DIPLOMĀTIJA

“Dānija mums var būt paraugs daudzās lietās”

Dānijas palīdzības programmās Latvijai vides aizsardzība ieņem pirmo vietu, tāpēc nebija nejaušība, ka Mārim Gailim jaunajā amatā viena no pirmajām darba vizītēm notika Dānijā, kur viņš no 5. līdz 7.martam apmeklēja Kopenhāgenu un Bornholmas salu. Šī vizīte bija saistīta ar projektu “800+”, kas paredz apgādāt vairāk nekā 800 pagastus un pilsētiņas ar mūsdienīgām attīrīšanas iekārtām. Dāņi šim nolūkam piedāvā saliekamas dzelzsbetona tvertnes 5 līdz 80 metru diametrā, kas sekmīgi tiek izmantotas Bornholmas salā. Reizē tiktu sagatavoti cilvēki šo tvertņu ekspluatācijas nodrošināšanai. Pēc vizītes ministrs pastāstīja:

— Bornholmas sala mūsu terminoloģijā ir rajons ar sešiem pagastiem. Kādreiz tur bijuši kādi 30 pagasti. Mani interesēja šī pagastu apvienošanas pieredze, kas mums var noderēt teritoriāli administratīvās reformas gaitā. Arī dāņi ir pārliecināti, ka ikvienai pašvaldībai nepieciešama stabila ieņēmumu bāze, patstāvīgs budžets. Bornholmieši izteica izbrīnu, kā var pastāvēt pirmā līmeņa pašvaldība, kurā nav vismaz 6000 nodokļu maksātāju.

Reizē varēju pārliecināties, ka Dānijas valdība visādi atbalsta šādu reģionālo sadarbību. Piemēram, ar minēto projektu “800+” saistītās finanses plūdīs nevis caur Kopenhāgenu, bet gan caur Bornholmu, sekmēs tur ekonomisko rosmi.

Bornholmā tiek realizēta arī starptautiska programma “Baltijas izglītības sala”. Sastapu Latvijas jauniešus, kas piedalās šajā programmā, apgūstot banku zinības un tūrisma organizācijas gudrības.

Kopenhāgenā Māris Gailis iepazinies ar rūpniecības, celtniecības, vides un darba ministriem un vairākām šo nozaru ministriju amatpersonām.

— Jāsaka, ka ar Induļa Emša un viņa kolēģu aktīvo darbību vides lietās mums Latvijā ir labas iestrādes un samērā laba darba organizācija, turpretim celtniecības un būvniecības laukā priekšā daudz darāmā. Kopenhāgenā interesējos par lauku māju un kotedžu celtniecības pieredzi. Pēc manas pārliecības, valstij būvniecības lietās vispirms jāuzņemas atbildība par skaidriem spēles noteikumiem. Joprojām taču darbojas padomju laika būvnoteikumi, dažādas idiotiskas prasības. Pēc iespējas drīzāk jāizstrādā jauni noteikumi, kas atbilstu jaunajai situācijai un saskanētu ar Eiropas praksi. Jānokārto privāto mājokļu celtniecības un iekārtošanas finansēšanas sistēma. Pašlaik tikai ļoti reti cilvēki var atļauties būvēties. Pēc iespējas ātrāk jāpanāk tāds stāvoklis, lai katrs strādīgs, vidēji pārticis cilvēks varētu kaut vai savest kārtībā un pienācīgi iekārtot savu privatizēto dzīvokli. Ieķīlājot šo dzīvokli, viņš varētu uz hipotēku aizņemties šiem mērķiem nepieciešamos 5 vai 10 tūkstošus latu, ko tad pamazām atdotu no algas. Laukos, manuprāt, jābūt tikai mazstāvu apbūvei, jo zemes Latvijā pietiek. Jārada saimnieku slānis, kas valstij var dot zināmu stabilitāti.

Kaut gan Dānija pašlaik ir daudz bagātāka par Latviju, ar saviem mērogiem, tautas mentalitāti un cilvēku tuvību dabai tā daudzās lietās var būt mums paraugs. Tāpēc arī Māris Gailis izteica lielu gandarījumu par iedibinātajiem kontaktiem un to attīstības perspektīvām.

Aina Rozeniece,
“LV” nozares redaktore