Likumprojektu iesniegumi

Dokuments nr.465

Likumprojekts

“Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””

Iesniedz frakcija “Latvijai”

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, nr.10) šādus grozījumus:

1. 2.pantā:

1.1. papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) tiek privatizēta kopā ar ēkām (būvēm) saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.”

1.2. izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Zemes reformas laikā valstij piekrīt un uz valsts vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja pašvaldībām, ja uz šīs zemes ir valstij piederošas ēkas (būves), izņemot valsts uzņēmumu un valsts uzņēmējsabiedrību valdījumā esošas ēkas (būves) un ēkas (būves), kuras tiek privatizētas kopā ar zemi saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.”

2. 3.pantā:

2.1. papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) tiek privatizēta kopā ar ēkām (būvēm) saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.”

2.2. izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Zemes reformas laikā pašvaldībām piekrīt un uz attiecīgās pašvaldības vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja valstij, ja uz šīs zemes ir pašvaldībai piederošas ēkas (būves), izņemot pašvaldības uzņēmumu un pašvaldības uzņēmējsabiedrību valdījumā esošās ēkas (būves) un ēkas (būves), kuras tiek privatizētas kopā ar zemi saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.”

3. Papildināt 5.pantu ar jaunu šāda satura teikumu:

“Ja šī zeme zem ēkām (būvēm) ir privatizēta saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, tā ierakstāma zemesgrāmatā uz pircēja (fiziskās vai juridiskās personas) vārda.”

Saeimas deputāti: G.Gannusa, J.Mauliņš, A.Saulītis, A.Rubins, J.Kazāks, J.Strods, K.Čerāns, O.Grinbergs, E.Grīnbergs, I.Liepa

 

Par likumprojektu

 

1995.gada 21.jūnijā Saeima pieņēma Latvijas Republikas likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kas stājās spēkā ar 1995.gada 25.jūliju.

Vairāki šī likuma noteikumi, kas skar nedzīvojamo telpu privatizāciju valsts un pašvaldības dzīvojamās mājās, ir pretrunā ar Latvijas tirgotāju un citu uzņēmēju interesēm. Šīs normas ir pretrunā likuma “Par tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu objektu privatizāciju” garam (pirmpirkuma tiesības, objekta atrašanās vietas apmaksa, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība), neparedz līdzšinējo objektu saimnieku ieguldījuma kompensāciju, sekmē mazo un vidējo uzņēmēju likvidāciju.

 

 

Dokuments nr.466

 

Likumprojekts

“Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju””

Iesniedz frakcija “Latvijai”

 

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” šādus grozījumus:

1. 18.panta 1.daļu izteikt šādā redakcijā:

“Neiznomātu neapdzīvojamo telpu (izņemot mākslinieka darbnīcu) publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē, kurā vispirms piedalās fiziskās un juridiskās personas, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti.”

2. Papildināt 18.pantu ar 3. un 4.daļu šādā redakcijā:

“Iznomātu neapdzīvojamo telpu (izņemot mākslinieka darbnīcu) publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē saskaņā ar šī panta pirmās daļas noteikumiem pēc tam, kad no neapdzīvojamo telpu privatizācijas ir atteicies šīs telpas nomnieks, ja tam uz šī likuma stāšanās spēkā brīdi bija likumdošanā noteiktajā kārtībā noslēgts nomas līgums. Neapdzīvojamo telpu nomniekam ir priekšrocības tiesības privatizēt telpas, kurās tas atrodas saskaņā ar noslēgto nomas līgumu.”

3. Papildināt 29.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) iznomātas neapdzīvojamas telpas nomniekam, piedāvājot viņam privatizēt viņa nomāto telpu (18.panta trešā daļa).”

4. Izslēgt 38.panta trešo daļu.

5. Papildināt 43.panta ceturto daļu ar trešo punktu šādā redakcijā:

“3) ja nomnieks privatizē neapdzīvojamās telpas dzīvojamā mājā, kuru apsaimniekošanai tas ir veicis izdevumus vai darbu un var to dokumentāri pierādīt, attiecīgie izdevumi ieskaitāmi pirkuma maksā.”

6. Papildināt 44.panta pirmo daļu ar vārdiem:

“kā arī visus izdevumus, kas ir paredzēti šī likuma 43.panta ceturtajā daļā. Šajā gadījumā nomniekam ir tiesības viena mēneša laikā no pirkuma līguma noslēgšanas brīža iznomāt privatizētās telpas objektā esošo preču krājumu un tehnoloģiskā aprīkojuma izpārdošanai.”

7. Izteikt 44.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Šī likuma 44.panta pirmās daļas noteikto summu nomniekam tiesības saņemt no privatizētā objekta ieguvēja līdz pirkuma līguma noslēgšanai vai, ar nomnieka piekrišanu, pēc šī līguma noslēgšanas uz atsevišķas vienošanās pamata, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas brīža.”

Saeimas deputāti: G.Gannusa, E.Zelgalvis, J.Strods, J.Kazāks, A.Rubins, O.Kostanda, J.Mauliņš, A.Saulītis, K.Čerāns, O.Grinbergs

 

 

Dokuments nr.467

 

Likumprojekts

“Grozījumi likumā “Par zemes reformu

Latvijas Republikas pilsētās””

Iesniedz frakcija “Latvijai”

 

Izdarīt grozījumus likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991. 49/50.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt likuma 19.pantu šādā redakcijā:

“Zemes reformas laikā pirkt un pārdot var tikai to zemi, uz kuru atjaunotas īpašuma tiesības vai kura iegūta īpašumā, pamatojoties uz šo likumu, un šīs tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, izņemot gadījumus, kad zeme tiek pārdota vai pirkta kopā ar ēkām (būvēm).”

2. Izteikt likuma 20.pantu šādā redakcijā:

“Zemi, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, zemes reformas laikā var pirkt:

1) Latvijas Republikas pilsoņi;

2) valsts;

3) pašvaldības;

4) Latvijas Republikā reģistrētās statūtsabiedrības, kuru dibinātāji ir Latvijas Republikas pilsoņi;

5) individuālie (ģimenes) uzņēmumi, zemnieka vai zvejnieka saimniecības, ja to īpašnieki ir Latvijas Republikas pilsoņi.

Tikai valstij vai pašvaldībai piederošo zemi var pirkt Latvijā reģistrētās statūtsabiedrības, kuru dibinātāji ir Latvijā reģistrētās juridiskās personas un Latvijas iedzīvotāji, kuru apmaksātais pamatkapitāls ir:

— akciju sabiedrības, ne mazāk kā 1 000 000 latu;

— sabiedrības ar ierobežotu atbildību, paju un kooperatīvās sabiedrības — ne mazāk kā 100 000 latu.

Tikai valstij vai pašvaldībai piederošo zemi var pirkt Latvijā reģistrētās ārvalstu statūtsabiedrības, kuru dibinātāji ir fiziskās un juridiskās personas, ar kuru valstīm Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību, kas stājušies spēkā, un kuru apmaksātais pamatkapitāls atbilst šā panta otrajā daļā noteiktajam pamatkapitāla lielumam, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.”

Citas Latvijā reģistrētās juridiskās personas, no kuru apmaksātā pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem.

3. 22.pantā:

3.1. izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

“Latvijas Republikas pilsoņu un juridisko personu tiesības iegūt zemi īpašumā”.

3.2. izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Latvijā reģistrējamajām juridiskajām personām un Latvijas Republikas pilsoņiem ir tiesības pirkt zemi zem ēkām un būvēm, ko tās ieguvušas privatizācijas rezultātā, un ēku un būvju uzturēšanai vai citiem mērķiem nepieciešamo zemi.

Pašvaldības, kuru teritorijās atrodas pārdodamās vai izsolē iegūstamās zemes, nosaka to izmantošanas mērķus, kā arī uzņēmējdarbības veikšanai izmantojamās zemes platību.”

4. 25.pantā:

4.1. izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

“25.pants. Zemes valdījuma un lietojuma ierobežojumi un zemes pirmpirkuma tiesības pierobežas joslā”.

4.2. papildināt ar otro daļu šādā redakcijā:

“Pierobežas joslā esoša nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā valstij ir pirmpirkuma tiesības. Pirmpirkuma tiesības valsts var izmantot divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts likumā paredzētajā kārtībā galīgā formā noslēgts nekustamā īpašuma atsavināšanas līgums. Šādi līgumi ierakstāmi zemesgrāmatā, un valsts īpašuma tiesības nostiprināmas likumā noteiktajā kārtībā.”

