Ministru kabineta noteikumi Nr. 601

Rīgā 2016. gada 6. septembrī (prot. Nr. 44 20. §)

Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ķemeru nacionālā parka likuma 
3. panta otro daļu, likuma "Par īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām" 13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un
17. panta otro daļu un Meža likuma 31. panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. Ķemeru nacionālā parka (turpmāk – nacionālais parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. nacionālā parka teritorijas apzīmēšanai lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. nacionālā parka teritorijā esošos dabas pieminekļus un to aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Nacionālā parka robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

3. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par nacionālajā parkā esošo īpaši aizsargājamo sugu atradņu un dzīvotņu, kā arī īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

4. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto nacionālā parka dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 7.4. un 19.2. apakšpunktā un 9. un 30. punktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

2. Vispārīgie aprobežojumi nacionālā parka teritorijā

5. Nacionālā parka teritorijā jāievēro izliktās aizlieguma un brīdinājuma zīmes, kā arī pārvietošanās ierobežojumi vietās, kur tādus nosaka aizlieguma zīmes un nožogojumi, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, vai cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem.

6. Nacionālā parka teritorijā aizliegts:

6.1. zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot nacionālā parka apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem un takām, kas paredzētas nacionālā parka un tajā esošo publiski pieejamo dabas tūrisma un izziņas objektu apskatei;

6.2. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām), kā arī pa pludmali, kāpām un purviem, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, vai cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem;

6.3. pārvietoties pa virszemes ūdensobjektiem ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem, kurus darbina iekšdedzes dzinēji, izņemot pārvietošanos:

6.3.1. kas saistīta ar šo teritoriju uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, vai cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem;

6.3.2. pa Lielupi;

6.3.3. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

6.3.3.1. zinātniskās izpētes un monitoringa nolūkos;

6.3.3.2. ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanai;

6.4. veikt darbības, kas būtiski pārveido ainavu un tās elementus, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

6.5. veikt darbības, kas ietekmē ārstnieciskā sulfīdā minerālūdens un ārstniecisko dūņu atradņu veidošanās procesus;

6.6. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

6.7. lasīt ogas un sēnes, iegūt sūnas un ķērpjus, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;

6.8. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

6.9. izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

6.10. reģistrēt plantāciju mežu, izņemot plantāciju mežu neitrālajā zonā;

6.11. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai;

6.12. ierīkot atkritumu poligonus;

6.13. meža zemēs ierīkot jaunas un paplašināt esošās iežogotās platības dzīvnieku audzēšanai un turēšanai nebrīvē, izņemot meža ganības;

6.14. meža zemēs ierīkot un uzturēt sietveida vai stiepļveida nožogojumus, kuri redzamības palielināšanai nav apzīmēti, izmantojot dzīvniekiem pamanāmus materiālus (piemēram, zarus vai lentes);

6.15. rīkot medības ar dzinējiem vai traucēšanu no 1. februāra līdz 15. oktobrim, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dzīvnieku slimību un epizootiju apkarošanai vai izplatības draudu novēršanai;

6.16. medībās izmantot svinu saturošu munīciju;

6.17. zvejot ar tīkliem un murdiem, izņemot zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos;

6.18. nodarboties ar zemūdens medībām, izņemot ūdenstilpes, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu, licencēto vēžošanu un licencētajām zemūdens medībām ir izstrādāts licencēto zemūdens medību nolikums vai licencētās makšķerēšanas nolikums, kurā ir paredzētas zemūdens medības;

6.19. atsveķot kokus;

6.20. veidot mežā kokmateriālu treilēšanas un pievešanas ceļus taisnās līnijās;

6.21. veikt kokmateriālu ķīmisko apstrādi ārpus šim nolūkam īpaši ierīkotām vietām, kuru ierīkošanai saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

6.22. veikt mežsaimniecisko darbību (izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi) šādās vietās:

6.22.1. ozolu, ošu, liepu, kļavu, vīksnu un gobu tīraudzēs un mistrotās mežaudzēs, ja koku sugu īpatsvars audzes sastāvā pārsniedz 50 procentus;

6.22.2. upju un ezeru krastos, senkrastos un gravās, kur nogāzes slīpums pārsniedz 25 grādus;

6.22.3. upju un ezeru palienēs;

6.22.4. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un īpaši aizsargājamos biotopos, kas norādīti meža apsaimniekošanas plānā;

6.23. cirst šādus augošus kokus:

6.23.1. priedes, kas vecākas par 140 gadiem vai kuru caurmērs 1,30 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 65 centimetrus;

6.23.2. egles, kas vecākas par 120 gadiem vai kuru caurmērs 1,30 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 70 centimetrus;

6.23.3. ošus, kas vecāki par 100 gadiem vai kuru caurmērs 1,30 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus;

6.23.4. liepas, kas vecākas par 100 gadiem vai kuru caurmērs 1,30 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 30 centimetrus;

6.23.5. bērzus, kas vecāki par 100 gadiem vai kuru caurmērs 1,30 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 65 centimetrus;

6.23.6. melnalkšņus, kas vecāki par 80 gadiem vai kuru caurmērs 1,30 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 45 centimetrus;

6.23.7. apses, kas vecākas par 80 gadiem vai kuru caurmērs 1,30 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 80 centimetrus;

6.23.8. ozolus, kas vecāki par 100 gadiem;

6.24. mežaudzēs cirst sausus kokus, kuru caurmērs 1,30 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 50 centimetrus;

6.25. mežaudzēs izvākt kritušus kokus, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 50 centimetrus, bet valsts un pašvaldību valdījumā esošajos mežos – 36 centimetrus.

7. Šo noteikumu 6.22. apakšpunktā minētajās vietās, kā arī 6.23., 6.24. un 6.25. apakšpunktā minētajos gadījumos atļauts cirst kokus un izvākt kritušus kokus šādos gadījumos:

7.1. bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanai un novākšanai;

7.2. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumu veikšanai;

7.3. ārkārtējās situācijās;

7.4. pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas:

7.4.1. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai;

7.4.2. palieņu pļavu un īpaši aizsargājamo zālāju atjaunošanai un apsaimniekošanai;

7.4.3. infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai;

7.4.4. ainavas elementu (tai skaitā skatu punktu) saskatāmības un pieejamības nodrošināšanai.

8. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pļauj virzienā no centra uz malām vai virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes vai ezera) uz krūmāju vai mežu, vai saglabājot vienu nenopļautu centrālo sleju.

9. Nacionālā parka teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas aizliegts:

9.1. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus speciāli norādītām vietām un pagalmiem, izņemot minētās darbības, ko veic neitrālajā zonā;

9.2. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);

9.3. nosusināt purvus, zālājus un mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs, izņemot purvus, zālājus un mežaudzes neitrālajā zonā;

9.4. veikt arheoloģiskās un ģeoloģiskās izpētes darbus, kā arī cita veida izpētes darbus gruntī;

9.5. rīkot mehānisko transportlīdzekļu ātrumsacensības, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, sporta, piedzīvojumu un citu veidu sacensības brīvā dabā, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības brīvā dabā, izņemot minētās darbības, ko veic pa valsts un pašvaldības autoceļiem;

9.6. gaisa telpā virs nacionālā parka teritorijas veikt lidojumus (arī gaisa balonu un bezpilota gaisa kuģu lidojumus) zemāk par 300 metriem, izņemot lidojumus valsts aizsardzības funkciju veikšanai, ārkārtējās situācijās, gaisa kuģu avārijas gadījumos un veicot glābšanas un meklēšanas darbus;

9.7. jaukt bebru (Castor fiber) aizsprostus, izņemot bebru aizsprostus pagalmos un neitrālajā zonā, kā arī lai novērstu infrastruktūras objektu bojājumus;

9.8. papildus medības regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem medīt bebrus (Castor fiber) no 1. februāra līdz 15. aprīlim;

9.9. uzstādīt medību torņus;

9.10. ierīkot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces, kā arī brīvā dabā novietot lauksaimniecības un pārtikas produktus. Ja tas nepieciešams dzīvnieku skaita regulēšanai, nacionālā parka teritorijā pieļaujama vienīgi dozēto dzīvnieku barotavu uzstādīšana un izmantošana vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu.

10. Nacionālā parka teritorijā (izņemot dabas rezervāta zonu un šo noteikumu 2. pielikumā norādītās medību lieguma teritorijas) atļauts medīt šādus medījamos dzīvniekus:

10.1. aļņus (Alces alces), staltbriežus (Cervus elaphus), stirnas (Capreolus capreolus) un mežacūkas (Sus scrofa);

10.2. vilkus (Canis lupus) un lūšus (Lynx lynx) – epizootiju uzliesmojuma vai draudu gadījumā vai ja tie nodara kaitējumu lopkopībai arī pēc aizsardzības pasākumu veikšanas. Šādā gadījumā Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz divu darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas;

10.3. lapsas (Vulpes vulpes), bebrus (Castor fiber) un meža caunas (Martes martes);

10.4. medības regulējošos normatīvajos aktos noteiktās Latvijas faunai neraksturīgās vai invazīvās sugas;

10.5. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju – pelēkās vārnas (Corvus corone).

11. Nacionālā parka teritorijā (izņemot dabas rezervāta zonu un šo noteikumu 2. pielikumā norādītās medību lieguma teritorijas) medību platībās atļauta klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku un izbēgušu nebrīvē audzētu dzīvnieku nonāvēšana medības regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

12. Lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un īpaši aizsargājamo sugu aizsardzību, dabas rezervāta zonā un šo noteikumu 2. pielikumā norādītajās medību lieguma teritorijās ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju atļauts medīt medības regulējošos normatīvajos aktos noteiktās Latvijas faunai neraksturīgās vai invazīvās sugas.

13. Lai nepieļautu epizootiju izplatīšanos, kā arī ja dzīvnieku populāciju blīvums šajās teritorijās pārsniedz ekosistēmu dabisko ietilpību, izraisot īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu degradāciju, hidroloģiskā režīma izmaiņas, savvaļas augu un dzīvnieku populāciju skaitlisku samazināšanos, kas rada draudus minēto populāciju turpmākajai eksistencei, dabas rezervāta zonā un šo noteikumu 2. pielikumā norādītajās medību lieguma teritorijās ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju pieļaujamas medības vai nemedījamo sugu dzīvnieku skaita regulēšana.

14. Nacionālā parka teritorijā visos meža tipos pieļaujama mežaudzes dabiskā atjaunošana ar jebkuru koku sugu jebkurā koku sugu sastāvā, izņemot citzemju sugas.

15. Lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas putnu sugas – griezes (Crex crex) – aizsardzību, šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajā Odiņu–Pavasaru poldera teritorijas daļā aizliegta būvniecība un citu darbību veikšana, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, kā arī teritorijas uzaršana vai kultivēšana.

16. Lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tai skaitā dzīvnieku koncentrēšanās iespēju migrācijas periodos, Dabas aizsardzības pārvalde var noteikt sezonas liegumu, par to publicējot paziņojumu Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", pašvaldības informatīvajā izdevumā un pašvaldības izdotā laikrakstā (ja tāds ir) vai citā vietējā vai reģionālajā laikrakstā.

3. Dabas rezervāta zona

17. Dabas rezervāta zonā atļauti šādi dabas rezervāta zonas aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamie pasākumi:

17.1. teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontrole;

17.2. būvju un infrastruktūras objektu uzturēšana, kā arī renovācija būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

17.3. meža monitorings un inventarizācija;

17.4. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

17.4.1. zinātniskās izpētes darbi;

17.4.2. ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai nepieciešamo pasākumu īstenošana;

17.4.3. pārvietošanās pa dabā norādītiem maršrutiem.

18. Dabas rezervāta zonā atļauti cilvēku glābšanas un meklēšanas darbi.

4. Dabas lieguma zona

19. Dabas lieguma zonā aizliegts:

19.1. uzstādīt vēja elektrostacijas un izbūvēt elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras būves;

19.2. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta meža, krūmāja vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, kā arī darbības ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

19.2.1. upju dabiskā tecējuma atjaunošanai;

19.2.2. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai;

19.2.3. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanai;

19.2.4. ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurācijai un rekonstrukcijai, ja tiek mainīts trases platums vai novietojums;

19.2.5. kapsētu ierīkošanai;

19.3. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot un kultivējot) palieņu un terašu pļavas un ganības, meža pļavas un lauces, kā arī īpaši aizsargājamos zālāju biotopus;

19.4. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

19.5. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta ezeru, upju, vecupju un strautu krasta līnija un gultne, izņemot upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanu;

19.6. ierīkot lauksaimniecības dzīvnieku – ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu dzīvnieku – audzētavas, kā arī iežogotas platības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai nebrīvē, izņemot esošo minēto audzētavu un iežogoto platību paplašināšanu un to ierīkošanu pagalmos un dārzos;

19.7. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas un niedru pļaušanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

19.8. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrisko tīklu un citu komunikāciju līniju un infrastruktūras objektu uzturēšanai, kā arī cilvēku un satiksmes drošībai uz ceļiem;

19.9. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

19.10. veikt mežsaimniecisko darbību no 1. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:

19.10.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

19.10.2. bīstamo koku ciršanu un izvešanu;

19.10.3. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

19.10.4. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

19.10.5. koku ciršanu un izvešanu vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanu gadījumos, kad kaitēkļu savairošanās vējgāžu, vējlaužu vai snieglaužu platībās var apdraudēt apkārtējās mežaudzes;

19.10.6. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju kokmateriālu izvešanu nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu gadījumā;

19.11. cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot sausos kokus), ja mežaudzes pirmā stāva valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

19.11.1. priežu audzēm – 60 gadu;

19.11.2. egļu audzēm – 50 gadu;

19.11.3. bērzu, melnalkšņu, ošu, ozolu un liepu audzēm – 50 gadu;

19.11.4. apšu audzēm – 30 gadu.

20. Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas aizliegts organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī nometnes, kurās piedalās vairāk par 50 cilvēkiem, izņemot pasākumus un nometnes, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās.

21. Dabas lieguma zonā kopšanas cirte atļauta saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. Meža apsaimniekošanas plānu izstrādā un apstiprina saskaņā ar šo noteikumu 8. nodaļu.

22. Dabas lieguma zonā, cērtot kokus kopšanas cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 20 vecākos un lielāko izmēru kokus, vispirms saglabājot šo noteikumu 6.23. apakšpunktā minētos kokus un resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus.

23. Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas, un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

24. Dabas lieguma zonā mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 30 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 20 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.

25. Dabas lieguma zonā sausos kokus un kritalas šo noteikumu 24. punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām. Lai saglabātu meža ugunsdrošību, nocirstos bīstamos kokus, kā arī kritalas no autoceļu un dzelzceļu aizsargjoslām pieļaujams pārvietot dziļāk mežaudzē.

26. Dabas lieguma zonā uz degumiem, bebrainēm (bebru appludinātām platībām) vai mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

27. Dabas lieguma zonā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegumam koku ciršanas apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai sanitārajā cirtē papildus citiem meža apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem pievieno informāciju par dabā iezīmētiem izcērtamajiem kokiem (redzamas, noturīgas atzīmes izdarīšana uz izcērtamā koka stumbra un koka caurmēra noteikšana 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla) atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam. Kokus drīkst nocirst atbilstoši Valsts meža dienestā iesniegtajai informācijai par dabā iezīmētiem izcērtamajiem kokiem.

28. Dabas lieguma zonā zemes vienību sadalīšana atļauta tikai gadījumos, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi atdala zemes vienību infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai tās uzturēšanai, vai no esošās zemes vienības nepieciešams atdalīt viensētu vai kapsētu.

5. Ainavu aizsardzības zona

29. Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:

29.1. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

29.2. veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:

29.2.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

29.2.2. bīstamo koku ciršanu un izvešanu;

29.2.3. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

29.2.4. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

29.2.5. koku ciršanu un izvešanu vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanu gadījumos, kad kaitēkļu savairošanās vējgāžu, vējlaužu vai snieglaužu platībās var apdraudēt apkārtējās mežaudzes;

29.2.6. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju kokmateriālu izvešanu nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu gadījumā;

29.3. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

29.4. uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu. Vairāk par vienu vēja elektrostaciju vienā zemes vienībā vai tādu vēja elektrostaciju, kuras turbīnas lāpstiņas rotācijas rādiuss pārsniedz trīs metrus, atļauts uzstādīt tikai pēc atzinumu saņemšanas no sertificētiem ekspertiem putnu un sikspārņu aizsardzības jomā.

30. Ainavu aizsardzības zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas aizliegts:

30.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī nometnes, kurās piedalās vairāk par 50 cilvēkiem, izņemot pasākumus un nometnes, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;

30.2. veikt darbības (arī aršanu, kultivēšanu, ecēšanu un meža ieaudzēšanu), kuru rezultātā tiek bojātas vai iznīcinātas palieņu un terašu pļavas un ganības, meža pļavas un lauces, kā arī īpaši aizsargājamie zālāju biotopi;

30.3. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta meža, krūmāja vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;

30.4. ierīkot lauksaimniecības dzīvnieku – ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu dzīvnieku – audzētavas, kā arī iežogotas platības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai nebrīvē, izņemot esošo minēto audzētavu un iežogoto platību paplašināšanu un to ierīkošanu pagalmos un dārzos.

31. Ainavu aizsardzības zonā uz degumiem, bebrainēm (bebru appludinātām platībām) vai mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

32. Ainavu aizsardzības zonā kopšanas cirte un galvenā cirte atļauta saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. Meža apsaimniekošanas plānu izstrādā un apstiprina saskaņā ar šo noteikumu 8. nodaļu.

33. Ainavu aizsardzības zonā, cērtot kokus kopšanas cirtē un galvenajā cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 20 vecākos un lielāko izmēru kokus, vispirms saglabājot šo noteikumu 6.23. apakšpunktā minētos kokus un resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus.

34. Ainavu aizsardzības zonā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegumam koku ciršanas apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai galvenajā cirtē papildus citiem meža apsaimniekošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem pievieno informāciju par dabā iezīmētiem ekoloģiskajiem kokiem (redzamas, noturīgas atzīmes izdarīšana uz ekoloģiskā koka stumbra un koka caurmēra noteikšana 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla) atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam. Pēc galvenās cirtes veikšanas jābūt saglabātiem ekoloģiskajiem kokiem atbilstoši Valsts meža dienestā iesniegtajai informācijai par dabā iezīmētiem ekoloģiskajiem kokiem.

35. Lai nodrošinātu ainavu aizsardzību, ainavu aizsardzības zonā esošās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka ainaviski vērtīgās teritorijas un šīs teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumus, kā arī publiski pieejamus ainaviski nozīmīgus skatu punktus.

6. Neitrālā zona

36. Neitrālajā zonā aizliegts uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu.

37. Neitrālajā zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas aizliegts veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta meža, krūmāja vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju.

38. Neitrālajā zonā, cērtot kokus kopšanas cirtē un galvenajā cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 20 vecākos un lielāko izmēru kokus, vispirms saglabājot šo noteikumu 6.23. apakšpunktā minētos kokus un resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus.

39. Neitrālajā zonā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegumam koku ciršanas apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai galvenajā cirtē papildus citiem meža apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem pievieno informāciju par dabā iezīmētiem ekoloģiskajiem kokiem (redzamas, noturīgas atzīmes izdarīšana uz ekoloģiskā koka stumbra un koka caurmēra noteikšana 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla) atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam. Pēc galvenās cirtes veikšanas jābūt saglabātiem ekoloģiskajiem kokiem atbilstoši Valsts meža dienestā iesniegtajai informācijai par dabā iezīmētiem ekoloģiskajiem kokiem.

7. Dabas pieminekļi

40. Nacionālā parka teritorijā ir šādi dabas pieminekļi:

40.1. aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi "Krāču kalni", "Sēravoti Zaļajā purvā" un "Sēra dīķi";

40.2. dižakmeņi (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 kubikmetru un vairāk) un 10 metru plata josla ap tiem (mērot no dižakmens ārējās malas);

40.3. iežu atsegumi, kuru atklātā daļa ir pieci kvadrātmetri un vairāk, un 10 metru plata josla ap tiem (mērot no iežu atseguma malas);

40.4. aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 5. pielikumā noteiktajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki un koku stumbeņi) un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru plata josla no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).

41. Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:

41.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība;

41.2. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

41.3. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija.

42. Aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:

42.1. rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļa un to pārvietot;

42.2. cirst kokus galvenajā cirtē.

43. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:

43.1. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Ja aizsargājamais koks atrodas pilsētā vai apdzīvotā vietā, ir pieļaujama infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve vai atjaunošana, kā arī ēku pārbūve (rekonstrukcija);

43.2. novietot lietas, kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

43.3. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koka barošanās režīmu;

43.4. iznīcināt dabisko zemsedzi.

44. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to nociršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā.

45. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju tikai šādos gadījumos:

45.1. ja aizsargājamais koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, uzstādīt atsaites), turklāt saņemts kokkopja (aborista) pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde;

45.2. ja aizsargājamo koku nepieciešams nocirst, lai īstenotu kādu paredzētu darbību, minētās darbības veikšana ir vienīgais iespējamais risinājums un tā nepieciešama sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai.

46. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā piemērotākajā vietā.

8. Meža apsaimniekošanas plāna saturs, tā izstrādes un apstiprināšanas kārtība

8.1. Meža apsaimniekošanas plāna izstrādes vispārīgās prasības

47. Meža apsaimniekošanas plānu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izstrādā, lai veiktu kopšanas cirti dabas lieguma zonā, kopšanas cirti un galveno cirti ainavu aizsardzības zonā.

48. Meža apsaimniekošanas plānu izstrādā meža īpašumam, zemes vienībai vai meža nogabalam, kurā plānota šo noteikumu 47. punktā minēto ciršu veikšana, pamatojoties uz aktuāliem meža inventarizācijas datiem, kā arī uz īpaši aizsargājamo sugu, īpaši aizsargājamo biotopu un dabas pieminekļu (turpmāk – dabas vērtības) inventarizācijas datiem. Dabas vērtību inventarizācija nav jāveic, ja dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēta informācija, kas ir jaunāka par 2016. gadu.

49. Dabas vērtību inventarizāciju veic meža biotopu jomā sertificēts sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperts (turpmāk – eksperts), kas sagatavo atzinumu un kartoshēmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturu (turpmāk – atzinums). Atzinumā norāda dabas vērtību aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus.

50. Dabas vērtību inventarizāciju veic no 1. maija līdz 1. oktobrim.

51. Meža apsaimniekošanas pasākumus plāno pa nogabaliem, ņemot vērā eksperta atzinumā norādītos ieteikumus dabas vērtību aizsardzībai un apsaimniekošanai un normatīvajos aktos noteiktās prasības.

52. Meža apsaimniekošanas plānā iekļauj atļautos cirtes veidus un meža apsaimniekošanas pasākumus atbilstoši šiem noteikumiem un meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī dabas vērtību aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus, kas norādīti eksperta atzinumā.

53. Ja pēc dabas vērtību inventarizācijas nepieciešama nogabalu platības vai konfigurācijas maiņa meža inventarizācijas starpinventarizācijas periodā, atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju izdara grozījumus Meža valsts reģistrā vai veic atkārtotu meža inventarizāciju. Ja dabas vērtību teritorija ir mazāka par minimālo nogabala platību, kas izdalāma atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju, nogabalam pievieno attiecīgu atzīmi par dabas vērtību esību mežaudzē atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju.

54. Dabas aizsardzības pārvalde pēc meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja, vai meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja norādītā eksperta rakstiska pieprasījuma bez maksas sniedz šādu informāciju par meža īpašumu, zemes vienību vai meža nogabaliem, kuriem izstrādājams meža apsaimniekošanas plāns (ja šī informācija nav pieejama dabas datu pārvaldības sistēmā Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē):

54.1. nacionālā parka funkcionālo zonu robežas;

54.2. mikroliegumu un to buferzonu robežas;

54.3. informācija par dabas vērtībām.

55. Meža apsaimniekošanas plāns ir derīgs līdz laikam, kad meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītajam atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju ir pienākums veikt atkārtotu meža inventarizāciju.

56. Atkārtoti izstrādājot meža apsaimniekošanas plānu, nogabalos, kuros plāno šo noteikumu 47. punktā minēto ciršu veikšanu, veic atkārtotu dabas vērtību inventarizāciju, ņemot vērā šo noteikumu 48. punktā minētos nosacījumus.

57. Meža apsaimniekošanas plāns ir ierobežotas pieejamības informācija.

8.2. Meža apsaimniekošanas plāna saturs

58. Meža apsaimniekošanas plāna titullapu noformē atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumam, titullapas augšējā labajā stūrī paredzot vietu Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājumam (spiedoga atzīmei).

59. Meža apsaimniekošanas plānā ietver šādu informāciju:

59.1. satura rādītājs (norāda nodaļas un pielikumus);

59.2. I nodaļa "Zemes vienības vispārējs raksturojums":

59.2.1. zemes vienības atrašanās vieta (adrese) un reljefa raksturojums;

59.2.2. nacionālā parka funkcionālā zona;

59.2.3. vispārīgs meža raksturojums;

59.2.4. vispārīgs dabas vērtību apraksts, to nozīmība atbilstoši eksperta atzinumā sniegtajam vērtējumam;

59.2.5. iepriekšējā plānošanas periodā veiktie meža apsaimniekošanas, kā arī sugu un biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi;

59.3. II nodaļa "Dabas vērtību inventarizācijas dati un plānotie meža apsaimniekošanas pasākumi";

59.4. dabas vērtību karte;

59.5. pielikumi.

60. Reljefa raksturojumā ietver arī informāciju par to, vai meža īpašumā vai zemes vienībā, kurai izgatavo meža apsaimniekošanas plānu, atrodas nogāzes upju un ezeru krastos, senkrastos un gravās, kuru slīpums pārsniedz 25 grādus, un vai šādas nogāzes platība ir lielāka par 0,1 hektāru.

61. Dabas vērtību karti sagatavo mērogā, ne mazākā kā 1:10 000, uz ortofotokartes pamatnes (no pēdējā vai iepriekšējā Latvijas aerofotografēšanas cikla meža apsaimniekošanas plāna izstrādāšanas brīdī) Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92 TM, kas novietota atbilstoši zemes vienības robežu attēlojumam Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas kadastra kartē. Dabas vērtību kartē norāda nekustamā īpašuma nosaukumu, adresi un zemes vienības kadastra apzīmējumu, kartes nosaukumu, mērogu un ortofotoainas uzņemšanas gadu un ortofotokartes numuru, apzīmējumus.

62. Dabas vērtību kartē norāda šādus objektus:

62.1. šo noteikumu 6.22. apakšpunktā minētās vietas;

62.2. dabas vērtības;

62.3. mikroliegumu un to buferzonu robežas;

62.4. citas teritorijas, kurās ar normatīvajiem aktiem noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, tai skaitā bioloģiski nozīmīgi meža struktūras elementi, vides un dabas resursu aizsargjoslas, pašvaldības teritorijas plānojumos noteiktās ainaviski vērtīgās teritorijas un mežaparki;

62.5. nacionālā parka funkcionālo zonu robežas.

63. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka un savā tīmekļvietnē publisko dabas vērtību inventarizācijas datu un plānoto meža apsaimniekošanas pasākumu iesniedzamās datnes struktūru un formātu, kā arī dabas vērtību kartes datnes sagatavošanai izmantojamos klasifikatorus, apzīmējumus un datnes formātu.

64. Pielikumā pievieno eksperta atzinumu, meža inventarizācijas datus, kā arī citu informāciju, ko uzskata par nepieciešamu.

8.3. Meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšana

65. Meža apsaimniekošanas plānu meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē izdrukas veidā divos eksemplāros vai elektroniska dokumenta veidā (ievērojot normatīvajos aktos noteikto elektronisko dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību) un datnes veidā atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē publiskotajai datnes struktūrai, formātam, apzīmējumiem un klasifikatoriem.

66. Dabas aizsardzības pārvalde dabas vērtību inventarizācijas datus dabā pārbauda no 15. aprīļa līdz 15. oktobrim.

67. Dabas aizsardzības pārvalde pieņem lēmumu:

67.1. par meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanu;

67.2. par meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas termiņa pagarināšanu, ņemot vērā šo noteikumu 66. punktā minēto termiņu dabas vērtību inventarizācijas datu pārbaudei dabā. Ja meža apsaimniekošanas plāns Dabas aizsardzības pārvaldē iesniegts laikposmā no 1. oktobra līdz 31. janvārim, meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas termiņu var pagarināt uz laiku, ilgāku par četriem mēnešiem no meža apsaimniekošanas plāna saņemšanas dienas, bet ne ilgāk kā līdz 1. jūnijam;

67.3. par meža apsaimniekošanas plāna neapstiprināšanu.

68. Meža apsaimniekošanas plānu neapstiprina, ja:

68.1. meža apsaimniekošanas plāna izstrāde un saturs neatbilst normatīvajos aktos un šajos noteikumos noteiktajām prasībām, tai skaitā Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē publiskotajai datnes struktūrai, formātiem, apzīmējumiem un klasifikatoriem;

68.2. dabas vērtību inventarizācijas datos konstatēta neatbilstība situācijai dabā;

68.3. meža apsaimniekošanas plānā ietvertajā informācijā konstatēta cita veida informācijas (piemēram, zemes vienības kadastra apzīmējuma, nacionālā parka funkcionālās zonas) neatbilstība.

69. Ja meža apsaimniekošanas plāns tiek apstiprināts, to noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē dokumentu apstiprinājuma noformējumu. Elektroniski iesniegtu dokumentu apstiprina, ievērojot normatīvajos aktos noteikto elektronisko dokumentu apstiprināšanas kārtību.

70. Pēc meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas Dabas aizsardzības pārvalde meža apsaimniekošanas plāna vienu eksemplāru nodod meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Elektroniski apstiprinātu meža apsaimniekošanas plānu Dabas aizsardzības pārvalde nosūta elektroniski, ievērojot normatīvajos aktos noteikto elektronisko dokumentu aprites kārtību. Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina Valsts meža dienestam elektronisku pieeju apstiprinātajiem meža apsaimniekošanas plāniem.

8.4. Meža apsaimniekošanas plāna grozīšana

71. Meža apsaimniekošanas plāna grozīšanu var ierosināt meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kā arī, pamatojoties uz jauniegūto informāciju, kas ierobežo vai aizliedz veikt plānā paredzēto meža apsaimniekošanas pasākumu, – Dabas aizsardzības pārvalde vai Valsts meža dienests.

72. Meža apsaimniekošanas plāna grozījumu ierosinātājs sagatavo un iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē informāciju atbilstoši šo noteikumu prasībām.

73. Ja meža apsaimniekošanas plāna grozījumu ierosinātājs nav meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, Dabas aizsardzības pārvalde 10 darbdienu laikā pēc meža apsaimniekošanas plāna grozījumu ierosinājuma saņemšanas nosūta meža apsaimniekošanas plāna grozījumu ierosinājumu meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs 10 darbdienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas sniedz Dabas aizsardzības pārvaldē viedokli par meža apsaimniekošanas plāna grozījumu ierosinājumu. Dabas aizsardzības pārvalde, apstiprinot meža apsaimniekošanas plāna grozījumus, izvērtē meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja viedokli.

74. Dabas aizsardzības pārvalde ierosinātos meža apsaimniekošanas plāna grozījumus izvērtē un apstiprina šajos noteikumos noteiktajā meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas kārtībā.

75. Pēc meža apsaimniekošanas plāna grozījumu apstiprināšanas Dabas aizsardzības pārvalde meža apsaimniekošanas plāna grozījumu vienu eksemplāru nodod meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Elektroniski apstiprinātus meža apsaimniekošanas plāna grozījumus Dabas aizsardzības pārvalde nosūta elektroniski, ievērojot normatīvajos aktos noteikto elektronisko dokumentu aprites kārtību.

76. Apstiprinātos meža apsaimniekošanas plāna grozījumus pievieno meža apsaimniekošanas plānam, un tie kļūst par meža apsaimniekošanas plāna neatņemamu sastāvdaļu.

77. Meža apsaimniekošanas plānā ietvertos meža apsaimniekošanas pasākumus meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs veic pēc saviem ieskatiem, ievērojot Ķemeru nacionālā parka likumā, šajos noteikumos un meža apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

9. Noslēguma jautājumi

78. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002. gada 18. jūnija noteikumus Nr. 236 "Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 94. nr.; 2006, 11. nr.).

79. Meža apsaimniekošanas plānus, kas Dabas aizsardzības pārvaldē iesniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, apstiprina atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 18. jūnija noteikumu Nr. 236 "Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" prasībām.

80. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai apstiprinātie meža apsaimniekošanas plāni ir spēkā līdz to darbības termiņa beigām.

81. Meža apsaimniekošanas plānus, kuru izstrāde ir uzsākta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, izstrādā atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 18. jūnija noteikumiem Nr. 236 "Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" un iesniedz apstiprināšanai ne vēlāk kā gada laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas vai izstrādā atbilstoši šiem noteikumiem.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

1. pielikums 
Ministru kabineta 
2016. gada 6. septembra
noteikumiem Nr. 601

Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība

1. Speciālā informatīvā zīme nacionālā parka apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu centrā.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

2. pielikums 
Ministru kabineta 
2016. gada 6. septembra
noteikumiem Nr. 601

Medību lieguma teritorijas

1. Medību lieguma "Dunduru pļavas" teritorijas shēma

2. Medību lieguma "Kalnciema dumbrājs" teritorijas shēma

3. Medību lieguma "Kaņiera ezers" teritorijas shēma

4. Medību lieguma teritorijas robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS 92), kas noteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS 92 TM), par kartogrāfisko pamatu izmantojot ortofotokarti mērogā 1: 10000 un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū.

5. Medību lieguma robežu ģeotelpiskie dati pieejami Dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

3. pielikums 
Ministru kabineta 
2016. gada 6. septembra
noteikumiem Nr. 601

Odiņu–Pavasaru poldera teritorijas daļa

1. Odiņu–Pavasaru poldera teritorijas daļas robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS 92), kas noteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS 92 TM), par kartogrāfisko pamatu izmantojot ortofotokarti mērogā 1:10000 un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū.

2. Odiņu–Pavasaru poldera teritorijas daļas robežas ģeotelpiskie dati pieejami Dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

4. pielikums 
Ministru kabineta 
2016. gada 6. septembra
noteikumiem Nr. 601

Informācija par dabā iezīmētiem ekoloģiskajiem un izcērtamajiem kokiem

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

5. pielikums 
Ministru kabineta 
2016. gada 6. septembra
noteikumiem Nr. 601

Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki 
(pēc apkārtmēra vai augstuma)

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

6. pielikums 
Ministru kabineta 
2016. gada 6. septembra
noteikumiem Nr. 601

Meža apsaimniekošanas plāna titullapa

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards