Ministru kabineta noteikumi Nr. 534

Rīgā 2016. gada 9. augustā (prot. Nr. 39 33. §)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" (turpmāk – pasākums) pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – atlases kārta);

1.2. pasākuma un atlases kārtas mērķi;

1.3. atlases kārtai pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. līguma un vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Pasākuma un atlases kārtas mērķis ir veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu tiešās valsts pārvaldes iestādes vai tās padotības iestādes, vai valsts deleģētās funkcijas veicošas atvasinātas publiskas personas īpašumā vai lietošanā esošajās ēkās.

3. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

4. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

5. Pasākuma mērķa grupa ir valsts ēku īpašnieki un lietotāji.

6. Atlases kārtas īstenošanas veids ir ierobežota projektu iesniegumu atlase.

7. Atbalsts pasākuma un atlases kārtas ietvaros tiek sniegts granta veidā.

8. Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji un to vērtības:

8.1. līdz 2023. gada 31. decembrim 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" ietvaros sasniedzamais rezultāta rādītājs – vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei ēkās ne vairāk kā 120 kWh/m² gadā. Rādītājs atspoguļo vidējo siltumenerģijas patēriņu apkurei ēkās visā Latvijas Republikā;

8.2. līdz 2023. gada 31. decembrim atlases kārtas ietvaros sasniedzamie iznākuma rādītāji:

8.2.1. primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums – vismaz 26 084 MWh/gadā;

8.2.2. uzstādītā atjaunojamos energoresursus izmantojoša siltumenerģijas ražošanas papildjauda – vismaz 1,48 MW;

8.2.3. aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums – vismaz 6 787 CO₂ ekvivalenta tonnas gadā;

8.3. finanšu rādītājs atlases kārtas ietvaros – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi vismaz 25 903 583 euro apmērā.

9. Atlases kārtas īstenošanai pieejamais kopējais publiskais finansējums ir 82 619 415 euro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 70 226 502 euro un valsts budžeta finansējums – 12 392 913 euro.

10. Atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 1. pielikumā minētajām ministrijām un valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" projekta īstenošanai ēkā Brīvības bulvārī 36, Rīgā, ir noteikts pieejamā publiskā finansējuma maksimālais apmērs atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā norādītajam finansējuma sadalījumam.

11. Šo noteikumu 1. pielikumā minētās iestādes nodrošina, ka netiek pārsniegts tām aprēķinātais publiskais finansējums.

12. Pasākuma ietvaros maksimāli pieļaujamā Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte ir 85 % no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

II. Projekta iesniedzējam un projekta iesniegumam noteiktās prasības

13. Projekta iesniedzējs ir:

13.1. tiešās valsts pārvaldes iestāde;

13.2. tiešās valsts pārvaldes iestādes padotības iestāde;

13.3. valsts augstskola, valsts zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona un zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibinātas universitātes pārraudzībā;

13.4. valsts kapitālsabiedrība, kura saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto deleģējumu pārvalda un apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus – valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", valsts akciju sabiedrība "Tiesu namu aģentūra", valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams", valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi".

14. Šo noteikumu 13. punktā minētie projekta iesniedzēji saņem apliecinājumu no ministrijas par atļauju īstenot projektu pieprasītā finansējuma apmērā.

15. Šo noteikumu 14. punktā minētais apliecinājums nav nepieciešams, ja projekta iesniedzējs ir šo noteikumu 1. pielikumā minētā ministrija vai valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", kas iesniedz projekta iesniegumu par projekta īstenošanu ēkā Brīvības bulvārī 36, Rīgā.

16. Projekta iesniegumu iesniedz par ēku vai kopēju ēku grupu, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

16.1. ēku vai kopēju ēku grupu izmanto valsts iestāde, valsts augstskola, tās pārraudzībā esošs zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona vai valsts zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona valsts deleģēto pārvaldes funkciju vai uzdevumu veikšanai;

16.2. ēka ir projekta iesniedzēja īpašumā vai arī uz normatīvā akta, līguma vai iestādes lēmuma pamata nodota projekta iesniedzējam lietojumā vai valdījumā;

16.3. ēkas kopējā platība ir lielāka par 250 m²;

16.4. ēka ir iekļauta valsts iestāžu un to padotības iestāžu īpašumā un lietošanā esošo apsildāmo un (vai) dzesējamo ēku sarakstā, kas publicēts Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē, vai ir pieņemts Ministru kabineta rīkojums par ēkas izmantošanu valsts iestādes, valsts augstskolas, tās pārraudzībā esošā zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas vai valsts zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas funkciju īstenošanā.

17. Projekta iesniedzējam ir tiesības projektu iesniegumu atlases kārtā iesniegt vairākus projektu iesniegumus, ievērojot šo noteikumu 1. pielikumā minētos Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma ierobežojumus.

18. Par katru ēku vai kopēju ēku grupu, kas atrodas vienā adresē, vai ēku grupu dažādās adresēs, ja tās ir funkcionāli saistītas, projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu.

19. Projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumu sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to sadarbības iestādē.

20. Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros finansējums netiek piešķirts projekta īstenošanai, ja ēka ir Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Saeimas vai Latvijas Republikas Satversmes tiesas īpašumā.

III. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

21. Projekta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

21.1. ēkas energoefektivitātes paaugstināšana:

21.1.1. būvdarbu veikšana ēku norobežojošajās konstrukcijās;

21.1.2. ēku inženiertehnisko sistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide;

21.1.3. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana;

21.1.4. ēku automatizētās vadības un kontroles sistēmu iegāde un uzstādīšana;

21.2. projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana;

21.3. ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā apdare), lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekštelpu apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli;

21.4. projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana;

21.5. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

22. Atlases kārtas ietvaros projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:

22.1. izmaksas, kas saistītas ar energosertifikācijas, tehniskās apsekošanas, būvniecības izmaksu tāmes, būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, ēkas fasādes apliecinājuma kartes un apliecinājuma kartes inženierbūvēm izstrādāšanu, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas;

22.2. projekta būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

22.3. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma, rīkojuma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

22.3.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas;

22.3.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

22.3.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

22.4. būvdarbu izmaksas:

22.4.1. būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās;

22.4.2. pagraba un augšējā stāva pārseguma siltināšana;

22.4.3. ēkas inženiertehnisko sistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide;

22.4.4. ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā apdare), lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekšējās apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli;

22.5. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana;

22.6. ēku automatizētās vadības un kontroles sistēmu uzstādīšana, kuras nodrošina enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu;

22.7. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, un nepārsniedz 1 % no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.

23. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināmās izmaksas, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

24. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 % apmērā no šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minētajām izmaksām. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas aprēķina tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma vai rīkojuma pamata, neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksas pamatojošos dokumentus par netiešo attiecināmo izmaksu izlietojumu.

25. Šo noteikumu 22.5. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja ir veikts augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējums, kas apliecina, ka šādas sistēmas ieviešana ir tehniski un ekonomiski pamatota un samazina enerģijas patērētāju kopējās enerģijas izmaksas. Augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējums ir skaidrojošs apraksts, kas sagatavots saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma 5. pantu un iekļauts būvprojektā vai ēkas fasādes apliecinājuma kartē saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumiem Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".

26. Šo noteikumu 22.1. un 22.2. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no būvdarbu līguma summas.

27. Šo noteikumu 22.4.4. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un 30 % no būvdarbu līguma summas.

28. Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros radušās izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ne agrāk kā 2016. gada 1. janvārī.

29. Maksimāli pieļaujamais publiskā finansējuma apmērs šo noteikumu 22. punktā norādītajām attiecināmajām izmaksām kopā nepārsniedz 200 euro no šo noteikumu 1. pielikumā minētā finansējuma par vienu ēkas kopējās platības kvadrātmetru.

30. Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros nav attiecināmas šādas izmaksu pozīcijas:

30.1. izmaksas, kas šo noteikumu 22. punktā nav noteiktas kā attiecināmas vai pārsniedz šo noteikumu 26., 27. un 29. punktā minētos izmaksu ierobežojumus;

30.2. nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 23. punktā minēto gadījumu;

30.3. izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi, kā arī izmaksas, kas radušās pirms šo noteikumu 28. punktā minētā termiņa.

31. Šo noteikumu 22. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja:

31.1. plānotais siltumenerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas nav mazāks kā 30 % gadā no ēkas energosertifikātā aprēķinātā siltumenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas;

31.2. plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc projekta īstenošanas, pamatojoties uz ēkas energosertifikātā veiktajiem aprēķiniem un projekta tehniskajā dokumentācijā paredzētajiem būvdarbiem, nepārsniedz 90 kWh/m² gadā. Ja ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums pārsniedz 3,5 metrus, siltumenerģijas patēriņu apkurei (kWh/m² gadā) pēc projekta īstenošanas pārrēķina atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 10. sadaļai;

31.3. projekta īstenošanas rezultātā tiek sasniegtas minimālās energoefektivitātes prasības atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"", izņemot gadījumu, ja šo noteikumu 2. pielikumā sniegts pamatojums atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma 4. panta ceturtajai daļai.

32. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmi tādi ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, ko pārskatā par energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām paredzējis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā. Minēto pārskatu izstrādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes aprēķina jomā, ietverot šo noteikumu 2. pielikumā minēto informāciju.

IV. Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi, tajā skaitā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumi

33. Šo noteikumu 1. pielikumā minētās ministrijas nodrošina, ka 40 % no ministrijai pieejamā publiskā finansējuma, kas norādīts šo noteikumu 1. pielikumā, tiks novirzīts ārpus Rīgas administratīvās teritorijas.

34. Šo noteikumu 33. punktā minēto finansējuma sadalījumu var neievērot, ja:

34.1. tas nav iespējams ministrijas īpašumā, lietojumā vai valdījumā esošo ēku reģionālā sadalījuma dēļ;

34.2. saimnieciski izdevīgāk investīcijas veikt citā proporcijā;

34.3. projekta īstenošanas laikā tiek veiktas finanšu korekcijas.

35. Šo noteikumu 34.1. un 34.2. apakšpunktā minētajos gadījumos projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu sadarbības iestādē iesniedz pamatojošu dokumentāciju par noteikto izņēmumu piemērošanu.

36. Šo noteikumu 1. pielikumā minētās ministrijas sev pieejamā publiskā finansējuma ietvaros var mainīt šo noteikumu 14. punktā izsniegtajā apliecinājumā norādīto finansējuma sadalījumu starp projektiem. Sadarbības iestādē iesniedz pamatojošu dokumentāciju par izmaiņu piemērošanu.

37. Projekta iesniegumā minētās aktivitātes īstenojamas 48 mēnešu laikā pēc tam, kad ar sadarbības iestādi noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. oktobrim.

38. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

38.1. īsteno informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 20. decembris, Nr. L347/320), un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

38.2. ne retāk kā reizi ceturksnī ievieto savā tīmekļvietnē (ja tāda ir izveidota) aktuālo informāciju par projekta īstenošanas gaitu;

38.3. nodrošina ar projekta īstenošanu saistītā finansējuma uzskaiti;

38.4. nodrošina šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju uzskaiti.

39. Finansējuma saņēmējs piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas:

39.1. katru gadu līdz 31. janvārim iesniedz atbildīgajā iestādē pārskatu par enerģijas patēriņu ēkā pārskata gadā saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu;

39.2. nodrošina līdzekļus projekta rezultātu uzturēšanai un uztur sasniegtos rezultātus;

39.3. nodrošina, ka ēkā tiek īstenotas valsts deleģētās funkcijas.

40. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts kapitālsabiedrība un ja par ēku, par kuru iesniegts projekta iesniegums, ir noslēgts apsaimniekošanas un lietošanas līgums, kurā noteikts ēkas lietotāja pienākums nodrošināt ēkas uzturēšanu atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, projekta iesniegumam pievieno ministrijas apliecinājumu, ka tā vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas nodrošinās šo noteikumu 39.2. un 39.3. apakšpunktā minēto.

41. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts kapitālsabiedrība un ja par ēku, par kuru iesniegts projekta iesniegums, ir noslēgts nomas līgums, projekta iesniegumam pievieno ministrijas apliecinājumu, ka tā vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas ēkā, par kuru iesniegts projekta iesniegums, nodrošinās šo noteikumu 39.3. apakšpunktā minēto.

42. Iepirkumu, kas nepieciešams projekta īstenošanai, finansējuma saņēmējs veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

43. Projekta īstenošanas laikā šo noteikumu 13.3. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji var saņemt avansa maksājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā plāno valsts budžeta līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un veic maksājumus 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kas nepārsniedz 90 % no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Avansa maksājumu šo noteikumu 13.4. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji var saņemt 100 % apmērā no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Avansa maksājumu ir iespējams saņemt vairākos maksājumos.

44. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

44.1. finansējuma saņēmējs nepilda līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa vai šo noteikumu 8. punktā minēto rādītāju sasniegšanu;

44.2. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;

44.3. citos gadījumos, ko paredz līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu.

45. Šo noteikumu 1. pielikumā norādītās valsts iestādes atlases kārtas ietvaros nodrošina šo noteikumu 13. punktā minēto projektu iesniedzēju maksājuma pieprasījumus tādā apjomā, lai līdz 2018. gada 31. decembrim nodrošinātu sertificētus izdevumus vismaz 32 % apmērā no tām pieejamā kopējā publiskā finansējuma.

46. Pasākuma ietvaros piešķirto finansējumu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar apvienot ar citu atbalstu.

V. Valsts atbalsta nosacījumi

47. Ja ēkā, par ko iesniegts projekta iesniegums, tiek veiktas tikai valsts deleģētās funkcijas, atbalsts šī pasākuma ietvaros netiek kvalificēts kā komercdarbības atbalsts.

48. Ēkā, par ko iesniegts projekta iesniegums, investīciju amortizācijas periodā ik gadu pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību 20 % apmērā no ēkas kopējās platības, ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumus, lai atbalsts šā pasākuma ietvaros netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

1. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 9. augusta
noteikumiem Nr. 534

Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma sadalījums

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

2. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 9. augusta
noteikumiem Nr. 534

Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām

(nosaukums)

 

Ēkas adrese
Ēkas kadastra numurs
Ēkas klasifikācija

 

Ēkas fasādes fotogrāfija

Pārskatā par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām pieļaujamas atkāpes, ja informācija pieejama citā formā vai datu salikumā (piemēram, izdrukas no aprēķina programmatūras) vai atbilst precīzākam ēkas energoefektivitātes novērtējuma aprakstam.

1. Vispārīga informācija

1.1. Ēkas īpašnieks

1.1.1.	Nosaukums
1.1.2.	Reģistrācijas numurs
1.1.3.	Juridiskā adrese
1.1.4.	Kontaktpersona
1.1.5.	Kontakttālrunis

1.2. Ēkas pārvaldītājs

1.2.1.	Nosaukums
1.2.2.	Reģistrācijas numurs
1.2.3.	Juridiskā adrese
1.2.4.	Kontaktpersona
1.2.5.	Kontakttālrunis

1.3. Ēkas lietotājs

1.3.1.	Nosaukums
1.3.2.	Reģistrācijas numurs
1.3.3.	Juridiskā adrese
1.3.4.	Kontaktpersona
1.3.5.	Kontakttālrunis

1.4. Energoefektivitātes novērtējuma robežas

Vienības nosaukums (ēka, tās daļa vai zona u. c.)	Vienību parametri (m, m2, m3 u. c.)	Energonesēju sadalījums un īss apraksts (energoresursi, enerģijas veids – siltumenerģija apkurei, karstajam ūdenim, elektroenerģija, enerģijas uzskaites veids, skaitītāju daudzums u. tml.)	Novērtētais enerģijas apjoms
			kWh gadā	% no kopējā
Energonesējs_______________(siltumenerģija, kurināmie)
Kopā				100%
Elektroenerģija
Kopā				100%
Neatkarīgā eksperta piezīmes par enerģijas sadalījumu

Piezīmes.

1. Tabulu aizpilda, ja uzskaitītās enerģijas bilanci veido vairākas ēkas, enerģijas ražošanas zudumi un siltuma pārvades zudumi ārpus ēkas. Tabulu veido, pamatojoties uz uzskaitītajiem energoresursiem, ko korekti sadala pa ēkām un inženiertehniskajām sistēmām.

2. Tabulā norāda enerģijas bilanci, iekļaujot vērtības, kas atrodas energoresursu uzskaites robežās, un raksturo, kur tiek patērēta enerģija.

3. Tabulu aizpilda:

• ēkām ar atsevišķiem energonesējiem visām enerģijas plūsmām;

• vairākām ēkām ar vienu energonesēju;

• ēkām ar vairākiem energonesējiem;

• citos gadījumos.

1.5. Citi nosacījumi, kas ietekmē ēkas energoefektivitātes novērtējumu

Piezīme.

Aizpilda, ja ēkā ir platības, kas atslēgtas no apkures, platības ar nevienmērīgu enerģijas patēriņu un ar dažādām enerģijas apgādes sistēmām, norādot parametrus (piemēram, m², temperatūru), kas ietekmē energoefektivitātes novērtējumu.

2. Pamatinformācija par ēku

2.1. Informācija par ēku

Klimatiskie dati

Meteoroloģisko datu vieta ________________________

Apkures perioda ilgums _________dienas

Ārgaisa aprēķina temperatūra apkures periodā _____ °C

Saules starojums apkures periodā

debess pusēm ________, ________, ________, ________,W/m2

horizontālai virsmai ____________,W/m2

2.1.1.	Konstruktīvais risinājums
2.1.2.	Gads, kad māja nodota ekspluatācijā
2.1.3.	Stāvi	2.1.3.1. pagrabs ________ (ir/nav) 2.1.3.2. tipveida stāvi ________ (skaits) 2.1.3.3. tehniskie stāvi ________ (skaits) 2.1.3.4. mansarda stāvs ________ (ir/nav) 2.1.3.5. jumta stāvs ________ (ir/nav)
2.1.4.	Kopējā aprēķina platība (m2)
2.1.5.	Ēkas ārējie izmēri (ja ēkai ir neregulāra forma, pievieno skici)		garums (m)
			platums (m)
			augstums (m)
2.1.6.	Iepriekš veiktie energoefektivitātes pasākumi
Nr. p. k.	Gads	Pasākums
2.1.7.	Cita informācija

2.2. Informācija par aprēķina zonām un telpu grupām

Informācija norādāma par katru ēkas zonu, ja nepieciešams, sadalot apakšzonās

Nr. p. k.

Zonas apzī- mējums (un nosau- kums)

Iekļautās telpas/telpu grupas nosau- kums

Aprēķina platība

Zonas aprēķina platība

Vidējais augstums

Zonas vidējais augstums

Aprēķina tilpums

Zonas aprēķina tilpums

Aprēķina parametri apkures periodā

temperatūra

perioda ilgums

pieprasītā gaisa apmaiņa

Zonas pieprasītā gaisa apmaiņa

aprēķina

āra gaisa

m2

m2

m

m

m3

m3

°C

°C

dienas

1/h

1/h

1.

2.

3.

Kopā

Vidēji

Piezīmes.

1. Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus.

2. Ēkām ar izbūvētu dzesēšanas sistēmu parametrus dzesēšanas aprēķinam aizpilda atsevišķā energosertifikāta pielikumā.

3. Ēkas norobežojošās konstrukcijas

3.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

Nr. p. k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Norobežojošā konstrukcija	Materiāls(-i)	Biezums (mm)	Laukums (m2)	Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U), W/(m2 K)	Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)	Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)
Nr. p. k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Termiskie tilti	Nosaukumi	Garums vai skaits (m vai gab.)		Termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients (ψ vai χ), W/(m K) vai W/K	Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)	Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normatīvais siltuma zudumu koeficients HTR						HT (faktiskais) (W/K)
						HTR (normatīvais)* (W/K)
Neatkarīgā eksperta piezīmes, papildinformācija

Piezīme.

* Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".

4. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums

4.1. Ventilācijas sistēmas ēkas zonās*

4.1.1. Aprēķina parametri

Norādīt pa aprēķina zonām, ja nepieciešams, atsevišķi nodalīt ventilācijas režīmus un apakšzonas, ņemot vērā uzstādīto ventilācijas iekārtu faktiskās darbības robežas.

Nr. p. k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Ventilācijas sistēmas veids (dabiskā, mehāniskā)	Aprēķina tilpums (m3)	Gaisa apmaiņas intensitāte (iekļaujot infiltrāciju) (1/h)	Gaisa plūsmas piegādes temperatūra (°C)	Darbības ilgums periodā (h)	Enerģijas atgūšanas vidējais rādītājs periodā (%)	Ventilācijas siltuma zudumu koeficients (W/K)
Cita informācija

Piezīme.

* Ja ēka, zona vai zonas daļa tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un ventilācijas režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus.

4.1.2. Gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas – dati par dzesēšanas sistēmu elementiem

Nr. p. k.	Iekārtas nosaukums, modelis	Ražošanas gads	Vidējā svērtā elektriskā jauda (kW)	Darbības laiks gadā (h)	Patērētais elektroenerģijas daudzums gadā (kWh)
Pievienots gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes akts Pārbaudes akta sagatavotājs______________________ Pārbaudes akta datums _________________________

4.1.3. Cita informācija

4.2. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā apkures periodā*

Norādīt pa zonām, ja nepieciešams, sadalot apakšzonās.

Nr.p.k.

Zonas apzīmējums (un nosaukums)

Iekšējie siltuma ieguvumi, kWh/m2

Saules siltuma ieguvumi (kWh/m2)

Ieguvumu izmantošanas koeficients

Kopējie siltuma ieguvumi

Metaboliskais siltums no iedzīvotājiem

Izkliedētais siltums no ierīcēm

No apgaismojuma ierīcēm

No karstā ūdens sistēmām

No/uz gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmām

No/uz procesiem un priekšmetiem

kWh/m2

kWh gadā

Kopējie siltuma ieguvumi

Cita informācija

Piezīme.

* Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi attiecīgajā periodā.

4.3. Siltumenerģijas piegāde/ražošana un pārvade

4.3.1. Siltumenerģijas ražošanas iekārtas

Iekārtas nosaukums, modelis	Ražošanas gads	Kurināmā veids	Kurināmā patēriņš vidēji gadā (norādīt arī mērvienību)	Sezonālais lietderības koeficients (noteikts pēc zemākās siltumspējas)	Saražotās enerģijas daudzums (kWh/gadā)	Pārbaudes akts
						pievienots (jā/nē)	datums

 

4.3.2.	Siltumenerģijas piegādes sistēma		centralizēta siltumapgāde
				atkarīgā pieslēguma shēma
				neatkarīgā pieslēguma shēma
			lokāla siltumapgāde
			individuāla siltumapgāde

 

4.3.3.	Informācija par objekta (ēkas) energobilancē esošajiem, teritorijā izvietotajiem ārpus kondicionētās zonas izvietotiem siltumpārvades tīkliem (tīklu garums, cauruļu un siltumizolācijas parametri, tehniskais stāvoklis)
4.3.4.	Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, %
4.3.5.	Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, kWh
4.3.6.	Siltuma akumulācijas siltumenerģijas zudumi, %
4.3.7.	Siltuma akumulācijas siltumenerģijas zudumi, kWh
4.3.8.	Cita informācija

4.4. Siltumenerģijas sadale un atdeve*

4.4.1.	Apkures sistēma		vienas caurules
			divu cauruļu
			cita tipa (norādīt)
4.4.2.	Siltumenerģijas piegādes regulēšana, kontrole un uzskaite zonās
4.4.3.	cauruļvadu garums	________kondicionētajās zonās, _____________ ārpus kondicionētās zonas
4.4.4.	Sildelementu un cauruļu tehniskais stāvoklis
4.4.5.	Siltuma akumulācija (ir, nav, tehniskie parametri)
4.4.6.	Cita informācija

Piezīme.

* Ja sistēmas atšķiras dažādās ēkas zonās, var norādīt atsevišķā tabulā katrai zonai.

4.5. Karstā ūdens sadales sistēma

4.5.1.	Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra (°C)
4.5.2.	Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra (°C)
4.5.3.	Karstā ūdens sagatavošana			sagatavošana siltummezglā
				centralizēta apgāde
				individuālā
4.5.4.	Karstā ūdens sadales sistēmas tips			bez cirkulācijas
				ar cirkulāciju
4.5.5.	Cauruļvadu garums		________kondicionētās zonās, _____________ ārpus kondicionētās zonas
4.5.6.	Cauruļu tehniskais stāvoklis
4.5.7.	Siltuma akumulācija (ir, nav, tehniskie parametri)
4.5.8.	Cita informācija

5. Enerģijas patēriņa uzskaite un sadalījums

5.1. Energoresursu patēriņa uzskaite (ja ēka nav tikusi pilnīgi vai daļēji ekspluatēta, šajā sadaļā norāda datus par diviem pilniem gadiem, kad ēkā nodrošināta pilnīga apkure.)

Energonesējiem, kuru uzskaite nenotiek regulāri katru mēnesi, var norādīt tikai gada patēriņu.

5.1.1. Siltumenerģija no siltuma piegādātāja, MWh

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

Vidēji

5.1.2. Kurināmie

Kurināmā veids _______________________ , kurināmā zemākā siltumspēja _____ kWh/kg

Apkures katla vidējais lietderības koeficients, kas noteikts pēc kurināmā zemākās siltumspējas ______

Pārvades siltuma zudumi _______ (%, ja apkures katls atrodas ārpus ēkas kondicionētās zonas robežas)

Patēriņš uzskaitītajās mērvienībās _______ (kg, m³, l)

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

Vidēji

Konversijas koeficients no m³ vai l uz kg ________

Kurināmā patēriņš, pārrēķināts MWh

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

Vidēji

Ja izmantoti vairāki kurināmā veidi, informāciju sniedz par katru kurināmā veidu atsevišķi, kā arī summāro tabulu par kurināmā patēriņu, pārrēķinātu MWh.

5.1.3. Elektroenerģija, MWh

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

Vidēji

5.1.4. Citi atsevišķi uzskaitītie dati

Aizpilda, ja ir atsevišķa uzskaite, piemēram, karstā ūdens patēriņam, elektroenerģijas patēriņam ventilācijai u. tml.
__________________ (nosaukums un mērvienība)

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

vidēji

5.2. Enerģijas patēriņa sadalījums

5.2.1. Energoresursu vidējais patēriņš pa mēnešiem un kopā gadā, MWh.

Izmantot vidējos patēriņa datus par vismaz pēdējiem diviem gadiem. Norādīt visus energonesējus, to sadalījumu pa sistēmām un mērķiem, enerģijas ražošanas un pārvades zudumus.

Energonesējs

Sistēma vai mērķis*

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

Piezīme.

* Apkure, karstā ūdens sistēma, apgaismojums u. c.

Skaidrojums par vērtībām, kuras iegūtas, pamatojoties uz uzskaitītā patēriņa sadalījumu pa sistēmām, vai kuras aprēķinātas vai pieņemtas standartos noteiktā kārtībā.

5.3. Enerģijas patēriņa sadalījums

Enerģijas patēriņa sadalījums*3	Izmērītais novērtējums*1				Apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju (kWh gadā)	Apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju*2 (kWh/m2 gadā)	Aprēķinātais novērtējums*3, *4
	siltum- enerģija, vidējais (kWh)	elektro- enerģija, vidējais (kWh)	kopējais, vidējais (kWh gadā)	īpatnējais (kWh/m2 gadā)			siltum- enerģija, vidējais (kWh)	elektro- enerģija, vidējais (kWh)	kopējais, vidējais (kWh gadā)	Īpatnējais (kWh/m2 gadā)
	1	2	1+2=3	4=3/kopējā platība	5	6	7	8	7+8=9	10=9/kopējā platība
5.3.1. Apkurei
5.3.2. Karstā ūdens sagatavošanai
5.3.3. Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai)
5.3.4. Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai)
5.3.5. Apgaismojumam
5.3.6. Papildu enerģija
5.3.7. Pārējais patēriņš*4
5.3.8. Kopā
5.3.9. Paskaidrojums par enerģijas patēriņu

Piezīmes.

1. *¹ Ja ir kopēja uzskaite, datus norāda vienā ailē, paskaidrojot tabulas 5.3.9. apakšpunktā.

2. *² Aprēķinu veic pa pozīcijām arī tad, ja uzskaite nav dalīta.

3. *³ Norāda pārējo patēriņu, kas nav atsevišķi detalizējams.

4. *⁴ Izmērītās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu un aprēķinātās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu salīdzinājums pa pozīcijām, ja ir vienādi iekštelpu temperatūras nosacījumi (atšķiras mazāk nekā par 10 % un ne vairāk kā par 10 kWh/m² gadā).

6. Energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumi

6.1. Ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas, inženiertehniskās sistēmas, citi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu priekšlikumi

Nr. p. k.	Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākums un sasniedzamais rādītājs/-i*	Enerģijas ietaupījums gadā		% no esošā aprēķinātā ēkas energoefektivitātes novērtējuma	Investīcijas, tūkst. EUR	Atmaksāšanās laiks, gadi
		kWh	kWh/m2
1.
2.
3.

Piezīme.

* Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākuma sasniedzamie rādītāji (norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu U un termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficientu vērtības, izmaiņas ventilācijas sistēmā un citas izmaiņas).

7. Ēkas norobežojošās konstrukcijas un tehniskās sistēmas pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas

7.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

Nr. p. k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Norobežojošā konstrukcija	Materiāls(-i)	Biezums (mm)	Laukums (m2)	Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U), W/(m2 K)	Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)	Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)
Nr. p.k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Termiskie tilti	Nosaukumi	Garums vai skaits (m vai gab.)		Termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients (ψ vai χ), W/(m K) vai W/K	Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)	Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normatīvais siltuma zudumu koeficients HTR						HT (faktiskais) (W/K)
						HTR (normatīvais)* (W/K)

Piezīme.

* Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".

7.2. Ventilācija ēkas zonās – sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanas

7.2.1. Aprēķina parametri

Nr. p.k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Ventilācijas sistēmas veids (dabiskā, mehāniskā)	Aprēķina tilpums (m3)	Gaisa apmaiņas intensitāte (iekļaujot infiltrāciju) (1/h)	Gaisa plūsmas piegādes temperatūra (°C)	Darbības ilgums periodā (h)	Enerģijas atgūšanas vidējais rādītājs periodā (%)	Ventilācijas siltuma zudumu koeficients (W/K)
Cita informācija

7.2.2. Ventilācija un gaisa kondicionēšana – dati par uzstādāmajām iekārtām

Nr.p.k.	Iekārtas nosaukums, modelis	Vidējā svērtā elektriskā jauda (kW)	Iekārtas ražība (m3/h)	Siltuma atgūšanas efektivitāte (%)	Plānotais patērētās enerģijas daudzums (kWh/gadā)	Plānotais saražotās enerģijas daudzums (kWh/gadā)	Plānotais darba stundu skaits (h/gadā)

7.3. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*

Nr. p. k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Iekšējie siltuma ieguvumi (kWh/m2)						Saules siltuma ieguvumi, (kWh/m2)	Ieguvumu izmantošanas koeficients	Kopējie siltuma ieguvumi *
		Metaboliskais siltums no iedzīvotājiem	Izkliedētais siltums no ierīcēm	No apgaismojuma ierīcēm	No karstā ūdens sistēmām	No/uz gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmām	No/uz procesiem un priekšmetiem
										kWh/m2	kWh gadā
Kopējie siltuma ieguvumi
Cita informācija

Piezīme.

* Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi periodā.

8. Apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņš

Nr. p. k.	Telpa vai telpu grupa	Esošā situācija				Prognoze				Starpība
		Gaismekļi*	Kopējā jauda (W/m2)	Stundas gadā (h)	Elektroenerģijas patēriņš gadā (kWh)	Gaismekļi*	Kopējā jauda (W/m2)	Stundas gadā (h)	Elektroenerģijas patēriņš gadā (kWh)	Elektroenerģijas patēriņš gadā (kWh)
Kopā

Piezīme.

* Norāda spuldžu tipu, kopējo spuldžu skaitu vai telpu platību. Identificē detalizēti, ja ēkai plānota apgaismojuma nomaiņa.

9. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanas

Nr. p. k.	Enerģijas patēriņa sadalījums*	Esošā situācija (aprēķinātie dati no V daļas)			Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas (saskaņā ar 4. sadaļu)			Starpība – enerģijas samazinājums** (kWh gadā)	Starpība – CO2 emisijas samazinājums**, (kg CO2 gadā)
		kopējais patēriņš (kWh gadā)	īpatnējais (kWh/m2 gadā)	CO2 emisija (kgCO2 gadā)	kopējais patēriņš (kWh gadā)	īpatnējais (kWh/m2 gadā)	CO2 emisija (kgCO2 gadā)
PATĒRIŅA SAMAZINĀJUMS
9.1.	Apkurei
9.2.	Karstā ūdens sagatavošanai
9.3.	Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai)
9.4.	Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai)
9.5.	Apgaismojumam
9.6.	Papildu enerģija
9.7.	Pārējais patēriņš***
Kopā
AIZVIETOTĀ ENERĢIJA NO FOSILAJIEM ENERGORESURSIEM
					Aizvietotās enerģijas daudzums (kWh gadā)	Īpatnējais (kWh/m2 gadā)			CO2 emisiju samazinājums
9.8.	CO2 emisijas ietaupījumi, aizstājot ar fosilajiem energoresursiem saražoto enerģiju pret enerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem
Pavisam kopā

Piezīmes.

1. * Datiem precīzi jāsakrīt ar aprēķinātajiem datiem šīm pozīcijām, kas norādīti citās energosertifikāta pārskata sadaļās.

2. ** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms un CO₂ emisijas samazinājums nedrīkst pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumiem.

3. *** Norāda pārējos patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami.

10. Energoefektivitātes rādītāja korekcija apkurei * (ja ēkas vidējais telpu augstums lielāks par 3,5 m)

Ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums (m)	Novērtētais enerģijas patēriņš apkurei (kWh/m2 gadā)	Pieļaujamais enerģijas patēriņa līmenis apkurei* (kWh/m2 gadā)

Piezīme.

* Aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumiem Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 15.³ punktu.

Nosakot veicamos pasākumus, ēkas energosertifikāta pārskata autors sadarbojas ar projekta iesnieguma iesniedzēju, sertificētu arhitektu vai būvinženieri, tādējādi paredzot vienādus pasākumus abos dokumentos.

11. Papildus pievienojamā informācija

1. Ēkas skice.

2. Ēkas apsekošanas fotodokumentācija vai termogrammas.

3. ...

	Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā
		(vārds, uzvārds)		(paraksts)		(datums)

 

(reģistrācijas numurs neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā reģistrā vai sertificēšanas institūcijas lēmumā)

(kontaktinformācija – tālrunis, e-pasts, adrese)

(uzņēmums, uzņēmuma reģistrācijas numurs (nenorāda, ja neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā ēkas energosertifikātu sagatavojis kā pašnodarbināta persona)

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

3. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 9. augusta
noteikumiem Nr. 534

Pārskats par enerģijas patēriņu pēc būvdarbu veikšanas ēkā

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens