdz vakaram lamā — jūs neesat konkrēti, jūs neesat konstruktīvi, tādi, šitādi un vēl nezin kādi, bet tad, kad iet runa, ka mēs jau to gribam darīt, mums saka — jūs tērējat valsts naudu uu uzdodat jautājumus. Mauliņa kungs pilnīgi pareizi pateica — mēs nevaram iegūt informāciju, mēs gribam jums palīdzēt, bet jūs nepieņemat, grūžat nost, neļaujat. Kāpēc? Es gribu pateikt arī to, ka mēs jau esam dzīvojuši 50 gadus tādā sabiedrībā, kur bija šī informācijas blokāde, kur uz vispārcilvēciskajām vērtībām tika uzlikts zīmogs “īpaši slepeni”. (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Nebūtu tevi izmetuši no Kristīgo demokrātu savienības!”) Mēs jau to izbaudījām, kā tas viss bija. Mēs izbaudījām arī to, Kiršteina kungs, ka 50 gadu nebija opozīcijas, un, ja jūs būtu, teiksim, vadošās PSKP kaut kāds darbonis, jums būtu paradīze, neatrastos neviens, kas jums pasaka pretī kaut vienu vārdu. Un, ja viņš atrastos, tad, man liekas, pēc zināma laika “labrīt” teiktu baltajiem lāčiem. Šis informācijas bads, kurā mēs dzīvojām, bija vienkārši nāvējošs. Un šeit es gribu pateikt paldies Amerikas Savienoto Valstu kongresam, kas finansēja Rietumu raidstacijas un kaut kādā veidā mums ļāva izdzīvot šajā informācijas badā. Bet mēs jau neko nemācāmies, mēs esam izgājuši šo tuksnesi, mums ir kolosāla imunitāte pret komunisma teroru, mēs pat varētu dalīties ar citām tautām, progresīvajām nācijām, kas nav izbaudījušas to ... Bet mums jau neko neļauj darīt, ierobežo, ierobežo, ierobežo... Presē ierobežo, radiofonā ierobežo, televīzija ierobežo. Tagad griež nost informāciju... opozīcija nav vajadzīga. Kungi, es domāju, ka deputāti... Mani mamma mācīja, ka nekad nevajag teikt nē, ka tu būsi nabags vai tu nokļūsi cietumā. Dārgie kolēģi pozīcijā! Nekad nesakiet nē, ir piemēri, kas liecina, ka arī jūs nokļūsiet opozīcijā. Padomājiet par to, cik jums būs grūti strādāt, cik jums būs grūti iegūt informāciju! Un redzot, kā situācija attīstās, tad šis opozīcijas laiks jau klauvē pie jūsu sirdsapziņas durvīm, bet jūs vienkārši gribat izlikties un nedzirdēt šo vēsturiskā izaicinājuma klauvējienu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Krisberga kungs, jūs sešas minūtes izmantosit? Kiršteina kungs, jūs sešas minūtes izmantosit? Aleksandrs Kiršteins — Ministru kabineta vārdā!

 

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Vajadzētu varbūt beigt šeit debatēt par ļoti nepieciešamu likumu, jo mums šodien darba kārtībā ir likumprojekts “Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības mieram” līgumu…” Es gribētu šeit pateikt, ka nav piedodama Saulīša kunga nezināšana, ka visās valstīs likums aizliedz izplatīt militāro informāciju. Tā netiek dota opozīcijai, kura sadarbojas sevišķi ar kaimiņvalstīm. Un divu veidu informācija ir slepena — tā ir militārā informācija un ziņas par cilvēka veselības stāvokli, kas jums nāk par labu. Tāpēc es gribētu nobeigt ar divām lietām.

Godājamais Saulīša kungs! Ja jūs par blēdībām nebūtu izmests no kristīgajiem demokrātiem, jums nebūtu jāvaimanā par atrašanos opozīcijā.

Otrkārt, es aicinu nobalsot par šā likuma nodošanu komisijām, lai varētu to normāli izstrādāt, jo pretējā gadījumā mēs nesadarbosimies ar NATO, mums nebūs pieejama slepenā militārā tehnoloģija un mēs nepiedalīsimies operatīvās plānošanas darbā. Un nevajag šeit opozīcijai apvainoties. Tādi paši likumi ir Vācijā, kur “zaļie” netiek pielaisti, un Čerāna kungs to labi zina, tādi paši likumi ir Francijā un Itālijā, kur komunisti nepiedalījās militārajā plānošanā NATO struktūrās. Tāpēc beigsim ākstīties, nerunāsim šeit to, ko mēs nezinām! Godājamie kolēģi, nobalsojam un nekavējam laiku šeit, nobalsojam par šā likumprojekta — es atzīstu, vēl neizstrādātā, bet tomēr vajadzīgā likumprojekta — nodošanu komisijām, kur mēs to uzlabosim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, jūs četras minūtes izmantosit? Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Otro reizi.

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es nekādā ziņā negribu noliegt to, ka militārajai informācijai būtu jābūt slepenai, bet man tomēr būtu lūgums Kiršteina kungam izlasīt šo likumprojektu, kuru viņš šeit tik kaismīgi aizstāv, jo tur ir runāts ne tikai par šādas informācijas aizstāvību, bet ļoti liels procents ir likts arī tieši uz dienesta informācijas un valsts pārvaldes informācijas aizsardzību. Tas ir tas punkts, pret kuru mums ir galvenās pretenzijas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

 

(P ā r t r a u k u m s)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godājamie kolēģi, ieņemiet vietas! Turpinām darbu. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Arī tie, kuri ir nokavējušies un nāk! Nupat uzstājās opozīcija un centās ieskaidrot, ka tikai opozīcijas pārstāvjiem ir iebildumi pret Prezidenta uzrakstīto likumprojektu. Nu, ko lai dara? Var jau būt, ka visai pozīcijai ir vienāds noskaņojums, bet es domāju, ka es nebūšu vienīgais “baltais zvirbulis” šajā pozīcijas korī. Man nav skaidrs, kāpēc tie lieliskie likumdevēji, kuri sēdēja 5.Saeimā un sevi dēvē par augsti kompetentiem cilvēkiem, un jaunos deputātus bieži vien apsaukā par nekompetentiem un neizglītotiem, noraidīja likumprojektu par informācijas atklātību. Acīmredzot šie ir tie faktori, par kuriem runāja opozīcija, ka šobrīd, neskatoties uz to, ka jebkura līmeņa deputāts — pat 6.Saeimas deputāts, pat tajā laikā komisijas vadītājs, nespēja dabūt vajadzīgo informāciju.

Piemērs no visaugstākā līmeņa. Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs Griķa kungs nav sniedzis man nepieciešamo darba informāciju jau vairāk nekā pusgada laikā. Četri atgādinājumi.

Viszemākajā līmenī. Namu pārvalde, kur es dzīvoju, nespēj nekādi aprēķināt, kāpēc man ir jāmaksā tik daudz par elektrību vai ūdeni, vai dzīvokli, jo tas taču visiem esot pats par sevi saprotams un aprēķinu metodika esot dienesta noslēpums. Likums vēl nav pieņemts. Noslēpums jau ir.

Man gribas tikai pateikt vienu lietu. Es laikam atturēšos, jo tomēr tas cilvēks, kuram es gribēju adresēt savas meitas teicienu... Apmēram piecus gadus atpakaļ, tad, kad mana meita bija tikai 14 gadus veca, viņa redzēja manā ofisā šo cienījamo politiķi, kurš centās pierunāt mani un es tiku pierunāts viņa partijai rakstīt ekonomisko sadaļu pirms 5.Saeimas vēlēšanām. Viņa pateica: “Vai velns, tēti, kur tik glups un tik glums cilvēks!” Viņam ir diezgan līdzīgs uzvārds manējam. Man žēl, ka mums ir vienādi sākuma burti. Bet nu tik ņirdzīga izteiksme cilvēkam, kurš brauc ar tik dārgiem džipiem, ko taisnība, dēls viņam esot iedevis, un kurš pārstāv šobrīd Latvijas valsti Eiropā. (Starpsauciens no zāles: “Sauc vārdā!”) Saukt vārdā? Man šķiet, ka jūs jau redzat...

Sēdes vadītāja. Deputāti, lūdzu neveidot savstarpēju dialogu, tas ir aizliegts Kārtības rullī.

 

V.Krisbergs. Dialoga nebija. Bija replika no zāles un manas runas turpinājums, Kreituses kundze.

Man gribētos pateikt tikai vienu lietu. Ja mēs šodien jebkuram ierēdnim, un šķiet, ka prezidents šobrīd sāk tēlot visaugstāko ierēdni Latvijā, atļausim noteikt, kas ir slepens un kas ir tomēr žēlsirdīgi atmetams, tad gan mēs ļoti tālu tiksim. Labi, ka vismaz mums ir deputāti, kuri sēž zālē, lasa avīzes un komisijās bieži vien pasaka: “Es esmu nekompetents!” Viņiem nekādu informāciju sevišķi aizsargāt nevajadzētu, jo nav jau tās tik daudz. Bet es nesaprotu, ja mēs runājam par antikorupcijas normām... Un es uzdrošināšos apgalvot, ka pirmais reālais cīnītājs pret korupciju laikam biju es, ko atzīmēja mūsu pirmais premjerministrs. Jā, mēģinot pat saukt mani pie tiesas par šo frāzi. Tad, kad daudzi šeit sēdošie deputāti mani lūdza izskaidrot vārda “korupcija” nozīmi. Viņiem bija slinkums atšķirt 1939.gada Konversācijas vārdnīcu.

Man gribētos pateikt citu lietu. Pat komunistu režīmā, pat Gorbačova laikā saprata, ka cīnīties ar visādām nelikumībām var tikai ar atklātību. Man ir ļoti patīkami, ka, piemēram, Ādamsona kungs to ļoti labi saprata tad, kad apvainoja Šķēles kungu kaut kādās nelikumībās. Viņš nodeva atklātībai pat operatīvo informāciju. Tā ka galu galā nav jau tik traki arī ar tām slepenajām lietām. Nekas traģisks taču tāpēc nenotika. Redziet, cik patīkami, ka Ādamsona kungs man piekrītoši māj ar galvu pat. (Smejas. No zāles deputāts J.Ādamsons: “Nepiekrītoši!”)

Man gribas pateikt tikai vienu lietu. Ja mēs gribam atgriezties pie pirmajām nodaļām — jebkurā mūsu uzņēmumā, atcerieties, bija tāda “pervij otdel”. Ja mēs gribam atgriezties pie tā, ka pat, atklāti sakot, laikam tualetes papīra cenu veikalā varēs uzskatīt par dienesta noslēpumu, nu tad sāksim prezidenta vēlēšanu kampaņu un paziņosim par viņa radīto likumprojektu ar vārdiem: “Tas ir labi!”

Atcerieties, bija mums viena tāda mistiska persona, kas sešas reizes pateica: “Tas ir labi!” Es saprotu, ka mūsu cienījamais likuma iniciators grib nokļūt Dieva lomā. Diemžēl šī dievība, es baidos, novedīs pie absolūtas dezinformācijas valstī, jo jau šodien mēs daudz ko nevaram savam darbam dabūt, iedzīvotājs nevar dabūt neko zināt, kas pienākas viņam zināt. Ir ļoti interesanti, ka šobrīd likumprojektā ir tieši pretējais tam, ko noraidīja augstas klases profesionāļi, sēžot 5.Saeimā. Tur bija teikts: “Nodokļu maksātājam ir tiesības iegūt no valsts un pašvaldību vadītājiem visas nepieciešamās ziņas, izņemot tās, kuras ir noslēpums.” Šobrīd viss būs noslēpums, un ja nu kaut ko aizmirsīs, tad, kamēr nebūs steidzīgā kārtā arī tam uzlikuši grifu “konfidenciāls” vai “slepens”, vai “sevišķi slepens”, to varēs iegūt.

Ticiet man, man šķiet, ka man nebūs jūs sevišķi jāpārliecina, ka sevišķu simpātiju pret “dzelteno presi” man nav. Un tomēr tās sauklis “Lasītājam ir tiesības zināt visu!” ir dziļa taisnība.

Jā, ir jau arī kāds teicis, ka nekas jau labāks nav izgudrots par demokrātiju. Un viens no demokrātijas elementiem tomēr ir atklātība. Un šķiet, ka nevienam nav dogmatiski jāsāk pierādīt, ka, teiksim, tas ložu skaits, kurš ir izsniegts vienam zemessargam automāta komplektam, nav obligāti jāzina. Varbūt, ja Latvijas armijai būs divas atomzemūdenes, tad cik tur raķešu galviņas tiks uzstādītas, arī nav obligāti jāzina. Tāpēc jau arī bija šī piebilde, “izņemot to, kas ir valsts noslēpums”. Bet nevar būt tā, ka izņēmums ir tas, kas ir vajadzīgs visiem, konkrēti — atklātība. Es aicinu, kā vienmēr “baltais zvirbulis” — noraidīt.

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

J.Ādamsons (LC). Cienījamie kolēģi! Mani tik tiešām laikam grūti ir nosaukt par šī Valsts prezidenta fanu un atbalstītāju. Bet es tomēr gribētu nerunāt par Valsts prezidentu, kā te šodien atkal ir izskanējis, bet par būtību. Vai šis likums mums ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs. Diemžēl 5.Saeima analoģisku likumprojektu noraidīja. Uz šodienu mēs esam viena no nedaudzajām valstīm, kam nav sava likuma, kurš saturētu valsts noslēpuma jēdzienu kā tādu. Uzreiz oponējot Krisberga kungam, varu pateikt, ka diemžēl jūs esat pārpratis. Es neesmu no šīs tribīnes izpaudis nevienu operatīvu informāciju. Man gan izraisīja izbrīnu Mauliņa kunga uzstāšanās. Diemžēl Mauliņa kungs pastāvīgi uzsver, ka viņš ir jurists. Tad, Mauliņa kungs, jums vajadzētu iepazīties ar atsevišķiem likumiem, kuri paredz, ka uz ikvienu pilsoņa iesniegumu ierēdnim ir jāatbild 15 dienu laikā. Ja ir nepieciešama papildu informācija, tad atbilde ir jāsniedz 30 dienu laikā, par to informējot iesniedzēju.

Ir cita lietas būtība. Diemžēl jūsu frakcijas vadītājs Kostandas kungs mēģinot, pareizāk sakot, izmantojot savas deputāta pilnvaras, centās piekļūt visā pagājušās Saeimas laikā pie operatīvās informācijas. Tā, piemēram, es kā iekšlietu ministrs saņēmu jautājumu no Kostandas kunga, lai es sniedzu viņam pilnu operatīvo informāciju par situāciju Latvijas kuģniecībā vai pilnu operatīvo informāciju par Krievijas specdienestu darbību šeit. Un tas jau ir pavisam cits, nevis tas, ka viņš nesaņēma atbildi. Arī Kostandas kungs saņēma no manis atbildi. Tas, ka viņš nebija apmierināts ar šīs atbildes saturu, tās ir viņa problēmas. Un es tomēr aicinātu deputātus atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām un pēc tam jau iestrādāt tās normas, par kurām šeit tik dedzīgi ir runāts. Paldies!

Sēdes vadītāja. Oskars Grīgs, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts!

 

O.Grīgs (TB). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es arī lūgtu ne vien savā vārdā, bet apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” vārdā atbalstīt šo likumprojektu. Un aiz viena tāda sīka iemesla es pašlaik negribu iztirzāt, kas tur pašlaik ir rakstīts tajā likumā, bet, redziet, arī starp mums, deputātiem, es vārdā negribu nosaukt, vairāki ārkārtīgi sirsnīgi apmeklē dažas vēstniecības un rakstiskā veidā visāda veida ziņas sniedz. Vai pat noslēpumus vai ne noslēpumus, bet tas jau pirmkārt pārkāpj ētiku un vēl kaut ko pārkāpj. Varbūt arī sniedz visādas slepenas ziņas vai ne slepenas. Ja jūs vēlaties, varētu arī es nosaukt vārdus un uzvārdus, kas tās ir apmeklējis, bet es nedomāju, ka šeit tas būtu pārāk ētiski darīts. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Pirms balsojam par atzinumu, mums ir jāizskata priekšlikums iekļaut komisiju skaitā arī Eiropas lietu komisiju. Deputātiem iebildumu nav.

Tātad lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likums” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Nacionālās drošības komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Eiropas lietu komisijai, nosakot ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 9, atturas — 9. Lēmums pieņemts.

Nākamā dienas kārtības sadaļa “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrī-vošanu no amata”. Diemžēl Saeimas Prezidijā ir uzkrājusies vesela rinda jautājumu, kas mums ir jānodod tālāk adresātiem.

Deputātu Lujāna, Bartaševiča (ja es nosaucu nepareizi, tad, lūdzu, labojiet), Rudzīša, Gannusas un Stroda jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedram Ziedonim Čeveram un Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, Ministru prezidenta biedram Mārim Gailim par valdības rīcību iespējamo plūdu gadījumā. Nododam jautājumu Ministru prezidenta biedram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.

Deputātu Valdmaņa, Bāna, Dilbas, Rubuļa un Rubina jautājums ārlietu ministram Valdim Birkavam par Latvijas Republikai nodarītajiem zaudējumiem Otrā pasaules kara laikā un valdības rīcību šajā sakarībā. Nododam jautājumu ārlietu ministram.

Deputāta Saulīša, Mauliņa, Gannusas, Čerāna, Stroda, Rubina, Kazāka, Grīnberga, Liepas un Rudzīša jautājumi Latvijas Republikas labklājības ministram Vladimiram Makarova kungam un veselības valsts ministram Viņķeļa kungam par medicīnas personāla interešu aizstāvību. Nododam jautājumus labklājības ministram un veselības valsts ministram.

Deputātu Čerāna, Kazāka, Zelgalvja, Liepas, Grīnberga...Vienu momentu! Jā, motivācijai, bet tūlīt mēs tiksim skaidrībā, jo 51 jau ir bijis tribīnē. Tāpēc tagad uzmanību uz dienas beigām.

Tātad atgriežamies pie jautājuma par medicīnas personāla interešu aizstāvību. Vārds pamatojumam Andrim Saulītim, frakcijas “Latvijai” deputātam!

 

A.Saulītis (TKL). Šeit, šajos jautājumos iet runa par to, ka vidējam medicīnas personālam sertifikācijas procesā ir jāmaksā pārāk liela samaksa. Tātad par vienu sertifikātu jāmaksā līdz 13 latiem. Un šeit, kaut arī sertifikācijas līgumā ar Ārstu biedrību ir noteikts, ka Māsu, vecmāšu, feldšeru un laborantu asociācija var veikt šo sertifikāciju, viņi to veic par pieciem latiem. Es gribu atgādināt, ka māsām vispār algas ir minimālā stāvoklī. Sevišķi vidējam medicīnas personālam. Feldšeriem un citiem darbiniekiem ir 30 — 35 lati. Un viņiem šīs summas ir nepanesamas. Es domāju, ka Ārstu biedrības kontrolē varētu ļaut veikt šo māsu sertifikācijas procesu, ka šeit valdībai nevajadzētu pārāk īpaši iejaukties, un īpaši iejaukties nevis kvalitātes uzlabošanā, nevis procesa uzlabošanā, bet tikai naudas iekasēšanā. Es gribu darīt jums zināmu, ka cilvēki paši organizē padomi, veic šo sertifikācijas procesu, izdara visu nepieciešamo. Nē, valsts vēl iejaucas un no tā mazuma vēl grib sev pelnīt. Es gribu pateikt, ka medicīna nav tā sfēra, kur valsts varētu pelnīt, vēl jo īpaši no vidējā personāla.

Es gribētu tik tiešām lūgt labklājības ministru un veselības valsts ministru Viņķeļa kungu tik tiešām palīdzēt šim procesam. Es negribētu, lai tieši šis jautājums tiktu politizēts. Es gribu, lai to ātrāk atrisinātu un lai šie cilvēki, kas nodarbojas ar profesionāliem jautājumiem, varētu to darīt tāpat, kā darīja līdz Labklājības ministrijas iejaukšanās procesam šajā darbā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tātad nododam jautājumu labklājības ministram un veselības valsts ministram.

Deputātu Gannusas, Mauliņa, Čerāna, Saulīša, Grīnberga, Stroda, Rudzīša, Kazāka, Dunkera un Rubina jautājumi Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Gaiļa kungam par dabas resursu nodokļa izmantošanu. Vārds pamatojumam Guntai Gannusai, frakcijas “Latvijai” deputātei!

 

G.Gannusa (TKL). Šo jautājumu mēs uzdodam Gaiļa kungam tāpēc, ka, viesojoties Liepājas piena kombinātā, mums šī piena kombināta darbinieki uzstādīja šādu jautājumu. Ar 1996.gada 1.februāri dabas resursu nodoklis uz katru taras vienību, tas ir, tetrapaku vai kaut kādu savādāku iepakojumu, paceļas par diviem trim santīmiem. Un viņi bija ļoti lielā neizpratnē. Tas faktiski sadārdzina piena produktu cenu kaut kur ar šo gadu par 3 santīmiem. Pēc viņu domām, viņi šos divus trīs santīmus, kas tagad viņiem ir jāmaksā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai būtībā par neko, varētu atmaksāt atpakaļ zemniekiem un tā palīdzēt risināt piena iepirkuma cenas palielināšanu. Būtībā šis jautājums it kā vēl ir tādā sakarībā jāuzdod, ka šo taru, visus šos atkritumus pēc tam savāc pašvaldības. Un tāpēc mēs gribētu zināt, kādu daļu no šīs summas un vai vispār kaut ko no šīs iekasētās summas ir paredzēts atskaitīt atpakaļ it kā pašvaldībām — vai nu izlīdzināšanas fondam vai kā savādāk, jo būtībā iedzīvotāji par šo taru tagad maksās divreiz. Vienreiz — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un otrreiz — pašvaldībām par šo atkritumu savākšanu. Un tāpēc mēs prasām arī ļoti pamatotu izskaidrojumu, kā varēja šajā likumā rasties, ka šis pieaugums uz taru ir apmēram par 3 līdz 5 procentiem. Mēs uzskatām un parēķinājām, ka tas labākajā gadījumā varētu būt 0,5 procenti.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.

Deputātu Čerāna, Kazāka, Zelgalvja, Liepas, Grīnberga, Rudzīša un Grinberga jautājumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam Šķēles kungam un Latvijas Republikas ekonomikas ministram Krasta kungam par “Latvenergo” paņemtā kredīta Daugavas HES rekonstrukcijai izmantošanu.

Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts, — jautājuma motivācijai!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Sabiedrībā pamatotu satraukumu ir izraisījis līgums starp “Latvenergo” un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku par 76,2 miljonu dolāru kredītu Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijai. Un, lai novērstu dažādus iespējamos pārpratumus un gūtu precīzu skaidrību par to, kāda ir šī situācija, mēs lūdzam Ministru prezidenta un ekonomikas ministra kungus iepazīstināt mūs ar šī līguma pilnu tekstu, kā arī paskaidrot, kāds ir kredīta līdzekļu saņemšanas grafiks, cik liela daļa no kopējās kredīta summas un kāpēc ir paredzēta neparedzētiem izdevumiem. Tātad šāda informācija presē arī ir parādījusies. Vai tiešām ir taisnība, ka neviens no energosistēmas objektiem, ņemot kredītu, nav ieķīlāts? Tātad šis ir ārkārtīgi sensitīvs moments. Un mēs zinām pēc preses informācijas, ka arī pašā uzņēmuma “Latvenergo” vadībā nav bijusi vienprātība par šī kredīta ņemšanu, un tādēļ mēs redzam kā motivāciju, ka esot kaut kādi pētījumi un aprēķini, kas liecinot, ka “Latvenergo” spēs šo aizņemto kredītu atmaksāt. Mēs arī ļoti gribētu, lai mūs iepazīstina ar šiem pētījumiem un aprēķiniem.

Tālāk — nākamā jautājumu grupa. Mūs tiešām interesē šīs paredzētās valdības garantijas šim kredītam, jo skaidrs, ka 76,2 miljoni nozīmē lielu valsts finansiālo atbildību. Jautājums — vai šis kredīts ir akceptēts visās Latvijas valsts finansu institūcijās? Tāpat arī neapšaubāmi izvirzās jautājums, cik lietderīgi ir sniegt valsts garantijas par kredītu tādam uzņēmumam, kas ir paredzēts privatizācijai. Ja gadījumā “Latvenergo” ir valstiski stratēģiski svarīgs uzņēmums, tad kāpēc tas vispār tiek privatizēts?

Vēl mēs gribam zināt, kas ir vedis sarunas ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pārstāvjiem par kredīta līguma slēgšanu, kā arī kas konkrēti un cik lielu summu par šādu līgumu ir saņēmis kā starpnieks prēmijas procentu veidā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam un Latvijas Republikas ekonomikas ministram.

Deputātu Gannusas, Grīnberga, Čerāna, Stroda, Kazāka, Saulīša, Mauliņa, Rubina, Grinberga un Zelgalvja jautājumi zemkopības ministram Kaula kungam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Gaiļa kungam par SIA “Proventus farm” plānoto cūku fermas celtniecību.

Vārds pamatojumam Guntai Gannusai, frakcijas “Latvijai” deputātei!

 

G.Gannusa (TKL). Šis jautājums ir no Limbažu rajona, kur SIA “Proventus farm” taisās celt milzīgu cūku kompleksu 33 tūkstošiem komerccūku gadā. Tā kā cūkkopības nozare ir viena no tām, kas visvairāk piesārņo dabu, tad vienkārši mums ir radušies tādi jautājumi, jo mūsu frakcija un arī šie zemnieki Limbažu rajonā uzskata, ka tiks ļoti piesārņoti gruntsūdeņi. Pie tam šo fermu plāno celt tādas nelielas upītes krastā, kas ir būtībā savienota ar Rīgas jūras līci. Un mūsu skatījumā vēl viena problēma ir tā, ka tomēr, ievedot un audzējot mūsu republikā tik milzīgā kompleksā cūkas, pārējiem zemniekiem visa šī nozare tiks apdraudēta vienkārši tāpēc, ka radīsies pārprodukcija.

Un nākošais. Es domāju, ka tik specifiskā cūku kompleksā arī barība tiks ievesta no ārzemēm. Un nav nekādas garantijas, ka tomēr šo cūku nobarošanā tiks izmantoti vietējie graudi. Būtībā visi šie lauksaimniecības reģioni, visi, kas gribētu nodarboties varbūt nelielākos apmēros ar šo nozari, tiks apdraudēti. Un tāpēc mēs gribam konkrēti zināt, vai ir dots pareizs novērtējums — gan ekoloģiskais, gan lauksaimnieciskais, lai šo kompleksu mēs varētu mūsu republikā atļaut celt.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu zemkopības ministram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.

Saeimas Prezidijs saņēmis sekojošu dokumentu. Lūdzam atlikt sēdē izskatāmo jautājumu nr.17 — likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” — trešajā lasījumā un izskatīt to 21.marta sēdē, vienlaicīgi pagarinot priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 11.martam. 10 deputātu paraksti. Deputātiem iebildumu nav? Tātad svītrojam no šodienas darba kārtības 17.jautājumu — par grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, vienlaicīgi pagarinot priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 11.martam.

 

 

Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Saeimas lēmuma projekts par Induļa Emša atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas. Dokuments nr.448. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu atsaukt deputātu Induli Emsi no Saimnieciskās komisijas! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 10, atturas — 5. Deputāts Indulis Emsis atsaukts no Saimnieciskās komisijas.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts par Veltas Puriņas atsaukšanu no Nacionālās radio un televīzijas padomes sakarā ar to, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja paziņojumu, kas izdalīts arī deputātiem. Saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 44.panta trešo daļu Nacionālā radio un televīzijas padome informē, ka 1996.gada 26.februārī padomes locekle Velta Puriņa ir iesniegusi pieteikumu par savas darbības izbeigšanu padomē. Tātad mums ir saņemts šis pieteikums atbilstoši likuma par Nacionālo radio un televīzijas padomi 44.panta trešo daļu, kura skan: “Padomes loceklis savu darbību var izbeigt, iesniedzot padomei par to pieteikumu. Par padomes locekļa atbrīvošanu no amata Saeima informējama 14 dienu laikā.” Informācija ir iesniegta, tālāk jau darbojās likums, kas nosaka, kā ievēlējams nākamais padomes loceklis uz atbrīvojušos vietu. Debates? Mums nav par ko debatēt. Jautājums vienkārši tiek atrisināts citā ceļā.

Nākamais Saeimas lēmuma projekts — ievēlēt deputātu Paulu Putniņu Pieprasījumu komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par deputāta Paula Putniņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 11. Deputāts Pauls Putniņš ievēlēts Pieprasījumu komisijā.

 

Saeimas Prezidijs saņēmis sekojoša satura dokumentu. Lūdzam izdarīt izmaiņas un izskatīt darba kārtības 12.jautājumu — likumprojektu “Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības mieram”, līgumu par to bruņoto spēku statusu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības mieram”, līguma par to bruņoto spēku statusu protokolu” — kā darba kārtības ceturtās nodaļas pirmo jautājumu. Tātad tas būtu tagad nākamais darba kārtības jautājums. 10 deputātu paraksti. Deputātiem iebildumu nav. Tātad izskatām šo likumprojektu. Ziņotājs Indulis Bērziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts, — Ārlietu komisijas vārdā.

 

I.Bērziņš (LC). Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu izmainīt darba kārtību tikai tādēļ, ka šis jautājums tiešām ir ļoti steidzams, un es baidījos, ka, izskatot citus jautājumus, mēs vienkārši pie tā nenonāktu, jo jūs atceraties, tas jau pagājušo reizi bija darba kārtībā, bet, izskatot citus jautājumus, tam nepietika laika. Un tieši šī iemesla dēļ Ārlietu komisija arī lūdz jūs atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 6. Steidzamība pieņemta.

 

I.Bērziņš. Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Līgums tika noslēgts 1995.gada 19.jūnijā Briselē un nosaka bruņoto spēku statusu citas valsts teritorijā. Līgums apvieno valstis, kas piedalās programmā “Partnerattiecības mieram”, un nosaka, ka vienas šī līguma dalībvalsts bruņotie spēki var tikt nosūtīti un uzņemti citas dalībvalsts teritorijā, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos. Lēmums nosūtīt un uzņemt bruņotos spēkus tiks pieņemts, attiecīgajām dalībvalstīm par to vienojoties atsevišķi. Es pasvītroju vēlreiz — atsevišķi vienojoties un noslēdzot militāro līgumu. Man bija tikšanās arī ar Amerikas Savienoto Valstu vēstnieku Nepera kungu, un viņš arī lūdza un skaidroja man, ka tieši Latvijas interesēs būtu šo līgumu pēc iespējas ātrāk ratificēt, pieņemt šo likumu un attiecīgi šo līgumu ratificēt, tāpēc es lūgtu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — 6. Pirmajā lasījumā pieņemts.

 

I.Bērziņš. Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un uzska-tījusi, ka tas ir jāpieņem, un Ārlietu komisija tieši tāpat vienbalsīgi ir nobalsojusi par to, es lūgtu jūs atbalstīt likumprojektu šodien otrajā lasījumā un pieņemt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 1, atturas — 5. Likums “Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības mieram”, līgumu par to bruņoto spēku statusu un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības mieram”, līguma par to bruņoto spēku statusu protokolu” ir pieņemts.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komi-tejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Dokumenti nr.281 un nr.403. Juris Kaksītis, Demokrā-tiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts, — Juridiskās komisijas vārdā!

 

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Sēdes vadītāja jums jau nosauca dokumentus, kuros ir gan likumprojekta teksts, gan Juridiskās komisijas atzinums. Kopējais atzinums gan par tiem diviem likumprojektiem, kurus Saeima šodien un iepriekšējā sēdē noraidīja, gan arī par šo likumprojektu, ko izstrādājusi Juridiskā komisija. Izstrādājot šo likumprojektu, Juridiskā komisija balstījās galvenokārt uz tām atziņām, kuras ir saistītas ar formulējumiem, kas izskanēja šajā sēde un arī iepriekšējā sēdē, tikai dažādos kontekstos. Un mūsu likumprojekta pamatā ir juridiskās kategorijas — tā pati nevainīguma prezumpcija, kura gan šeit citēta kā nevainības prezumpcija. Tātad Juridiskā komisija, izstrādājot šo likumprojektu, savas redakcijas pamatā ir likusi to, ka likums “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” ir izmantojams tikai attiecībā uz bijušajiem VDK štata darbiniekiem. Taču, kas attiecas uz personām, kuras ir fiksētas tā saucamajās kartītēs vai maisos, vai vēl kādās citās vietās, uz šīm personām minētā likuma nosacījumi var tikt attiecināti tikai tad, ja tiks saņemti papildu dokumenti, objektīvi dokumenti no citām valstīm, tajā skaitā tas varētu būt no bijušām PSRS republikām vai arī no citām valstīm, jo, ja jūs esat iepazinušies ar Saeimas Vēlēšanu likumu, tad nav runa tikai par atbildību par sadarbību ar Valsts drošības komiteju, bet ar ārvalstu izlūkdienestiem arīdzan.

Tātad, atgriežoties pie jau iepriekš minētā, mūsu likumprojekta pamatā ir sekojoši nosacījumi. Neviena persona nevar tikt atzīta par vainīgu kādā nodarījumā citādi kā tikai ar tiesas spriedumu. Un, otrkārt, nevienam nedrīkst uzlikt par pienākumu pierādīt savu nevainīgumu, bet princips ir tāds, ka tam, kas kaut ko apgalvo vai par kaut ko apsūdz, ir pienākums pierādīt vainu. Mums ir izveidojusies situācija, un tā nav tikai vienu gadu, bet vairākus gadus, kad neapgāžami ir fakti, kas minēti kartotēkā, taču nav zināms, kas šīs ziņas kartotēkā ir rakstījis, nav zināms, cik informēta ir tā persona, par kuru šīs minētās ziņas ir kartītē, un vienīgais ir šajā tā saucamajā trešajā procesā.

Un par trešo procesu es nosaucu to, ka sadarbības fakta konstatēšana nav noteikta ne civilprocesa kārtībā, ne kriminālprocesa kārtībā, bet īpaša procesa kārtībā, un to paredz tikai šis nosauktais likums. Un šie fakti vai šīs ziņas nav viens un tas pats jēdziens — “sadarbības fakts” vai “kartotēkas ziņas”. Tātad sadarbības fakta saturs ir daudz plašāks. Šeit ir nepieciešams, lai tiešām būtu objektīvi pierādījumi, lai tiešām tie būtu neapgāžami pierādījumi, nevis tādi, kuri bieži vien aprobežojas ar tās vai citas fiziskas personas, cilvēka liecībām, ar kuru attiecīgā persona, iespējams, ir sadarbojusies, bet kura, arī iespējams, ir tikai ierakstījusi šīs ziņas un nebūt nesniegs objektīvas liecības. Iepriekšējā tiesas prakse, izskatot šīs lietas, ir bijusi tāda, ka bieži vien šīs liecības mainās, un tādēļ nav nekad šīs pārliecības par to vai citu pierādījumu, kas tiek izmantoti šī fakta konstatēšanā, autentiskumu vai objektivitāti. Vispārējs ne tikai mūsu valsts, bet arī visas pārējās pasaules un visnotaļ Eiropas valstu tiesībaizsargājošu institūciju un tiesas princips ir tāds, ka visas šaubas, kas rodas, izlemjot vienu vai otru jautājumu, ir tulkojamas par labu vai nu apsūdzētajam, vai tai personai, kura par kaut ko tiek apvainota. Ja šajā zālē dienas pirmajā pusē skanēja daudz tādu jēdzienu, daudz tādu teicienu, arī no manu bijušo skolotāju puses, kurus es visnotaļ cienu, par kuriem visiem es arī balsoju un saku — jā, tā tas ir, ir vajadzīga gan šī attīrīšanās, ir vajadzīga gan šī taisnīguma izjūta, ir vajadzīga gan šī kristīgā pieeja, lai paņem akmeni pirmais tas, kurš ir nevainīgs, ko teica gan drusku savādākā sakarībā un kas rakstīts svētajos rakstos. Bet mēs nekad nedrīkstam, risinot šīs politiskās problēmas vai paužot savus politiskos ieskatus, aizmirst arī objektīvos un svētos nosacījumus, kurus es minēju, runājot par nevainīguma prezumpciju, kas ir jāliek visu tiesas procesu pamatā. Mēs nedrīkstam pieļaut, tā ir mana pārliecība, mēs nedrīkstam pieļaut, ka vienā vai otrā gadījumā šie likumi vai šie nosacījumi tiek pārkāpti tikai tādēļ, ka tas varbūt ir izdevīgi, tā varbūt ir mūsu pārliecība. Jā, ir arī citi vārdi un arī citi jēdzieni, kurus ir teikuši gudri cilvēki, proti, ka mēs varam necienīt otra cilvēka viedokli, mēs varam nepiekrist viņa idejām, bet mēs nedrīkstam neatļaut šim cilvēkam pierādīt savu taisnību, mēs nedrīkstam to aizliegt vai radīt šo šaubu un šo aizdomu sindromu tajā vai citā jautājumā.

Tādēļ es jūs ļoti lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu, kura pamatā ir sekojošais. Līdz dokumentu saņemšanai no tās vai citas valsts, līdz šo objektīvo dokumentu saņemšanai no tās vai citas valsts attiecībā par ārštata darbiniekiem likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” nosacījumi nav piemērojami attiecībā uz ārštata darbiniekiem tikai uz kartotēkā norādīto ziņu pamata. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Ja jau vajag pārvērst par juridisku kāzusu šīs spēlītes, tad es teikšu tā: ja cilvēks ir atradies tās mājas tuvumā, kur notikusi slepkavība — vai tas būtu noslēpums vai viņa apvainojums, ka viņš ir piedalījies slepkavībā? Tas ir vienkārši fakts. Un runāt te par nevainības prezumpcijas pārkāpšanu ir nenopietni. Vienkāršu faktu, kas, starp citu, mūsu likumā ir skaidri atrunāts, ka tas nepierāda vainu, uzskatīt par vainu vai apvainojumu ir ļoti nekorekti no juridiskās puses. Un tātad Juridiskās komisijas un, es skatos, arī vairākuma vēlēšanās izies cauri. Mēs kārtējo reizi bezjēdzīgi te runājam, jo betona siena ir cieta... Izies cauri, un tautas kvēlā vēlēšanās uzzināt, kas tad ir atradies šīs mājas tuvumā, tā arī nepiepildīsies. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 36, atturas — 5. Nav pieņemts.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Kara-listes valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos”.

Indulis Bērziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts, — Ārlietu komisijas vārdā!

 

I.Bērziņš (LC). Cienījamā sēdes vadītāja, cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija lūdz un ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsošanas laikā, lūdzu, ieņemiet savas vietas un nestaigājiet pa zāli! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 4. Steidzamība pieņemta.

 

I.Bērziņš. Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Šis līgums tika parakstīts 1995. gada 31. augustā Kopenhāgenā, bet vēl pirms parakstīšanas līguma teksti tika saskaņoti gan Tieslietu, gan Ārlietu, gan Finansu, gan Labklājības, Satiksmes un Ekonomikas ministrijās. Un tās piezīmes, kas tika izteiktas šinīs ministrijās, ko izteicu attiecīgo ministriju speciālisti, tika ņemtas vērā.

Minēto līgumu var uzskatīt arī par “jumta līgumu”, kura ietvaros līgumslēdzēju muitas administrācijas savas kompetences ietvaros papildinās minēto līgumu ar atsevišķiem vienošanās aktiem. Un mums atliek tikai cerēt, ka šis līgums tiešām palīdzēs, ka dāņi mums palīdzēs sakārtot mūsu muitu. Es domāju, nevienam nav noslēpums, ka tas būtu ļoti svarīgi... ir svarīgi jebkurai valstij, un, protams, ir ļoti svarīgi arī Latvijai šobrīd. Tāpēc es lūdzu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Un vēlreiz, cienītie deputāti! Nobalsosim, un tad jūs saņemsiet izdrukas, jo nevar vienlaicīgi balsošanas režīmu ieslēgt un izsniegt jums izdrukas. Pētersona kungs, lūdzu, balsošanas laikā nestaigājiet pa zāli! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 1, atturas — 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

 

I.Bērziņš. Cienījamā sēdes vadītāja, cienījamie kolēģi! Tā kā apspriešanas gaitā nekādi principiāli iebildumi netika celti un līguma tekstā jau mēs neko mainīt arī nevaram, mēs varam tikai atbalstīt šo līgumu vai neatbalstīt, ratificēt vai neratificēt, pieņemt vai nepieņemt, es lūgtu nobalsot arī par to jau šodien otrajā lasījumā, lai tas varētu stāties spēkā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 4. Likums par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos pieņemts.

 

 

Lēmuma projekts “Par pilsonības piešķiršanu Marijai Briedei par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Andrejs Požarnovs — Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

A.Požarnovs (TB). Ņoti cienījamā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi deputāti! Komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Marijai Briedei, dokuments nr. 397.

Marija Briede ir dzimusi Moldovā, beigusi Moldovas universitātes Filoloģijas fakultāti, 1974. gadā viņa iepazinusies ar dzejnieku Leonu Briedi, apprecējusies un atbraukusi uz Latviju. Viņa strādājusi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rakstnieku savienības bibliotēkā, daudz rakstījusi un tulkojusi. Tulkojusi rumāņu valodā tādus darbus, tādus autorus kā Leons Paegle, Skalbe, Blaumanis, Brigadere un daudzus citus.

Nacionālās atmodas laikā 1988. gadā viņa kopā ar vīru nodibināja Latvijas—Moldovas rumāņu nacionālo kultūras biedrību, kuru vadīja līdz 1990. gadam. Bez tam viņa dibinājusi rumāņu kultūras biedrības speciālizdevumu , laikrakstu un pašreiz strādā Moldovas parlamenta avīzē un Moldovas nacionālajā radio par štata korespondenti. Lielākais un nozīmīgākais viņas ieguldījums Latvijas labā ir tas, ka viņa ir tulkojusi latvju dainas rumāņu valodā.

Komisija izskatīja jautājumu un pieņēma pozitīvu atzinumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Lūdzu Saeimu nobalsot par šo jautājumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par pilsonības piešķiršanu Marijai Briedei par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 5, atturas — 6. Marijai Briedei piešķirta Latvijas pilsonība par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

 

 

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas laika pagarināšanu Izglītības likuma projektam līdz šā gada 30. martam”.

Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Ir apsveicami, ka deputāti grib nopietni strādāt pie Izglītības likuma. Komisijā mēs izskatījām šo jautājumu, un komisija atbalsta pagarinājumu. Neliela informācija. Lai deputātiem būtu labāka informācija par to, kā likums ir tapis un kāds tas ir, es gribētu informēt, ka 12., 19. un 26. martā Izglītības ministrijā Baltajā zālē tiks rīkoti semināri, kuros var piedalīties arī deputāti un semināru tēmas būs, pirmkārt, likuma koncepcija kopumā, otrkārt, valsts institūciju kompetence, treškārt, termini un citi jautājumi.

Komisija atbalsta pagarināšanu un aicina par to balsot. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu iesniegšanas laika pagarināšanu Izglītības likuma projektam līdz šā gada 30. martam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

 

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts, — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

 

E.Zelgalvis (TKL). Cienītā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Ir lūgums paņemt dokumentu nr. 445.

Trešajā lasījumā ir saņemts Vienības partijas frakcijas priekšlikums papildināt likuma 9. panta pirmo daļu ar 22. punktu šādā redakcijā: “subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šādu priekšlikumu un lūdz Saeimu balsot.

Sēdes vadītāja. Vārds Aijai Počai — valsts ieņēmumu valsts ministrei!

 

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre). Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Es lūgtu valdības vārdā šobrīd neatbalstīt šo trešajam lasījumam iesniegto priekšlikumu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, pēc būtības tas ir priekšlikums, kas parādās pirmo reizi, un šobrīd tas būtu pirmais lasījums. Pēc Saeimas Kārtības ruļļa par jebkuru priekšlikumu, kas ir saistīts ar budžeta ieņēmumu vai izdevumu palielināšanu vai samazināšanu, ir jāsaņem oficiāla Finansu ministrijas atsauksme. Šobrīd šāda atsauksme vienkārši nav saņemta, un Finansu ministrijai arī nav bijis iespēju pilnībā izvērtēt šī priekšlikuma efektu, kāds tas varētu būt attiecībā uz budžetu.

No otras puses, konkrēti šajā vietā, kur iestrādāts, ka apliekamie ienākumi uzņēmuma peļņu samazina par nekustamā īpašuma nodokli vai par izložu un azartspēļu nodokli. Tas nozīmē, ka vienkārši par vienu un to pašu objektu nevar divreiz aprēķināt nodokļu summas. Bet subsīdijas jau pēc savas būtības ir domātas kā mērķpalīdzība tieši saimniecības izmaksu palielināšanai, nu, stimulēšanai, varētu teikt, un tātad tās pēc būtības jau nav ienākums, bet, jau aprēķinot apliekamo ienākumu, tiek iekļautas izmaksās.

Protams, varētu diskutēt jautājumu, kādā veidā iegrāmatot šīs subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Tāpēc šobrīd valdības priekšlikums iesniedzējiem būtu šo priekšlikumu iesniegt kā patstāvīgu priekšlikumu par grozījumiem likumā, izdiskutēt ar Finansu ministriju un normālā likumdošanas kārtībā izskatīt trijos lasījumos. Paldies! Tātad lūdzu šobrīd neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Anatolijs Tučs, Vienības partijas frakcijas deputāts!

 

A.Tučs (LVP). Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es ļoti labi saprotu mūsu valsts sarežģīto finansiālo un ekonomisko stāvokli un mūsu valdības un deputātu vēlmi ar visiem līdzekļiem papildināt plāno budžetu, kurš diemžēl pildās ar lielām grūtībām. Protams, var pacelt nodokļu likmes un īslaicīgi uzlabot budžeta ieņēmumus, tajā pašā laikā izņemot līdzekļus uzņēmējiem un citiem ražotājiem un novedot tos līdz bankrotam, maksātnespējai. Bet uzlabojums būs īslaicīgs, un pēc laika atkal būs jāatceļ nodokļu likme, taču maksātāju loks būs mazāks un mazāks. Un nesamaksāto nodokļu parādi būs lielāki, bezdarba līmenis pieaugs un ilgi gaidītā dzīves līmeņa augšupeja kārtējo reizi pārvērtīsies par lejupslīdi.

Manuprāt, pirmām kārtām jāsakārto nodokļu ievākšana un jāiet uz nodokļu likmju samazināšanu un varbūt arī ražotāju atbrīvošanu no nodokļiem, kā tas ir paredzēts mūsu valdības deklarācijā, kuru mēs apstiprinājām un atbalstījām tad, kad mēs apstiprinājām valdību. Es lūgtu šodien Saeimu tomēr šo jautājumu no dienas kārtības nenoņemt un neatlikt, bet nobalsot par pieņemto Finansu un budžeta komisijas lēmumu, atbalstīt to tāda iemesla dēļ, ka... Nu, pāris skaitļu! Lauksaimniecībai paredzētās subsīdijas pašreizējā momentā praktiski netiek atdotas. Saskaņā ar noteikumiem, kamēr nav pieņemts budžeta likums, likums par finansēm un budžetu, būtu jāfinansē viena divpadsmitā daļa no tiem izdevumiem, kas bija paredzēti pagājušajā gadā. Diemžēl skaitļi rāda citu. Pirmajos divos mēnešos finansējums lauksaimniecības subsīdijām sastāda tikai 500 tūkstošus latu katru mēnesi, kaut gan būtu jābūt 740 tūkstošiem latu. Praktiski jau divos mēnešos no lauksaimnieku subsīdijām nav izmaksāti 480 tūkstoši latu. Un, ja mēs apliekam subsīdijas ar nodokli, tad praktiski iznāk, ka 8,9 miljonu iedalīto subsīdiju vietā ir paredzēti mīnus 2,2 miljoni.

Es aicinātu atbalstīt Budžetu komisijas lēmumu un nobalsot par šo jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jevgēņijs Zaščerinskis — Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs!

 

J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Pašlaik spēkā esošā likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli 9. pants skan sekojoši: “Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākuma veidi...” Tajā skaitā 7. apakšpunkts nosaka, ka netiek ietverti normatīvajos aktos noteiktie pabalsti, kas izmaksāti no budžeta. Un praktiski dzīvē veidojas sekojoša situācija. Atsevišķos rajonos ieņēmumu dienesti uzskata, ka normatīvajos aktos noteiktie pabalsti, kas izmaksājami no budžeta, ietver sevī — arī subsīdijas. Citos rajonos uzskata, ka tas tā nav. Līdz ar to praktiski Vienības partijas iesniegtais priekšlikums tikai precizē pašlaik jau spēkā esošo normu un iesaka papildināt šo pantu ar vēl vienu apakšpunktu, ka netiek apliktas subsīdijas. Tādā gadījumā absolūti nekādas neskaidrības šajā jautājumā nebūs.

Kas attiecas uz procedūru. Faktiski jebkuru priekšlikumu saskaņā ar Kārtības rulli var iesniegt jebkuram lasījumam. Ja tomēr vajadzēja Finansu ministrijas atzinumu, tad acīmredzot to vajadzēja prasīt nevis priekšlikuma iesniedzējam, bet Budžeta komisijai, kura izskatīja šo jautājumu. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai novērstu tās neskaidrības, kādas pašlaik ir praksē. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

J.Rāzna (DPS). Cienījamā sēdes priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es gribu jūs lūgt, lai jūs atbalstāt Vienības partijas priekšlikumu. Es to motivēšu. Būtībā šajā gadā lauksaimnieki saņems subsīdijas tikai 4 miljonu latu apmērā. Ja mēs parēķinām, ka Latvijā ir 2,5 miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tad, izdalot šos latus uz šiem hektāriem, iznāk apmēram 1,3 lati uz vienu hektāru. Un, ja mēs zinām, ka vidējā zemnieku saimniecība ir apmēram 20 hektāru platībā, tad mēs iedodam šiem zemniekiem katram 26 latus. Tad padomājiet tikai, ko var nopirkt par šiem 26 latiem zemnieks un vai nebūs pavisam smieklīgi, ja mēs vēl gribēsim šobrīd no viņa paņemt ienākuma nodokli. Tāpēc es vēlreiz lūdzu tātad atbalstīt Vienības partijas priekšlikumu un balsot par šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

 

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs iedziļināties šajā problēmā un aicinu balsot par iesniegto priekšlikumu — neatvilkt iedzīvotāju ienākuma nodokli no lauksaimniecībai paredzētajām subsīdijām. Šīs subsīdijas jau tā ir aizkavētas ilgu laiku, tās netiek izmaksātas. Un, ja ceturtā daļa — 25 procenti — ir jāatmaksā atpakaļ valsts budžetā kā ienākuma nodoklis, tādā gadījumā kas gan paliek pāri no šīm subsīdijām? Tādā gadījumā jau vajadzētu šo nodokli atvilkt arī no pašvaldību fondā ieskaitītajām subsīdijām, no šī izlīdzināšanas fonda. Un kas gan tad paliktu pāri pašvaldībām? Es domāju, ka tas ir tikai taisnīgi, ja šīs iekavētās subsīdijas izmaksā pilnā apjomā, neapliekot tās ar ienākuma nodokli. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Latvijas Vienības partijas frakcijas iesniegto priekšlikumu — papildināt likuma 9.panta pirmo daļu ar 22.punktu šādā redakcijā: “subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 9, atturas — 17. Pieņemts.

 

E.Zelgalvis. Nākošais priekšlikums ir pārejas noteikumos. Budžeta un finansu komisijas priekšlikums. Šeit ir tikai ierakstīts datums — veikti pēc 1996. gada 1. aprīļa. Šo priekšlikumu komisija atbalsta un ierosina par to balsot.

Sēdes vadītāja. Ja deputātiem iebildumu nav, Zelgalvja kungs, tad nevienam zālē nav jābalso. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu, lai balsotu par likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 4. Likums “Par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemts.

 

Nākamais — likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, dokumenti nr.358 un nr.446. Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts, — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā!

 

E.Zelgalvis (TKL). Godātie deputāti! Šajā likumā ir analoģiska situācija. Proti, arī ir Vienības partijas frakcijas priekšlikums 6.panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā, un jauna šeit ir arī šī frāze par subsīdijām lauksaim-niecības produkcijas ražotājiem. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Počas kundze, par šo? Aija Poča — Finansu ministrijas vārdā!

 

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre). Cienījamie deputāti! Man ir jāsaka tiešām, ka situācija ir analoģiska kā likumprojektā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tā pati problēma — tātad par subsīdijām, priekšlikums tās neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Es vēlreiz gribu teikt, ka subsīdijas pēc būtības nav tāds ienākums, kas pakļauts aplikšanai ar nodokli, tas ir papildu materiāls, finansiāls stimuls, papildus no valsts budžeta dots finansu līdzekļu kopums, lai veicinātu ražošanu. Un tieši šīs subsīdijas varētu tikt izmantotas, lai nopirktu izejvielas, tas ir, minerālmēslus, varbūt degvielu vai tamlīdzīgi. Ir tiesības tās ietvert saimnieciskajos izdevumos, nosakot apliekamo ienākumu. Nevar traktēt subsīdijas kā tāda veida ienākumu, kurš būtu jāapliek ar ienākuma nodokli. Es vēlreiz lūdzu šobrīd šo priekšlikumu, konkrēti par 6.panta ceturtās daļas 2.apakšpunkta redakciju, neatbalstīt, iesniedzējiem sagatavot jaunu priekšlikumu, izdiskutēt, kā tās varētu ietvert gadījumos, ja šīs subsīdijas parādās gada beigās, — vai to iegrāmatot kā kaut kādu ārpusbilances posteni, lai tās tiešām neparādītos kā ienākums bilancē pie gada pārskata. Bet tās nedrīkst traktēt tā, ekonomiskā jēga ir pavisam cita. Es lūdzu šobrīd neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Tuča kungs, jūs par šo priekšlikumu vēlaties runāt? Jūs neesat norādījis, par kuru pantu jūs vēlaties runāt, par šo? Anatolijs Tučs, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts!

 

A.Tučs (LVP). Cienījamā priekšsēdētāja! Šis jautājums ir identisks iepriekšējam jautājumam. Godīgi sakot, es gribēju par šo jautājumu runāt. Ko es varu darīt? Es varu tikai atkārtot to, ka subsīdijas paliek subsīdijas un iznāk tāda sistēma, ka ar vienu roku iedod un ar otru roku no kabatas izņem kaut kādu daļu. Es domāju, ka šeit loģikas nav nekādas. Tomēr, ja subsīdijas domātas mērķim, uzdevumam, lai paplašinātu ražošanu vai attīstītu kādu ražošanu, nu tad būsim konsekventi — ja mēs dodam, tad mēs dodam. Bet, ja nedodam, tad pasakām, ka mēs to naudiņu nedodam. Tad mēs noņemam 2,2 miljonus no subsīdijām un pasakām, ka 2,2 miljoni būs mazāk. Es aicinu atbalstīt Budžeta komisijas viedokli un nobalsot par šo jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Edgars Bāns, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts!

 

E.Bāns (LVP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Bez šaubām, lauksaimnieki cer uz katru latu, ko mums grib ar subsīdijām dot, un tā nav vienīgi tāda iedzīvošanās kāre, bet tā ir reālā dzīve zemniekiem. Iedomāsimies uz mirkli, ka pagājušajā gadā mums nebūtu bijušas šīs subsīdijas un mēs nebūtu samaksājuši par sēklaudzēšanu. Pagājušogad zemnieki varēja nopirkt par 7,5 santīmiem elites klases sēklu un apsēt tīrumus. Pretējā gadījumā šī sēkla mums maksātu 18 — 25 santīmus kilogramā. Tāda ir subsīdiju nozīme. Ja jau šīs subsīdijas dod, tad jāizvērtē ekonomiskais stāvoklis, kāds pašreiz ir lauksaimniecībā. Pagājušajā gadā pēc aplēsēm mums ieņēmumi uz vienu hektāru pārsniedza izdevumus par 7,51 latu. Šogad, palielinoties gan akcīzes nodoklim, gan uz 22 procentiem sociālajam nodoklim un tā tālāk, visiem maksājumiem, kas mums nāktu klāt, mums būs jau ap 35—40 lati mīnusā. Ja vēl nogriež šīs subsīdijas, ja ceturto daļu aizmaksā jau prom, mēs vairs nevarēsim pienācīgi lēti pārdot sēklu un šķirnes lopus zemnieku saimniecībām. Tā ir šī minimālā summa, kas mums paliek pāri, ja atdod 3. un 4.kvartāla parādu. Tas ir mūsu parāds, ko mēs esam zemniekiem apsolījuši. Pēc aprēķiniem mums paliek pāri 4 miljoni. Tātad ceturtā daļa ir prom, miljons ir prom, mēs praktiski būsim tādā naudas badā, ka tas var atsaukties jau uz nākošā gada ražošanu ļoti jūtami. Tādēļ lūdzu izvērtēt, pirms mēs balsojam, vai zemniekam šī palīdzība vispār ir dodama vai ne. Ja mēs dodam, tad lūgums ir dot pilnā apmērā, tā, kā tas ir paredzēts, un tad jau arī tas būs tikai puse. Mēs lūdzam Ministru kabinetu, lūdzam Saeimu ierakstīt kaut vai protokola veidā — ja būs budžeta pārpilnība, papildināt līdz 13 miljoniem. Pēc aprēķiniem mums vajadzētu tādas subsīdijas zemniekiem, tas ir, maksājumus par produkcijas ražošanu, bet tagad mums praktiski paliek pāri tikai 4 miljoni. Un, ja no tā vēl paņem nost, tad praktiski tur nekā vairs nepaliek. Paldies!

Sēdes vadītāja. Zaščerinska kungs, jūs 14 minūtes izmantosit? Jevgēņijs Zaščerinskis — Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.

 

J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamie deputāti! Es gribu jūs aicināt būt konsekventiem. Ja jau jūs nobalsojāt, ka nav apliekamas ar ienākuma nodokli subsīdijas fiziskām personām, acīmredzot būtu loģiski, ka netiktu ar ienākuma nodokli apliktas subsīdijas arī uzņēmumiem, kuri praktiski ir tādi paši ražotāji. Tas praktiski skar visvairāk laukos vēl palikušās paju sabiedrībās, SIA un lielākos zemniekus, kas algo darbaspēku. Es domāju, ka jūs zināt situāciju laukos. Un šeit jau Bāna kungs teica — ja ņemam vērā visus tos sadārdzinājumus, kas šogad tiek prognozēti un jau ir zināmi, tas ir, nelielo, pateicoties arī jums, nelielo, sociālā nodokļa pieaugumu, dabas resursu nodokļa pieaugumu, prognozēto akcīzes nodokli, jau pieņemto obligāto apdrošināšanu nelaimes gadījumos, kas arī jāmaksā, civiltiesisko apdrošināšanu par autotransportu un tā tālāk un visu to sarēķinām kopā, tad pie minimāliem aprēķiniem iznāk, ka hektārs dod zaudējumu mīnusu no 20 līdz30 latiem, ja nemainās cenas. Šajā situācijā jau tā samazinātajām subsīdijām vēl noņemt 25 procentus jeb ceturto daļu acīmredzot nav loģiski.

Es gribu atgādināt vēl tādu momentu, ka 1994.gadā, kad lauksaimniekiem tika palielināts pievienotās vērtības nodoklis no 10 procentiem uz 18 procentiem, kas notika ar pusgadu, tika sarēķināts un šeit plenārsēdē tika garantēts, ka visa šī summa tiks atgriezta ar subsīdijām. 1994.gada pusgadā šī summa sastādīja 6,6 miljonus. Pagājušajā gadā sākotnējais budžeta plānojums bija 13,2 miljoni. Vēlāk, precizējot budžetu, sakarā ar grūtībām ieņēmumos tas tika samazināts uz 8,9 miljoniem. Faktiski saņemts par 4,9 miljoniem mazāk arī no šiem 8,9 miljoniem. Šogad budžetā, kā jūs paši esat nobalsojuši, ir 8,9 miljoni, bet 4,9 miljoni jāizmaksā par pagājušo gadu. Tātad paliek 4 miljoni. Un tātad no 6,6 miljoniem pusgadā, kas bija 1994.gadā, šogad reālais cipars ir 4 miljoni. Un, ja šie 4 miljoni vēl tiek aplikti ar 25 procentu ienākuma nodokli, tātad praktiski paliek, it kā reāli tiek subsidēti 3 miljoni. Kopsummā, ņemot vērā arī to sadārdzinājumu, liekas, ka loģiski būtu ar jūsu balsojumu tomēr atbalstīt Vienības partijas frakcijas priekšlikumu — neaplikt ar nodokli.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Vārds ziņotājam!

 

E.Zelgalvis. Budžeta komisija atbalstīja Vienības partijas frakcijas priekšlikumu un lūdz Saeimu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu 6.panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā: “Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu samazina

1. par nekustamā īpašuma nodokļa, zemes nodokļa un īpašuma nodokļa, izložu un azartspēļu nodokļu un nodevu summām;

2. par subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.”

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 7, atturas —14. Pieņemts.

 

E.Zelgalvis. Nākošais ir finansu ministra Kreitusa kunga priekšlikums — izteikt 24.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Nodokļa maksātājam, kurš izmaksā šī likuma 3.panta ceturtajā un astotajā daļā un 12.panta trešajā daļā minētās summas, jāietur nodoklis izmaksas brīdī un tas jāiemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam. Ieturamo nodokli aprēķina, reizinot nodokļa likmi ar izmaksājamo summu”. Kas šeit ir jauns, mainīts, salīdzinot ar iepriekšējo redakciju? Proti, šeit likuma redakcija ir lapas apakšā nodrukāta. To var izlasīt. Tātad svītro to daļu, kas ir iekavās. Šis jautājums attiecas uz aprēķināšanas metodiku. Budžeta komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

E.Zelgalvis. Nākošais arī ir finansu ministra Kreitusa kunga priekšlikums un attiecas uz iemaksāšanas termiņu. Šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā, un šeit ir panākts tāds kompromiss, var teikt, ka tiek svītrota šī pēdējā daļa, pēdējais teikums šajā priekšlikumā. Un arī Budžeta komisija atbalstīja šādu priekšlikumu un lūdz par to balsot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Iesniedzējs balsojumu neprasa. Pieņemts.

 

E.Zelgalvis. Visi priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Budžeta komisijas priekšlikums vēl ir. Tas ir atšķirīgs no ministres priekšlikuma.

 

E.Zelgalvis. Budžeta komisijas priekšlikums tātad ir bez pēdējā teikuma — nosakot taksācijas gada apliekamo ienākumu attiecībā uz...

Sēdes vadītāja. Kam bez pēdējā teikuma?

 

E.Zelgalvis. Un galvenais šeit ir...

Sēdes vadītāja. Zelgalvja kungs, precīzi, kam bez pēdējā teikuma?

 

E.Zelgalvis. Nosakot taksācijas gada apliekamo ienākumu attiecībā uz maksājumiem, nerezidentiem likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkta nosacījumi ir jāpiemēro tikai attiecībā uz tiem maksājumiem, kuri izdarīti, sākot ar 1996.gada 1.aprīli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 2, atturas — 6. Likums “Par grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemts.

Līdz sēdes beigām palikušas nepilnas septiņas minūtes. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Ejam mājās!”) Prezidijā priekšlikumu par sēdes darba gaitas pagarināšanu nav. Līdz ar to Prezidija priekšlikums ir šodien darbu beigt un nesākt izskatīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, ja deputātiem nav iebildumu. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Lai dzīvo Prezidijs!”) Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Ko jūs vēlējāties Prezidijam teikt? Lūdzu, no tribīnes. Saeimas zālē runā no tribīnes! Dobeļa kungs no vārda atsakās.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties!

Vārds paziņojumam Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātam Jurim Kaksītim!

 

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Deputātus, kuri gatavojas izbraukšanai uz Londonu 3.martā, es lūdzu sapulcēties Prezidija zālē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies Pēteris Apinis, Alfreds Čepānis, Ziedonis Čevers, Aivars Endziņš, Ernests Jurkāns, Ēriks Kaža, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ģirts Kristovskis, Janīna Kušnere, Andrejs Panteļējevs, Juris Zaķis. Un tas ir viss. Paldies!

Sēdes vadītāja. Šodienas plenārsēdē ir izskatīti 23 jautājumi. Neskaitot ziņotājus, debatēs runāja deputāti 66 reizes. 29.februāra sēdi pasludinu par slēgtu. Kārtējā plenārsēde 7.martā pulksten 9.00.

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!