No MINISTRIJAS REDZESPUNKTA

Zemkopības ministrijā — pirms jaunā pavasara

Vakar, 6. martā, Zemkopības ministrijā preses konferencē tika analizēts pašreizējais stāvoklis lauksaimniecībā, gaidot pavasara sējas sākumu.

Kā atzina zemkopības ministrs Alberts Kauls, stāvoklis laukos ir satraucošs. Saknes gan meklējamas agrārās reformas aizsākumā, kad nepārdomāti tika veikta privatizācija laukos. Patlaban lielākā daļa no 70 000 zemnieku saimniecību ir bez pietiekama tehniskā un materiāli finansiālā nodrošinājuma. Alberta Kaula pārliecība ir tāda, ka lauksaimniecībai kā latviešu tautas izdzīvošanas galvenajam nosacījumam jāpalīdz pēc iespējas vairāk, nešķirojot lielas vai mazas zemnieku saimniecības. Arī mazajām zemnieku saimniecībām jāatrod sava vieta. Ideāls ģimenes saimniecības lielums gan būtu 50—60 hektāri. Lai arī turpmāk laukos saglabātos 30 procentu liels iedzīvotāju skaits, lai tiem būtu darbavietas, liela nozīme ir kooperācijai.

Lauksaimniecības produktu pārstrādātāji bijuši ievērojami čaklāki, veidojot gan graudaugu, gan piena un gaļas pārstrādes sabiedrības. Tagad viņu spēkos ir pat diktēt cenas. Lauksaimnieku kooperatīvi palīdzētu tā biedriem — zemkopjiem — gan rast noietu produkcijai, gan darba organizācijā sekmīgāk izmantot tehniku. Sevi ir attaisnojušas zemkopju apmācības, ko bija organizējusi Zemkopības ministrija sadarbībā ar lauksaimniecības zinātniekiem.

Par valstisku problēmu uzskatāma graudaugu audzēšana. Noteikti ir jāveido labības fonds, kas sekmētu ne tikai pārtikas, bet arī lopbarības graudu iepirkšanu. Lai neatkārtotos rūgtā mācība, ka pietrūkst apmēram 180 tūkstošu tonnu lopbarības graudu. Šoziem lopbarības trūkuma dēļ nācies izkaut gan putnus, gan cūkas.

Zemkopības ministrs Alberts Kauls kā vienu no risinājumiem minēja labāku sadarbību ar kaimiņvalstīm. Stāstot par neseno braucienu uz Krieviju, viņš teica, ka aizsāktas sarunas par starpvalstu līgumu slēgšanu. Pirmie līgumi būtu par augu karantīnu, par ekonomisko un zinātniski tehnisko sadarbību lauksaimniecībā, kā arī veterinārijas jomā. Šajās dienās ministrs ticies ar Eiropas Savienības pārstāvjiem un saņēmis solījumu palīdzēt Latvijas lauksaimniekiem.

Vienības partijas frakcijas vadītājs Edgars Bāns pastāstīja, kas ir veikts, lai atvieglotu zemkopju darbu. Patlaban izdevies samazināt lauksaimnieciskajā ražošanā strādājošo sociālo nodokli, ko darba devējs maksā 22 procentu, darba ņēmējs — viena procenta, bet valsts budžets — 15 procentu apjomā. Panākts arī tas, ka no nelielā subsīdijām paredzētā līdzekļu apjoma netiks iekasēts ienākuma nodoklis.

Lauksaimnieki uzskata, ka nepamatots ir akcīzes nodokļa palielinājums. Viss kopējais nodokļu svars un plānotais cenu palielinājums radīs tikai to, ka izmaksas par viena hektāra lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi palielināsies vēl par 9,8 latiem. Savukārt novācot ražu, zemkopjiem par katru hektāru būtu jācieš vismaz 40 latu liels zaudējums. Tikpat nepamatoti lielas ir noteiktas civiltiesiskās apdrošināšanas likmes. Jārod iespēja lauksaimniekiem vienlaicīgi apdrošināt vismaz piecas tehnikas vienības.

Valsts politikai jābūt virzītai tā, lai lauksaimnieciskā ražošana nenestu zaudējumus. Zemniekam, sākot sēju, jāzina, kāds ir valsts pasūtījums. Tomēr jāsaglabā paritāte starp to, ko var pārdot un ko var iepirkt.

Ar pasākumu plānu “Sējai’ 96" iepazīstināja Lauksaimniecības departamenta direktors Juris Kuzma. Šopavasar sējas platības varētu palielināties aptuveni par desmit procentiem. Gaidāmā raža tiek prognozēta 22—23 centneri no hektāra. Tomēr tas neizslēdz graudu deficītu. Lai sekmētu sēklas iepirkšanu, ir paredzēts samazināt ievedmuitu par 3000 t graudu un 5000 t kartupeļu zemkopjiem, kas audzē pārtikas graudus un būs noslēguši līgumus ar pārstrādes uzņēmumiem, tiks subsidēta minerālmēslu iegāde. Vislielākās grūtības var radīt apmēram 100 000 hektāru uzaršana, jo tieši tik daudz zemkopji rudenī nepieveica.

Zemkopības ministrijas Ražošanas prognozēšanas un finansēšanas departamenta direktore Irina Pilvere informēja par subsīdiju sadali šajā gadā. 3,5 miljonus paredzēts izmaksāt līdz maija vidum. Paredzēta arī kredīta procentu subsidēšana.

Par iespējām palīdzēt zemkopjiem informēja gan “Lauktehnikas” un “Agroķīmijas” uzņēmumu pārstāvji, gan Hipotēku un zemes bankas un “Laukkredīta” vadība.

Ingrīda Rumbēna,
“LV” nozares redaktore

“Latvijas Vēstneša” rīcībā ir Zemkopības ministrijas dokumentu un statistikas pakete, kas tiek gatavota publicēšanai.