Frakciju viedokļi

Pēc 29.februāra plenārsēdes

Latvijas Radio tiešraidē

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija):

Labvakar! Nedaudz man šodien ir žēl dārgā laika, kuru mēs iztērējam, runājot riņķī un apkārt par šo mūžam samilzušo VDK maisu problēmu, un, kā jūs redzat, ne ar ko labu tas nebeidzās, čiks vien no visas tās garās runāšanas sanāca. Man liekas, tas ir tāpēc, ka ārkārtīgi nenopietni joprojām šo jautājumu izskata. Diemžēl. Acīmredzot, reizēm ir jārēķinās, ka mums Saeimas darbā iznāks, lūk, šādi te, es varētu teikt, nepadarīti darbi. Tāpat arī pietiekoši daudz laika iznāca patērēt, lai noraidītu vienu otru tādu projektu, kas lielākajai deputātu daļai nebija piemēroti.

Nekā nevar darīt. Un līdz ar to es domāju, agri vai vēlu parādīsies jautājums par to, ka ir jābūt obligāti vismaz vēl vienai plenārsēdei katru nedēļu, jo citādi sakrājas ārkārtīgi daudz nopietnu nepadarītu darbu.

Kā tāds neliels atvieglojums bija, protams, tas, ka Puriņas kundze pati ir iesniegusi atlūgumu, lai viņu atbrīvo no darbības Radio un televīzijas padomē, līdz ar to atkrita deputātiem viena lieka gara runāšana un spējas izcelties, tā kā jautājums ir atrisināts automātiski, un par jaunajiem kandidātiem runāsim citā plenārsēdē.

Un kā patīkams noslēgums šajā plenārsēdē jāatzīmē tas, ka šodien tomēr izdevās pieņemt grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, es to vērtēju kā pozitīvu sasniegumu, un mūsu frakcija un arī es personīgi atbalstījām Latvijas Vienības partijas ierosinājumu par to, ka tomēr ir jāņem vērā lauku ražotāji. Nosakot apliekamo ienākumu, ja ir runa par šo tā saucamo uzņēmuma peļņas samazināšanu, ir jārēķinās ar subsīdijām lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Līdz ar to es domāju, ka tas bija pareizs lēmums. Mums tomēr ir jāpierāda, ka protam dažādās frakcijās novērtēt mūsu nepieciešamību praktiski atbalstīt laukus.

Diemžēl nepaspējām visus jautājumus kārtējo reizi izskatīt šajā plenārsēdē, bet, nu, es domāju, ka centīsimies to ievērot un pēc iespējas pragmatiskāk pieiet mūsu darbībai.

K.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija):

Labvakar! Arī es gribēju izteikt savas domas un varbūt arī frakcijas viedokli par vairākiem likumprojektiem, kas tika izskatīti. Arī es pievienojos Dobeļa kunga domām par to, ka diemžēl daudz laika bija pavadīts šodien tukšā runāšanā, bet, paldies Dievam, mēs vismaz pāris likumprojektus pieņēmām, kuri varbūt uzlabos Latvijas valsts stāvokli. Un tiešām šobrīd varbūt pat taisni zemnieku stāvokli.

Es gribu atgriezties pie likumprojekta “Par VDK kartotēku”. Problēma jau ir viena — izskatās, ka mūsu tautu šķels un traucēs vēl gadiem ilgi, kamēr vesela paaudze būs aizgājusi, un varbūt tad mēs varēsim sākt nopietni runāt par šīm lietām.Nevienam nav šobrīd nekādas skaidrības, cik akurāta tā kartotēka ir, bet visi runā it kā tā būtu pārbaudīta un vēlreiz pārbaudīta, un līdz ar to mēs vispār zinām, kā ar šo kartotēku nodarboties. Es negribu izteikt vairāk kā tikai cerību, ka nākotnē mums būs iespēja vienu reizi vienoties, kā šo lietu saprātīgi novest līdz galam, lai mēs varam likt tam tematam uz laiku mieru un virzīties tālāk, lai sakārtotu citas lietas, kas arī šausmīgi svarīgas mūsu valstij.

Vēl viena maza piebilde par grozījumu likumā par bijušās PSR pilsoņa statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, kas bija piedāvāts no Tautas saskaņas partijas. Man arī žēl, ka mēs ļoti daudz laika veltījām šai lietai, jo, kā jau Ādamsona kungs minēja, tik tiešām pases, kas regulē šo cilvēku pārvietošanos Eiropā un citur, jau ir pasūtītas un tiek drukātas, un tās tiks izsniegtas. Bez šaubām, es atbalstu šo pilsoņu iespēju pārcelties un ceļot, kas ir galīgi nepieciešami. Bet tas jautājums tiek risināts, un mēs vienkārši to atkal pacēlām, populistiski runājot gan no vienas puses, gan no otras puses.

Vēl viens svarīgs likums, kas tiks nodots gandrīz visām komisijām izskatīšanai, un tas ir par valsts svarīgās informācijas aizsardzību.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”):

Es šeit sēžu starp diviem cilvēkiem, starp Ivaru Ķezberu un Kārli Druvu, kuri balsoja par čekas kartotēkas un žurnālu ierakstu slēpšanu no tautas. Ceru, ka viņi man par šo informāciju neatriebsies.

Tad bija tāds likumprojekts, ko iesniedzis pats Valsts prezidents, kur dažādiem ierēdņiem vēl tika paplašinātas pilnvaras slēpt informāciju no tautas. Dienesta informāciju un tā tālāk, it kā ierēdņi jau pietiekoši neslēptu pat no deputātiem informāciju. Un diemžēl atkal līdzīgi balsotāji bija par šo likumu, būtībā par informācijas slēpšanu.

Tad viens saprātīgs lēmums bija, ko izdarīja pati izglītības komisija, kura sēdē pirms divām nedēļām bija kategoriski pret priekšlikumu iesniegšanas Izglītības likumam termiņa noteikšanu līdz 30.martam, ko prasījām mēs. Un tagad viņi ir attapušies, un jāsaka, paldies Dievam, ka neviens pat pretī nebalsoja par to, ka Izglītības likuma priekšlikumu iesniegšanas termiņš jāpagarina līdz 1.martam, reizēm jau pamirdz arī šajā Saeimā gaiši prāti.

I.Ķezbers (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Labvakar! Vispirms es atbalstu Dobeļa kunga priekšlikumu. Es domāju, ja mēs strādāsim tik politizēti un idealizēti, kā tas bija atkal šodien, mums ir vajadzīga otra pilna darba diena, un es domāju, ka Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija to atbalstītu. Otrkārt, Mauliņa kungs, jums nav taisnība, kad jūs teicāt, ka Druvas kungs un es esam balsojuši pret atklātību. Jūs zināt, ka divu sēžu garumā tiks izskatīts šis jautājums trīs variantos, un vairums, tajā skaitā Druvas kungs un arī es, nobalsoja par Juridiskās komisijas sagatavoto dokumentu, kurš vismaz manā skatījumā ir daudz korektāks un perfektāks no juridiskā viedokļa. Kas šeit ir būtisks? Būtisks ir tas, ka ar tiesas spriedumu ir jāpierāda tava vaina un stingri jāievēro nevainīguma prezumpcija. Tas ir pats būtiskākais.

Otrkārt, es gribētu pateikt, ka mums ir noteikti jānostiprina, materiāli jārūpējas un jāatbalsta Totalitārisma seku dokumentēšanas centra darbība. Un vēl piezīme pie šīsdienas darba. Tātad es uzrunāju skolotāju, pedagogu auditoriju, es uzskatu, ka ļoti pareizi, ka mēs nesteidzamies tādā svarīgā jautājumā kā likumprojekta par izglītību otrā lasījuma sagatavošana. Šis likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam, pagarinājums līdz 30.martam. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas vārdā es aicinu pedagogus sūtīt savus priekšlikumus, jo jūsu priekšlikumi mums ir ļoti noderīgi.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija):

Labvakar! Es gribētu lauku cilvēku vārdā pateikties šodien visām frakcijām, visiem deputātiem, kas saprātīgi un ļoti atsaucīgi nobalsoja par ienākuma nodokļa neiekasēšanu no subsīdijām. Vispār jau kurioza situācija. Agrāk es domāju tā, ja dod ābolu, tad dod veselu ābolu. Izrādās, ka tagad kārtība tāda, ka dod no ābola tikai 3/4 un 1/4 tūlīt paņem atpakaļ, jo no subsīdijām, ieskaitot viņu peļņas daļā, jāmaksā uzreiz ienākuma nodoklis. Līdz ar to no aprēķinātiem 13 miljoniem, pagājušā gadā saņemot tikai 9 miljonus, pāri 4 miljoniem mēs paliekam parādā. Šogad mums iedeva 8,9, tātad palika tikai aptuveni 4 miljoni subsīdijām, ko var izlietot zemnieki sēklas ražošanai, šķirnes lopu audzēšanai un citām neatliekamām vajadzībām. Kas notiktu, ja tas nebūtu? Ja tas nebūtu, nu, nekas jau nenotiktu. Sēkla izmaksātu 2,5—3 reizes dārgāk, un, vērtējot ekonomisko situāciju laukos, kad pagājušā gadā peļņa no katra hektāra sastādīja 7,5 latus, šogad jau ir mīnus 35 lati, tad nākošā rudenī pārtikas cenas vajadzētu pacelt 7—9 reizes. Ciestu patērētājs, ne jau zemnieki. Mēs praktiski dzīvojam vēl uz vecām rezervēm. Līdz ar to liels paldies visiem, kas atbalstīja, lai vismaz šo daļu nenoņemtu, jo savādāk mums iznāk kā tajā anekdotē. Ja prasa aizdot 10 latus, pasaka, nē, man nav, tad, lūdzu, aizdod 5 latus, 5 latus paliksi parādā. Tā arī šajā gadījumā. Mēs ļoti ceram uz saprātīgu risinājumu, jo saimniecībām, paju sabiedrībām un zemniekiem parādu nasta pieaug. Pieaug parādi “Latvenergo” un citur. Ja šos jautājumus mēs nerisināsim, tas ir mūsu nākamā dienas kārtības punktā, tad tā parāda jūgs nospiedīs galīgi, ka mēs nevarēsim vairs turpināt ražošanu.

A.Jirgens (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”):

Labvakar! Es nevarētu pievienoties tiem runātājiem, kuri teica, ka šīs diskusijas par to, ko darīt ar VDK aģentūras kartotēku, būtu nelietderīga laika tērēšanu. Manuprāt, tas ir politiski ļoti nozīmīgs un konceptuāli svarīgs jautājums, jo būtībā tas ir jautājums par okupācijas seku izvērtēšanu, par to cilvēku darbības izvērtēšanu, kuri ir aktīvi sadarbojušies ar okupācijas režīmu, tas ir jautājums par kolaboracionismu un ne tikai pagātnes izvērtējuma jautājumus, jo šis pagātnes izvērtējums vismaz manā un arī mūsu frakcijas izpratnē ļoti būtiski skar šodienu un varbūt vēl būtiskāk — mūsu nākotni. Protams, ļoti bēdīgi ir tas, ka Saeima nevarēja nonākt šeit pie vienota viedokļa. Mūsu frakcija atbalstīja LNNK un Zaļās partijas iesniegto variantu, kas paredzēja iespēju cilvēkiem, kuri sadarbojušies, pašiem to deklarēt, tādā gadījumā garantējot, ka viņu vārdi netiek izpausti, pretējā gadījumā viņu vārdus darot zināmus atklātībā. Pirms nedēļas, kad šis variants tika noraidīts, mēs bijām gatavi atbalstīt arī frakcijas “Latvijai” iesniegumu, kas paredzēja pilnībā darīt zināmus šos materiālus atklātībai. Konceptuāli nepieņemams mums bija Juridiskās komisijas variants, jo pretēji tam, ko teica Ivars Ķezbers, te nav runa par nevainīguma prezumpciju. Te ir paredzēts vispār pārtraukt ar šo jautājumu nodarboties, proti, pārtraukt arī tiesas ceļā izskatīt lietas par bijušajiem VDK ārštata darbiniekiem. Tas mūsu politiskām nostādnēm nav pieņemami, mēs balsojām “pret”. Rezultātā netika pieņemts ne viens, ne otrs, ne trešais variants, tas liecina par to, ka ir viedokļu dažādība ne tikai šeit, bet arī sabiedrībā, un acīmredzot pēc kāda laika pie šī jautājuma būs jāatgriežas.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija):

Labvakar! Mēs iesniedzām divus grozījumus likumos. Pirmais skar Pilsonības likumu. Kā mēs zinām, saskaņā ar pastāvošo Pilsonības likumu tiem Krievijas latviešiem, kuri grib saņemt pilsonību reģistrācijas kārtībā, līdz 1996.gada 31.martam tas ir jāizdara. Mēs zinām, kāda Latvijā ir attieksme pret šiem cilvēkiem, kāda šeit valda birokrātija, kāda ir Imigrācijas departamenta attieksme pret šiem, kā saka, austrumlatviešiem. Tāpēc ļoti daudzi cilvēki, nespēdami sagādāt visas tās papīru kaudzes, visus tos dokumentus, ko pieprasa attiecīgie birokrāti, nav paspējuši saņemt pilsonību savā tēvu zemē. Es domāju, ka tā ir ļoti liela kļūda, ka mēs šķirojam latviešus austrumlatviešos, rietumlatviešos. Redziet, tiem, kas brauc no Rietumiem, nav nekādu problēmu. Un tiem nelaimīgiem, kas likteņa vēju aizpūsti kaut kur tālumā Krievijā, mēs radām apzinātas problēmas.

Otrs jautājums arī skar cilvēku un viņa tiesības pārvietoties. Mēs esam pieņēmuši likumu par bijušiem PSRS pilsoņiem, un likums paredz, ka šiem cilvēkiem, kuri nav Latvijas pilsoņi un ir bijušās PSRS pilsoņi vai iedzīvotāji, ir speciāls dokuments. Protams, šis dokuments gada laikā nav sagādāts, šodien mums te stāsta, ka tas jau ir kaut kur pasūtīts, kaut kādā nākotnē viņš būs. Var jau būt, ka būs, bet mēs dzīvojam katru dienu, un, ja šodien manas tiesības pārvietoties man ir liegtas, un tās tiesības ir liegtas jau gadu, un es vēl nezinu, kā tas izvērtīsies nākotnē, tad es gribu pret to protestēt. Jo tās ir manas tiesības, kas ir ierakstītas visās starptautiskajās konvencijās un likumos, kurus Latvija ir parakstījusi, kā arī mūsu likumdošanā. Bet atkal šis mēģinājums palīdzēt cilvēkiem netika atbalstīts, jo šajā namā principā valda atriebīgs gars. Arī visa tā ņemšanās ar čekistiem lielā mērā liecina par to, ka cilvēki negrib iet uz priekšu, grib vienkārši rakņāties pagātnē, jo, lai ietu uz priekšu, ir jāzina daudz vairāk, nekā šie cilvēki zina. Un tāpēc visa šī integrēšanās Eiropā un NATO ir tikai tāda saukļa veidā, jo būtībā sakārtot sevi šīm struktūrām šeit neviens nevēlas.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”):

Labvakar visiem, kas mani redz un dzird! Vispirms es gribu atsaukties uz Dobeļa kungu, kurš teica, ka ir nedaudz žēl tā laika, ko mēs šodien zaudējām. Es gribu teikt, ka man un maniem kolēģiem no “Latvijas ceļa” ir ļoti žēl tā laika, ko mēs zaudējām šajās izvērstajās debatēs, kas šodien notika. Un, ja man atļauts nedaudz pajokot, es gribētu teikt, ka Latvijas valstij pašlaik par labu nāk varbūt šī Saeimas aiziešana kādās ilgākās vai neilgākās brīvdienās, lai dotu valdībai iespēju pieņemt noteikumus ar likuma spēku vai pat šādu noteikumu paketi. Katrā ziņā es pieņemu, ka valdība šādos apstākļos darbotos produktīvāk.

Tālāk par VDK dokumentiem. Nav nekāds noslēpums, ka “Latvijas ceļa” galvenie pretargumenti LNNK iesniegtajam likumprojektam bija tas, ka nebija ievērota nevainīguma prezumpcija un nebija noteikti reālistiski termiņi, kurā šiem potenciālajiem pieteikties gribētājiem būtu iespējams to izdarīt un arī visu šo informāciju apstrādāt. Tāpat nebija noteikta kārtība, kādā šie potenciālie pieteikties gribētāji varētu uzzināt, ka viņi ir pie tādien pieskaitīti.

Attiecībā uz frakcijas “Latvijai” izstrādāto likumprojektu bija arī vairāki iebildumi, un galvenokārt, protams, runa bija par to, ka Latvijas Republikas speciāliem dienestiem rastos zināmas problēmas, ja šajā valstī tiktu publicēta jebkura slepena kartotēka.

Par ko ir prieks šodien. Man ir prieks par tiem diviem starptautiskajiem līgumiem, ko mēs ratificējām, un es gribu teikt, ka no šodien padarītā tie arī, mūsuprāt, ir vienīgie, kas patiešām uzlabos Latvijas valsts stāvokli.

Visbeidzot par tiem likumprojektiem, par kuriem jau runāja arī mani kolēģi no citām frakcijām, tas ir, grozījumi likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. “Latvijas ceļš” uzskata, ka lauksaimniecības produkcijas ražotāji Latvijā ir jāatbalsta, bet to nedrīkst darīt ekonomiski analfabētiskā veidā, pielīdzinot subsīdijas ienākumiem, vai kā mans augsti cienījamais kolēģis no Vienības partijas frakcijas to nosauca — par aizņēmumiem. Subsīdijas ir investīcijas, un kā tādas tad arī ir jāvērtē un jāizdala šī ar nodokli apliekamā vai neapliekamā daļa.

Un visbeidzot. Varētu atbalstīt Dobeļa kunga un Ķezbera kunga priekšlikumu rīkot vēl kādas papildu plenārsēdes, bet varbūt to vajadzētu pārdomāt kontekstā ar kādiem būtiskiem grozījumiem Kārtības rullī, kas noteiktu citu kārtību likumprojektu nodošanai komisijām. Pašlaik iznāk tā, ka mēs likumprojektus izskatām četros lasījumos, mums ir divi pirmie lasījumi. Viens pie nodošanas komisijām, otrs pie pirmā lasījuma, un abos ir atļauts teikt garasm runas, 15 plus 5 minūšu garas runas bez konkrētiem priekšlikumiem.

S.Benfelde (Latvijas radio žurnāliste):

Man ir jautājums par tām pašām nelaimīgajām čekas “piecīšu”, maisu lietām, un “piecīšiem”, kuri nav līdz galam izskatīti. Kā frakcijas vērtē situāciju? Mani interesē risinājums, jo, kā jūs saprotat, jūs esat nonākuši turpat, kur bijāt pirms tam, tomēr vēl nekas nav apstājies. Tāpat šīs tiesas lietas tiks izskatītas tiem, kuriem nav vēl pabeigtas, tāpat noteikti būs šādas tiesas lietas nākotnē, un visas šīs problēmas nav nekur pazudušas. Tieši tāpat Krievijas specdienesti neapšaubāmi var izmantot šādas kartotēkas esamību un, sacīsim tā, problēmu nesakārtotību. Es gribētu no katras frakcijas pārstāvja dzirdēt, kā, jūsuprāt, tagad tas tālāk būtu risināms?

Juris Dobelis (LNNK, LZP):

Es jau uzstājoties šodien akcentēju to, ka nav nekādu problēmu jebkuru sarakstu darīt zināmu atklātībai ar noteiktiem nosacījumiem. Tas ir, mums ir precīzi jāredz mehānisms, ko mēs darīsim pēc tam, kad šāds saraksts būs zināms atklātībai. Vai tā būs vienkārša publicēšana laikrakstā vai tā būs vienkārši iespēja ar šo sarakstu iepazīties. Lūk, šis mehānisms trūka jebkurā no piedāvājumiem. Kamēr tāds nebūs izstrādāts, kamēr mēs vienkārši gribēsim uzspiest viens otram savu politisko gribu, es domāju, šodien mēs neesam gatavi, bet jārisina, protams, tas ir.

K.Druva (LZS, KDS, LDP):

Mūsu frakcijā nav vienota viedokļa par šo problēmu, jo tas tiešām ir dziļš un sarežģīts jautājums. Man šķiet, ka vairākiem mūsu deputātiem ir pieņemams tāds viedoklis kā Dobeļa kunga tikko minētais. Bet jebkurā veidā būtu normāli jāizstrādā, kā mēs šo informāciju pasniedzam. Mēs visi zinām, ka šī kartotēka nav pilnīga. Kurš pārbaudīs, cik akurāta tā kartotēka ir. Šobrīd tas nav skaidrs. Kamēr mēs neatbildam uz šiem jautājumiem, es domāju, ka kartotēku nevajadzētu publicēt. Tad, kad mēs sakārtojam šo likumu, kā mēs skatāmies, tad, bez šaubām, es domāju, atklātībai vajadzētu būt.

J.Mauliņš (L):

Mums neliekas, ka te ir nopietnas problēmas, jo mūsu likumprojektā bija paredzēts, ka vispirms noņemt to slepenības zīmogu, lai katrs var iepazīties. Pārpublicēšanas jautājums ir vienkārši tehnisks jautājums. Kad šeit runāja par nevainības prezumpciju, tā jau tika arī plenārsēdē apspēlēta. Mēs atbildējām tur ar vienkāršu kāzusu. Ja cilvēks atradies mājas tuvumā, kurā notikusi slepkavība, tad nav pierādīta viņa vaina, ne arī viņam ir jāpierāda sava nevainība. Tas ir vienkārši fakts, un runāt te par kaut kādu nevainības prezumpciju ir vienkārši nenopietni. Es domāju, pat juridiski absurdi. Tātad vienkārši fakts, ka viņi ir tajā kartotēkā. Zināms jau ir tas arī, ka apmēram tikai 10—15 procentu centīgi strādāja. Daudzi darbojās pretī un dezinformēja un tā tālāk. Bet neskaidrība ir pats sliktākais, kas vien var būt, jo es zinu ģimeni, kura cieta no sava netālā kaimiņa terora tāpēc, ka viņu turēja aizdomās, ka viņš ir tas ziņotājs, un vēlāk uzzināja, ka pavisam mīļš draugs ir bijis ziņotājs. Kāpēc šis draugs un viņa ģimene necieta, bet cieta šie nevainīgie? Kāpēc mums ir nevainīgie? Par tiem mēs neuztraucamies, kas nevainīgi cieš. Bet par tiem, kas varbūt ciestu par to, ka viņi ir ziņojuši, par to mēs uztraucamies. Atkal viens absurds.

I.Ķezbers (DPS):

Kā pilsonis es varu piekrist šīs kartotēkas publicēšanai. Bet uzskatu, ka tā ir ļoti nepilnīga, un līdz ar to faktiski tās pārdomas, kuras laikrakstā “Diena” izteicis Zālītes kungs un Ādamsona kungs, tie argumenti, man liekas, ir ļoti vērā ņemami. Kas būtu darāms tālāk? Skaidrs, ka mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma. Es domāju, ka ir jāatgriežas juridiskā līmenī, jāsaskaņo starpfrakciju padomē un jāiesniedz kaut cik saskaņotāks dokuments ar risinājuma mehānismiem, par kuriem runāja jau mani kolēģi.

A.Jirgens (TB):

Es domāju, ka pirmkārt būtu jāturpina konsultācijas starp valdību veidojošajām frakcijām, un, ja “Latvijas ceļam” ir tikai tādi iebildumi, kas šeit tika nosaukti un tam pamatā ir tehnisks vai procesuāls raksturs, es domāju, ka nevajadzētu būt šādām problēmām un var panākt kaut kādu kopīgu viedokli. Ja nav vēl kādi citi politiski argumenti.

J.Jurkāns (TSP):

Tautas saskaņas partijas variants ir tāds, ka vajadzētu nodot visus šos maisus, šīs kartotēkas arhīvos līdz brīdim, kamēr mēs saņemam pilnu patiesību atpakaļ no Maskavas, no Krievijas. Tad, ja mums izdodas visu šo patiesību atvest mājās, attiecīgie orgāni izskata šīs lietas, un tanīs gadījumos, kad ir pastrādāts noziegums, tos cilvēkus tiesā. Starplaikā ar likumu ir aizliegts ierobežot jebkādas cilvēku tiesības ieņemt amatus vai būt ievēlētiem, vai kā citādi, pieņemot, ka šī cilvēku vaina nav pierādīta. Es domāju, ka tas lielā mērā padarītu visu šo mūsu situāciju daudz daudz mierīgāku un arī juridiski korektu.

K.Lībane (LC):

Runājot par “Latvijas ceļa” nostādnēm, tad, bez šaubām, ir vēl arī daži citi iebildumi bez tiem, kurus es minēju pirms brīža. Jo, kā jūs labi saprotat, tad mani ierobežoja laika limits. Bet pašlaik mums nav citu saistošu lēmumu kā vien tas, par kuru mēs vienojāmies ātri un vienprātīgi — atbalstīt tās nostādnes, kas bija Juridiskās komisijas izstrādātajā un piedāvātajā variantā, tas ir, ierobežojumu atcelšana vienai lielai daļai to kategoriju, kurām ierobežojumi bija līdz šim, un arī tātad nepublicēšana, vismaz šobrīd. Es pieņemu, ka šis viedoklis varēja būt niansētāks un detalizētāks. Un “Latvijas ceļš” katrā ziņā arī atbalstītu to manu kolēģu izteikto viedokli, ka ir jāturpina konsultācijas un tad jāpieņem saistoši lēmumi, bet vienkārši vajadzētu mēģināt to visu kaut kādā veidā konkretizēt, un šīs konsultācijas varbūt būtu jāizvērš ārpus plenārsēžu zāles.

E.Bāns (VP):

Es vēlreiz gribu atgriezties pie tām subsīdijām. Ja runājam par apliekamo, neapliekamo daļu, tad viennozīmīgi ir skaidrs, ka to var runāt tikai tad, kad šīs summas ir pietiekamas. Mēs Latvijā saņemam subsīdijas apmēram 3 līdz 4 latu uz hektāru, Amerikā 150 dolāri, tas ir, 70 lati. Un man gribētos pateikt pavisam nopietni. Ja visi mums saka, ka visam ir jāmaksā tik, cik maksā, tādā gadījumā zemniekiem arī būs tiesības pateikt, ka baltmaizes kukulītis nemaksā 20 santīmus, bet 80. Subsīdijas galarezultātā nonāk pie patērētāja. Un tādēļ, ja mūs negrib aizstāvēt šinī jautājumā, cietīs jau patērētājs. Mūsu subsīdiju apjoms pagaidām ir minimāls, lai tikai nodrošinātu pašu elementāro šķirnes sēklu, arī nepietiekošā daudzumā, un šķirnes lopu izaudzēšanā.

A.Jirgens (TB):

Es arī gribētu dažus vārdus pateikt par šīm subsīdijām, tikai nedaudz citā aspektā. Man liekas, ka ir nepareizi, ka šī diskusija notiek tagad, kad ir trešajā lasījumā kaut kas pieņemts. Acīmredzot nav īsti kārtībā tas sadarbības mehānisms starp valdību un valdību veidojošajām frakcijām. Jo būtībā diskusijām par šiem priekšlikumiem, ko iesniedza Vienības partija gan attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli, bija jānotiek krietni iepriekš. Varbūt pat pirms otrā lasījuma tam vajadzēja būt, un tad nebūtu tāda neērta situācija kā šodien, kad nav nekāda kopīga viedokļa un ir ļoti ātrā laikā jāizlemj, par ko balsot. Tas ir nepareizi.

I.Ķezbers (DPS):

Es gribētu ļoti īsi par to likumprojektu, kuru ierosināja Valsts prezidents Guntis Ulmanis, un proti, valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likumu. Es nepiekrītu tiem mūsu kolēģiem, kuri saka, ka ir sācies priekšvēlēšanu periods, ja ir runa par prezidenta pārvēlēšanu. Protams, šīs priekšvēlēšanas ir jūtamas, bet es domāju, ka prezidentam ir jāstrādā līdz pēdējai savai darba dienai, un tad ir ļoti normāli, ka tiek iesniegti arī likumi, kā to paredz mūsu Satversme.

Bet pēc būtības, ja ir runa par šādu likumu, kas aizsargā intereses, kas skar valsts drošību, izmeklēšanas informācijas aizsardzību, un tā tālāk. Protams, pie šī likuma ir jāpiestrādā juristiem, neļaujot kalpotājiem un ierēdņiem pašiem noteikt šīs aizklātības robežas. Es uzskatu, ka tas ir ļoti nepamatoti, ka ierēdņi varēs paši noteikt slepenības pakāpi, pie tam dažādās gradācijās.

K.Lībane (LC):

Es tikai pateikšu dažus vārdus, kā mēs mēdzam dažkārt plenārsēdē žargonā teikt “par procedūru”. Abi Vienības partijas priekšlikumi attiecībā uz uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokli bija ārkārtīgi konceptuāli priekšlikumi, kuri faktiski ir pirmā vai pat otrā lasījuma priekšlikumi, kuriem saskaņā ar Kārtības rulli pirmajā lasījumā būtu bijis jāsaņem Finansu ministrijas atzinums, lai kaut ko tādu vispār būtu iespējams izskatīt plenārsēdē. Un bija samērā nekorekti to iestrādāt trešajā lasījumā, un, kā jau arī Jirgena kungs teica, faktiski nebija šīs te sadarbības starp valdību un komisiju. Vēl jo dīvaināk tas ir tāpēc, ka abas šīs institūcijas vada viens un tas pats cilvēks.

K.Druva (LZS, KDS, LDP):

Jā, es arī gribētu komentēt par pāris likumprojektiem. Viens ir par to, ko mēs pieņēmām, tikpat kā neviens nepiegrieza lielu vērību, un tas bija par likumprojektu, kas nosaka mūsu bruņoto spēku statusu, kad viņi pārceļas uz citām valstīm manevros jeb apmācībās. Šobrīd mēs to pieņēmām pirmajā un otrajā lasījumā, kas bija galīgi nepieciešams, jo pagājušajā gadā mums bija instance, kur mēs aizsūtījām savus jauniešus uz Amerikas Savienotajām Valstīm un nebija nekāda līguma ar Savienotajām Valstīm. Ja kaut kas būtu mūsu jauniešiem noticis, mēs par viņiem varētu īstenībā gādāt. Es esmu ļoti priecīgs, ka to mēs panācām.Otrs ir jautājums, ko Ķezbera kungs pareizi komentēja, un tas ir par slepenību. Es esmu priecīgs redzēt, ka beidzot šis jautājums ir nodots komisijām, lai strādātu. Ir zināmi trūkumi šajā likumprojektā, kas, bez šaubām, ir svarīgs, ja mēs gribam piedalīties atkal NATO struktūrās, bez tā mēs nevaram saņemt nevienu informāciju. Un šodien mūsu valstī nav tāda likuma, kas nosaka slepenības sastāvdaļas un kā mēs šos dokumentus glabājam. Tādēļ esmu ļoti priecīgs, ka arī taisni mana komisija, kā arī visas pārējās komisijas komentēs, un mēs pieņemsim likumprojektu, kas tad garantēs mūsu pieejamību tādai informācijai.

J.Mauliņš (L):

Izmantojot gadījumu, ka esmu ticis pie mikrofona un radio, apsveicu Mariju Briedi ar pilsonības piešķiršanu un reizē arī Leonu Briedi, mūsu dzejnieku, ka viņa kundze ir ieguvusi Latvijas pilsonību. Un paldies viņiem par darbu Latvijas labā!

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”, nr.52