Ministru atbildes

Dokuments nr.436a

Par investīcijām Latgales novadā

LR Saeimas kancelejai

Atbildot uz Saeimas deputātu jautājumiem, sniedzam informāciju par investīcijām vides un reģionālās attīstības jomā Latgales novadā.

1996.gada 5.martā Ministrs Māris Gailis

Investīcijas vides aizsardzības
un reģionālās attīstības jomā
Latgales novadā 

Daugavpils dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošana

Projekta realizācijas laiks: 1993.—1996.g.

Projekta kopējais finansējums: 191 000 USD (galvenokārt — ASV Vides aizsardzības aģentūras dāvinājums; 1995.g.— 5 000 USD jeb 2670 Ls. arī no LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas).

 

Daugavpils ūdensapgāde un notekūdeņu attīrīšana

1995.gadā par ES PHARE iedalītajiem līdzekļiem Francijas—Anglijas konsultanti SAUR/DYNAMCO veica pirmsprojekta izpēti un izstrādāja tehniski ekonomisko pamatojumu.

Projekta realizācijas laika: 1996.—1999.g.

Daugavpils ūdens un notekūdeņu attīrīšanas finansējums ir plānots sekojoši:

ASV dolāri (milj.)

IBRD (aizdevums) 7,0 Dānijas valdība (dāvinājums) 2,2

NEFCO (aizdevums) 2,0 Latvijas valdība 2,0

Somijas valdība (dāvinājums) 1,2 Daugavpils pilsēta 1,8

ES PHARE (dāvinājums) 2,6 Daugavpils pilsētas uzņēmums

Zviedrijas valdība (dāvinājums) 3,0 “Ūdensvads” 0,5

Kopējās izmaksas 22,3

 

Plānotais līdzekļu sadalījums pa gadiem (milj. Ls.)

Gads Kopā Valsts PB NEFCO Ārvalstu Daugav- Daugavpils Citi

budžets vinājumi pils uzņēmums

pilsēta “Ūdensvads”

1995 0,28 0,06 0,00 0,00 0,22 0,00 0,00 0,22

1996 0,77 0,05 0,20 0,01 0,41 0,10 0,00 0,52

1997 6,62 0,62 2,6 0,68 2,29 0,38 0,05 3,40

1998 3,06 0,32 1,13 0,30 1,00 0,19 0,12 1,61

1996-98 10,45 0,99 3,93 0,99 3,70 0,67 0,17 5,53

1999 0,22 0,01 0,05 0,01 0,04 0,03 0,08 0,16

Kopā 10,95 1.06 3,98 1,00 3,96 0,70 0,25 5,91

 

Krāslavas notekūdeņu attīrīšanas ietaišu celtniecība

Projekta realizācijas periods: 1996.—2000.g.

Kopējās izmaksas: 1 900 000 Ls.

1996.gadā paredzēts veikt pirmsprojekta izpēti, izstrādāt projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un uzsākt projekta realizāciju.

Finansējums 1996.gadā (Ls):

• Pašvaldību budžets — 100 000

• Valsts budžets — 100 000

• Ārzemju donori — 200 000 (Somijas Vides ministrija finansēs projekta tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi 1996.g. un tālāku projekta realizāciju).

 

Dagdas notekūdeņu attīrīšanas ietaišu rekonstrukcija

Projekta realizācijas periods: 1995.—1996.g.

Rekonstrukcijas darbi uzsākti 1995.gadā, tie veikti patuveni 50% apmērā (1995.g.— 50 000 Ls.). Darbu nobeigšanai 1996.gadā nepieciešami 40 000 Ls, paredzēti mērķdotācijās.

 

Preiļu notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas ietaišu 1.kārtas celtniecība.

Projekta realizācijas periods: 1994.—1996.g.

Kopējās izmaksas: 360 tūkst. Ls

Finansējuma sadalījums (Ls):

Investīciju Valsts Ārvalstu Citi

kopējā summa budžets kredīti līdzekļi

Līdz 1995.g. 100 000 66 000 — 34 000

1995.g. 60 000 60 000 — —

Plānots 1996.g. 200 000 200 000 — —

Kopā 360 000 326 000 — 34 000

 

Piedrujas agrās brīdināšanas stacijas izveide

Projekta realizācijas periods: 1994.—1996.g.

Līdz šim projekta realizācijai investēti 250 000 Nīderlandes guldeņu, kas saņemti kā dāvinājums no Nīderlandes.

Šogad projektam Valsts budžetā paredzēti 35 000 Ls.

 

Balvu katlumājas rekonstrukcija pārejai uz kurināšanu ar šeldu

Projekta realizācija: 1993.—1994.g.

Projekta finansējums: 2,1 milj. SEK — kredīts no NUTEK (Zviedrija uz 10 gadiem par 7% gadā ar atlikto maksājumu uz 2 gadiem.

 

Ilūkstes notekūdeņu bioloģiskā attīrīšanas ietaišu rekonstrukcija

1996.gadā ar ES PHARE finansiāli atbalstu paredzēts uzsākt Ilūkstes notekūdeņu attīrīšanas iekārtu celtniecības pirmsprojekta izpēti, lai sagatavotu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, kas būtu projekta realizācijas pamatā.

 

Pārrobežu reģionālās attīstības projekts “Latvija—Lietuva—Baltkrievija”

Projekta norises vieta Latvijā: Daugavpils un Krāslavas rajoni.

1994.gadā no Latvijas Valsts budžeta piešķirti 5300 Ls.

Plānots, ka Vācijas Reģionālas plānošanas, celtniecības un pilsētu attīstības ministrija finansēs projektu 150 000 Vācijas marku apmērā.

Pašlaik projekta realizācija no Vācijas puses iesaldēta sakarā ar neskaidrībām par neatmaksājamās palīdzības prioritātēm reģionālās attgīstības jomā un iebildēm par Baltkrievijas piedalīšanos projektā.

Dokuments nr.462a

 

Par kredītlīgumu starp VAS “Latvenergo”

un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku

Saeimai

Atbildot uz Saeimas frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumiem, Ekonomikas ministrija iesniedz šādas atbildes:

1. Kredītlīguma projekta starp valsts akciju sabiedrību “Latvenergo” un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku autentisks tulkojums kā konfidenciāls materiāls tiek nosūtīts ar atsevišķu vēstuli.

2. Kredīta saņemšanas grafiks tiek dots pielikumā

3. Projekta finansiālajā budžetā ir iekļauti arī izdevumi, lai segtu neparedzētu darbu izmaksas, kas varētu rasties sakarā ar projekta ieviešanas kavēšanos un inflāciju no 1996.gada līdz 2000.gadam, u.t.t. Šo izmaksu lielums ir noteikts, balstoties uz līdzīgu projektu ieviešanas rezultātiem un Eiropas bankas ekspertu pieredzi. Ja neparedzētu izdevumu nebūs paredzētajā apjomā, kredīta lielums tiks attiecīgi samazināts. Par neizņemto kredīta summu procenti nav jāmaksā. Kredīts netiks izņemts naudā, tā saņemšana notiks pakāpeniski, apmaksājot piegādātāju rēķinus par iekārtu un izpildītajiem darbiem.

4. Kas attiecas uz stratēģisko enerģētikas objektu ieķīlāšanu, tad uz šo jautājumu atbilde tika dota jau Ekonomikas ministrijas 1996.gada 26.februāra vēstulē nr.41–01/105 pēc attiecīgā pieprasījuma.

5. Paredzēts, ka projekts atmaksāsies līdz 2008.gadam. Finansiālo ieguvumu aprēķins dots pielikumā.

6. Jautājums par valsts garantijām ERAB kredītlīgumam ir saskaņots ar LR Finansu ministriju, un tas ir konceptuāli izskatīts Ministru kabineta sēdē 1996.gada 20.februārī.

7.8.9. Lai paaugstinātu valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” darbības efektivitāti un tā varētu veiksmīgi strādāt tirgus ekonomikas apstākļos, ir nepieciešami izdarīt būtiskas izmaiņas tās pārvaldes struktūrā. Aizdevuma līguma projekta 3.06.punktā kā viens no ERAB noteikumiem ir paredzēts, ka Latvijas valdība kopā ar valsts a/s “Latvenergo” ne vēlāk kā 1996.gada 30.aprīlī sāks izstrādāt darba plānu valsts a/s “Latvenergo” reorganizācijai, rekapitalizācijai un/vai privatizācijai nolūkā piesaistīt privātā sektora kapitālu. Šāds plāns tiks iesniegts ERAB izskatīšanai, pēc tam banka kopā ar Latvijas valdību to apspriedīs un vienosies par plāna realizācijas stratēģiju.

Par pieņemtajiem lēmumiem un realizāciju tiks informēta Latvijas sabiedrība.

10. Sarunas par kredītlīgumu ir veikuši: valsts akciju sabiedrība “Latvenergo”, Ekonomikas ministrija un Finansu ministrija. Starpnieki nav izmantoti un prēmijas nav maksātas.

1996.gada 5.martā Ekonomikas ministra vietas izpildītājs V.Krištopans

Kredīta saņemšanas grafiks 0,54 Ls=1 USD

 

Daugavas HES kaskādes rekonstrukcija “Latvenergo” Valsts investīciju programmas ietvaros 1996.—2000.g. 0,36 Ls=1DEM

Ārvalstu kredito Kredīta kopējā “Latvenergo” Kredīta Kredīta/ Kredīta sadalījums Saņemamo summu prognoze

kredīta mērķis summa, valūta paša termiņš garantijas pa projektiem sadalījumā pa gadiem, Ls

ieguldījums (moratorijs) parakstīšanas

projektā gados datums Projekts Kredīta saņēmējs Summa,Ls 1996 1997 1998 1999 2000

ERAB 34,1 2 14 03.96 Daugavas HES “Latvenergo” 18,4 1,67 4,10 4,75 6,91 0,92

milj.USD milj.Ls [4] kaskāde

JEXIM 19,6 0,5 14 03,96 Daugavas HES “Latvenergo” 10,6 1,62 2,70 3,24 1,94 1,08

milj.USD milj.Ls [4] (kredīta) kaskāde

7,5 0,9 14 96 Daugavas HES “Latvenergo” 4,1 0,16 1,89 1,13 0,86

EIB milj.USD milj.Ls [4] kaskāde

Eksportkredīts* 15 0,5 14 97 Daugavas HES “Latvenergo” 8,1 1,03 2,75 3,83 0,49

milj.USD milj.Ls [4] kaskāde

Summa 41,1 3,46 9,72 11,88 13,55 2,48

*Eksportkredīts no valsts, kuras firma uzvarēs konkursā

 

Projekta finansiālo ieguvumu aprēķins, milj. USD

1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

Efektivitātes pieaugums Pļaviņās 0,0 0,6 1,4 1,6 2,0 2,4 2,9 3,5 3,7 3,9 4,1 4,3 4,5

Novērstais enerģijas zudums Pļaviņās 0,0 0,2 0,7 0,8 1,0 1,2 3,1 6,7 7,0 7,4 7,8 8,1 8,6

Efektivitātes pieaugums Ķegumā 1 0,3 0,5 0,6 0,8 0,9 1,1 1,4 1,6 1,7 1,8 1,9 2,0 2,1

Novērstais enerģijas zudums Ķegumā 0,2 0,5 0,8 1,0 1,2 1,5 1,8 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,8

Jauni jaudas slēdži Pļaviņās 0,0 0,0 0,2 0,2 0,2 0,3 0,3 0,4 0,4 0,4 0,5 0,5 0,5

Uzturēšanas un remonta izmaksu

samazinājums Ķegumā 0,3 0,3 0,3 0,3 0,3 0,3 0,3 0,3 0,3 0,3 0,3 0,3 0,3 KOPĀ:

Efektivitātes palielinājums 0,6 1,4 2,5 2,9 3,4 4,1 4,9 5,8 6,1 6,4 6,8 7,1 7,4 59,4

Novērstie enerģijas zaudējumi 0,2 0,7 1,5 1,8 2,2 2,7 4,9 8,9 9,3 9,8 10,3 10,7 11,4 74,4

Pamatdaļas atmaksa 0,0 0,0 7,6 7,6 7,6 7,6 7,6 7,6 7,6 7,6 7,6 7,6 0,0 76,2

Procentu atmaksa 0,0 0,0 5,7 5,1 4,6 4,0 3,4 2,9 2,3 1,7 1,1 0,6 0,0 31,4

Pamatdaļas un procentu atmaksa 0,0 0,0 13,3 12,8 12,2 11,6 11,1 10,5 9,9 9,3 8,8 8,2 0,0 107,6

Kopējais ieguvums 0,8 2,1 4,0 4,7 5,6 6,8 9,8 14,7 15,4 16,2 17,1 17,8 14,3

Uzkrātais kopējais ieguvums 0,8 2,9 6,9 11,6 17,2 24,0 33,8 48,5 63,9 80,1 97,2 115,0 129,3

Kopējais ieguvums — pamatdaļas

un procentu atmaksa 0,8 2,1 –9,3 –8,1 –6,6 –4,8 –1,3 4,2 5,5 6,9 8,3 9,7 14,3

Uzkrātais efektivitātes palielinājums 0,6 2,0 4,5 7,4 10,8 14,9 19,8 25,6 31,7 38,1 44,9 52,0 59,4

Uzkrātie novērstie enerģijas zudumi 0,2 0,9 2,4 4,2 6,4 9,1 14,0 22,9 32,2 42,0 52,3 63,0 74,4

Uzkrātā pamatdaļas un procentu atmaksa 0,0 0,0 13,3 26,1 38,3 49,9 61,0 71,4 81,4 90,7 99,4 107,6 107,6

Uzkrātais kopējais ieguvums —

uzkrātā pamatdaļas un procentu atmaksa 0,8 2,9 –6,4 –14,5 –21,1 –25,9 –27,2 –22,9 –17,4 –10,6 –2,3 7,4 21,7

 

Dokuments nr. 463a

 

Par sadzīves atkritumiem un dabas resursu nodokli

 

Saeimas frakcijai “Latvijai”

Uz Saeimas deputātu Guntas Gannusas, Jāņa Mauliņa, Kārļa Čerāna, Andra Saulīša, Edmunda Grīnberga, Jāņa Stroda, Māra Rudzīša, Jāņa Kazāka, Oļģerta Dunkera un Andra Rubina jautājumiem varu atbildēt sekojošo:

1. Dabas resursu nodokļa (turpmāk — Nodoklis vai DRN) objekti, kas atspoguļoti likuma “Par dabas resursu nodokli” (turpmāk — Likums) 7. pielikumā, tika atlasīti, analizējot dažāda veida preces un produktus un izvērtējot to ietekmi uz vidi pilnā dzīves ciklā. Atšķirībā no piesārņojuma, kas rodas ražošanas procesā (to apliek ar DRN atbilstoši likuma 3.—6. pielikumam), šīm precēm un produktiem ir raksturīga vides piesārņošana patēriņa stadijā. Jūsu pieminētās Nodokļa pozīcijas — stikla, plastmasas, metāla un kartona tara (7. pielikuma 6. punkts) ir plaši pielietojami pārtikas preču iepakojuma veidi, kas Latvijas pašreizējā patēriņa situācijā veido ap 40 tilpuma procentu no visa sadzīves atkritumu daudzuma.

Runājot par minētajiem Nodokļa objektiem, ir jāuzsver, ka Likuma pielikumā minētā Nodokļa likme (procentos no preces vērtības) ir maksimālā Nodokļa slodze, kas var atspoguļoties preču cenās pēc šī Likuma piemērošanas. Nodokļa maksājumi, ko ražotājs vai importētājs (galarezultātā, protams — patērētājs) nomaksā par attiecīgo preci, tiek ieskaitīti vides aizsardzības speciālajā budžetā un ir Likumā noteiktajā apjomā atmaksājami, ja attiecīgais iesaiņojuma materiāls (tara) tiek nodots atkārtotai izmantošanai vai utilizācijai.

Tā, piemēram, ja kāds produkts tiek fasēts puslitra stikla pudelēs (pieņemsim, alus ar vidējo cenu Ls 0,30), tad Nodoklis par šo preci ir 3 procenti vai aptuveni 1 santīms. Šie Nodokļa ieņēmumi turpmāk var tikt izmantoti divos veidos:

a) 95% no ieņēmumiem izmanto, lai subsidētu uzņēmumus, kuri savu produkciju pilda no iedzīvotājiem iepirktajā tarā (80% iepirkuma subsidēšanai un 15% ražošanas subsidēšanai);

b) līdzekļus, kas uzkrājas no maksājumiem par atkārtoti neizmantojamo stikla taru, izmanto, lai subsidētu stikla lausku pārstrādi (iepirkšanu) — saskaņā ar Likumu Ls 0,04 par katru pārstrādāto kilogramu.

Kopumā šiem maksājumiem ir vairāk ķīlas naudas funkcija nekā nodokļa funkcija. Veidojot Nodokļa koncepciju šajā sadaļā, mērķis bija izlietotajai tarai radīt (vai paaugstināt) aprites vērtību, tādējādi nodrošinot augstu atkārtotas izmantošanas pakāpi. Ja attiecīgais iepakojums veic normālu (slēgtu) aprites ciklu, tad arī Nodokļa iemaksa (ķīla) veic tādu pašu ciklu un atgriežas pie patērētāja.

Pielietojot šādu ekonomiskas stimulēšnas metodi, sadzīves atkritumu daudzumu (un līdz ar to arī izmaksas atkritumu saimniecībai) var samazināt par aptuveni 30%. Daudzas Eiropas valstis ir sasniegušas labus panākumus ar līdzīgām metodēm, un Eiropas Savienības direktīvas nosaka, ka ar 1994. gada decembri iepakojuma materiālu dalīta savākšana un daļēja pārstrādāšana tās dalībvalstīs ir obligāta.

Kopumā Nodokļa ekonomiskais mehānisms ir nedaudz sarežģītāks, nekā aprakstīts augstāk minētajā piemērā. Līdztekus nepieciešamībai nodrošināt iepakojuma materiālu aprites pilnu ciklu pastāv uzdevums mainīt iepakojuma tirgus attīstības stratēģiju Latvijā. Ir vērojamas nelabvēlīgas tendences — atkārtoti lietojamā tara strauji tiek izskausta, aizstājot to ar vienreiz lietojamu iepakojumu.

Pudeļu pielietošana piena produktu fasēšanai ir aizstāta ar TETRAPAK un līdzīgām tehnoloģijām. Turklāt jāpiebilst, ka šīs tehnoloģijas, kas pirms pieciem gadiem Rietumvalstīs bija modernas, ir paredzētas lieliem ražošanas apjomiem. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas Latvijā ir uzstādītas ap 14 lieljaudas līnijas, kuru normālas ekspluatācijas gadījumā varētu safasēt 7 reizes lielāku šķidro produktu apjomu (pienu, sulas u.c.), nekā Latvijā ražo gada laikā. Noteiktas stratēģijas trūkums šajā nozarē ir novedis pie pārinvestīcijām (par 600%), kas neglābjami daļu no nozares uzņēmumiem drīz var novest lielās grūtībās.

Tajā pat laikā pasaules attīstītās valstis jau 80. gadu vidū ir mainījušas iepakojuma stratēģiju un, piemēram, Somijā, Lielbritānijā, Vācijā lieli piena produktu apjomi tiek fasēti atkārtoti lietojamās (plastmasas — PET) pudelēs.

Nodokļa mērķis šajā sakarā ir padarīt ekonomiski izdevīgu atkārtoti lietojamas taras izmantošanu. Šim nolūkam Nodokļa ieņēmumi, kas rodas no maksājumiem par plastmasas, metāla un kartona taru, tiks izmantoti ne vien lai subsidētu attiecīgo atkri-tumu utilizāciju, bet arī pārdalīti uzņēmumiem, kas izmanto otrreizējo (stikla) taru.

Konkrētie Nodokļa atmaksas līmeņi, pamatojoties uz likumā noteikto, ir detalizēti atbilstošos Ministru kabineta noteikumos (projektu paredzams pieņemt līdz marta beigām). Dodam izvilkumu no minētā dokumenta:

Nr. Preces vai produkta veids Mērvienība Subsīdija (Ls)

p.k. Kopā Pārstrādei Iepirkumam

6. Dzērienu vai pārtikas stikla tara

(atkārtotai izmantošanai) ar tilpumu:

— līdz 0,33 l gab. 0,03 0,01 0,02

no 0,34 l līdz 0,50 l gab. 0,05 0,02 0,03

no 0,51 l līdz 1,00 l gab. 0,07 0,03 0,04

no 1,01 l līdz 3,00 l gab. 0,12 0,05 0,07

virs 3,01 l gab. 0,17 0,07 0,10

Stikla lauskas pārstrādei kg 0,04 — 0,04

7. Dzērienu vai pārtikas plastmasas,

metāla un kartona tara utilizācijai kg 0,04 0,04 —

Ņemot vērā to, ka minētā mehānisma realizācijai ir nepieciešams līdzekļu sākuma uzkrājums, subsīdijas ir paredzēts sākt izmaksāt ar 1996. gada 1. jūliju.

Produktu iepakojuma veidi, kas nav atkārtoti izmantojami, vairumā gadījumu rada grūti risināmas vides problēmas. Piemēram, plastmasas vidē noārdās vairāku gadu desmitu laikā, radot videi un cilvēka veselībai kaitīgu sekundāro piesārņojumu; kartona kārbas, kas laminētas ar polimēru materiāliem, ja tās tiek sadedzinātas neatbilstošos apstākļos, izdala dioksīna gāzi, kurai ir kancerogēna iedarbība. Tomēr jāatzīmē, ka lielai daļai no šiem atkritumiem Latvijā ir iespējami utilizācijas tehnoloģiskie risinājumi, pat bez (vai ar nelielām) speciālām investīcijām. Svarīgi ir padarīt šo utilizāciju ekonomiski izdevīgu, ko ir paredzēts panākt ar minētajām subsīdijām.

2. Mūsu ministrijā sagatavotie aprēķini, kādi Saeimas deputātiem tika iesniegti arī Likuma projekta apspriešanas gaitā pirms otrā lasījuma, rāda sekojošo.

Kopumā DRN paaugstināšana (gan paaugstinot likmes par resursu patēriņu un piesārņošanu, gan arī ieviešot jaunos nodokļa objektus — maksu par iepakojumu) izraisīs šādus produkcijas sadārdzinājumus dažādās pārtikas produkcijas grupās:

maizes un makaronu izstrādājumi 0,06%

gaļas izstrādājumi 0,15%

piena produkti 0,68%

vai kopā uz iedzīvotāju gada minimālā patēriņa grozu pārtikas daļā 0,53%.

Jāpiezīmē, ka aprēķini veikti, neierēķinot iespējamās subsīdijas, ko attiecīgie uzņēmumi varētu saņemt.

3. Pašvaldībām paredzēts novirzīt 70% no DRN ieņēmumiem, kas saskaņā ar Likuma 3. pielikumu noteikti par normatīvo vides piesārņošanu, uzglabājot atkritumus. Nodokļa ieņēmumus, kas radīsies no maksājumiem par iepakojumu, pašvaldības (vai reālāk — pašvaldību uzņēmumi) varēs saņemt par to taras atlikumu apjomu, kas tiks utilizēts videi nekaitīgā veidā, uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā jebkurš cits uzņēmums vai organizācija, kas šo atkritumu problēmu risinās. Konkrētais līdzekļu apjoms būs atkarīgs no faktiski utilizētā vai atkārtotai izmantošanai iesaistītā apjoma. Paredzēt līdzekļu tiešu iedalīšanu pašvaldībām nav efektīvi trīs iemeslu dēļ:

a) attiecīgo preču un produktu tirgi nav reģionāli norobežoti — prece, kas Latvijā tiek ievesta caur Grenstāles muitas kontroles punktu, var tikt patērēta jebkurā vietā, ne tikai Bauskas rajonā;

b) tikai neliela daļa no problēmas risinājumiem ir pieejama pašvaldībām — tās var organizēt kaut kā savākšanu, taču taras atkārtota izmantošana var notikt citur, ne tajā pašvaldībā, kur produkts ir ražots;

c) atkritumu tehnoloģiska pārstrāde bieži ir iespējama tikai nedaudzos, ļoti konkrētos uzņēmumos, kas parasti nav pašvaldību uzņēmumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

1996. gada 5. martā ministrs M. Gailis