Ministru kabineta noteikumi Nr. 588

Rīgā 2016. gada 30. augustā (prot. Nr. 43 19. §)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju" 5.2.1.2. pasākuma "Atkritumu pārstrādes veicināšana" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu
un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju" 5.2.1.2. pasākumu "Atkritumu pārstrādes veicināšana" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.5. atbalstāmo darbību izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. līguma un vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Pasākuma mērķis ir attīstīt atkritumu pārstrādi, veicinot atkritumu vairākkārtēju izmantošanu.

3. Pasākuma mērķa grupa ir pašvaldības un komersanti, kas pārstrādā atkritumus.

4. Pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 76 228 329 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 26 679 915 euro un nacionālā finansējuma (pašvaldību finansējums un privātais finansējums) apmērs – vismaz 49 548 414 euro.

5. Finansējuma sadalījums pa atlases kārtām:

5.1. pirmās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 27 000 000 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 9 450 000 euro un privātais finansējums – ne mazāks kā 17 550 000 euro;

5.2. otrās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 4 538 329 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 1 588 415 euro un privātais finansējums – ne mazāks kā 2 949 914 euro;

5.3. trešās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 44 690 000 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 15 641 500 euro un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums un privātais finansējums) – ne mazāks kā 29 048 500 euro.

6. Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2018. gada 31. decembrim ir 69 888 909 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 24 461 118 euro un nacionālais finansējums – vismaz 45 427 791 euro. Šo noteikumu 5.1. un 5.3. apakšpunktā minētajās atlases kārtās līdz 2018. gada 31. decembrim pieejamais Kohēzijas fonda finansējums ir ne vairāk kā 24 461 118 euro:

6.1. pirmās atlases kārtas ietvaros – ne vairāk kā 9 212 246 euro;

6.2. trešās atlases kārtas ietvaros – ne vairāk kā 15 248 872 euro.

7. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi var ierosināt palielināt pieejamā attiecināmā finansējuma apmēru līdz šo noteikumu 5.1. un 5.3. apakšpunktā minētajam finansējuma apmēram, pasākuma projektu iesniegumu atlases pirmajā un trešajā kārtā atkārtoti uzaicinot iesniegt projektu iesniegumus.

8. Pasākuma uzraudzības rādītāji un to sasniedzamās vērtības:

8.1. iznākuma rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim pasākuma ietvaros sasniedzamais atkritumu pārstrādes jaudas pieaugums atbalstītajos projektos ir 172 000 t/gadā;

8.2. rezultāta rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim pārstrādātais un reģenerētais atkritumu daudzums attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu ir 59 procenti;

8.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim pasākuma ietvaros sertificēti vismaz 6 590 387 euro;

8.4. horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" rādītājs un tā sasniedzamā vērtība – atbilstoši šo noteikumu 8.1. apakšpunktā noteiktajam.

9. Pasākuma īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase.

10. Pasākuma īstenošanu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde).

11. Attiecināmais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 35 procentus no projektam pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma.

II. Prasības projekta iesniedzējam un nosacījumi projekta iesnieguma vērtēšanā

12. Pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs var būt pašvaldība vai pašvaldības iestāde, ja tā plāno veidot bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukumus, kā arī kapitālsabiedrība. Projekta iesniedzēja darbība atbilstoši Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcijai atbilst E sadaļas 38. vai 39. nodaļai, ja projekta iesniedzējs ir kapitālsabiedrība, vai arī O sadaļas 84.11 klasei, ja projekta iesniedzējs ir pašvaldība vai pašvaldības iestāde.

13. Pasākuma ietvaros rīko trīs atlases kārtas:

13.1. pirmā atlases kārta – sadzīves atkritumu pārstrādes iekārtu izveide;

13.2. otrā atlases kārta – citu šo noteikumu 13.1. un 13.3. apakšpunktā neminēto atkritumu veidu pārstrādes iekārtu izveide;

13.3. trešā atlases kārta – bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtu izveide.

14. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu:

14.1. darbībām tērauda, sintētisko šķiedru, zivsaimniecības, akvakultūras, lauksaimniecības un transporta nozarē, uz kurām attiecas īpaši noteikumi, kā arī enerģētikas nozarē, lidostu jomā un darbībām ar platjoslas tīkliem, tai skaitā atbilstoši šo noteikumu pielikumam;

14.2. tas ir slēdzis tādu pašu vai līdzīgu darbību Eiropas Ekonomikas zonā divu gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas sadarbības iestādē vai dienā, kad tas iesniedz projekta iesniegumu sadarbības iestādē, vai plāno slēgt šādu darbību divu gadu laikposmā pēc subsidējamo ieguldījumu pabeigšanas.