Saeimas deputāti: G.Gannusa, J.Mauliņš, A.Saulītis, J.Kazāks, A.Rubins, J.Strods, K.Čerāns, O.Grinbergs, E.Grīnbergs, I.Liepa

Dokuments nr.468

 

Likumprojekts

“Likums par valsts mantu”

Iesniedz frakcija “Latvijai”

1. nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma uzdevumi

Likums par valsts mantu nosaka valsts īpašumā esošās mantas (turpmāk — valsts manta) pārvaldniekus un valsts mantas pārvaldīšanas pamatus.

 

2. pants. Valsts manta

(1) Valsts manta ir valstij piederoša nekustama un kustama manta, t.i., lietas un naudas izteiksmē novērtējamas tiesības un pienākumi.

(2) Valsts manta tiek uzskaitīta valsts mantas valsts reģistrā (turpmāk — valsts mantas reģistrs), ja likumā nav noteikts citādi.

 

3. pants. Valsts mantas reģistrs

(1) Valsts mantas reģistrā tiek reģistrētas valstij piederošas nekustamas lietas un ar tām saistītas lietu tiesības, kā arī Latvijas Republikas valdības noteiktiem nosacījumiem atbilstošas kustamas lietas un naudas izteiksmē novērtējamas tiesības un pienākumi.

(2) Valsts mantas reģistru nodibina un reģistra turētāju ieceļ Latvijas Republikas valdība.

(3) Reģistra vešanas kārtību, kā arī kārtību, kādā iesniedzamas ziņas reģistrā, izdarāmi un ierakstāmi grozījumi, anulējami un no reģistra izslēdzami ieraksti, nosaka Latvijas Republikas valdība.

 

4. pants. Valsts mantas pārvaldnieki un pilnvarotās iestādes

(1) Valsts mantas pārvaldnieki (turpmāk — pārvaldnieki) ir:

1) Saeima,

2) Republikas prezidents,

3) Valsts kontrole,

4) ministrijas,

5) tiesas,

6) Valsts kanceleja,

7) pašvaldību valdes.

(2) Valsts mantu pārvaldīt pilnvarotās iestādes (turpmāk — pilnvarotās iestādes) ir valsts iestādes vai institūcijas, kuru valdījumā valsts īpašuma pārvaldnieki nodevuši to pārvaldījumā esošo mantu.

(3) Valsts mantas pārvaldniekiem un pilnvarotajām iestādēm ir tiesības atbilstoši likumam valdīt un izmantot to pārvaldījumā vai valdījumā nodoto valsts mantu un rīkoties ar to.

 

5. pants. Valsts kalpotāji

(1) Ar valsts mantas valdījumu saistītās valsts kalpotāju tiesības, pienākumi un atbildība noteiktas šajā likumā un citos tiesiskos aktos.

(2) Valsts kalpotāja dienesta darbības rezultātā iegūta vai radīta manta pieder valstij, ja likumā nav noteikts citādi.

(3)Valsts mantas pārvaldnieki un pilnvaroto iestāžu vadītāji ieceļ par valsts mantu materiāli atbildīgus valsts kalpotājus. Ja materiāli atbildīgais valsts kalpotājs nav iecelts, materiāli atbildīgs par attiecīgo valsts mantu ir valsts mantas pārvaldnieks vai pilnvarotās iestādes vadītājs.

 

6. pants. Valsts iestādes, kuru uzdevums ir iegūt peļņu, un valsts dalība uzņēmējdarbībā

(1) Valsts iestāde, kuras uzdevums ir iegūt peļņu (turpmāk — valsts peļņas iestāde), ir valsts iestāde, kas nolikumā par to noteiktajos ietvaros var sniegt maksas pakalpojumus un iegūt no tā peļņu. Valsts peļņas uzņēmumu valdījumā esošās valsts mantas pārvaldīšanas kārtība noteikta atsevišķā likumā.

(2) To tiesību un pienākumu realizācijas kārtība, kuri izriet no valstij piederošām akcijām, pajām, sertifikātiem, dalību apliecinošiem dokumentiem un citiem vērtspapīriem, noteikta atsevišķā likumā.

 

2. nodaļa

Valsts mantas pārvaldīšana

7. pants. Valsts mantas pārvaldīšana

(1) Valsts mantas pārvaldīšana ir valsts mantas pārvaldnieku un pilnvaroto iestāžu tiesības un pienākumi valsts vārdā uz šā likuma pamata organizēt valsts mantas pārvaldīšanu, lietošanu un rīkošanos ar to.

(2) Valsts mantas pārvaldnieku un pilnvaroto iestāžu pienākums ir lietderīgi izmantot saimnieciskajā apritē viņu valdījumā nodoto valsts mantu un visnotaļ rūpēties par mantas saglabāšanu un iespējamo tās vērtības pieaugumu.

(3) Izpildot jebkādus darījumus ar valsts mantu, valsts mantas pārvaldnieku un pilnvaroto iestāžu pienākums ir novērst zaudējumus un pēc iespējas palielināt valstij pienākošos peļņu, kas var rasties šo darījumu rezultātā.

(4) Vajadzības gadījumā pierādīt ar valsts mantu veiktā darījuma pamatotību, tiesīgumu un nekaitīgumu valstij ir tās personas pienākums, kurai ir tiesības pieņemt lēmumu par darījumu.

 

8. pants. Valsts mantas izmantošanas saimnieciskajā apritē programma

(1) Valsts mantas pārvaldīšana tiek realizēta atbilstoši valsts mantas izmantošanas saimnieciskajā apritē programmai, kuru apstiprina valsts mantas pārvaldnieks.

(2) Valsts mantas izmantošanas saimnieciskajā apritē programmā norādīti mantas izmantošanas mērķi, plānotie izdevumi mantas uzturēšanai kārtībā, izdevumu segšanas avoti, no valsts mantas iegūstamie ienākumi, to avoti un citi pārvaldnieka noteikti apstākļi.

(3) Valsts mantas pārvaldnieku vai pilnvaroto iestāžu pienākums ir veikt visus pasākumus, lai realizētu valsts mantas izmantošanas saimnieciskajā apritē programmu. Ja programmas izpilde kļūst apšaubāma vai neiespējama, par to nekavējoties jāziņo valsts mantas pārvaldniekam. Novirzes no programmas vai grozījumi tajā izdarāmi tādā pašā kārtībā, kāda noteikta programmas apstiprināšanai, izņemot sīkus grozījumus, kas atbilstoši pašai programmai iekļauti pilnvaroto iestāžu kompetencē.

(4) Par valsts mantas izmantošanas saimnieciskajā apritē programmas izpildi pilnvarotā iestāde trīs mēnešu laikā pēc saimniecības gada beigām sastāda pārskatu, ko apstiprina attiecīgais pārvaldnieks. Šā likuma 4.panta 1.daļas 1.—5.punktā minētie pārvaldnieki iesniedz pārskatu šā likuma 36.panta 2.daļā minētajai komisijai, bet 4.panta 1.daļas 6.—8.punktā minētie pārvaldnieki (turpmāk — valsts iestādes) — Latvijas Republikas valdībai.

(5) Valsts mantas izmantošanas saimnieciskajā apritē programmu sastādīšanas un izpildes, kā arī attiecīgo pārskatu iesniegšanas vienotu kārtību nosaka Latvijas Republikas valdība.

 

9. pants. Pienākums kārtot uzskaiti

Valsts mantas pārvaldnieki un pilnvarotās iestādes kārto to pārvaldījumā esošās valsts mantas uzskaiti atbilstoši likumam par grāmatvedību un Finansu ministrijas noteiktajai vienotajai kārtībai.

 

10. pants. Valsts mantas nodošana citam pārvaldniekam

(1) Valsts mantas pārvaldnieka pārvaldījumā esošu nekustamo mantu vajadzības gadījumā viens pārvaldnieks var nodot citam pārvaldniekam bez maksas. Ja nekustamo īpašumu nodod un pieņem valsts iestādes, nekustamais īpašums tiek nodots ar Latvijas Republikas valdības lēmumu, bet citos gadījumos lēmumu par nekustamās mantas nodošanu pieņem šā likuma 36.panta 2.daļā minētā komisija.

(2) Valsts īpašumā esošo kustamo mantu viens valsts mantas pārvaldnieks var bez maksas nodot citam pārvaldniekam ar savstarpēju rakstisku vienošanos.

(3) Viena pārvaldnieka pārvaldījuma ietvaros esošo valsts mantu var nodot ar šā pārvaldnieka rakstisku lēmumu vai pilnvaroto iestāžu savstarpēju rakstisku vienošanos. Valsts mantas pārvaldniekam ir tiesības sava pārvaldījuma ietvaros noteikt tos valsts mantas veidus vai vērtību, kurus atļauts nodot tikai ar pārvald-nieka iepriekšēju rakstisku piekrišanu.

(4) Valsts mantas reģistrā reģistrējamas valsts mantas nodošana ir spēkā ar brīdi, kad izdarīts attiecīgs ieraksts valsts mantas reģistrā, bet citos reģistros reģistrējamas kustamas mantas nodošana citam pārvaldniekam — ar brīdi, kad izdarīts ieraksts attiecīgajā reģistrā. Zemesgrāmatā reģistrēta nekustamā īpašuma nodošana citam pārvaldniekam stājas spēkā ar brīdi, kad izdarīts ieraksts zemesgrāmatā. Lai izdarītu ierakstu zemesgrāmatā un citos reģistros, nepieciešams, lai attiecīgs ieraksts par mantas pāriešanu citam pārvaldniekam ir iepriekš izdarīts valsts mantas reģistrā.

 

11.pants. Mantas nodošanas — pieņemšanas akts

(1) Valsts mantas pārvaldnieks bez maksas nodod valsts mantu citam pārvald-niekam vai pilnvarotā iestāde citai pilnvarotai iestādei ar rakstiski noformētu aktu.

(2) Aktā jānorāda ziņas par mantas nodevēju un pieņēmēju, nodošanas laiks, ziņas par mantas sastāvu un bilances vērtību.

(3) Nododot nekustamu mantu, papildus šā panta 2.daļā uzskaitītajām ziņām aktā jāuzrāda ziņas par mantas piederību, stāvokli, izmantošanas veidu un mantas defektiem, kā arī jāfiksē nepieciešamība izdarīt ierakstu zemesgrāmatā.

(4) Aktā par kustamas mantas nodošanu visas šā panta 3.daļā minētās ziņas vai daļa no tām uzrādāmas pēc vienas puses prasības. Nododot reģistrējamu kustamo mantu, ieraksts par mantas pāriešanu citā pārvaldījumā izdarāms arī attiecīgajā reģistrā.

 

12.pants. Valsts kalpotāja atbildība par valsts mantas nodošanu un pieņemšanu

(1) Atstājot dienestu, valsts kalpotāja pienākums ir nodot viņam valsts dienestā uzticēto valsts mantu valsts kalpotājam, kuram uzdots šo mantu pieņemt Valsts kalpotājam aizejot atvaļinājumā vai citos viņa prombūtnes gadījumos nepieciešamību nodot mantu citam kalpotājam un nodošanas kārtību nosaka amatpersona, kuras pienākums ir rūpēties par to, lai no dienesta aizejošā valsts kalpotāja pārziņā esošā manta tiek pieņemta savlaicīgi un ne vēlāk par dienu, kad kalpotājs atstāj dienestu.

(2) Gadījumā, ja valsts kalpotājs atsakās nodot viņam uzticēto valsts mantu vai atstājis dienestu, nenododot mantu, šī manta tiek pieņemta vienpusējā kārtā ar attiecīgās amatpersonas rīkojumu, sastādot aktu.

(3) Ja valsts kalpotājs nepamatoti aizkavē mantas nodošanu vai pieņemšanu (pieņemšanas organizēšanu), viņš ir atbildīgs par mantas bojāeju, bojājumu vai vērtības samazināšanos, ja viņš nepierāda, ka šis kaitējums būtu radies arī mantas savlaicīgas nodošanas un pieņemšanas gadījumā.

(4) Ja mantas nodošana un pieņemšana nepamatoti aizkavējusies kā tās nodevēja, tā arī pieņēmēja vainas dēļ, viņi ir solidāri atbildīgi par mantas bojāeju, bojājumu vai vērtības samazināšanos, ja viņi nepierāda, ka šis kaitējums būtu radies arī mantas savlaicīgas nodošanas un pieņemšanas gadījumā.

(5) Valsts kalpotājam ir tiesības prasīt no valsts atlīdzināt zaudējumus, kas viņam radušies sakarā ar nepamatotu mantas pārņemšanas kavējumu, viņam atstājot valsts dienestu. Pie tam valsts mantas pārvaldnieks piedzen šos zaudējumus no vienīgā valsts kalpotāja.

 

3. nodaļa

Valsts mantas izmantošana un nodošana lietošanā

13. pants. Valsts mantas izmantošanas mērķi

(1) Valsts manta tiek izmantota:

1) publiskiem mērķiem;

2) valsts varas realizācijas mērķiem;

3) peļņas iegūšanai.

(2) Lēmumu par valsts mantas izmantošanas mērķa maiņu pieņem valsts mantas pārvaldnieks.

 

14. pants. Valsts mantas izmantošana publiskiem mērķiem

Publiskiem mērķiem tiek izmantotas valsts īpašumā esošas publiskas lietas, bet liku-mā noteiktajos gadījumos — arī valsts īpašumā esošas un tam paredzētas blakus lietas.

 

15. pants. Valsts mantas izmantošana valsts varas realizācijas mērķiem

Valsts varas realizācijas mērķiem tiek izmantotas valsts īpašumā esošas blakus lietas, kas nepieciešamas valsts mantas pārvaldnieku un to pārvaldījuma sfērā esošo iestāžu tiesību realizācijai un pienākumu izpildei.

 

16. pants. Valsts mantas izmantošana peļņas iegūšanai

(1) Ja valsts manta nav vajadzīga publiskiem mērķiem vai valsts varas realizācijai, to var izmantot peļņas iegūšanai atbilstoši šā likuma 3. un 4. nodaļas noteikumiem.

(2) Peļņas iegūšanai tiek izmantota valsts manta, kas atrodas valsts peļņas iestāžu valdījumā. Valsts peļņas iestāžu peļņas daļa (īpašnieka peļņa), kas jāiemaksā valsts bu-džetā, pēc valsts mantas pārvaldnieku priekšlikuma tiek ik gadus noteikta valsts budžetā.

(3) Valsts iegūst peļņu no tai piederošām akcijām, pajām, sertifikātiem, dalību apliecinošiem dokumentiem un citiem vērtspapīriem. Gadījumā, ja valstij pieder visas peļņu dodošās akcijas, pajas, sertifikāti vai dalību apliecinošie komercsabiedrības dokumenti, lēmumu par dividenžu lielumu pieņem Latvijas Republikas valdība. Ja valstij pieder daļa peļņu dodošo akciju, paju, sertifikātu vai dalību apliecinošo komerc-sabiedrības dokumentu, pilnsapulcē, kas izlemj jautājumu par dividenžu lielumu, valsts īpašuma pārvaldnieks ievēro iepriekš ar Finansu ministriju saskaņotu dividenžu likmi.

(4) Atbilstoši likumam par valsts budžetu šā panta 1., 2. un 3. daļā minētā peļņa ir valsts budžeta ieņēmumi, ja likumos vai atbilstoši šā likuma 17. panta 2. daļā vai 24. panta 2. daļā norādītajai kārtībai nav noteikts citādi. Minētā peļņa iemaksājama valsts budžetā finansu ministra noteiktā kārtībā.

 

17. pants. Valsts mantas izmantošana

(1) Valsts mantas pārvaldnieki vai pilnvarotās iestādes izmanto valsts mantu tieši vai nodod mantu lietošanā citām personām šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts mantu var nodot citas personas lietošanā Republikas valdības noteiktā vienotā kārtībā uz noteiktu laiku vai bez noteikta termiņa, par maksu vai bez maksas.

(3) Valsts mantas reģistrā reģistrējamas valsts mantas nodošana lietošanā stājas spēkā ar brīdi, kad izdarīts attiecīgs ieraksts valsts mantas reģistrā, bet citā reģistrā reģistrējamas kustamas mantas nodošana lietošanā — ar brīdi, kad izdarīts ieraksts attiecīgajā reģistrā. Zemesgrāmatā reģistrētas nekustamas mantas nodošana lietošanā stājas spēkā ar brīdi, kad izdarīts ieraksts zemesgrāmatā. Lai izdarītu ierakstu zemesgrāmatā un citos reģistros, nepieciešams, lai attiecīgais ieraksts par mantas nodošanu lietošanā ir iepriekš izdarīts valsts mantas reģistrā.

 

18. pants. Valsts mantas piešķiršana bezmaksas lietošanā

(1) Valsts mantu var piešķirt bezmaksas lietošanā:

1) citam valsts mantas pārvaldniekam izmantošanai nolūkā realizēt valsts varu;

2) vietējai pašvaldībai tās funkciju izpildei;

3) juridiskai personai tās likumā noteikto uzdevumu izpildei;

4) nekomerciālām apvienībām izmantošanai labdarības nolūkos;

5) citos likumā paredzētos gadījumos.

(2) Lēmumu jautājumā par valsts mantas piešķiršanu bezmaksas lietošanā un par piešķiršanas noteikumiem pieņem valsts mantas pārvaldnieks, izņemot šā panta 3. daļā norādītos gadījumus. Citas personas bezmaksas lietošanā netiek nodota šā likuma 25. pantā norādītā manta ar ierobežotu civiltiesisko apgrozību, izņemot šā panta 1. daļas 1. punktā minēto gadījumu.

(3) Republikas valdībai ir tiesības noteikt tādus valsts iestāžu pārvaldījumā esošos valsts mantas veidus vai vērtību, attiecībā uz kuriem lēmumu par piešķiršanu bezmaksas lietošanā un tādas piešķiršanas noteikumus katrā konkrētā gadījumā pieņem tikai Republikas valdība.

 

19. pants. Valsts mantas nodošana lietošanā par maksu

(1) Valsts manta tiek nodota citai personai par maksu nomā vai lietošanā vai tiek apgrūtināta ar apbūves tiesībām publiskā izsolē kārtībā ar valsts mantas pārvaldnieka lēmumu vai — attiecībā uz Republikas valdības noteikto kustamo mantu — ar pilnvarotās iestādes lēmumu, ja likumā nav noteikts citādi. Valstij piederošas nedzīvojamās telpas var nodot lietošanā tikai likumā paredzētajos gadījumos.

(2) Valdības iestāžu pārvaldījumā esošu valsts mantu var nodot nomā vai lietošanā vai apgrūtināt ar apbūves tiesībām bez publiskas izsoles vai opcijas tikai ar Republikas valdības piekrišanu, ja likumā nav noteikts citādi.

(3) Par priekšlikumu nodot valsts mantu nomā vai lietošanā vai apgrūtināt to ar apbūves tiesībām ne vēlāk kā divas nedēļas pirms izsoles jāpublicē paziņojums avīzē “Valdības Vēstnesis”. Vajadzības gadījumā atbilstoša satura paziņojumus un sludinājumus var izplatīt arī citādā veidā. Paziņojumā jāsniedz galvenās ziņas, kas raksturo lietošanā par maksu nododamo mantu, kā arī nodošanas un lietošanas noteikumi.

(4) Nododot valsts mantu lietošanā par maksu publiskā izsolē, darījums tiek noslēgts ar personu, kas piekrīt mantas nodošanas noteikumiem un piedāvā visaugstāko maksu.

(5) Opcijas gadījumā līgums tiek noslēgts ar personu, kuras priekšlikumu persona, kas pieņem lēmumu par darījuma slēgšanu, atzinusi par labāko, ņemot vērā kā piedāvāto cenu, tā arī papildu noteikumus. Ja nav izvirzītajiem noteikumiem atbilstošu priekšlikumu, personai, kas pieņem lēmumu par darījuma slēgšanu, ir tiesības nenoslēgt līgumu.

(6) Personai, kas pieņem lēmumu par valsts mantas nodošanu lietošanā, 10 dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā darījums, uz kura pamata manta nododama lietošanā, jāpaziņo par to laikrakstā. Paziņojumā jānorāda persona, ar kuru noslēgts darījums, kā arī noteikumi, ar kādiem manta nodota lietošanā, un tās lietošanas maksa.

(7) Valstij piederošās dzīvojamās telpas var izīrēt likumā “Par dzīvojamo telpu īri” vai citos tiesiskajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(8) Šā likuma 25. pantā norādītā valsts manta ar ierobežotu civiltiesisko apgrozību nav nododama lietošanā par maksu. Izņēmuma gadījumos tādu mantu var nodot lietošanā par maksu, taču ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus.

 

20. pants. Valsts mantas nodošanas lietošanā termiņi

(1) Bez noteikta termiņa valsts manta tiek nodota lietošanā gadījumā, ja pastāv varbūtība, ka nākotnē šī manta būs vajadzīga valstij citiem mērķiem, vai ja valsts iestāde citu iemeslu dēļ ir spiesta rezervēt sev tiesības jebkurā laikā lauzt līgumu.

(2) Nododot valsts mantu lietošanā uz noteiktu laiku, attiecīgais termiņš nedrīkst pārsniegt 10 gadus attiecībā uz telpām, 5 gadus attiecībā uz citu kustamu mantu un 99 gadus attiecībā uz citu nekustamu mantu.

(3) Lēmumu par valdības iestāžu pārvaldījumā esošu nedzīvojamu telpu nomu uz laiku ilgāku par pieciem gadiem un nekustamas mantas nodošanu lietošanā uz laiku ilgāku par 10 gadiem pieņem Republikas valdība.

 

21. pants. Kustamas mantas nodošanas lietošanā īpatnības

(1) Attiecībā uz kustamu mantu, kas nav reģistrējama valsts mantas reģistrā, Republikas valdība ar savu lēmumu nosaka maksas robežu, zem kuras uz kustamās mantas nodošanu lietošanā neattiecas šā likuma 17.—20. panta noteikumi. Līdz minētā lēmuma pieņemšanai 17.—20. panta noteikumi neattiecas uz tādas valsts mantas nodošanu lietošanā, kuras iegādes vērtība ir mazāka par 1000 latiem.

(2) Šā panta 1. daļā norādītās mantas nodošana lietošanā notiek valsts mantas pārvaldnieka noteiktā kārtībā.

 

22. pants. Mantas apgrūtināšana ar ierobežotām lietu tiesībām

(1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, tad ar valsts mantas pārvaldnieka lēmumu valstij piederošu mantu var apgrūtināt ar ierobežotām lietu tiesībām Republikas valdība noteiktā kārtībā.

(2) Valsts mantas pārvaldnieki var ieķīlāt valstij piederošas lietas vai apgrūtināt ar hipotēku nekustamas lietas:

1) valdības iestādes — ar Republikas valdības lēmumu;

2) citi valsts mantas pārvaldnieki — ar šā likuma 36. panta 2. daļā norādītās komisijas lēmumu.

(3) Nekustamas lietas apgrūtinājums ar ierobežotu lietu tiesībām stājas spēkā ar brīdi, kad izdarīts attiecīgs ieraksts zemesgrāmatā, bet valsts mantas reģistrā reģistrējamas kustamas lietas apgrūtinājums — ar brīdi, kad izdarīts ieraksts attiecīgos reģistros vai valsts mantas reģistrā. Lai izdarītu ierakstu zemesgrāmatā vai citos attiecīgos reģistros, nepieciešams, lai ieraksts par lietas apgrūtinājumu ar ierobežotām lietu tiesībām iepriekš ir izdarīts valsts mantas reģistrā.

 

4. nodaļa

Valsts mantas iegāde un atsavināšana

23. pants. Valsts mantas iegāde

(1) Valsts manta tiek papildināta, pamatojoties uz likumiem, kā arī realizējot darījumus.

(2) Iegādājamā valsts manta uzskatāma par tā valsts mantas pārvaldnieka pārvaldījumā esošu, kuram vai pilnvarotajai iestādei, kuras pārvaldījumā šī manta jānodod, pamatojoties uz likumu vai darījumu, vai kurš pilnvarots to pieņemt, vai kura pienākums ir to pieņemt. Ja tāds valsts mantas pārvaldnieks vai tāda iestāde tieši neizriet no likuma vai darījuma, mantas turpmākās pārvaldīšanas kārtību, pamatojoties uz šo likumu, nosaka Republikas valdība.

 

24. pants. Valsts mantas atsavināšana

(1) Valsts mantu var atsavināt šādos gadījumos:

1) ja manta nav vajadzīga publiskiem mērķiem vai valsts varas realizēšanai;

2) ja manta kļuvusi nederīga izmantošanai publiskiem mērķiem, valsts varas realizēšanai un peļņas iegūšanai;

3) ja manta vajadzīga vietējās pašvaldības veselības aizsardzības, izglītības un sociālās nodrošināšanas iestādēm vai citu pašvaldības funkciju izpildei;

4) ja manta vajadzīga juridiskai personai likumā noteiktu uzdevumu izpildei;

5) ja manta nepieciešama ārvalstij kā nekustama lieta diplomātisko, konsulāro vai tirdzniecības pārstāvniecību vajadzībām;

6) ja atsavināšana paredzēta likumā vai notiek pēc tiesas sprieduma.

(2) Valsts mantu atsavina Republikas valdība atbilstoši šim likumam un uz tā pamata noteiktā vienotā kārtībā.

 

25. pants. Valsts manta ar ierobežotu civiltiesisko apgrozību

(1) Valsts īpašumā esošie sociālie un kultūras objekti, dabas aizsardzības objekti un manta, kurai ir vērtība kā kultūras vai vēstures pieminekļiem, nevar būt parastā kārtībā realizējami civiltiesiskās apgrozības objekti. Tādas mantas sarakstu apstiprina Republikas valdība pēc valsts mantas pārvaldnieka priekšlikuma, kad šā likuma 36. pantā noteiktajā kārtībā atrisināti iespējamie strīdi. Valsts mantas pārvaldnieki, kuru pārvaldāmās mantas sastāvā iekļauti tādi objekti, var ar tiem izdarīt jebkurus darījumus, tikai ievērojot vienotus ierobežojumus, kas paredzēti likumos un uz to pamata izdotos Republikas valdības lēmumos.

(2) Šā panta 1. daļā norādītā manta uzskatāma par neatsavināmu un ņemama valsts mantas pārvaldnieku vai pilnvaroto iestāžu grāmatvedības uzskaitē ar atzīmi “neatsavināms”.

(3) Valsts mantu ar ierobežotu civiltiesisko apgrozību nedrīkst izmantot kā darījumu (arī aizņēmumu) garantiju, pret šo mantu nevar vērst tiesas piedziņu.

(4) Visos gadījumos, kas likumā nav noteikti, kādā kārtā veicami darījumi ar šā panta 1. daļā norādīto mantu, lēmumu šajā jautājumā pieņem šā likuma 36. panta 2. daļā norādītā komisija.

 

26. pants. Valsts mantas pircējs

Valsts mantu var iegādāties pilsonis, juridiska persona, ja likumā nav noteikti mantas iegādes ierobežojumi.

 

27. pants. Valsts mantas atsavināšana bez maksas vai par maksu, kas zemāka par parasto

Šā likuma 24. panta 1. daļas 3., 4. un 5. punktā minētajos gadījumos valstij piederošu kustamu mantu var atsavināt bez maksas vai par maksu, kas zemāka par parasto, ar valsts mantas pārvaldnieka lēmumu, bet valstij piederošu nekustamu mantu — tikai ar šā likuma 36. pantā 2. daļā norādītās komisijas lēmumu, vai gadījumā ar valdības iestādēm — ar Republikas valdības lēmumu.

 

28. pants. Valsts mantas atsavināšana par maksu

(1) Valsts manta tiek pārdota publiskā izsolē vai opcijas kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi. Valstij piederoši vērtspapīri tiek pārdoti atklātā pārdošanā, ja vērtspapīru izlaides noteikumos nav noteikts citādi.

(2) Ja šā panta 1. daļā norādītajā veidā valsts mantas pircējs nav atrasts, mantu var pārdot citādā veidā pēc tās personas ieskatiem, kas pieņem lēmumu par valsts mantas pārdošanu.

(3) Valsts mantu var atsavināt fiziskām un juridiskām personām tikai par maksu, kas atbilst mantas vērtībai, ja likumā nav noteikts citādi.

 

29. pants. Persona, kas pieņem lēmumu par valsts mantas pārdošanu

(1) Lēmumu par valstij piederošas nekustamas mantas, kā arī akciju, paju, sertifikātu, dalību apliecinošu dokumentu un citu vērtspapīru pārdošanu pieņem Republikas valdība pēc valsts mantas pārvaldnieka priekšlikuma, bet gadījumā ar citiem valsts mantas pārvaldniekiem — šā likuma 36. panta 2. daļā norādītā komisija.

(2) Lēmumu par šā panta 1. daļā nenorādītas kustamas mantas pārdošanu pieņem valsts mantas pārvaldnieks vai pilnvarotā iestāde (Republikas valdības noteiktā kustamās mantas daļā).

 

30. pants. Paziņojums par valsts mantas pārdošanu un iepazīstināšana ar pārdodamo mantu

(1) Paziņojums par valsts mantas pārdošanu šā likuma 28. panta 1. daļā norādītajā veidā ne vēlāk kā divas nedēļas pirms izsoles, bet par pārdošanu opcijas kārtībā — pirms priekšlikumu iesniegšanas, publicējams laikrakstā “Valdības Vēstnesis”. Vajadzības gadījumā attiecīga satura paziņojumus un sludinājumus var papildus izplatīt arī citādā veidā. Paziņojumā par pārdošanu jāsniedz galvenās ziņas, kas raksturo pārdodamo mantu, un pārdošanas noteikumi.

(2) Ieinteresētajām personām ir tiesības iepazīties ar pārdošanai paredzēto mantu kārtībā, ko nosaka persona, kas pieņem lēmumu par mantas pārdošanu.

 

31. pants. Valsts mantas pārdošana publiskā izsolē un opcijas kārtībā

(1) Valsts mantas pārdošana publiskā izsolē ir tāds mantas pārdošanas veids, kad pirkuma—pārdevuma līgums tiek noslēgts ar personu, kura piekritusi pārdošanas noteikumiem un piedāvājusi visaugstāko pirkšanas cenu.

(2) Ja manta tiek pārdota opcijas kārtībā, līgums tiek noslēgts ar personu, kuras priekš-likumu persona, kas pieņem lēmumu par pārdošanu atzinusi par labāko, ņemot vērā kā pārdošanas cenu, tā arī papildu noteikumus. Ja nav noteiktajām prasībām atbilstošu priekš-likumu, personai, kas pieņem lēmumu par mantas pārdošanu, ir tiesības nenoslēgt līgumu.

(3) Pārdodot valsts mantu, sākumcenu nosaka persona, kas pieņem lēmumu par mantas pārdošanu.

 

32. pants. Līgums par valsts mantas atsavināšanu un tā stāšanās likumīgā spēkā

(1) Līgums par valstij piederošas kustamas mantas atsavināšanu tiek noslēgts rakstiskā formā, ja likumā nav noteikts citādi un ja kaut vai viena puse nepieprasa to notariāli apliecināt.

(2) Līgums par valstij piederošas nekustamas mantas atsavināšanu un līgums par lietu tiesībām apliecināms notariāli.

(3) Līgumu par valsts mantas atsavināšanu un līgumu par lietu tiesībām valsts vārdā paraksta valsts mantas pārvaldnieka pilnvarotais pārstāvis.

(4) Valsts mantas reģistrā reģistrējamas valsts mantas atsavināšana stājas likumīgā spēkā ar brīdi, kad izdarīts attiecīgs ieraksts valsts mantas reģistrā, citā reģistrā reģistrējamas kustamas mantas atsavināšana — ar brīdi, kad izdarīts ieraksts attiecīgajā reģistrā. Zemesgrāmatā reģistrētas nekustamas mantas atsavināšana stājas likumīgā spēkā ar brīdi, kad izdarīts attiecīgs ieraksts zemesgrāmatā. Lai izdarītu ierakstu zemesgrāmatā un citos reģistros, nepieciešams, lai ieraksts par mantas atsavināšanu iepriekš ir izdarīts valsts mantas reģistrā.

(5) Šā likuma 29. panta 3. daļā norādītajam valsts mantas pārdošanas organizatoram 10 dienas pirms dienas, kad atsavināšana iegūst likumīgu spēku, jāpublicē paziņojums par to laikrakstā “Valdības Vēstnesis”. Paziņojumā jānorāda, kas mantu iegādājies, tās pārdošanas cena un pārdošanas papildu noteikumi.

 

33. pants. Valsts mantas atzīšana par nederīgu un norakstīšana

(1) Kustamu lietu, kā arī ēku vai būvi, kura ir zemes gabala nozīmīga daļa, par nederīgu atzīst valsts mantas pārvaldnieks Republikas valdības noteiktā kārtībā.

(2) Par nederīgu atzīto valsts mantu var atsavināt, ja persona, kas pieņem lēmumu par pārdošanu, konstatējusi, ka šī manta nav vajadzīga citiem valsts mantas pārvaldniekiem vai citām pilnvarotajām iestādēm.

(3) Ja šā likuma 24. panta 1. daļas 1. vai 2. punktā norādīto valsts mantu nav izdevies pārdot un tā atzīta par nederīgu, šī manta norakstāma un vajadzības gadījumā iznīcināma Republikas valdības noteiktā kārtībā.

 

34. pants. Atsavināšanas īpatnības

(1) Attiecībā uz valsts mantas reģistrā nereģistrējamu kustamu mantu Republikas valdība ar savu lēmumu nosaka gadījumus, kad kustamas mantas atsavināšanai neattiecas šā likuma 27.—33. panta noteikumi. Līdz minētā lēmuma pieņemšanai 27.—33. panta noteikumi neattiecas uz tādas valstij piederošas kustamas mantas atsavināšanu, kuras pirkšanas vērtība ir mazāka.

 

5. nodaļa

Nobeiguma noteikumi

35. pants. Uzraudzība

Valsts mantas valdījuma, lietošanas un rīcības ar to finansiālo un saimniecisko kontroli veic Valsts kontrole saskaņā ar likumiem. Valsts kontroles saimnieciskās darbības uzraudzība notiek likumā par Valsts kontroli noteiktajā kārtībā.

 

36. pants. Valsts mantas pārvaldnieku savstarpējo strīdu izšķiršanas kārtība

(1) Strīdus starp ministrijām, Valsts kanceleju un pašvaldību valdēm, kas rodas sakarā ar šā likuma piemērošanu, izšķir Republikas valdība.

(2) Ja viena no pusēm strīdā ir Saeima, Republikas prezidents, tiesa, Valsts kontrole vai tieslietu ministrs, strīdus, kas radušies sakarā ar šā likuma piemērošanu, ar savu lēmumu izšķir Saeimas izveidota komisija.

(3) Juridiska persona, kuras rīcībā atbilstoši šā likuma 18. panta 1. daļas 3. punktam nodota valsts manta, var strīda gadījumā, kas rodas sakarā ar norādīto mantu, griezties šā panta 2. daļā minētajā komisijā.

(4) Izšķirot strīdus starp valsts mantas pārvaldniekiem, jāievēro visas sabiedrības sociāli ekonomiskās intereses.

(5) Ja rodas strīdi sakarā ar kāda objekta attiecināšanu uz konkrēta valsts mantas pārvaldnieka pārziņā esošu mantu, jāņem vērā ne vien reālā pārvaldījuma fakts, bet arī princips, saskaņā ar kuru objektu pārvalda valsts mantas pārvaldnieks:

1) kurš ir tā dibinātājs (izveidotājs);

2) kurš regulāri sedz ar objekta uzturēšanu kārtībā saistītos izdevumus.

 

6. nodaļa

Likuma piemērošana

37. pants. Valsts mantas sadalīšana pārvaldniekiem

(1) Šim likumam stājoties spēkā, par mantu, kas ir konkrēta valsts mantas pārvaldnieka vai pilnvarotās iestādes pārvaldījumā, atzīstama tā valsts mantas daļa, kuru attiecīgais valsts mantas pārvaldnieks vai pilnvarotā iestāde reāli lietoja vai valdīja šā likuma spēkā stāšanās brīdī.

(2) Valsts banka kā juridiska persona valda un lieto tās rīcībā esošo valsts mantu un rīkojas ar to, pamatojoties uz likumu par Valsts banku, bet nekustamās mantas daļā — pamatojoties uz šo likumu.

 

38. pants. Valsts mantas visaptverošs sadalījums

(1) Valsts manta sastāv no mantas, kas ir valsts mantas pārvaldnieku pārvaldījumā un kas jānodod tiem šā likuma spēkā stāšanās brīdī.

(2) Ja kāds valsts mantas objekts kādu iemeslu dēļ nav ņemts uzskaitē kā manta, kas atrodas tā vai cita valsts mantas pārvaldnieka pārvaldījumā, valsts mantas pārvaldnieku ieceļ Republikas valdība.

 

39. pants. Noteikumi, kas jāiekļauj valsts iestāžu, valsts īpašumā esošu uzņēmumu un valsts organizāciju statūtos vai nolikumos

Trīs mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā visu to valsts iestāžu, kuras nav valsts mantas pārvaldnieki, valsts īpašumā esošo uzņēmumu un valsts organizāciju statūti vai nolikumi par tām jāpapildina ar norādījumu, kāda valsts mantas pārvaldnieka pār-valdījuma sfērā tās atrodas, atbilstoši šā likuma 4., 36. un 37. pantam. Līdzīgs notei-kums jāiekļauj visu pēc šā likuma stāšanās spēkā dibinātu valsts iestāžu, valsts akciju sabiedrību vai citu valsts dibinātu juridisko personu statūtos vai nolikumos par tām.

 

40. pants. Valsts mantas reģistrēšana reģistrā

Pēc valsts mantas reģistra reģistrēšanas visiem valsts mantas pārvaldniekiem atbilstoši šā likuma 2. panta 2. daļai un 3. panta 2. daļai un Republikas valdības noteiktajā termiņā jāorganizē visu reģistrācijai nepieciešamo ziņu iesniegšana par to pārvaldījumā esošo valsts mantu.

Saeimas deputāti: G. Gannusa, J. Mauliņš, A. Saulītis, A. Rubins, J. Kazāks, J. Strods, K. Čerāns, O. Grinbergs,

1996. gada 29. februārī E. Grīnbergs, I. Liepa.

Dokuments nr.471

 

Par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē

pašvaldību jautājumos

 

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi!

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 79.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

Ar cieņu, —

 

Jānis Kalviņš, Valsts pārvaldes un pašvaldības

1996.gada 29.februārī komisijas priekšsēdētājs

 

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē

Iesniedz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izdarīt Latvijas Republikas Satversmē šādus grozījumus:

1. Aizstāt 81.panta otrajā teikumā vārdus “Saeimas vēlēšanu likumu” ar vārdiem “Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumus”.

2. Papildināt Satversmi ar astoto nodaļu šādā redakcijā:

“8.nodaļa

Pašvaldība

89. Katrā administratīvajā teritorijā ir vēlēta pašvaldība. Pašvaldības ievēlēšanas kārtību un kompetenci nosaka likums.

90. Pašvaldībai ir patstāvīgs budžets.”

Dokuments nr.478

 

Likumprojekts

“Par narkotisko un psihotropo vielu

likumīgās aprites kārtību”

Iesniedz Sociālo un darba lietu komisija

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aprite — narkotisko un psihotropo vielu imports, eksports, tranzīts, ražošana, izplatīšana, izpēte un izstrāde;

2) eksports — narkotisko un psihotropo vielu fiziska pārvietošana no Latvijas teritorijas uz citas valsts teritoriju, šķērsojot muitas robežu;

3) imports — narkotisko un psihotropo vielu fiziska pārvietošana no citas valsts teritorijas uz Latvijas teritoriju, šķērsojot muitas robežu;

4) izplatīšana — narkotisko un psihotropo vielu uzglabāšana krājumā, pārdošana vai nodošana lietošanā bez maksas;

5) kravas saņēmējs — fiziskā vai juridiskā persona, kurai tiek piegādāts Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komitejas uzraudzībā esošo narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos iekļauto augu, vielu vai zāļu sūtījums. Šī persona var nebūt saņemto augu, vielu vai zāļu lietotāja;

6) narkotiskās un psihotropās zāles — zāles, kuru sastāvā ietilpst narkotiskās un psihotropās vielas un ko atļauts lietot medicīniskiem vai zinātniskiem mērķiem saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē farmaceitisko darbību;

7) narkotiskās vielas — vielas, kas ir klasificētas atbilstoši 1961.gada 30.marta Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām un 1972.gada Protokolam par grozījumiem 1961.gada 30.marta Vienotajā konvencijā par narkotiskajām vielām un iekļautas Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komitejas uzraudzībā esošo narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos;

8) nelegālā aprite (nelegālais apgrozījums) — jebkura šā likuma noteikumiem neatbilstoša darbība ar narkotiskajām un psihotropajām vielām;

9) prekursori — vielas, kuras var izmantot narkotisko vai psihotropo vielu nelegālai izgatavošanai, kuras ir klasificētas atbilstoši 1988.gada 20.decembra ANO Konvencijai pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu un iekļautas Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komitejas uzraudzībā esošo narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru sarakstu IV sarakstā;

10) psihotropās vielas — vielas, kas ir klasificētas atbilstoši 1971.gada 21.februāra Konvencijai par psihotropām vielām un iekļautas Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komitejas uzraudzībā esošo narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos;

11) tranzīts — narkotisko vai psihotropo vielu pārvadājumi cauri Latvijas teritorijai, ja Latvija nav ne šo vielu eksportētāja, ne importētāja.

 

2.pants. Šā likuma mērķis ir noteikt narkotisko un psihotropo vielu aprites kārtību un novērst šo vielu nokļūšanu nelegālajā apritē, kā arī noteikt atbildību par šā likuma pārkāpumiem.

 

II nodaļa. Narkotisko un psihotropo vielu klasifikācija

3.pants. (1) Augus, vielas un zāles, kuras starptautiskajās konvencijās vai saskaņā ar tām ir klasificētas kā narkotiskās vai psihotropās vielas vai kuras var izmantot šo vielu nelegālai iegūšanai, kā arī jebkurus citus augus, vielas un zāles, kuru ļaunprātīga lietošana var apdraudēt veselību, iekļauj Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komitejas uzraudzībā esošo narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos. Atkarībā no šo augu, vielu un zāļu ļaunprātīgas lietošanas bīstamības pakāpes tās iedala četros sarakstos.

(2) Sarakstu projektus sastāda Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komiteja un apstiprina Ministru kabinets.

I sarakstā ir iekļautas aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās un tām pielīdzinātās psihotropās vielas.

II sarakstā ir iekļautas ļoti bīstamās narkotiskās un tām pielīdzinātās psihotropās vielas, kuras atļauts izmantot medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem.

III sarakstā ir iekļautas bīstamās psihotropās vielas, kuras var tikt izmantotas ļaunprātīgos nolūkos.

IV sarakstā ir iekļauti prekursori, kurus var izmantot nelegālai narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanai un kuru apriti regulē likums “Par prekursoriem”.

(3) Augiem norāda to botāniskos nosaukumus, vielām — starptautiskos nepatentētos nosaukumus vai, ja tādu nav,— ķīmiskos nosaukumus. Ja vielu maisījumā vai zāļu sastāvā ietilpst viena II vai III sarakstā iekļautā viela vai vairākas šādas vielas, piemērojami nosacījumi, kas attiecas uz šā maisījuma vai zāļu sastāvā ietilpstošo stingrākkontrolējamo vielu.

 

4.pants. Zāles vai citus maisījumus, kas satur kādu no II vai III sarakstā iekļautajām vielām, bet nerada nekādu vai rada minimālu to ļaunprātīgas izman-tošanas iespēju, jo to sastāvā esošās vielas nav viegli atdalāmas tādā daudzumā, ko var ļaunprātīgi izmantot, drīkst atbrīvot no atsevišķiem šajā likumā paredzētajiem kontroles pasākumiem ar Labklājības ministrijas rīkojumu. Šajā rīkojumā norādāmi tie kontroles pasākumi, no kuriem zāles vai citi maisījumi tiek atbrīvoti.

 

III nodaļa. I sarakstā iekļautie aizliegtie augi, vielas un zāles

5.pants. Aizliegts audzēt, ražot, importēt, eksportēt, izplatīt, transportēt, glabāt, nodot par atlīdzību vai bez tās, iegādāties un lietot, kā arī sūtīt cauri Latvijas teritorijai I sarakstā iekļautos augus, vielas un zāles.

 

6.pants. (1) Latvijā aizliegts audzēt opija magones, eļļas magones, kokas krūmus un kaņepes. Lauksaimnieciski vai citādi izmantojamās zemes īpašnieka vai nomnieka pienākums ir iznīcināt savas zemes platībās augošās opija magones, eļļas magones, kokas krūmus un kaņepes.

(2) Ierobežotiem dārzkopības mērķiem paredzēto magoņu un kaņepju audzēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

7.pants. Fiziskās un juridiskās personas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var saņemt Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komitejas atļauju I, II un III sarakstā iekļauto augu audzēšanai, vielu un zāļu ražošanai vai importam, izmantošanai un glabāšanai tādos daudzumos, kas nepārsniedz medicīniskiem un zinātniskiem pētījumiem vai apmācības mērķiem nepieciešamos. Personai, kurai dota šāda atļauja uzskaites grāmatā, kura jāuzglabā desmit gadus, jāuzrāda augu, vielu un zāļu daudzumus, ko tā iegūst, ražo, importē, izmanto un iznīcina. Tāpat tai jāuzrāda datums, kad veikta konkrēta darbība, un piegādātāju vārdi. Tai jāiesniedz Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komitejai ikgadēja atskaite par izmantoto vai iznīcināto un krājumos esošo vielu daudzumu.

 

IV nodaļa. Licencēšana darbībai

ar II un III sarakstā iekļautajām vielām un zālēm

8.pants. Attiecībā uz II un III sarakstā iekļautajām vielām un zālēm piemērojami tie paši nosacījumi, kādi izvirzīti medicīnā un veterinārijā izmantojamām vielām un zālēm, tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šā likuma nosacījumiem.

 

9.pants. (1) II un III saraksta vielu un zāļu aprite ir atļauta juridiskām personām, kas saņēmušas Labklājības ministrijas Farmaceitiskās darbības licencēšanas komisijas izdotu licenci.

(2) Licencē paredzēto darbību atļauts veikt tikai licencē norādītās telpās.

 

10.pants. Šā likuma 9.pantā minēto licenci izsniedz tikai tad, ja attiecīgās vielas paredzētas medicīniskiem vai zinātniskiem mērķiem. II un III sarakstā iekļautās vielas atļauts izmantot arī citiem mērķiem, ja licences pieprasītājs var pierādīt, ka šīs vielas netiks izmantotas nelikumīgi. Licences pieprasītāja pienākums ir nodrošināt, lai saražoto produkciju nevarētu izmantot ļaunprātīgi, lai tā nevarētu izraisīt nelabvēlīgas sekas un tās sastāvā ietilpstošās narkotiskās un psihotropās vielas nebūtu viegli atdalāmas. Minētajai produkcijai netiek piemēroti II un III sarakstā iekļauto vielu kontroles pasākumi.

 

11.pants. Šā likuma 9.pantā minēto licenci izsniedz tikai tādai juridiskajai personai, kura saņēmusi licenci farmaceitiskajai darbībai un kuras administrācijā ietilpst atbildīgais farmaceits, kam ir licence farmaceitiskajai praksei. Atbildīgais farmaceits ir atbildīgs par šā likuma ievērošanu.

 

12.pants. Lai izdarītu grozījumus licencētās juridiskās personas nosaukumā vai farmaceitiska rakstura grozījumus tās darbības veidā, kā arī lai mainītu apritē iesaistīto II un III sarakstā iekļauto vielu vai zāļu nomenklatūru, ražošanas metodes, ražojamo vielu un gatavo zāļu formu un sastāvu, nepieciešama Labklājības ministrijas Farmaceitiskās darbības licencēšanas komisijas atļauja. Atļauju izsniedz vai atsaka 30 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

 

13.pants. Licencētās juridiskās personas operācijas ar II un III sarakstā iekļautajām vielām vai zālēm Latvijas teritorijā drīkst veikt tikai ar tām fiziskajām vai juridiskajām personām, kurām ir attiecīgai darbībai izsniegta licence vai atļauja.

 

14.pants. Lēmumu par licences atteikšanu, apturēšanu vai anulēšanu pieņem Labklājības ministrijas Farmaceitiskās darbības licencēšanas komisija pēc tam, kad tā ir uzaicinājusi personu, kas pieprasījusi vai saņēmusi licenci, sniegt paskaidrojumus. Lēmumam jābūt pamatotam, un ar to iepazīstināma attiecīgā ieinteresētā persona. Par savu lēmumu komisija informē Iekšlietu ministrijas Narkotiku apkarošanas biroju. Šai institūcijai katru gadu tiek iesniegts arī licencēto juridisko personu saraksts. Labklājības ministrijas Farmaceitiskās darbības licencēšanas komisija reģistrē katru gadījumu, kad juridiskā persona pārtrauc savu darbību, tiek anulēta tai izsniegtā licence vai beidzies šīs licences derīguma termiņš.

 

15.pants. Lēmums par licences apturēšanu vai anulēšanu neatbrīvo no administratīvās vai kriminālās atbildības par šā likuma pārkāpšanu.

 

V nodaļa. II un III sarakstā iekļauto vielu un zāļu

ražošanas, importa un eksporta kontrole

16.pants. Saskaņā ar ANO noteiktajām kvotām Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komiteja ir gadu var noteikt atsevišķu II un III sarakstā iekļauto vielu un zāļu maksimālo daudzumu, kādu katra juridiskā persona drīkst saražot vai kāds drīkst atrasties katras juridiskās personas noliktavā. Ja nepieciešams, gada ietvaros šo daudzumu var mainīt.

 

17.pants. II un III sarakstā iekļauto vielu un zāļu starptautiskajā tirdzniecībā drīkst iesaistīties tikai tās juridiskās personas, kurām ir šā likuma 9.pantā minētā licence.

 

18.pants. II un III sarakstā iekļauto vielu un zāļu importu un eksportu drīkst veikt tikai ar Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komitejas izsniegtu un ANO Ekonomikas un sociālās padomes Narkotiku komisijas prasībām atbilstošu ikreizēju atļauju.

 

19.pants. (1) Importa vai eksporta atļaujas iesniegumā norādāma paredzētā darbība, attiecīgās licences numurs, importētājs un eksportētājs, to adreses, ziņas par kravas saņēmēju, katras vielas starptautiskais nepatentētais nosaukums vai arī starptautisko konvenciju sarakstos norādītais nosaukums, zāļu forma un to patentētais nosaukums, ja tāds ir, vielu un zāļu daudzums, transportēšanas vai nosūtīšanas veids, muitas robežas šķērsošanas vieta un laiks.

(2) Līdztekus eksportēšanas pieteikumam iesniedzama importētājas valsts kom-petentās institūcijas izsniegta importa atļauja, ja to paredz attiecīgās valsts likumi.

 

20.pants. Importa vai eksporta atļaujā norādāmas tās pašas ziņas, kas minētas attiecīgajā pieteikumā, un atļaujas derīguma termiņš. Importa atļaujā norādāms, vai importa sūtījumā ir viena krava vai vairākas kravu partijas. Eksporta atļaujā, ja nepieciešams, norāda arī attiecīgās importa atļaujas numuru un izsniegšanas datumu, tādējādi apstiprinot vielu vai zāļu importa atļauju.

 

21.pants. Katram sūtījumam nepieciešami trīs apstiprināti eksporta atļaujas eksemplāri. Viens atļaujas eksemplārs iesniedzams ievešanas muitas punktā kopā ar muitas deklarāciju un ar veidlapā paredzētajām muitas iestādes atzīmēm nosūtāms Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komitejai, otrs eksemplārs pievienojams sūtījumam, trešo atļaujas eksemplāru Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komiteja nosūta importētājas valsts kompetentajai institūcijai.

 

22.pants. Tiklīdz importa sūtījums ir nonācis Latvijas teritorijā vai beidzies importa atļaujā minētais termiņš, Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komiteja nosūta eksportētājas valsts kompetentajai institūcijai tās izsniegto eksporta atļauju, kurā norādīts vielu vai zāļu faktiski importētais daudzums.

 

23.pants. Ja faktiski importēto vielu vai zāļu daudzums ir mazāks nekā eksporta atļaujā minētais, Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komiteja to fiksē visos importa atļaujas eksemplāros.

 

24.pants. Komercdokumentos (rēķinos, kravas pavadzīmēs, muitas, transporta un citos pavaddokumentos) norādāmi ANO konvenciju sarakstiem atbilstošie vielu un zāļu nosaukumi, no Latvijas teritorijas eksportējamais vai uz to importējamais vielu un zāļu daudzums, eksportētājs un importētājs, to adreses, kravas saņēmējs un tā adrese.

 

25.pants. Aizliegts II un III sarakstā iekļauto vielu un zāļu eksports no Latvijas teritorijas vai imports uz to, ja saņēmēja adreses vietā ir norādīta tikai banka vai pasta abonementa kastītes numurs.

 

26.pants. Aizliegts II un III sarakstā iekļauto vielu un zāļu eksports uz konsignācijas noliktavu, izņemot gadījumus, kad šāds piegādes veids ir apstiprināts importētājas valsts kompetentās institūcijas izsniegtajā importa atļaujā. Aizliegts arī šo vielu un zāļu imports uz konsignācijas noliktavu Latvijas teritorijā.

 

27.pants. Kompetento institūciju (iestāžu un robežapsardzības spēku) pienākums ir aizturēt tos muitas robežu abos virzienos šķērsojošos sūtījumus, kuriem nav attiecīgās importa vai eksporta atļaujas, un pieprasīt, lai tiek apstiprināta sūtījumu likumība. Ja tas netiek izdarīts, krava konfiscējama.

 

28.pants. Ministru kabinets nosaka tos muitas punktus, caur kuriem atļauts II un III sarakstā iekļauto vielu un zāļu imports, eksports un tranzīts.

 

29.pants. II un III sarakstā iekļauto vielu un zāļu tranzīta pārvadājumus cauri Latvijas teritorijai drīkst veikt tikai tad, ja ir saņemta Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komitejas tranzīta atļauja, neatkarīgi no tā, vai krava tiek vai netiek noņemta no transportlīdzekļa, kas to pārvadā.

 

30.pants. (1) II un III sarakstā iekļauto vielu un zāļu tranzīta pārvadājumi veicami atbilstoši pievienotajā eksporta atļaujā noteiktajam maršrutam un nogādājami šajā atļaujā minētajā galapunktā.

(2) Šo vielu un zāļu tranzīta noteikumus un konvojēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

31.pants. Neviens nedrīkst mainīt cauri Latvijas teritorijai sūtītās II un III sarakstā iekļauto vielu un zāļu tranzīta kravas sastāvu, saturu vai iesaiņojumu, ja nav saņemta Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komitejas atļauja. Šā panta noteikumi neierobežo kompetento institūciju (Finansu ministrijas Muitas departamenta un Aizsardzības ministrijas robežsargu brigādes) likumīgās darbības.

 

32.pants. Attiecībā uz brīvostām un brīvās tirdzniecības zonām piemērojami tie paši kontroles un uzraudzības pasākumi, kādi noteikti citām Latvijas teritorijas daļām.

 

33.pants. Komercpārvadātāju pienākums ir veikt attiecīgos piesardzības pasākumus, lai viņu transportlīdzekļi netiktu izmantoti šajā likumā minēto augu, vielu un zāļu nelikumīgai pārvadāšanai. Ierodoties Latvijas teritorijā, viņu pienākums ir nekavējoties informēt Iekšlietu ministrijas Narkotiku apkarošanas biroju par apstākļiem, kas rada aizdomas, ka transportlīdzekļi tiek izmantoti nelikumīgi.

 

34.pants. Juridiskās personas, kas saņēmušas šā likuma 9.pantā minēto licenci, drīkst šajā likumā minētās vielas un zāles, ja tās iepakotas kastēs, nosūtīt pa pastu ierakstītos sūtījumos, norādot to vērtību un pieprasot apstiprinājumu par izsniegšanu.

 

VI nodaļa. II un III sarakstā iekļauto vielu un zāļu izplatīšana

35.pants. II un III sarakstā iekļautās vielas un zāles iepirkt profesionālai darbībai saskaņā ar šā likuma noteikumiem drīkst tikai no juridiskās personas, kurai izsniegta šā likuma 9.pantā minētā licence.

 

36.pants. II un III sarakstā iekļautās vielas un zāles pacientiem drīkst izrakstīt un izsniegt tikai pret recepti, kurā norādīta to terapeitiskā lietošana. Recepšu izrakstīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ja zāļu izsniedzējam receptes iesniedzējs nav personiski pazīstams, viņam ir tiesības pieprasīt, lai tiktu uzrādīts personu apliecinošs dokuments.

 

37.pants. II un III sarakstā iekļauto zāļu saņemšanas, iepirkšanas, izplatīšanas, izsniegšanas, uzglabāšanas un uzskaites kārtību zāļu lieltirgotavās, zāļu ražošanas uzņēmumos, aptiekās un ārstniecības iestādēs nosaka Ministru kabinets.

 

38.pants. Labklājības ministrija nosaka, kāds II un III sarakstā iekļauto zāļu daudzums drīkst būt Latvijas teritorijā reģistrēto starptautiskajos pārvadājumos iesaistīto transportlīdzekļu neatliekamās medicīniskās palīdzības komplektos, kā arī minēto komplektu aprites kārtību.

 

39.pants. Fizisko personu rīcībā drīkst būt to personiskajām vajadzībām nepieciešamās zāles, kuras satur II un III sarakstā iekļautās vielas tādā daudzumā, kas nepārsniedz septiņu dienu ilgu ārstēšanās kursa devu, ja tās ir II sarakstā iekļautās vielas, vai 30 dienu ilga ārstēšanās kursa devu, ja tās ir III sarakstā iekļautās vielas. Nepieciešamību lietot šīs zāles attiecīgās personas pierāda, uzrādot šo zāļu receptes vai to kopijas.

 

40.pants. Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komiteja izsniedz atļaujas izmantot II un III sarakstā iekļautās vielas un zāles dzīvnieku sagūstīšanai, kā arī apstiprina to lietošanas noteikumus.

 

VII nodaļa. Īpaši noteikumi

41.pants. Ja kravā ir II sarakstā iekļautās vielas vai zāles, uz nosūtīšanai paredzēto saiņu ārējā iepakojuma drīkst būt vienīgi nosūtītāja un saņēmēja vārds, uzvārds un adrese. Sūtījumi aizzīmogojami ar nosūtītāja zīmogu.

 

42.pants. II un III sarakstā iekļautās vielas un zāles nedrīkst reklamēt masu informācijas līdzekļos, kā arī izmantot to popularizēšanai jebkuru cita veida reklāmu, kas paredzēta nespeciālistiem izņemot preparātus, kas satur II un III saraksta vielas un ar Labklājības ministrijas rīkojumu atbrīvoti no atsevišķiem šajā likumā paredzētajiem kontroles pasākumiem. Minēto preparātu reklāmā aizliegts uzrādīt to sastāvā ietilpstošās II vai III saraksta vielas.

 

VIII nodaļa. Šā likuma ievērošanas kontrole

un atbildība par tā pārkāpšanu

43.pants. Visas fiziskās un juridiskās personas, kas darbojas ar šajā likumā minētajām vielām un zālēm, ir pakļautas Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komitejas uzraudzībai. Šīs komitejas uzdevumā tiek veiktas attiecīgo personu darbības pārbaudes. To kārtību nosaka Labklājības ministrija.

 

44.pants. Labklājības ministrijas Farmācijas inspekcijas un Medicīniskās aprūpes un darbaspēju ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības apmeklēt licencēto juridisko personu telpas un izdarīt pārbaudi, kā arī savas kompetences ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus nelikumīgo darbību novēršanai.

 

45.pants. Par šā likuma pārkāpumiem personas saucamas pie likumos noteiktās atbildības.