MINISTRIJU ZIŅAS

Finansu ministrijas informācija

Informācijas kārtā izskatīta Ministru kabineta 1996. gada 5. marta sēdē.
Nosūtīta Valsts kontrolei — atzinuma sagatavošanai.

Par Latvijas kopbudžeta izpildi 1995. gadā

Valsts pamatbudžeta izpilde

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 1995. gadā kopsummā bija 356 675 tūkst. latu (ņemot vērā iepriekšējos gados izsniegto kredītu neplānoto atmaksu — 620 tūkst. latu) vai 96,1% no precizētajā plānā gadam apstiprinātās ieņēmumu kopsummas, un izdevumi — 446 614 tūkst. latu vai 96,4% no gadam paredzētās izdevumu kopsummas (paredzētās ieņēmumu un izdevumu summas — pēc Saeimā 1995. gada 19. oktobrī pieņemtā likuma “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995. gadam””).

Izdevumi pārsniedz ieņēmumus par 89 939 tūkst. latu, tas ir, par šo summu izveidojies budžeta deficīts, kas nosegts ar Latvijas Bankas kredītu — 15 750 tūkst. latu, komercbanku kredītiem — 7141 tūkst. latu, ārvalstu kredītiem — 5129 tūkst. latu, vērtspapīriem Latvijas Bankā un komercbankās — 38 582 tūkst. latu, vērtspapīriem ārzemēs — 21 593 tūkst. latu, Starptautiskā valūtas fonda aizdevumu — 820 tūkst. latu, budžeta līdzekļu brīvajiem atlikumiem uz gada sākumu — 701 tūkst. latu, Sociālā fonda aizdevumu — 223 tūkst. latu. Vienlaicīgi 4732 tūkst. latu ieguldīti valdības depozītos Latvijas Bankā.

Speciālie budžeti

Pamatojoties uz likumu “Par budžetu un finansu vadību” un likumu “Par valsts budžetu 1995. gadam”, pie ministrijām un institūcijām ir izveidoti speciālie budžeti. 1995. gadā lielāko speciālo budžetu, kuru ieņēmumus veido galvenokārt nodokļu maksājumi un nodevas, kopējie ieņēmumi bija 328,8 milj. latu, bet izdevumi — 312,5 milj. latu, tajā skaitā valsts pamatbudžetā ieskaitīti no Valsts īpašuma fonda 5,7 milj. latu un no Privatizācijas fonda 3,3 milj. latu.

atlik. uz ieņēmumi izdevumi atlik. uz

01.01.95. 01.01.96.

tūkst. latu

Sociālās apdrošināšanas fonds 0 273 032 256 593 16 439

Vides aizsardzības fonds 14 105 115 4

Valsts īpašuma fonds 120 9530 9416 234

Valsts autoceļu fonds 212 15 419 14 876 755

Mežsaimniecības attīstības fonds 1768 11 413 11 551 1630

Privatizācijas fonds 1677 10 178 11 056 799

Ostu attīstības fonds 1013 1451 2196 268

Veselības aizsardzības

speciālais budžets 0 7674 6714 960

Kopā: 4804 328 802 312 517 21 089

Valsts sociālā apdrošināšanas fonda pašu ieņēmumi bez darba vietās uz sociālā nodokļa rēķina izmaksātajiem pabalstiem bija 97,3% no gada plānotā apjoma, bet izdevumi nodarbinātībai, pabalstu, pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda izmaksām — 91,5 procenti.

Tautsaimniecības attīstība

1994. gadā pirmo reizi pēc ekonomisko reformu uzsākšanas pārejai uz tirgus ekonomiku bija vērojams reālā IKP pieaugums (0,6%). 1995. gada sākumā šī tendence saglabājās. Pēc Valsts statistikas komitejas datiem 1995. gada I ceturksnī IKP salīdzināmās cenās (1993. gada vidējās cenās) bija par 1,1% lielāks, salīdzinot ar 1994. gada I ceturksni.

Sākot ar 1995. gada II ceturksni, situācija krasi izmainījās. 1995. gada II ceturksnī reālais IKP apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājās par 2,3 procentiem. Čpaši strauji ekonomiskā situācija pasliktinājās 1995. gada III ceturksnī, reālajam IKP apjomam samazinoties par 6,5%, salīdzinot ar 1994. gada III ceturksni. Jāatzīmē, ka pēdējo reizi tik liels reālā IKP apjoma samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bija vērojams 1993. gada III ceturksnī, kad tas samazinājās par 8,1 procentu.

Tādējādi 1995. gada janvārī – septembrī IKP 1993. gada vidējās cenās bija 1,062 miljardi latu vai par 2,7% zemāks nekā 1994. gada attiecīgajā periodā.

 

Iekšzemes kopprodukts 1993. gada vidējās cenās pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, % 

Negatīvas tendences bija arī vērojamas atsevišķās tautsaimniecības nozarēs.

Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss 1995. gadā attiecībā pret 1994. gadu samazinājās par 6,3 procentiem.

Mazumtirdzniecības preču un sabiedriskās ēdināšanas apgrozījums 1995. gadā, salīdzinot ar 1994. gadu, salīdzināmās cenās samazinājās attiecīgi par 6,6 un 13,2 procentiem. Jāatzīmē, ka 1994. gadā bija vērojams šo rādītāju reālais pieaugums attiecīgi par 14,3 un 30,1 procentu.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās bija vērojama arī transporta sfērā. 1995. gadā, salīdzinot ar 1994. gadu, kravu pārvadājumi un kravu apgrozība samazinājās attiecīgi par 1,6 un 16,7 procentiem.

Var atzīmēt vairākus ekonomiskās situācijas pasliktināšanās iemeslus, kā piemēram, investīciju nepietiekamība un noieta tirgus sašaurināšanās, kas apgrūtināja gatavās produkcijas realizāciju.

Tomēr galvenais tautsaimniecības lejupslīdes iemesls bija finansu krīze, kura ir sākusies 1995. gada II ceturksnī. Komercbanku krīzes rezultātā daļa no fizisko un juridisko personu uzkrājumiem tika iesaldēta maksātnespējīgās bankās, kas samazināja gan iedzīvotāju pirktspēju, gan kopējo pieprasījumu Latvijas tautsaimniecībā. Tas ir saistīts ar to, ka fizisko un juridisko personu kontu iesaldēšanas rezultātā tika novērots gan tekošā, gan atliktā pieprasījuma samazinājums, kā arī apgrozāmo līdzekļu samazinājums par 15 procentiem. Kopējā pieprasījuma samazinājums savukārt izraisīja ražošanas apjoma un preču un pakalpojumu apgrozījuma samazināšanos. Draudoši pieauga noguldījumu un investīciju aizplūde no Latvijas komercbankām un kopumā no tautsaimniecības.

Tā kā Valsts statistikas komiteja vēl nav apkopojusi datus par IKP apjomu pa visu 1995. gadu, lai novērtētu ekonomikas attīstību, tika izmantots ekonomiskās aktivitātes indekss. Indeksu aprēķināšanā izmantoti pieci makroekonomiskie indikatori, kuri apkopoti tabulā (1995. gads pret 1994. gadu):

 

Mazum- Rūpnie- Darba M2X Kop- Nomi- Vidējā Reā-

tirdzniec. cības samaksas skaidrā budžets nālais inflā- lais

apgroz. produkc. fonds nauda (milj. Ls) pieau- cija pieau

(milj. Ls) apjoms (milj. Ls) apgrozībā gums gums

(milj. Ls) (milj. Ls)

1995. gads 725,5 1026,2 1400,9 209,5 835,7

1994. gads 643,6 902,8 1125,2 213,1 670,8

% izmaiņas 12,7 13,7 24,5 -1,7 24,6 14,3 18,4 -3,4

 

1995. gadā, salīdzinot ar 1994. gadu, ekonomiskās aktivitātes raksturojošais indekss nomināli pieaudzis par 14,3%, bet reāli — samazinājies par 3,4%.

Kopumā sagaidāms reālais IKP apjoma samazinājums 1995. gadā par aptuveni 2 procentiem. Ekonomiskās inerces dēļ arī 1996. gadā nav gaidāms būtisks reālā IKP pieaugums.

 

No 1990. gada būtiski izmainījusies IKP struktūra‚ sadalījums pa tautsaimniecības nozarēm. Krasi samazinājās apstrādājošās rūpniecības un lauksaimniecības īpatsvars, kas ir izskaidrojams ar to, ka ekonomiskā krīze visnegatīvāk ietekmēja tieši šīs nozares, kuras zaudēja savus galvenos noieta tirgus bijušās Padomju Savienības un Austrumeiropas valstīs un kurām ir nepieciešamas ļoti lielas investīcijas jaunu ražošanas tehnoloģiju un produkcijas veidu apguvei.

Tajā pašā laikā pieaudzis pakalpojumu īpatsvars IKP struktūrā, kas ir galvenokārt saistīts ar jaunu ekonomisko aktivitāšu veidu parādīšanos (finansu pakalpojumi, nekustamo īpašumu tirdzniecība un iznomāšana, izklaides industrija), kā arī ar strauju tirdzniecības, sakaru un transporta attīstību, t.i., straujāk attīstās sfēras, kurās visvieglāk piesaistīt iekšējās un ārzemju investīcijas. Liels pieaugums IKP struktūrā ir novērojams elektroenerģijas, siltumenerģijas un ūdens apgādei, jo tarifi uz šīs nozares pakalpojumiem visstraujāk tuvojas pasaules tirgus cenām.

Pārējo tautsaimniecības nozaru īpatsvars IKP struktūrā no 1990. gada līdz 1995. gada III ceturksnim ir samazinājies.

 

Inflācija

1995. gadā patēriņa preču cenas palielinājušās par 23,1%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir vērojama neliela inflācijas līmeņa samazināšanās — 1994. gadā patēriņa cenas pieauga par 26,3 procentiem.

 

Patēriņa preču cenu indeksa izmaiņas pa ceturkšņiem, %

I’94 II’94 III’94 IV’94 I’95 II’95 III’95 IV’95

9,2 5,0 4,1 5,8 9,6 4,9 1,8 5,4

 

Patēriņa preču cenu indeksa izmaiņu svārstības — augstais inflācijas līmenis I ceturksnī izskaidrojams ar valsts regulējamo cenu paaugstināšanos (transports un sakari, veselības aprūpe) un pārtikas preču cenu ievērojamu kāpumu, zemo cenu pieaugumu III ceturksnī noteica cenu sezonālās svārstības, kas īpaši ietekmē pārtikas preces.

Nedaudz samazinoties kopējam inflācijas līmenim, dažām preču grupām, salīdzinot ar 1994. gadu, strauji izmainījušies cenu pieaugumu tempi. Piemēram, cenu pieauguma tempi samazinājās veselības aprūpei no 62,8% līdz 32,3%, gaļai un gaļas produktiem — no 25,9% līdz 12,1% viszemākais cenu palielinājums — 3,8 procenti 1995. gadā bija zivīm un zivju produktiem. Straujāk kā 1994. gadā cenas pieauga piena produktiem un mājsaimniecības precēm. Tomēr kopumā lielākajām preču grupām saglabājušās iepriekšējo gadu cenu pieauguma tendences. Galvenajiem pārtikas produktiem (izņemot piena produktus, taukvielas un sviestu) cenu pieauguma tempi, salīdzinot ar 1994. gadu, ir samazinājušies. Joprojām pārtikas produktiem ir viszemākais cenu pieaugums no visām preču grupām — 18,2%, nepārtikas precēm tas ir 27,8%, bet vislielākais cenu pieaugums (līdzīgi kā iepriekšējos gados) ir pakalpojumiem — 30,3 procenti.

Lai gan cenu pieauguma tempi 1994. gadā un 1995. gadā bija līdzīgi, tomēr pagājušajā gadā skaidrāk iezīmējās cenu stabilizācijas tendence, proti, ja 1994. gadā dažām patēriņa preču grupām cenas pieauga vairāk nekā par 50%, tad 1995. gadā lielākais cenu pieaugums bija izdevumiem atpūtai, kultūrai un izglītībai — 39,6 procenti.

 

Ražotāju cenu indeksa izmaiņas pa ceturkšņiem, %

I’94 II’94 III’94 IV’94 I’95 II’95 III’95 IV’95

5,9 1,1 2,1 0,5 5,6 0,3 4,4 4,9

 

1995. gadā ražotājcenu pieaugums ir bijis lielāks nekā 1994. gadā. 1995. gadā ražotājcenas pieauga par 15,9%, bet 1994. gadā — par 11,0 procentiem.

Galvenie faktori, kas ietekmēja cenu izmaiņas, ir:

1) valsts institūciju un pašvaldību regulējamo cenu un tarifu pieaugums — elektroenerģijas, telefona, komunālo maksājumu, transporta tarifu paaugstināšanās, medicīnas pakalpojumu, dzīvokļa īres un uzturēšanas maksas palielināšanās;

2) monopolcenu kāpums veicināja izmaksu inflācijas pieaugumu. Rezultātā, piemēram, pieauga cenas atpūtas, kultūras un izglītības precēm;

3) sezonālās svārstības, kas īpaši ietekmē lauksaimniecības produktu cenas;

4) banku krīzes rezultātā samazinājās iedzīvotāju noguldījumi bankās, kas izraisīja kopējā pieprasījuma (atliktā pieprasījuma) samazināšanos;

5) atšķirībā no 1994. gada valsts nodokļu politika neizraisīja ievērojamu cenu pieaugumu, kaut gan gada sākumā palielinājās muitas tarifi pārtikas precēm un III ceturksnī ar PVN tika aplikti komunālie pakalpojumi un elektroenerģija.

Latvijā jau vairākus gadus ir viszemākais inflācijas līmenis no bijušās PSRS valstīm. Tomēr Valsts statistikas komitejas apkopotā informācija par pārtikas produktu mazumtirdzniecības cenām Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā rāda, ka pārtikas produktu cenas Latvijā ir visaugstākās.

 

Darba samaksa un pirktspēja

No 1990. gada otrās puses līdz 1993. gada pirmajai pusei reālā darba samaksa (pirktspēja) samazinājās par 38 procentiem. Sākot ar 1993. gada maiju, vidējās nominālās darba samaksas pieauguma tempi valsts sektorā sāka apsteigt patēriņa preču cenu indeksa pieauguma tempus. Rezultātā 1993. un 1994. gadā valsts sektorā strādājošo vidējā reālā darba samaksa pieauga attiecīgi par 7,7 un 10,0 procentiem.

 

Nominālā darba samaksa un tās dinamika 1995. gadā pa ceturkšņiem

I II III IV

Vidējā darba samaksa valsts sektorā, Ls 90,24 98,35 98,34 106.54

Izmaiņas pret iepriekšējo ceturksni, % 0,3 9,0 0,0 8,3

Izmaiņas pret 1994. gada atbilstošo periodu, % 41,2 30,9 25,0 18,4

 

1995. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nominālās darba samaksas pieauguma tempi ir daudz zemāki, tajā pašā laikā inflācija ir samazinājusies tikai nedaudz.

Reālās darba samaksas pieauguma tempi attiecībā pret iepriekšējo gadu attiecīgo periodu arī būtiski samazinājās. Tas ir īpaši redzams, salīdzinot 1994. un 1995. gada reālās darba samaksas pieauguma tempus pret iepriekšējo gadu atbilstošajiem periodiem.

 

Reālās darba samaksas dinamika 1994. un 1995.gadā

1994.gads I II III IV

Valsts sektorā strādājošo reālās darba samaksas

pieaugums pret iepriekšējo ceturksni, % - 8,1 11,0 0,5 9,2

Valsts sektorā strādājošo reālās darba samaksas

pieaugums pret 1993.gada atbilstošo periodu, % 9,2 15,0 6,7 11,9

1995.gads I II III IV

Valsts sektorā strādājošo reālās darba samaksas

pieaugums pret iepriekšējo ceturksni, % - 8,0 22,6 - 2,1 3,5

Valsts sektorā strādājošo reālās darba samaksas

pieaugums pret 1994.gada atbilstošo periodu, % 12,1 3,5 0,9 - 4,3

 

Vidējā gada darba samaksa valsts sektorā 1995.gadā bija 98,27 lati, tai skaitā, pēc operatīvajiem datiem, budžeta iestādēs 80,67 lati un valsts saimnieciskajos uzņēmumos un organizācijās 111,63 lati.

Kopumā 1995.gada laikā vidējā gada darba samaksa valsts sektorā pieaugusi par 27,0%, bet patēriņa preču cenas pieauga par 25,0 procentiem. Tādējādi valsts sektorā strādājošo gada pirktspēja pieagusi tikai par 1,6%, salīdzinot ar 7,7% 1993.gadā un 10,0% 1994.gadā.

Situācija pasliktinājās galvenokārt 1995.gada III ceturksnī, pirkstpējai samazinoties par 2,1% attiecībā pret iepriekšējo ceturksni. Tas ir izskaidrojams ar finansu un budžeta krīzi Latvijā, kas sākās 1995.gada II ceturksnī un kuras sekas izpaudās III un IV ceturksnī. Budžeta līdzekļu trūkuma dēļ, kā arī juridisko personu līdzekļu iesaldēšanas dēļ maksātnespējīgās bankās bija krasi ierobežotas iespējas darba samaksas palielināšanai gan budžeta iestādēs, gan valsts saimnieciskajos uzņēmumos un organizācijās. Rezultātā, sākot ar 1995.gada septembri, nominālās darba samaksas pieauguma tempi valsts sektorā sāka atpalikt no patēriņa preču cenu indeksa pieauguma tempiem. Tas noveda pie valsts sektorā strādājošo pirktspējas samazināšanās 1995.gada IV ceturksnī. No 1994.gada decembra līdz 1995.gada decembrim vidējā darba samaksa valsts sektorā pieaugusi par 10,8%, bet patēriņu preču cenu indekss pieauga par 23,1 procentu. Tādējādi valsts sektorā strādājošo pirktspēja šajā periodā samazinājusies par 10,0 procentiem.

Līdz 1995.gada augustam vidējā darba samaksa Latvijā bija visaugstākā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī salīdzinot ar citām bijušās Padomju Savienības valstīm. Kopš 1995.gada augusta vidējā darba alga Igaunijā ir lielāka nekā Latvijā. Bet Latvijā joprojām ir visaugstākā minimālā alga un vidējā vecuma pensija, kaut gan pēdējo reizi minimālā alga Latvijā tika paaugstināta 1994.gada oktobrī. Tomēr cenu līmenis Latvijā ir augstāks nekā Igaunijā un īpaši Lietuvā.

 

Nodarbinātība

1990. — 1993.gadā atklātā jeb oficiālā bezdarba līmenis, rēķinot procentos no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, pieauga no 0,2% 1991.gada beigās līdz 2,3% 1992.gada beigās un līdz 5,9% 1993.gada beigās. Galvenais iemesls, kas izraisīja bezdarba līmeņa pieaugumu, bija tautsaimniecības krīze, kura izpaudās krasā iekšzemes kopprodukta apjoma samazinājumā. 1994.gada laikā, stabilizējoties ekonomiskajai situācijai, bezdarba līmenis turpināja lēni pieaugt un 1994.gada beigās sasniedz 6,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

 

 

Atklātā bezdarba līmenis Latvijā

 

1995.gadā atklātā bezdarba līmenis bija relatīvi stabils. Gada sākumā tas nedaudz pieauga līdz 6,7% un palika šajā līmenī visa I ceturkšņa laikā. Sākot ar aprīli, bezdarba līmenis sāka pakāpeniski samazināties un 1995.gada septembrī un oktobrī sasniedza savu minimālo līmeni — 6,0% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Tādējādi vasaras sezonā tas nokrita gandrīz līdz 1994.gada janvāra līmenim. Šo samazinājumu var daļēji izskaidrot ar sezonālo pieprasījuma pieaugumu uz darba spēku tādās nozarēs kā lauksaimniecība un celtniecība. Līdzīga situācija bija novērojama 1994.gadā. Tomēr līdz 1995.gada beigām atklātā bezdarba līmenis ekonomiskās aktivitātes un sezonālā pieprasījuma samazināšanās dēļ atkal pieaudzis līdz 6,5%. Kopumā 1995.gada beigās par bezdarbniekiem atzīti 83,2 tūkst. cilvēku.

Bezdarba līmenis Latvijā ir visaugstākais Baltijas valstu un citu bijušās Padomju Savienības valstu vidū, bet daudz zemāks nekā daudzās citās pārejas perioda valstīs.

 

 

Bezdarbs dažās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs 1995.gada augustā, %

 

Kopējais nodarbinātības dienestā reģistrēto nestrādājošo skaits 1995.gada beigās bija 6,9%.

Bez atklātā jeb oficiālā bezdarba Latvijā pastāv arī slēptais bezdarbs, kas izpaužas darba laika piespiedu samazināšanā un neapmaksāto atvaļinājumu piešķiršanā. 1992.gada beigās slēptā bezdarba līmenis bija aptuveni 3,1%, 1993.gada beigās — ap 2,1% un 1994.gada beigās tas pakāpeniski samazinājās līdz 0,6 procentiem. Slēptā bezdarba samazināšanos ietekmēja diezgan vienkāršā bezdarbnieku reģistrēšanas procedūra, kā arī privatizācija, jo jaunos saimnieciskajos apstākļos uzņēmumiem bija ļoti neizdevīgi turēt neizmantojamu darba spēku. Pēc Valsts statistikas komitejas aprēķiniem 1995.gada 9 mēnešos slēptais bezdarbs saglabājās 1994.gada līmenī — 0,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita vai 1,8% no valsts sektorā strādājošo kopskaita. Kā redzams, slēptā bezdarba līmenis līdzīgi atklātā līmenim bija stabils.

1995.gada laikā samazinājās reģistrēto bezdarbnieku skaits, kuri saņem pabalstu. Ja 1994.gada decembrī 50,9% no bezdarbniekiem saņēma pabalstus, tad līdz gada beigām to skaits samazinājās līdz 41,8 procentiem. Tas ir saistīts ar to, ka ilgstošie bezdarbnieki, kuri 6 mēnešu laikā nevar atrast darbu, zaudē tiesības uz bezdarba pabalsta saņemšanu. Ja kopējais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars 1995.gada laikā palika stabils: 43,0% un 45,0% no bezdarbnieku kopskaita attiecīgi 1994. un 1995.gada beigās (salīdzinot ar 9,9% — 1992.gada beigās un 33,1% — 1993.gada beigās), tad to ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, palielinājās gada laikā no 17,7% līdz 25,5% no bezdarbnieku kopskaita.

Bezdarba līmenis sadalās pa Latvijas reģioniem nevienmērīgi. Dažos lauku rajonos un nelielās pilsētās, kur ekonomiskās krīzes pārvarēšanas process norit īpaši grūti, 1995.gada laikā bezdarba līmenis saglabājās augstā līmenī. Tas galvenokārt attiecas uz Latgales reģionu, kur 1995.gada beigās bezdarbs bieži pārsniedz 20% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita: Rēzeknes rajonā — 25,7% (1994.gada beigās — 22,6%), Krāslavas — 23,5% (25,2%), Preiļu — 21,7% (24,3%), Balvu — 20,6% (19,4%). Tajā pašā laikā ekonomiskās aktivitātes centros galvenokārt Rīgā un Ventspilī, bezdarba līmenis ir diezgan zems: attiecīgi 2,9% un 2,2% 1995.gada beigās.

 

Monetārā politika

Banku sistēma

Banku sistēma 1995.gadā pārdzīvoja dziļu krīzi. Kaut arī 1994.gada beigās banku sistēmā bija vērojama šķietama stabilizācija — kapitāla koncentrācija un aktīvu pastāvīga palielināšanās, tomēr auditoru atskaites rādīja, ka lielākā daļa banku ir strādājušas ar zaudējumiem. Vairāku nozīmīgu apstākļu dēļ 1995.gada II ceturksnī iestājās krīze.

Svarīgākie banku krīzes iemesli bija:

• lata vērtības pieaugums pret USD radīja zaudējumus tām bankām, kuru stratēģija balstījās uz līdzekļu piesaistīšanu latos, bet kredītu izsniegšanu USD;

• bankām bija minimālas iespējas ieguldīt līdzekļus ienākumu nesošos likvīdos aktīvos, līdz ar to paaugstinot likviditāti, jo lēnās privatizācijas rezultātā Latvijā nav izveidojies efektīvs vērtspapīru tirgus;

• Latvijas Bankas noteiktie uzkrājumi sliktajiem kredītiem, kā arī starptautisko auditorfirmu kritiskais banku aktīvu novērtējums mākslīgi pasliktināja 1994.gada banku bilances; tas tika uztverts kā strauja finansiālās sistēmas pasliktināšanās, lai gan šis novērtējums tikai parādīja reālo situāciju bankās;

• 1994.gada beigās samazinājās depozītu apjomu pieauguma tempi; kļuva neiespējami dzēst jau esošos noguldījumus, piesaistot jaunus, kas bija vairāku banku darbības pamatā.

Iepriekš minētiem banku krīzes cēloņiem tomēr ir otršķirīga nozīme. Banku krīzes svarīgākais iemesls ir atsevišķu banku vadības — īpaši akcionāru — nekompetence un kriminālās noslieces.

Vistiešāk banku krīze ietekmēja tautsaimniecību samazinot, kopējo pieprasījumu (privātpersonām, uzņēmumiem un budžeta iestādēm zaudējot noguldījumus, apgrozāmos līdzekļus un sastopoties ar grūtībām savlaicīgu maksājumu kārtošanā).

Plašā nauda M2X, kas raksturo kopējo pieprasījumu, gada laikā samazinājās par 23,1 procentu. M2X sastāvdaļas — skaidrā nauda un uzņēmumu un privātpersonu depozīti — samazinājās attiecīgi par 1,7% un 32,9 procentiem. Pie tam depozīti latos samazinājās par 46,7 procentiem. Bankās, kuru darbība tika pārtraukta, atradās aptuveni 30% no visiem privātpersonu noguldījumiem.

Naudas bāze gada laikā ir pieaugusi par 1,6 procentiem. Tai skaitā, skaidrā nauda samazinājusies par 2,7% un banku depozīti LB pieauguši par 27,9 procentiem.

Bez tam banku krīzes rezultātā banku sistēmā samazinājās kredītresursi, samazinot ilgtermiņa investīcijas, un palielinājās ekonomiskā nenoteiktība.

Pateicoties mērenai inflācijai, uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto īstermiņa kredītu likmes ir kritušas no 36,7% 1994.gada decembrī līdz 31,1% 1995.gada decembrī, starpbanku tirgus procentu likme kredītiem latos ir kritusi attiecīgi no 36,7% līdz 21,1% , savukārt no uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto depozītu likme ir samazinājusies no 19,4% līdz 15,4 procentiem. Virsrezerves LB kontos turas salīdzinoši nemainīgā līmenī, decembra beigās sastādot 7,9 milj. latu.

Tomēr banku krīzes kaitīgākās sekas ir uzticības zudums banku sistēmai, uzticības samazināšanās nacionālajai valūtai un Latvijas prestiža iedragāšana ārvalstīs.

Uzticības zudumu banku sistēmai raksturo izmaiņas depozītu struktūrā — pieprasījuma depozītu daļa kopējā depozītu apjomā pieauga no 29% 1995.gada janvārī līdz 40% decembrī; līdz ar to banku sistēma kļūst vēl uzņēmīgāka pret iespējamiem satricinājumiem; samazinās arī līdzekļi, kuri pieejami ilgtermiņa ieguldījumiem.

Banku krīzes rezultātā noguldījumu apjoms pakāpeniski samazinājās. Neliela uzlabošanās bija vērojama gada beigās. Pieprasījuma depozītu kopapjoms pēc krīzes pirmoreiz pieauga oktobrī, savukārt termiņa un krājnoguldījumu neliels pieaugums bija vērojams tikai decembrī.

Par uzticības trūkumu latam liecina latu depozītu īpatsvara samazināšana kopējā depozītu apjomā no 60% 1995.gada janvārī līdz 47% decembrī. Banku krīzes laikā stipri palielinājās pieprasījums pēc ārvalstu valūtas, to atspoguļo Latvijas Bankas neto ārējo aktīvu samazinājums par 25 procentiem.

 

Valūtas kurss

Lata kurss joprojām ir nemainīgs pret SDR, bet tā svārstīšanās pret ASV dolāru un vācu marku bija atbilstoša šo valūtu kursam starptautiskajā tirgū.

Sākot ar 1995.gada janvāri, pastāvīgi samazinājās Latvijas Bankas neto ārējie aktīvi. Samazinājums janvārī — martā izskaidrojams ar sezonalitāti, jo līdzīga tendence bija vērojama arī iepriekšējos gados, savukārt aprīlī un maijā samazinājumu izraisīja krīze banku sistēmā. Jūnijā pieprasījums un piedāvājums pēc lata izlīdzinājās, tādēļ neto ārējo aktīvu samazinājums LB tika apturēts. Savukārt augustā, pieaugot dolāra vērtībai, Latvijas Bankas neto ārējie aktīvi pieauga, pēc tam paliekot tikpat kā nemainīgi līdz gada beigām.

 

Vērtspapīru tirgus

Arvien pieaugošajā parādzīmju tirgū marta sākumā sāka samazināties pieprasījums pēc parādzīmēm un tirgus sāka sašaurināties. Intereses trūkums par valsts vērtspapīriem budžeta krīzes laikā izskaidrojams ar līdzekļu trūkumu bankās, parādzīmju zemo likviditāti un neuzticību banku sistēmai.

Samazinoties parādzīmju realizācijas apjomam, izdevumi parādzīmju dzēšanai pārsniedza ienākumus no parādzīmju realizācijas, vēl vairāk saasinot budžeta krīzi. Lai palielinātu pieprasījumu pēc parādzīmēm, sākot ar maiju tika strauji palielināta diskonta likme, kā arī atcelts ierobežojums, kurš noteica, ka parādzīmju diskonta likme nedrīkst pārsniegt Latvijas Bankas refinansēšanas likmi. Pateicoties elastīgākajām diskonta likmēm un virsrezevju uzkrājumiem banku sistēmā, parādzīmju tirgus jūlijā sāka atgūties, tomēr, tikai sākot ar septembri ienākumi no parādzīmju realizācijas pārsniedza izdevumus parādzīmju dzēšanai par 687 tūkst. latu kopš gada sākuma. Lai palielinātu tirgus dalībnieku skaitu un veicinātu nebanku sektora piedalīšanos, Finansu ministrija pakāpeniski samazināja parādzīmju nominālvērtību līdz Ls 100, nosakot, ka parādzīmju izsolēs bankas var piedalīties ar Ls 10 000 pakatēm.

Kopš jūlija parādzīmju daudzums apgrozībā pastāvīgi pieaug, gada beigās tas bija 83,86 milj latu. Ja banku skaits, kas piedalījās 28 dienu parādzīmju izsolē 1994.gadā, ne reizi nepārsniedza 9, tad vidējais skaits 1995.gada novembrī — decembrī bija aptuveni 13.

 

Parādzīmju daudzums apgrozībā, milj. Ls

 

Parādzīmju diskonta likmes, %

 

Pieprasījumu veicina nebanku sektora iesaistīšanās parādzīmju tirgū, oktobrī pieņemtie noteikumi par parādzīmju tirdzniecību un uzskaiti, kā arī likviditātes uzlabošanās, attīstoties sekundārajam tirgum.

Tomēr parādzīmju piedāvājums 91 un 182 dienu parādzīmēm stipri pārsniedz pieprasījumu. Samazinoties 28 dienu parādzīmju vidējai diskonta likmei, 91 un 182 dienu parādzīmēm vidējās diskonta likmes gada beigās turējās virs 33 procentiem.

 

Valsts iekšējais parāds 1995.gadā

1994.gada beigās valsts budžeta izdevumi pārsniedza ieņēmumus par 37,9 milj. latu jeb 2,0% no IKP. Likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam” bija paredzēts, ka valsts pamatbudžeta deficīts būs ne vairāk kā 40 milj. latu. Banku krīzes rezultātā valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļas izpilde bija apgrūtināta, kā arī radās nepieciešamība segt neparedzētus izdevumus. Neuzticība komercbanku sistēmai palielināja darījumu skaitu skaidrā naudā, kas apgrūtināja nodokļu administrēšanu un kontroli.

Uz 30.12.95.

milj. Ls

Realizētas 5% aizņēmuma parādzīmes 0,13

Valsts aizņēmuma bezprocenta parādzīmes Krājbankas kapitāla papildināšanai 7,00

Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes Universālās bankas

un Krājbankas rehabilitācijas programmas realizācijai 56,20

Realizētas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes 75,81

Latvijas Bankas kredīti valdībai: 15,75

t.sk. valdības izmantotā kredītlīnija 6,25

no Latvijas Bankas saņemtais ārkārtas kredīts 9,50

pārējie 0,00

Komercbanku kredīti valdībai 7,14

Aizņēmumi no citiem budžetiem 0,87

Kopā iekšējas parāds (Ieskaitot daļu no nesegtā 1994.gada budžeta deficīta) 162,9

1995.gada 1.novembrī tika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam”, nosakot valsts pamatbudžeta finansiālo deficītu 92,4 miljoni latu. Valsts iekšējā parāda pieaugumā atspoguļojas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisija budžeta deficīta segšanai. Valsts iekšējā parāda ievērojamu daļu veido Unibankas un Krājbankas rehabilitācijai emitētās parādzīmes.

 

Valsts ārējais parāds

1994.gadā valsts ārējais parāds bija 188,5 milj latu vai 10% no IKP. Parāda apkalpošanas maksājumu attiecība pret preču un pakalpojumu ekpsortu 1994.gadā bija aptuveni 5%, bet 1995.gada I pusgadā aptuveni 6 procenti. 1995.gadā arējais parāds palielinājās par 32,6 milj. latu.

Lielāko daļu ārējā parāda pieaugumā sastāda ar firmas “Nomura International” starpniecību pārdotās parādzīmes (21,36 milj. Ls). Apkalpojot ārējo parādu, 1995.gadā tika veikti maksājumi 10,21 milj latu apmērā.

 

1994 1995 1995 1995 1995 1995

milj. Ls I cet. II cet. III cet. IV cet. Kopā

milj. Ls milj. Ls milj. Ls milj. Ls milj. Ls

Kopējais ārējais parāds 188,54 190,31 192,64 217,56 217,62 217,62

izmaiņas periodā 3,18 3,49 2,97 24,39 0,01 29,08

valūtas kursa svārstības 0,09 - 1,73 - 0,30 1,05 0,05 - 0,92

Parāda apkalpošanas maksājumi:

pamata maksājumi 2,03 0,00 0,35 0,52 3,19 4,06

procenta maksājumi 1,79 3,26 2,27 3,70 1,88 11,11

citi maksājumi 0,06 0,01 0,09 0,01 0,05 0,17

kopā 3,88 3,27 2,71 4,23 5,12 15,34

No ārvalstīm nepārskaitītā

aizņēmuma daļa 73,08 69,78 85,80 114,82 118,17 119,17

 

Kopbudžeta ieņēmumu daļas izpilde

1995. gadā maksājumi valsts un pašvaldību budžetos bija (tūkst. latu):

Valsts Pašvaldību

pamatbudžets budžeti Kopā

Janvārī 35 781 6 458 42 239

Februārī 19 295 10 345 29 640

Martā 31 525 21 741 53 266

Aprīlī 25 341 12 125 37 466

Maijā 35 519 13 120 48 639

Jūnijā 27 402 11 909 39 311

Jūlijā 30 607 14 904 45 511

Augustā 30 125 12 655 42 780

Septembrī 28 076 17 431 45 507

Oktobrī 32 089 15 279 47 368

Novembrī 30 907 14 629 45 536

Decembrī 29 388 12 469 41 857

 

1995. gadā 356 055 163 064 519 119

1995. gada budžetā

paredzētie ieņēmumi 371 069 163 267 534 336

Gada plāna izpilde (%) 96,0% 99,9% 97,2%

 

1995. gadā, salīdzinot ar 1994. gadu, nodokļu ieņēmumi nomināli pieauguši par 20,2%, reālais pieaugums ir 1 procents.

1995. gadā kopējie ieņēmumi no nodokļiem un nodevām bija 811 610 tūkst. latu, tajā skaitā netiešo nodokļu ieņēmumi bija 289 726 tūkst. latu, vai 35,7% no kopējiem ieņēmumiem un tiešo nodokļu ieņēmumi — 465 066 tūkst. latu vai 57,3 procenti. Pārējie nodokļi un nodevas — 56 818 tūkst. latu — veido 7,0% no kopējiem ieņēmumiem.

Budžeta ieņēmumus 1995. gadā samazināja atsevišķu kredītiestāžu darbības apturēšana. Maksātnespējīgās bankās bija vairāk nekā 25 000 juridiskajām personām piederošo kontu. Tikai tiešie budžeta zaudējumi — no kontiem noņemtās, bet budžetā nepārskaitītās summas — ir 2,76 milj. latu.

Veicot ieņēmumu analīzi, apgrozījuma nodokļa ieņēmumi pieskaitīti pievienotās vērtības nodoklim, peļņas nodokļa ieņēmumi — uzņēmumu ienākuma nodoklim.

 

Pievienotās vērtības nodoklis

Apgrozījuma nodokļa ieņēmumi 1995. gadā valsts pamatbudžetā bija 79 248 tūkst. latu. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa, kas 1995. gada 1. maijā aizstāja apgrozījuma nodokli, ieņēmumi veidoja 140 610 tūkst. latu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajām ziņām 1995. gada pirmajos mēnešos ievērojamas summas atmaksātas nodokļu maksātājiem pēc to rakstiska pieprasījuma sakarā ar preču un pakalpojumu eksportu. Apgrozījuma nodokļa pārmaksas tiek ieskaitītas kā citu veidu iemaksas budžetā, tāpēc apgrozījuma nodokļa ieņēmumu summa 1995. gadā ir mazāka nekā 1995. gada 3 ceturkšņos. Apgrozījuma nodokļa maksājumi pašvaldību budžetos 1995. gadā bija 0,8 tūkst. latu.

Salīdzinājumā ar 1994. gadu pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir palielinājušies par 25,2 procentiem. Ieņēmumu pieaugumu veicināja divi galvenie faktori: vispārējā cenu līmeņa pieaugums un vienotā likme, kas stājās spēkā ar 1994. gada 1. jūniju.

Apgrozījuma un pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumi 1995. gadā veido attiecīgi 104,3% un 99,4 procentus no gada plāna.

 

Pievienotās vērtības nodoklis

 

Akcīzes nodoklis

1995. gadā akcīzes nodokļa valsts pamatbudžeta gada ieņēmumu plāns ir izpildīts par 100,2% (35 274 tūkst. latu), bez tam daļa akcīzes nodokļa ieņēmumu tika pārskaitīta speciālajos budžetos — Labklājības ministrijai (7674,4 tūkst. latu) un Satiksmes ministrijai (8617,7 tūkst. latu). Fakts, ka šā gada II ceturksnī bija mazāki akcīzes nodokļa ieņēmumi, daļēji izskaidrojams ar izmaiņām akcīzes nodokļa parādu apjomā. I ceturksnī pamatparāds samazinājās par 994 tūkst. latu, bet otrajā ceturksnī pamatparāds pieauga par 1446 tūkst. latu. Trešajā ceturksnī akcīzes nodokļa parāds pieauga par aptuveni 4 milj. latu, bet šo pieaugumu radīja firmai “AĢIS” pēc audita akta aprēķinātais akcīzes nodoklis.

I pusgadā no kopējās akcīzes ieņēmumu summas speciālajiem budžetiem tika pārskaitīti 7,4% ieņēmumu, bet II pusgadā — 49,0%. Līdz ar to samazinās summas, kas tiek iekasētas valsts pamatbudžetā. 1995. gada decembrī speciālajos budžetos tika ieskaitīti 90,7% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem, jo pārskaitījumi tika veikti par diviem mēnešiem — novembri un decembri.

1995. gada akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūra:

I ceturksnī II ceturksnī III ceturksnī IV ceturksnī

alkoholiskie dzērieni 47,4% 38,6% 40,5% 50,0%

benzīns un dīzeļdegviela 41,6% 51,6% 53,2% 43,9%

tabakas izstrādājumi 6,7% 4,2% 2,4% 3,1%

pārējie 4,3% 5,6% 3,9% 3,0%

 

Kopumā 1995. gadā gandrīz pusi — 48,0% — no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem veidoja maksājumi par benzīnu un dīzeļdegvielu, otrs lielākais ieņēmumu avots ir ieņēmumi no alkoholiskajiem dzērieniem — 44,1 procents.

 

Akcīzes nodoklis

 

Muitas nodoklis

1995. gadā ieņēmumi no muitas bija 18 294 tūkst. latu vai 101,6% no gada plāna. Muitas nodokļa ikmēneša ieņēmumi ir stabilizējušies zemākā līmenī nekā 1994. gadā.

Pēc Valsts statistikas komitejas datiem 1995. gada 11 mēnešos ārējās tirdzniecības apgrozījums, salīdzinot ar 1994. gada atbilstošo periodu, palielinājies par 30,0 procentiem. Turpretim muitas nodokļa ieņēmumi šogad ir mazāki nekā iepriekšējā gadā. Šī atšķirība liecina, ka muitas ieņēmumu samazināšanos nosaka Latvijas noslēgtie līgumi par ārējo tirdzniecību, īpaši tas attiecināms uz brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību, jo tā ir galvenais Latvijas tirdzniecības partneris.

 

Muitas nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Peļņas un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi — attiecīgi 19 901 un 27 639 tūkst. latu — veido 103,6% no gada plāna. Peļņas nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetā 1995. gadā ir 0,3 tūkst. latu. Kopumā peļņas un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 1995. gadā bija par 37,9 procentiem mazāki nekā 1994. gadā.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa zemais faktisko ieņēmumu līmenis ir izskaidrojams galvenokārt ar uzņēmumu finansiālajām grūtībām (daudzi strādā ar zaudējumiem), sakarā ar ko peļņas nodokļa pārmaksas par 1994. gadu tika atmaksātas nodokļa maksātajiem. Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” pārejas noteikumos paredzēta avansa maksājumu kārtība, kurā ar atsevišķiem izņēmumiem ir noteikts, ka gadījumā, ja uzņēmuma 1994. gada pārskatā ir uzrādīti zaudējumi, avansa maksājumi par 1995. gadu nav jāizdara.

Atsevišķās tautsaimniecības nozarēs vērojama ražošanas sašaurināšanās attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kā rezultātā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi atšķiras no iepriekš plānotajiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums maijā bija saistīts ar iemaksu veikšanu valsts budžetā par 1994. gadu atbilstoši pārrēķinu rezultātiem pēc gada pārskatu iesniegšanas.

Nodokļa ieņēmuma apjomu ietekmē uzņēmumu ienākuma nodokļa pamatparāda izmaiņas. Novērojama negatīva tendence — no aprīļa līdz augustam nodokļu parāds nepārtraukti pieauga. No kopējās nodokļu parāda summas, par kuru ir noslēgtas vienošanās par nomaksas termiņa pagarināšanu, uzņēmumu ienākuma nodokļa pagarinājumi (8301,3 tūkst. latu) veido 57 procentus.

Pamatojoties uz likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 7. punktu un Ministru kabineta noteikumiem nr. 101 par zaudējumu kompensāciju, kas radušies sakarā ar valsts pasūtījuma izpildi un Latvijas rubļa ieviešanu 1992. gadā un netika kompensēti 1992. un 1993. gadā, uzņēmumiem līdz 1996. gada 1. janvārim dzēsts peļņas nodokļa pamatparāds 4300 tūkst. latu apmērā.

 

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

 

Iedzīvotāju ienākuma un sociālais nodoklis

Tiešo nodokļu ieņēmumu lielāko daļu veido sociālā nodokļa ieņēmumi. Sociālā nodokļa kases ieņēmumi 1995. gadā bija 271 441 tūkst. latu. Bez tam darba vietās pirmajos trīs ceturkšņos uz sociālā nodokļa rēķina izmaksāti pabalsti 13 089 tūkst. latu, kas IV ceturksnī tiek vērtēti aptuveni 5 400 tūkst. latu apmērā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos 1995. gadā bija 126 655 tūkst. latu vai 102,4% no gada plāna, bet valsts pamatbudžetā — 928 tūkst. latu vai 123,8% no gada plāna.

Ievērojot, ka III ceturksnī darba samaksa palika II ceturkšņa līmenī, sociālā nodokļa ieņēmumu pieauguma temps gada beigās bija zemāks nekā iepriekšējos gados.

 

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi

Sociālā nodokļa ieņēmumi

 

Nenodokļu maksājumi un kredītu nomaksa

Procentu maksājumi par ārvalstu kredītiem un kredītu atmaksa budžetā parādās ieņēmumu un izdevumu daļās, tie ir paredzēti 16 122,3 tūkst. latu apmērā. 1995. gadā SIA “Lata International” un “Lears” neizdarīja nevienu maksājumu par to ņemtajiem kredītiem. Šīm firmām 1995. gadā kopumā bija jāiemaksā valsts budžetā 10 839 tūkst. latu. Līdz ar to kredītu un kredītprocentu maksājumu plāns izpildīts tikai par 24,2 procentiem.

Ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas bija 655,5 tūkst. latu, kas ir 65,5% no gada plāna. Komercbanku iemaksas zaudējumu kompensācijai noguldītājiem bija tikai 582,6 tūkst. latu plānoto 3 480 tūkst. latu vietā (16,7% no plāna). Latvijas Bankas rīcības kapitāla iemaksas valsts pamatbudžetā Banku aģentūras veidošanai, kas tika plānotas 1 milj. latu apmērā, netika veiktas, jo šī aģentūra netika izveidota.

 

Budžeta maksājumu parādi

Budžeta ieņēmumu apjomu būtiski ietekmē budžeta maksājumu parādi. Kopējā nodokļu maksājumu pamatparāda summa valsts pamatbudžetā uz 1996. gada 1. janvāri bija 67 687,5 tūkst. latu, kas par 32 927,3 tūkst. latu pārsniedz pamatparāda summu uz 1995. gada 1. janvāri. Tajā skaitā pamatparāda summas pa nodokļu veidiem ir sekojošas (tūkst. latu):

uz 95.01.01. uz 96.01.01. pieaugums, %

— pievienotās vērtības nodoklis 16 229,4 37 207,7 129,3

— akcīzes nodoklis 2455,2 9981,6 306,5

— uzņēmumu ienākuma nodoklis 13 621,3 19 625,2 44,1

Jāatzīmē, ka 1994. gada novembrī un decembrī, kā arī 1995. gada janvārī un februārī pamatparādu summa samazinājās, bet jau martā — decembrī šī labvēlīgā tendence mainījās un kopējā pamatparāda summa nepārtraukti palielinājās. Situāciju joprojām iespaido banku krīze, uz to norāda nepieredzēti straujais dažu nodokļu parāda pieaugums.

 

Pamatparādu summas pa nodokļu veidiem (94.01.01. — 96.01.01.)

1995. gadā kopējā parāda summa ir palielinājusies par 32 927,3 tūkst. latu, tajā skaitā uzņēmumu ienākuma nodokļa pamatparāda summa — par 5554,1 tūkst. latu, akcīzes nodokļa pamatparāda summa — par 7360,3 tūkst. latu, bet pievienotās vērtības nodokļa pamatparāda summa pieaugusi par 20 908,2 tūkst. latu.

Nodokļu summas, par kurām likumā paredzētajā kārtībā saskaņots nomaksas termiņa pagarinājums, pēc VID rajonu (pilsētu) nodaļu sniegtajām ziņām ir (tūkst. latu):

 

uz 95.01.01. uz 96.01.01. pieaugums, %

pievienotās vērtības nodoklis 1349,3 4982,7 269,3

akcīzes nodoklis 1148,7 1278,8 11,3

uzņēmumu ienākuma nodoklis 2623,3 8301,3 216,4

1995. gada decembrī kopīgā summa, par kuru likumā paredzētajā kārtībā saskaņots nomaksas termiņu pagarinājums, ir samazinājusies par 3681,6 tūkst. latu, tajā skaitā akcīzes nodokļa nomaksas termiņu pagarinājuma summa — par 142,3 tūkst. latu, uzņēmumu ienākuma nodokļa — par 836,6 tūkst. latu, bet pievienotās vērtības nodokļa — par 2702,7 tūkst. latu.

Nokavējuma naudas summa 1995. gadā kopumā ir samazinājusies par 9688,8 tūkst. latu, lai gan decembrī šī summa ir palielinājusies par 582,1 tūkst. latu.

Pa nodokļu veidiem nokavējuma naudas summas ir (tūkst. latu):

uz 95.01.01. uz 96.01.01. pieaugums, %

— par pievienotās vērtības nodokli 15 339,8 13 212,9 —13,9

— par akcīzes nodokli 1629,0 1977,3 21,4

— par uzņēmumu ienākuma nodokli 19 769,8 12 016,7 —39,2

 

Lielākās parādu summas valsts budžetam (kas pārsniedz 500 tūkst. latu) uz 1996. gada 1. janvāri ir zemāk sarakstā minētajiem uzņēmumiem:

 

parāds kopā t.sk. pamatparāds

Valsts a/s “Latvijas gāze” — 14370,1 11968,3

SIA “Aģis” — 6413,6 5626,3

A/s “Banka Baltija” — 4243,6 3288,4

Valsts a/s “Latvenergo” — 3759,2 3489,4

A/s “Kalsnavas spirts” — 3754,2 2320,3

A/s “Recept — Holding” — 2872,3 927,7

Valsts a/s “Ogre” — 2727,8 921,3

V/u “RER” — 2392,0 1311,0

Valsts a/s “Dauteks”* — 1783,1 0,0

A/s “Zunda” — 1461,2 643,8

SIA “Dzintarlāse” — 1458,0 1362,0

V/u “Rīgas manufaktūra” — 1212,5 404,4

A/s “Latvijas balzams”*— 928,0 928,0

Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca* — 912,0 371,7

SIA “Solders” — 880,8 975,3

Latvijas — Vācijas kopuzņēmums “Redeks” — 874,3 388,8

Valsts nomas uzņēmums “Meteors” — 873,4 351,9

V/u “Kosmoss” (ādu apstr.) — 839,9 305,1

V/u “Rīgas audums” — 832,2 283,5

A/s “Lars—M” (bij. v/u “Svaigums”)* — 831,8 384,0

Daugavpils VR “Latgales alus” — 753,1 406,8

Rīgas lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīca *) — 739,9 359,1

Olaines ķīm.farm.rūpnīca —7 34,0 185,0

A/s “Rīgas tekstils” — 725,0 243,1

SIA “Linolejs” — 679,8 229,1

Daugavpils valsts teritoriālais vispārējās

celtniecības trests — 673,6 259,0

Jēkabpils cukurfabrika — 650,0 563,3

Valsts firma “DauER” — 640,5 246,4

Pašvaldību uzņēmums “Būvmateriāli” — 618,1 270,8

A/s “Stils” — 598,7 125,7

A/s “Rīgas alus”*) — 586,0 512,5

SIA “Laume” — 565,7 542,8

VU “Kompresors” — 565,1 102,9

A/s “Kaija”*) — 564,6 353,4

A/s “Kvadrāts”*) — 553,6 238,7

A/s “Rīgas radiorūpnīca” — 550,9 227,0

Slokas celulozes un papīra fabrika — 550,8 248,5

Alejas komercbanka — 547,9 442,9

A/s “Elektra”*) — 539,4 202,6

Rēzeknes slaukšanas iekārtu rūpn. — 528,8 275,4

Rīgas motorrūpnīca — 525,8 127,3

Valsts a/s “Daugava” — 512,0 200,4

*) LR Finansu ministrija likumā paredzētā kārtībā ir pagarinājusi pamatparāda nomaksas termiņu.

 

Lielākie nodokļu parādnieki valsts budžetam ir valsts uzņēmumi. Parādnieku saraksta sākumā jau vairāk nekā gadu praktiski ir vieni un tie paši uzņēmumi, nedaudz savstarpēji mainot vietas atkarībā no parādu summu izmaiņām. Jau pusgadu lielāko valsts budžeta parādnieku vidū ir kredītiestāde — a/s “Banka Baltija”.

Kā galvenos parādu rašanās iemeslus nodokļu maksātāji joprojām min:

debitoru un kreditoru parādus,

grūtības gatavās produkcijas realizācijā (vietējā tirgū nav pieprasījuma pēc saražotās produkcijas, tāpēc lieli apjomi gatavās produkcijas sakrājušies noliktavās),

ražošanai nepieciešamo izejvielu sadārdzināšanos,

bankas kredītu un iepriekšējo gadu nesegto parādu atmaksas,

uzņēmumu zaudējumus valūtas kursa svārstību dēļ,

pašu apgrozāmo līdzekļu trūkumu un ražošanai nevajadzīgos materiālos krājumus,

grūtības norēķinos ar NVS valstīm,

daži uzņēmumi uz laiku spiesti pārtraukt ražošanu sakarā ar parādiem par piegādāto enerģiju valsts firmai “Latvijas gāze” un valsts a/s “Latvenergo”, kas arī kavē parādu dzēšanu,

1995.gadā parādu summas pieaug arī sakarā ar vairāku komercbanku darbības apturēšanu,

parādu rašanās, aprēķinot papildus nodokļu maksājumus pēc audita aktiem (SIA “Dzintarlāse”, SIA “Laume”, SIA “Aģis”, SIA “Tomaks” u.c.)

 

 

 

Kopbudžeta izdevumu daļas izpilde

 

Valsts pamatbudžeta izdevumi

Likuma “Par valsts budžetu 1995.gadam” pārejas noteikumos Finansu ministrijai piešķirtas tiesības finansēt budžeta iestādes un pasākumus proporcionāli valsts budžeta faktiskajiem ieņēmumiem un paredzot prioritāti pensiju un pabalstu, darba algas, ēdināšanas un medikamentu iegādes izdevumu segšanai.

Sakarā ar to, ka ieņēmumi 1995.gadā bija mazāki, nekā prognozēts, asignējumus izdevumu segšanai ministrijām un centrālajām valsts iestādēm Valsts kases departaments 1995.gadā izdalījis ierobežotos apmēros — 446 853 tūkst.latu apmērā, kas ir 96,4% no precizētā gada izdevumu plāna. Izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem segts ar piesaistītiem līdzekļiem — galvenokārt vērtspapīriem un banku kredītiem.

Faktiskie valsts pamatbudžeta izdevumi 1995.gadā ir 446 614 tūkst.latu vai 96,4% no gadam plānotiem apjomiem, tajā skaitā īstermiņa aizdevums sociālās apdrošināšanas fondam 827 tūkst.latu un īstermiņa aizdevums vietējiem budžetiem — 153 tūkst.latu. Pa atsevišķām nozarēm izdevumi sadalās sekojoši:

tūkst.latu

Nozares Precizētais Izpildīts % no gada

gada plāns plāna

1. Nacionālā ekonomika — tautsaimniecība 31 080 28 546 91,9

2. Sociālie pasākumi — kopā 224 490

tajā skaitā:

— izglītība 116 060 109 901 94,7

— kultūra, radio, televīzija 14 306 14 045 98,2

— veselības aizsardzība 40 605 37 465 92,3

— fiziskā kultūra 854 845 98,9

— pabalstu izmaksa 36 148 35 872 99,2

— pensiju izmaksa 4674 4673 100,0

— sociālā nodrošināšana 8425 7821 92,8

— nodarbinātība 1200 1170 97,5

— valsts sociālās apdroš.fonds un dotācijas 2188 1961 89,6

3. Tiesību aizsardzība un aizsardzība 72 466 70 146 96,8

4. Valsts varas un pārvaldes iestāžu uzturēšana 35 111 34 228 97,5

5. Iemaksas starptautiskajās organizācijās 2281 2149 94,2

6. Valsts iekšējo parādsaistību izpilde 32 375 33 320 102,9

7. Ārzemju kredītu saistību izpilde 9290 7204 77,6

8. Atskaitījumi vietējo budžetu izlīdzināšanas

fondā un investīcijām 54 930 54 930 100,0

9. Čstermiņa aizdevumi sociālajam fondam

un vietējiem budžetiem — — —

10. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem 485 447 92,3

11. Pārējie izdevumi 967 911 94,2

Kopā: 463 444 446 614 96,4

 

Tautas saimniecības finansēšanai izdevumu samazinājums radies galvenokārt sakarā ar asignējumu neizdalīšanu Finansu ministrijai 1 milj.latu apmērā dotācijām Banku aģentūras izveidošanai, kā arī asignējumu ierobežojumiem Zemkopības ministrijai subsīdijām lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un patērētājiem. Ārzemju kredītu saistību izpildē izdevumi segti atbilstoši plānotajiem termiņmaksājumiem.

Asignējumu pārsniegums, salīdzinot ar plānoto, valsts iekšējo parādsaistību izpildē — 945 tūkst.latu, izveidojies sakarā ar izdevumu palielinājumu kredītu procentu nomaksai par aizdevumiem budžeta deficīta segšanai — 2923 tūkst.latu un kompensācijām reabilitētām personām — 210 tūkst.latu. Vienlaicīgi par 2188 tūkst.latu samazināti asignējumi komercbanku radīto zaudējumu kompensācijām iedzīvotājiem.

 

 

Pašvaldību budžetu izpilde 1995.gadā

Pašvaldību budžetu ienākumi, bez saņemamiem līdzekļiem no citiem budžetiem, 1995.gadam apstiprināti 163,3 milj.latu apmērā. Faktiski gadā kopā ar valūtas budžetu ienākumiem saņemti 164,1 milj.latu vai 100,5% no gada plāna.

No valsts budžeta un no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda pašvaldību budžeti gadā saņēma 67,7 milj.latu vai 100% no gada plāna.

Valsts budžets pārskaitīja izlīdzināšanas fondam dotāciju 52,8 milj.latu apmērā vai 100% no precizētā gada plāna.

Līdz 31.decembrim izlīdzināšanas fondā neizdarīja maksājumus 5 pašvaldības, kopsummā 385,2 tūkst.latu. 2 pašvaldības nokārtoja parādu 304 tūkst.latu apmērā 1996.gada janvārī.

Pašvaldību budžeti 1995.gadā saņēma iedzīvotāju ienākuma nodokli 126,9 milj.latu kopsumā, pie precizētā gada plāna 123,7 milj.latu, kas ir 102,6% no gada plāna.

Pašvaldību budžetu izdevumi gadā (kopā ar valūtas budžetiem) bija 221,5 milj.latu vai 96,7% no gada plāna.

1995.gadā izdevumi, salīdzinot ar pagājušā gada izdevumiem, pieauguši par 42,9 milj.latu vai 24 procentiem.

Sociālās nodrošināšanas pasākumu finansēšanai gadā izlietoti 94,3% no precizētā gada plāna.

Ja pabalstiem mazturīgiem iedzīvotājiem 1994.gadā bija izlietoti pašvaldību budžetu līdzekļi 24,6 milj.latu apmērā, tad 1995.gadā izlietoti 16,3 milj.latu.

Pašvaldību budžetu līdzekļu atlikumi uz 31.decembri bija 7,2 milj.latu un valūtas budžetu atlikumi 1,2 milj.latu.

 

 

Latvijas Republikas Finansu ministrija

Konkrētā papildinformācija

Mēneša pārskats par valsts pamatbudžeta

ieņēmumiem un izdevumiem uz 1996.gada 1.janvāri

(latos)

Rādītāji Plāns Izpilde

 

I. Valsts budžeta ieņēmumi 371 069 190 356 055 190

Nodokļu ieņēmumi 317 600 000 322 569 550

Nenodokļu ieņēmumi 37 346 890 29 582 524

Procentu maksājumi 16 122 300 3 903 116

II.Valsts budžeta izdevumi (pēc ekonomiskās

klasifikācijas) 463 444 493 445 994 134

Tekošie izdevumi: 425 442 424

t.sk.darba alga (1100) 131 442 734

darba devēja soc.nod.iem.(1200) 49 622 176

izdevumi par pakalpojumiem un precēm

(1300, 1400, 1500, 1600, 1800) 86 538 846

% maksājumi par aizd.un kredītiem (2000) 24 774 781

T.sk.% maksājumi par ārzemju kredītiem 7 203 996

% maksājumi par kred.budž.deficīta segšanai 15 723 123

subsīdijas un dotācijas (3000) 133 063 887

t.sk.subsīdijas vietējiem budžetiem (3200) 52 800 000

Kapitālie izdevumi: 20 179 532

t.sk.iegādes un investīcijas (4100—6000) 16 562 633

subsīdijas investīcijām (7000) 1 486 899

subsīdijas invest.viet.budžetiem (7000) 2 130 000

Tīrie aizdevumi mīnus atmaksas 372 178

t.sk.studentu kreditēšana 13 085

III. Ieņēmumu pārsniegums vai deficīts –92 375 303 –89 938 944

IV. Finansēšana 92 375 303 89 938 944

LB kredīts 15 750 000

Komercbanku kredīti 7 141 000

Ārvalstu kredīts 5 129 000

Vērtspapīri 38 582 129

Vērtspapīri ārzemēs 21 593 136

SVF aizdevums 819 623

Sociālā fonda aizdevums 223 047

Budžeta līdzekļu izmaiņas 701 009

t.sk.budž.līdz.atlikums gada sākumā 3 930 935

budž.līdz.atlikums gada beigās –1 502 574

Valdības depozīts LB (vērtspapīri) –4 732 500

 

Izziņai:

Valsts budžeta iemaksas izlīdzin.kontā 52 800 000

Pašvaldību iemaksas izlīdzin.kontā 12 077 519

Dotācijas un mērķdotācijas no izlīdzin.konta 65 400 900

Mērķdotācijas pašvaldībām no valsts budžeta 2 130 000

Iedzīvotāju ienāk.nod.sadales konta atlik.uz 01.01. 5 605 303

Valsts pamatbudžeta mēneša pārskats

uz 1996.gada 1.janvāri

Rādītāji Plāns No gada sāk. Izp.%

 

I. Kopā ieņēmumi (II+V) 371 069 190 356 055 190 95,95%

II. Nod.un nenod.ieņēm.(III+IV) 354 946 890 352 152 074 99,21%

III. Nodokļu ieņēmumi 317 600 000 322 569 550 101,56%

Tiešie nodokļi: 47 000 000 49 143 758 104,56%

peļņas nodoklis* 19 600 000 19 900 828 101,53%

uzņēmuma ienāk.nodoklis* 26 300 000 27 638 560 105,09%

īpašuma nodoklis 323 261

iedz.ienākuma nodoklis 750 000 928 450 123,79%

dabas resursu nodoklis 350 000 352 278 100,65%

ienākumi no mežiem 381

Netiešie nodokļi: 270 600 000 273 425 792 101,04%

apgrozījuma nodoklis* 76 000 000 79 247 709 104,27%

pievienotās vērtības nodoklis* 141 400 000 140 610 184 99,44%

akcīzes nodoklis* 35 200 000 35 273 608 100,21%

muitas nodoklis* 18 000 000 18 294 291 101,63%

IV. Nenodokļu ieņēmumi 37 346 890 29 582 524 79,21%

Valsts nodevas* 7 400 000 7 752 050 104,76%

Nodevas un daž.nenod.ieņ.* 10 801 890 10 674 963 98,82%

Ieņ.no valsts nekust.īp.pārd. 1 000 000 655 500 65,55%

Valsts privat.fonda iemaksas 7 065 000 4 184 981 59,24%

Maks.par valsts kapit.izmant.* 5 850 000 4 914 003 84,00%

t.sk.dividendes 3 811 018

ieņēm.no valsts īpaš.iznom. 750 000 818 459 109,13%

LB rīcības kapitāla iemaksas 1 000 000

Komercbanku iemaksas zaud.komp. 3 480 000 582 568 16,74%

V. Procentu maksājumi 16 122 300 3 903 116 24,21%

Iem.Pasaules b.reh.kred.% nom. 1 680 000 1 678 053 99,88%

Iem.ERAB kred.un kred.% nom. 2 556 000 1 380 749 54,02%

Iem.Japānas EXIM b.kred.% nom. 736 000 629 750 85,56%

SIA Lata Intern.iem.ASV pat.preču

kred.aģen.kviešu iep.% sam.* 108 000

Iem.Pasaules b.kred.lauks.% nom.* 211 000 214 564 101,69%

Iem.Pasaules b.kred.privat.% nom.* 100 000

SIA Lata Int.iem.Somijas eksp.kred.

lauks.maš.ieg.un kred.% sam.* 1 165 300

SIA Lata Intern.iem.Somijas graudu

iep.kred. un kred.% samaksai* 979 000

SIA Lata Int.iem.parāda dzēš.par 1994.g.

no valsts b.kred.sam., % sam.* 7 068 000

SIA Lears iem.G—24 kred., % nom. 937 000

SIA Lears iem.parāda dzēš.par 1994.g.

no valsts b.sam., kred, % 582 000

VI. Ieņēmumi, kas nav iesk.

budžeta ieņēmumos 97 375 303 93 788 870

Izsniegto kredītu atmaksa 620 000

Ienākumi no aizņēmumiem 92 375 303 38 582 129

Latvijas Bankas kredīts 15 750 000

Komercbanku kredīti 7 141 000

Iepriekš.gada budž.līdz.atlikums 5 000 000 3 930 935

SVF aizdevums 819 623

Ārvalstu kredīts 5 129 000

Ieņēm.no vērtsp.realiz.ārzemēs 21 593 136

Aizņēmums no soc.fonda 223 047

BILANCE 468 444 493 449 844 060

I. Kopā izdevumi (II+III+IV) 463 444 493 446 614 134 96,37%

II. Nacionālā ekonomika 31 079 812 28 545 749 91,85%

Lauksaimniecība 15 040 983 13 775 132 91,58%

Mežsaimniecība 1 272 526 1 263 845 99,32%

Vides aizsardzība 2 420 614 2 359 186 97,46%

Satiksme 3 664 303 3 600 860 98,27%

Pārējās nozares 8 681 386 7 546 726 86,93%

III. Sociālo pasākumu finansēšana 217 198 897 207 226 574 95,41%

Izglītība 108 798 002 103 373 241 95,01%

Kultūra, radio, televīzija 14 305 917 14 045 259 98,18%

Veselības aizsardzība 40 605 009 37 465 154 92,27%

Fiziskā kultūra 854 179 844 874 98,91%

Izdevumi pabalstu izmaksai 36 148 005 35 872 787 99,24%

Izdevumi pensiju izmaksai 4 674 489 4 672 877 99,97%

Sociālā nodrošināšana 8 425 292 7 820 698 92,82%

Izdevumi nodarbinātībai 1 199 913 1 170 317 97,53%

Valsts soc.apdrošin.fonds 370 000 370 000 100,00%

Dotācijas soc.apdrošin.fondam 1 818 091 1 591 367 87,53%

IV. Pārējie izdevumi 215 165 784 210 841 811 97,99%

Zinātne 7 262 477 6 527 541 89,88%

Tiesību aizsardz.un aizs.iestāžu uzt. 72 465 558 70 145 670 96,80%

Valsts varas iestāžu uzturēšana 4 001 319 3 528 598 88,19%

Valsts pārvaldes iest.uzturēšana 31 109 429 30 699 510 98,68%

Iemaksas starpt.organizācijās 2 280 520 2 148 864 94,23%

Izdev.valsts iekšēj.saist.izpildei 32 374 548 33 320 256 102,92%

Izd.ārzemju kred.% nomaksai 9 289 871 7 203 996 77,55%

Līdzekļi neparedzētiem gadīj. 484 621 447 255 92,29%

Čstermiņa aizd.soc.fondam 826 500

Čsterm.aizd.viet.b.no SVF aizd. 152 593

Atskait.viet.budž.izlīdzin.kontā 52 800 000 52 800 000 100,00%

Mērķdot. invest. pašv. budžetos 2 130 000 2 130 000 100,00%

Pārējie maksājumi 967 441 911 028 94,17%

V. Budž. līdz. atlik. perioda beigās 5 000 000 —1 502 574

VI. Valdības depozīts LB 4 732 500

t.sk. depozīts naudā 0

depozīts vērtspapīros 4 732 500

Bilance 468 444 493 449 844 060

 

Izziņai:

Investīcijas, kas ieplānotas budžetā 13 844 598 11 676 877 84,34%

Izdevumi valsts iekšējo saistību izpildei 32 374 548 33 320 256 102,92%

t. sk. reabilitēto personu konfisc. mantas atm. 4 988 048 5 198 546 104,22%

kred. % nom. par aizd. budžeta def. segšanai 12 600 000 15 523 123 123,20%

kred. % nom. par ārvalstu kred. def. segš. 200 000 200 000 100,00%

asign. Krājbankai valsts parāda apk.

un parādzīmju dzēšanai 7 300 000 7 300 000 100,00%

asign. Univ.b. valsts parāda apkalpošanai 3 800 000 3 800 250 100,00%

asign. LB valsts iekšējā 5% aizņ. % nom. 6 500 6 413 98,66%

komercbanku radīto zaud. komp. iedzīv. 3 480 000 1 291 924 37,12%

Ieņēmumi no valūtas konversijas 15 571 508

*— kopā ar konvertēto valūtu

Mēneša pārskats par vietējo budžetu izpildi

uz 1996. gada 1. janvāri

(kopsavilkums) (latos)

Rādītāji

I. Kopā ieņēmumi: 231 668 423

Nodokļu ieņēmumi 153 661 094

Nenodokļu ieņēmumi 9 590 116

Dotācijas, mērķdot. savstarpējie maksājumi 68 417 213

II. Kopā izdevumi: 234 171 392

Izdevumi 220 809 377

Savstarpējie norēķini 13 435 952

Aizdevumi mīnus atmaksas —73 937

III. Ieņēmumu pārsniegums vai deficīts —2 502 969

IV. Finansēšana 2 502 969

Banku kredīti 1 915 507

Aizdevums no SVF līdzekļiem 152 593

Budžeta līdzekļu izmaiņas 434 869

Mēneša pārskats par Latvijas Republikas

vietējo budžetu izpildi uz 1996. gada 1. janvāri

Rādītāju nosaukums Pār- 1995. Izpild. Izpild. Izpild.

ska- gada no gada % no gada

ta plāns sākuma sāk. ($)

kods

 

Ieņēmumi

Apgrozījuma nodoklis 01 7567 7816 103,3

Peļņas nodoklis 03 3 307

Čpašuma nodoklis 05 16 864 989 15 069 545 89,4 32 638

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 07 123 716 270 126 655 189 102,4 400 989

Dabas resursu nodoklis 09 1 308 427 1 159 020 88,6

Ienākumi no mežiem 11 3 120 342 3 578 500 114,7 497

Valsts nodeva 13 838 327 780 868 93,1 96 851

Nodevas un dažādi

nenodokļu ienākumi 15 3 719 228 2 941 403 79,1 1 286 508

Ieņēmumi no dzīvokļu un

komunālajiem pakalpojumiem 17 1 799 691 1 678 876 93,3

Ienākumi no valsts īpašuma

iznomāšanas 19 440 514 423 455 96,1 6 988

Zemes nodoklis 23 11 452 078 10 766 217 94,0 1 612

Kopā ieņēmumi 163 267 433 163 064 196 99,9 1 826 083

Banku kredīti 43 747 115 1 915 507 143 500

Līdzekļi, kas saņemti

no citiem budžetiem:

— dotācijas no

izlīdzināšanas fonda 45 61 211 023 55 775 965 91,1

— mērķdotācijas no

izlīdzināšanas fonda

un valsts budž. 47 11 754 935 11 754 935 100

— savstarpējo norēķinu veidā

(no viena līmeņa budžetiem) 49 836 141 886 313 106,0

— īstermiņa aizdevumi 51 152 593 15 068

Izsniegto aizdevumu atmaksa 53 126 029 73 937 58,7 1 649

Ienākumi no aizņēmumiem

Ienākumi no valūtas konversijas 57 185 219 187 014 101,0 100

Deficīti 59 7 086

Pavisam ieņēmumi 61 238 134 981 233 810 460 98,2 1 986 400

Budžetu līdzekļu atlikumi

gada sākumā 63 7 684 586 7 684 586 100 1 883 970

Izdevumi

Tautas saimniecības finansēšanai:

— rūpniecība un enerģētika 02 802 000 730 558 91,1

— zemkopība 04 159 947 170 527 106,6

— mežsaimniecība 06 19 478 19 172 98,4

— vides aizsardzība 08 2 921 514 2 820 592 96,5 36 754

— dzīvokļu un komunālā saimn. 10 32 118 585 31 376 961 49,4 234 144

— tirdzniecība 12 20 000 12 092 60,5

— satiksme 14 2 369 481 2 315 754 97,7 15 000

— kultūra 16 147 424 147 524 100,1

— labklājība 18 36 597 36 597 100

— televīzija 20 26 927 25 625 95,2

— pārējās saimnieciskās

organizācijas un citi

tautsaimniecības izdevumi 22 1 306 507 1 284 339 52,3 7 648

Kopā tautas saimniecības

finansēšanai 39 928 460 38 939 741 97,5 293 546

Sociālo un kultūras

pasākumu finansēšanai:

— izglītības 24 57 603 914 55 004 004 95,5 85 592

— kultūras, radio un televīzija 26 12 505 119 12 020 570 96,1 148 200

— veselības aizsardzības 28 57 044 850 54 024 324 94,7 21 174

— fiziskās kultūras 30 1 048 742 1 019 387 97,2 1 617

— sociālās nodrošināšanas 32 29 836 980 28 143 074 94,3 11 605

Kopā sociālo un kultūras

pasākumu finansēšanai 158 039 605 150 211 359 95,0 268 188

Tiesību aizsardzības un

aizsardzības iestāžu uzturēšanai 34 3 380 871 3 229 901 95,5 10 083

Valsts pārvaldes iestādēm 36 23 960 992 23 646 739 98,7 224 689

Rezerves fondi 38 375 591

Pārējie izdevumi 40 1 770 221 2 008 294 113,4 761 338

Izdevumi ārzemju kredītu

procentu nomaksai 1 636 146 2 773 343 169,5

Kopā izdevumi 42 229 091 886 220 809 377 96,4 1 557 844

Līdzekļi, kas nododami

citiem budžetiem 13 796 915 13 435 952 97,4

Tajā skaitā atskaitījumi

izlīdzināšanas fondā 12 311 587 12 077 519 98,1

Pavisam izdevumi 62 242 888 801 234 245 329 96,4 1 557 844

Ieņēmumu pārsniegums

pār izdevumiem 64 909 172 5 287 001 2 312 526

Kases apgrozāmie līdzekļi 66 2 021 594 1 962 716

 

Izziņai:

No kopējās izdevumu summas:

— investīcijas 70 10 850 046 9 897 769 91,2

— darba algas

(uz 1.04., 1.07., 1.10) 72 45 225 387 44 451 282 98,3

— bezmaksas medikamenti 74 2 523 431 2 501 418 99,1

— pabalsti un palīdzība

mazturīgiem iedzīvotājiem 76 17 319 252 16 281 720 94,0

Novirzīts no rezerves fonda 78 2 643 359

Speciālā budžeta ieņēmumi 80 43 798 837 153 140

tai skaitā privatizācijas

fonda ieņēmumi 82 5 796 573

Speciālā budžeta izdevumi 84 40 757 867 107 415

tai skaitā privatizācijas

fonda izdevumi 86 5 590 308

Speciālā budžeta atlikums 3 040 970 45 725

tai skaitā privatizācijas

fonda atlikums 206 265

Naudas līdzekļu atlikumi

tekošajos kontos:

— rajona kontā 90 2 260 790 845 846

— pilsētas kontā 92 1 890 635 1 154 041

— pilsētas rajona kontā 94 151 381 9 357

— pagasta kontā 96 2 946 911 303 282

Valsts sociālā apdrošināšanas budžeta pārskats

uz 1996. gada 1. janvāri

Rādītāji Plāns Izpilde Izp. %

(kases izdevumi)

 

Ieņēmumi kopā: 280 579 641 273 032 163 97,31%

sociālais nodoklis 278 761 550 271 440 796 97,37%

valsts dotācija 1 818 091 1 591 367 87,53%

pārējie ieņēmumi

Izdevumi kopā: 280 579 641 256 592 847 91,45%

pabalstu izmaksai kopā: 20 594 031 1 965 788 9,55%

1) pārejošas darbnespējas pab. 15 816 180

2) maternitātes pabalsti 2 512 330

3) apbedīšanas pabalsti 2 129 521

4) pārējie pabalsti 136 000

pensiju izmaksa kopā: 241 767 472 239 162 100 98,92%

1) vecuma 183 799 867 181 844 773 98,94%

2) invaliditātes 44 012 570 43 510 323 98,86%

3) apgādnieka zaudējuma 10 414 098 10 404 642 99,91%

4) izdienas 803 795 709 407 88,26%

5) IeM ierindas un kom. sastāva 2 737 142 2 666 455 97,42%

6) sociālās pensijas 26 500

Izdevumi nodarbinātībai 12 404 271 9 651 103 77,80%

1) bezdarbnieku pabalsti 10 006 141 7 292 413 72,88%

2) bezdarbnieku stipendijas 200 000 160 561 80,28%

3) izd. kadru pārkvalifikācijai: 2 198 130 2 198 130 100,00%

a) bezdarb. pārkval. un kval. celš. 1 986 250

b) invalīdu darba mekl. prof. apm. 136 000

c) prof. karjeras izvēles centrs 75 880

Valsts sociālās apdrošin. fonds 5 813 867 5 813 856 100,00%

Ieņēm. pārsn. vai deficīts 16 439 316

Finansēšana —16 439 316

t. sk. soc. budžeta līdzekļu atlik. izm. —17 265 816

Valsts budžeta aizdevums 826 500

Par speciālā budžeta veidiem, kas noteikti ar valdības lēmumiem uz 1996. gada 1. janvāri

Fonda nosaukums atlik. uz 1.01. ieņēmumi t.sk. no nodokļiem izdevumi t.sk. ieskait. budž. atlik. uz 01.01.

 

Soc. apdroš. fonds 0 273 032 163 271 440 796 256 592 847 16 439 316

budžeta aizd. 826 500 826 500

Vides aizsardz. fonds 14 050 105 354 115 168 4 236

Valsts īpaš. fonds 120 263 9 530 436 9 415 575 5 702 530 235 124

Valsts autoceļu f. 212 407 15 418 532 15 358 558 14 876 126 754 813

t.sk. akcīzes 8 617 697 8 617 697

Mežsaimn. attīstības fonds 1 767 570 11 413 024 11 550 559 1 630 035

Privatizācijas fonds:

(Ls) 1 405 925 7 933 279 9 476 780 3 264 661 —137 576

(valūtā) 270 760 2 244 314 1 578 970 936 104

ostu att. fonds 1 012 561 1 451 382 2 195 707 268 236

Veselības aiz. spec.budžets 0 7 674 357 7 674 357 6 714 390 959 967

Kopā: 4 803 536 328 802 841 294 473 711 312 516 122 8 967 191 21 090 255

budžeta aizdevums 826 500 826 500

Finansu ministrijas Valsts kases departamenta direktors A. Veiss

Valsts budžeta uzskaites un pārskatu daļas vadītāja L. Akermane