15. Ja projektā paredzēta tādu bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrāde, kas savākti pašvaldības organizētā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, komersantam:

15.1. ir noslēgts līgums ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu;

15.2. ir noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš ir noslēdzis līgumu ar pašvaldību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu.

16. Projekta iesniedzējam ir īpašuma tiesības vai ilgtermiņa nomas tiesības uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi, kurā veic investīcijas. Īpašuma tiesības apliecina ieraksts zemesgrāmatā par projekta iesniedzēja īpašuma tiesībām, bet ilgtermiņa nomas tiesības – zemesgrāmatā reģistrētas projekta iesniedzēja ilgtermiņa nomas tiesības uz nekustamo īpašumu visu projekta īstenošanas laiku un vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas.

17. Ja projekta iesniedzējs projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nevar apliecināt īpašumtiesības vai ilgtermiņa nomas tiesības uz nekustamo īpašumu, kurā tiek izveidota atkritumu pārstrādes iekārta, tas jāapliecina līdz pirmā maksājuma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē.

18. Projekta iesniedzējs nevar būt tāds saimnieciskās darbības veicējs, uz kuru ir attiecināma vismaz viena no šādām pazīmēm:

18.1. kapitālsabiedrība uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējusi vairāk nekā pusi no parakstītā kapitāla (uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla, rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla);

18.2. kapitālsabiedrība, kurā kādam no dalībniekiem ir neierobežota atbildība par kapitālsabiedrības parādsaistībām, uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējusi vairāk nekā pusi no grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;

18.3. kapitālsabiedrība ir saņēmusi glābšanas atbalstu un glābšanas atbalsta ietvaros saņemto aizdevumu nav atmaksājusi vai nav atsaukusi garantiju, vai ir saņēmusi pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

18.4. kapitālsabiedrībai, kas ir lielais komersants, pēdējos divus gadus parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, kā arī kapitālsabiedrības procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc komersanta ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem, ir bijusi mazāka par 1,0;

18.5. kapitālsabiedrībai ar tiesas spriedumu pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tai uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, tās saimnieciskā darbība ir izbeigta vai tā atbilst tiesību aktos maksātnespējas jomā noteiktajiem kritērijiem, lai tai pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;

18.6. uz projekta iesniedzēju attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu.

19. Ja netiek izmantots viss atlases kārtai pieejamais finansējums, atlikušo finansējumu var pārdalīt šā pasākuma citai atlases kārtai.

20. Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz sadarbības iestādē projekta iesniegumu saskaņā ar projekta iesniegumu atlases nolikuma prasībām un pievieno tam izmaksu un ieguvumu analīzi.

III. Atbalstāmās un neatbalstāmās darbības, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

21. Pasākumā tiek atbalstīta atkritumu pārstrādes iekārtu izveide un esošu pārstrādes iekārtu jaudu palielināšana saimnieciskās darbības veicēju produkcijas dažādošanai ar atkritumu pārstrādes produktiem, kas līdz šim nav ražoti, vai būtiskām pārmaiņām vispārējā ražošanas procesā.

22. Par atkritumu pārstrādi tiek uzskatītas tādas darbības, kurās atkritumu pārstrādes process ilgst ne vairāk kā trīs gadus.

23. Pasākuma ietvaros sākotnējos ieguldījumus veic tādos materiālajos aktīvos kā ražošanas telpas, darbmašīnas, transportlīdzekļi, iekārtas un aprīkojums, kas ir ieguldījumi pamatlīdzekļos ar nosacījumu, ka:

23.1. iegādātie aktīvi ir jauni;

23.2. tos iekļauj finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamos ilgtermiņa ieguldījumus un vismaz piecus gadus pēc pēdējā saņemtā maksājuma par attiecīgo projektu tie paliek finansējuma saņēmēja īpašumā;

23.3. tie pēc projekta īstenošanas vismaz piecus gadus paliek Latvijas Republikas teritorijā.

24. Pasākuma ietvaros atbalsts netiek piešķirts:

24.1. darbībām, kas palielina poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu;

24.2. iekārtu izveidei, kas nav iekļautas pārstrādes iekārtas kompleksā un kuru darbības rezultātā atkritumi netiek pārstrādāti;

24.3. projekta iesniedzēja saimnieciskās darbības rezultātā radīto atkritumu pārstrādei;

24.4. atkritumu reģenerācijai, kas nav pārstrāde, un tādām atkritumu pārstrādes darbībām, kurās pārstrādes process ilgst vairāk nekā trīs gadus;

24.5. pārstrādāšanai materiālos, kas izmantojami par degvielu vai kurināmo;

24.6. esošu pārstrādes iekārtu darbības uzlabošanai vai nomaiņai, ja tas nav saistīts ar pārstrādes iekārtas jaudas palielināšanu;

24.7. tādu iekārtu izveidei, kurā vairāk nekā puse no pārstrādājamo atkritumu daudzuma ir notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņas;

24.8. nekustamā īpašuma iegādei;

24.9. pārstrādes iekārtu izveidei, kurās Latvijas Republikā radīto pārstrādājamo atkritumu apjoms ir mazāks par 20 procentiem.

25. Pasākuma ietvaros plāno tiešās attiecināmās izmaksas un neattiecināmās izmaksas.

26. Pasākuma ietvaros attiecināms ir projekta attiecināmo izmaksu pievienotās vērtības nodoklis, ja projekta iesniedzējs to nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu jomā.

27. Attiecināmas ir šādas izmaksas:

27.1. būvprojekta izstrādes izmaksas, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, kas veido sākotnējo ieguldījumu vērtību un kas saistītas ar projekta ietvaros veiktajām atbalstāmajām darbībām, nepārsniedzot 10 procentus no būvdarbu līguma summas;

27.2. būvdarbu izmaksas;

27.3. projekta mērķu sasniegšanai paredzēto tehnoloģisko iekārtu iegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, ja uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas veido tehnoloģisko iekārtu vērtību;

27.4. traktortehnikas iegādes izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta attiecināmajām izmaksām;

27.5. pārstrādes iekārtas izmaksu daļa proporcionāli iekārtā pārstrādāto Latvijas Republikā radīto atkritumu daudzumam, ņemot vērā pārstrādes iekārtā pārstrādājamo Latvijas Republikā radīto un importēto atkritumu proporciju, kas norādīta projekta iesniegumā.

28. Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas sadarbības iestādē.

29. Pasākuma ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas, kuras sedz finansējuma saņēmējs:

29.1. izmaksas, kas šo noteikumu 27. punktā nav noteiktas kā attiecināmas vai pārsniedz izmaksu ierobežojumu;

29.2. projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas;

29.3. izmaksas, kas radušās uz darba līguma pamata;

29.4. visas projekta izmaksas, ja netiek ievēroti šo noteikumu 41. punktā minētie nosacījumi vai ja tās radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē;

29.5. pārstrādes iekārtas izmaksu daļa proporcionāli iekārtā pārstrādāto importēto atkritumu daudzumam, ņemot vērā pārstrādes iekārtā pārstrādājamo Latvijas Republikā radīto un importēto atkritumu proporciju, kas norādīta projekta iesniegumā;

29.6. iekārtu iegāde, kas atkritumu pārstrādes procesā radīto gāzi pārveido siltumenerģijā un elektroenerģijā.

30. Neparedzētie izdevumi ir izdevumi, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami, lai varētu izpildīt vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu. Tie var tikt izmantoti tikai ar projekta īstenošanu saistītu attiecināmo izmaksu segšanai, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

31. Īstenojot pasākumu, ir atbalstāma vides nosacījumu integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

IV. Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi

32. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

32.1. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

32.2. ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu savā tīmekļvietnē (ja tāda izveidota) ne retāk kā reizi trijos mēnešos;

32.3. ja projekta izmaksas pieaug, sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem;

32.4. nodrošina, ka tā līdzfinansējums nav mazāks par 65 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Līdzfinansējumu nodrošina no tādiem finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts;

32.5. nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības;

32.6. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju un uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;

32.7. nodrošina datu uzkrāšanu par iznākuma rādītāja vērtības sasniegšanu katrā teritoriālajā vienībā (republikas pilsēta vai novads), kurā tiek veikta atkritumu pārstrāde.

33. Projekta īstenošanas ilgums ir ne vairāk kā četri gadi no dienas, kad noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

34. Sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājuma veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, nepārsniedzot 35 procentus no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

35. Ja projektā faktiski apgūtais finansējuma apjoms pēc noslēguma maksājuma pieprasījuma ir mazāks nekā sākotnēji iesniegtajā projekta iesniegumā, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka faktiski sasniegtie rādītāji nav mazāki par sākotnēji projekta iesniegumā plānotajiem.

36. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas projekta ietvaros izveidotajā atkritumu pārstrādes iekārtā (tai skaitā bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukumā) tiek pārstrādāti atkritumi vismaz projekta iesniegumā plānotajā apjomā.

37. Ja projekta ietvaros izveidotajā pārstrādes iekārtā tiek pārstrādāti gan Latvijas Republikā radīti, gan importēti atkritumi, projekta iesniedzējs nodrošina, ka pirmos četrus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas iekārtā pārstrādātais Latvijas Republikā radīto atkritumu daudzums vidēji gadā atbilst projekta iesniegumā norādītajam Latvijas Republikā radīto atkritumu apjomam gadā. Pārstrādes iekārtā pārstrādātajam Latvijas Republikā radīto atkritumu daudzumam jābūt vismaz 20 procentiem no kopējā iekārtā pārstrādājamo atkritumu daudzuma.

38. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šiem gadījumiem:

38.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākuma uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

38.2. citos gadījumos, ko paredz vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.

39. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

V. Ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi

40. Atbalsts pasākuma ietvaros tiek sniegts subsīdijas (granta) veidā.

41. Atbalstu var sniegt, ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumā pamato projekta ietvaros plānotā atbalsta stimulējošo ietekmi, sadarbības iestādē iesniedzot rakstisku projekta iesniegumu pirms projekta īstenošanas uzsākšanas. Būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu līgumu slēdz un ar ieguldījumiem saistītus būvdarbus, pakalpojumu sniegšanu un piegādes uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē.

42. Piešķirot atbalstu sākotnējiem ieguldījumiem būtiskām pārmaiņām ražošanas procesā, attaisnotajām izmaksām ir jābūt lielākām nekā ar modernizējamo darbību saistīto aktīvu amortizācijai iepriekšējo triju finanšu gadu laikā.

43. Piešķirot atbalstu sākotnējiem ieguldījumiem esoša uzņēmuma produkcijas dažādošanai, attaisnotajām izmaksām vismaz par 200 procentiem jāpārsniedz atkārtoti izmantoto aktīvu uzskaites vērtība, kas reģistrēta iepriekšējā finanšu gadā pirms darbu sākšanas.

44. Atbalsts šo noteikumu ietvaros vienam finansējuma saņēmējam nepārsniedz reģionālā atbalsta paziņošanas robežlielumu – 26,25 miljonus eiro.

45. Maksimāli pieļaujamā valsts atbalsta finansējuma intensitāte ir 35 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

46. Atbalsta summa nedrīkst pārsniegt starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli. Projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu) nosaka atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Regulas Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, 1. pielikumam.

47. Ja finansējuma saņēmējam atbalstu piešķir sākotnējiem ieguldījumiem, ko uzskata par daļu no viena vienota ieguldījumu projekta, atbalsts attiecināmajām izmaksām, kas pārsniedz 50 miljonus euro, tiek samazināts.

48. Atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros, nedrīkst kumulēt ar valsts atbalstu citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projektu ietvaros, tai skaitā de minimis atbalstu.

49. Finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde nodrošina, ka informācija par šo noteikumu ietvaros piešķirto atbalstu, attiecināmajām izmaksām un atbalsta maksimālo intensitāti tiek uzglabāta un ir pieejama 10 gadus pēc tam, kad pieņemts pēdējais lēmums par šo noteikumu ietvaros piešķirto atbalstu.

50. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar šiem noteikumiem var pieņemt līdz 2020. gada 31. decembrim.

51. Sadarbības iestāde nodrošina pārredzamības prasības izpildi atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu.

52. Noteikumi stājas spēkā nākamā kalendāra mēneša pirmajā datumā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par šo noteikumu ietvaros piešķiramā valsts atbalsta nosacījumu atbilstību Eiropas Savienības iekšējā tirgus nosacījumiem.

53. Pēc tam kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par šo noteikumu ietvaros piešķiramā valsts atbalsta nosacījumu atbilstību Eiropas Savienības iekšējā tirgus nosacījumiem, atbildīgā iestāde nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

Pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 30. augusta
noteikumiem Nr. 588

Nozares, kurām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju" 5.2.1.2. pasākuma "Atkritumu pārstrādes veicināšana" ietvaros finansējums netiek sniegts

1. Zivsaimniecība un akvakultūra – atbilstoši Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcijas (turpmāk – Statistiskā klasifikācija) A sadaļas 03.1 grupai "Zvejniecība", A sadaļas 03.2 grupai "Akvakultūra" un C sadaļas 10. nodaļai "Pārtikas produktu ražošana".

2. Lauksaimniecība – atbilstoši Statistiskās klasifikācijas A sadaļas 01. nodaļai "Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītās palīgdarbības", A sadaļas 02. nodaļai "Mežsaimniecība un mežizstrāde", C sadaļas 10. nodaļai "Pārtikas produktu ražošana" un C sadaļas 11. nodaļai "Dzērienu ražošana".

3. Transporta nozare un ar to saistītā infrastruktūra – atbilstoši Statistiskās klasifikācijas H sadaļas 49. nodaļai "Sauszemes transports un cauruļvadu transports", H sadaļas 50. nodaļai "Ūdens transports" un H sadaļas 51. nodaļai "Gaisa transports".

4. Energoinfrastruktūras un enerģijas ražošanas nozare – atbilstoši Statistiskās klasifikācijas D sadaļas 35. nodaļai "Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana" un H sadaļas 49.5 grupai "Cauruļvadu transports".

5. Lidostu nozare – atbilstoši Statistiskās klasifikācijas H sadaļas 51. nodaļai "Gaisa transports".

6. Darbības ar platjoslu tīkliem – atbilstoši Statistiskās klasifikācijas 61. nodaļai "Telekomunikācija".

7. Tērauda nozare, kurā visas darbības saistītas ar viena vai vairāku šādu produktu ražošanu:

7.1. pārstrādāts čuguns un ferosakausējumi: pārstrādāts čuguns tērauda ražošanai, liešanai un citi pārstrādāta čuguna veidi, spoguļčuguns un augsta oglekļa satura feromangāns, neskaitot citus ferosakausējumus;

7.2. neapstrādāti dzelzs izstrādājumi un pusfabrikāti, parastais tērauds vai īpašais tērauds: šķidrs tērauds, liets vai neliets lietņos, ieskaitot lietņus pusfabrikātu kalšanai: velmējumi, sagataves un plāksnes; lokšņu stieņi un baltā skārda sagataves; karsti velmēti platprofila tinumi, izņemot šķidrā tērauda ražošanu mazo un vidējo lietuvju lējumiem;

7.3. karsti apstrādāti dzelzs, parastā tērauda vai speciālā tērauda ražojumi: sliedes, gulšņi, uzliktņi, balstpaliktņi, sijas, smagie profili 80 mm un vairāk, rievkonstrukcijas, stieņi un profili, mazāki par 80 mm, un joslas, mazākas par 150 mm, stiepļu stieņi, apaļš un kvadrātveidīgs tērauds caurulēm, karsti velmētas stīpas un lentes (tostarp cauruļu sloksnes), karsti velmētas loksnes (pārklātas vai nepārklātas), plāksnes un loksnes ar 3 mm un lielāku biezumu, universālās plāksnes ar 150 mm un lielāku biezumu, izņemot stieples un stiepļu izstrādājumus, pulētos stieņus un dzelzs lējumus;

7.4. auksti apstrādāti ražojumi: baltais skārds, skārds ar alvas un svina klājumu, melnais skārds, cinkotas loksnes, citādas pārklātas loksnes, auksti velmētas loksnes, elektriskās loksnes un lentes baltā skārda ražošanai, auksti velmētas plāksnes tinumos un lentēs;

7.5. caurules: visas bezšuvju tērauda caurules, metinātas tērauda caurules ar diametru, lielāku par 406,4 mm.

8. Sintētisko šķiedru nozare:

8.1. visu veidu poliestera, poliamīda, akrila vai polipropilēna šķiedru un diegu ekstrūzija/teksturēšana neatkarīgi no to izmantošanas veida;

8.2. polimerizācija (ieskaitot polikondensāciju), ja tā ir apvienota ar ekstrūziju izmantoto iekārtu ziņā;

8.3. jebkādi palīgprocesi, kas saistīti ar vienlaicīgu ekstrūzijas/ teksturēšanas jaudu uzstādīšanu, ko veic potenciālais atbalsta saņēmējs vai cits tās grupas uzņēmums, kurā tas ietilpst un kurā attiecīgajā uzņēmējdarbības veidā izmantoto iekārtu ziņā parasti tiek apvienoti uzņēmumi ar šādām jaudām.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards