Ekonomiskā doma trijstūrī: Baltimora — Brisele — Rīga

Vakar, 13.martā, Ekonomikas ministrijā notika preses konference, ko rīkoja ministrs Guntars Krasts, lai informētu par savu piedalīšanos 4. Rietumu–Austrumu ekonomikas, rūpniecības un tirdzniecības ministru konferencē “Partneri pārvērtībā” (Partners in transformation), kas no 3. līdz 5.martam risinājās Baltimorā (ASV).

Preses konferencē piedalījās arī Latvijas Republikas delegācijas locekļi: Iveta Sers, Ārlietu ministrijas Daudzpusējo attiecību departamenta direktore, un Andris Jurdžs, firmas “Hanza” ģenerāldirektors.

Rietumu — Austrumu konferences temats bija “Partneri pārvērtībā”, kas uzsvēra sadarbības attiecības starp G–7 valstīm, Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm un NVS valstīm. Latvijas delegācija šādā forumā piedalījās pirmo reizi. Laikā starp trešo un ceturto konferenci par pilntiesīgām Minsteres procesa dalībvalstīm tika uzņemtas visas trīs Baltijas valstis.

Šajā konferencē piedalījās delegācijas no Baltkrievijas, Bulgārijas, Kanādas, Čehijas, Francijas, Vācijas, Ungārijas, Itālijas, Japānas, Kazahstānas, Polijas, Rumānijas, Krievijas Federācijas, Slovakijas, Ukrainas, Lielbritānijas un trim Baltijas valstīm. Foruma darbā iesaistījās pārstāvji no Eiropas Savienības komisijas un Ekonomiskās kooperācijas un attīstības organizācijas. Sanāksmē izskanējušajās runās galvenais uzsvars tika likts uz privātā sektora nozīmi ekonomiskajās reformās, daudzi runātāji analizēja vietējo un ārvalstu investīciju politiku un uzņēmumu pārstrukturēšanas lomu ekonomiskās attīstības procesa dažādos līmeņos.

Konferences ietvaros noticis arī Rietumu–Austrumu biznesa forums, kurā piedalījušies aptuveni 100 biznesmeņi un biznesa pārstāvji no 21 valsts, tajā skaitā no Baltijas valstīm. Foruma gaitā risinājusies domu apmaiņa par pieredzi tirdzniecībā un investīciju piesaistē, kā arī izstrādātas rekomendācijas tirdzniecības un investīciju aktivizēšanai.

Ministru un valdības pārstāvju tikšanās gaitā apspriesti šādi jautājumi: investīciju konsultantu padomju izveidošana tajās valstīs, kurās risinās ekonomiskās reformas; uzņēmumu pārstrukturēšana; datu bāzes izveidošana par labāko biznesa praksi; Bosnijas rekonstrukcija; Minsteres procesa tālākā attīstība. Šī pasākuma dalībnieki atzinuši, ka viena no Rietumu — Austrumu konferences priekšrocībām ir iespēja piedalīties atklātā dialogā ar privātā sektora biznesa vadītājiem un pārstāvjiem no visām šīs konferences dalībvalstīm.

Guntars Krasts:— Tā bija ļoti nopietna domu apmaiņa par to, kā uzlabot tirgus attiecības starp Austrumiem un Rietumiem un kā uzlabot investīciju ieplūšanu Austrumeiropas valstīs. Šo konferenci vadīja ASV tirdzniecības sekretārs Ronalds H.Brauns (Ronald H.Brown). Konferences ietvaros notikušo divu pasākumu — ministru tikšanās un biznesa forums — sasaiste bija ļoti pārdomāta: uzņēmēji izvirzīja problēmas, ar kurām Rietumu biznesmeņiem nākas sastapties Austrumeiropā, kārtojot tirdzniecības un investīciju jautājumus, savukārt šo valstu ministru viedoklis šajos jautājumos ļāva konferences dalībniekiem izstrādāt pamatotus, reālai situācijai atbilstošus dokumentus.

Mums bija iespēja tikties ar konferencē pārstāvēto valstu delegācijām, piemēram, Kazahstānas, Krievijas, Ukrainas, Vācijas, Francijas un Japānas delegācijām. Mēs izmantojām iespēju, ka atrodamies Amerikas Savienotajās Valstīs, un tikāmies ar ASV Tirdzniecības departamenta pārstāvjiem, viesojāmies Valūtas fondā, bija arī citas ne tik nozīmīgas tikšanās.

Vēl gribu piebilst, ka iepriekšējā konferencē tika nolemts līdz 2000.gadam bijušajās Austrumu bloka valstīs investīciju veidā ieguldīt apmēram 200 miljardus dolāru. Patlaban ieguldīti nepilni 28 miljardi dolāru. Tas ir nepietiekami, lai atdzīvinātu ekonomiku šajās valstīs. Kā galvenie šķēršļi investīciju ieplūšanai Austrumeiropas valstīs tika minēta nesakārtotā likumdošana, infrastruktūras atpalicība un birokrātisms. Čpaši smags šis jautājums ir Latvijā. Uzņēmējdarbības veicinošo apstākļu ziņā Latvija tiek vērtēta ļoti zemu — pēdējā trijniekā, kopā ar Albāniju.

Iveta Sers: — Mēs izmantojām iespējas, ko paver šādas konferences, lai tiktos ar citu valstu pārstāvjiem. Svarīgi ir tas, kas šie cilvēki savās valstīs ieņem līdzīgus amatus un viņu savstarpējās sarunas līdz ar to nav vispārējas, bet gan ļoti konkrētas. Interesanta bija tikšanās ar Krievijas ekonomikas ministru, ar Kazahstānas un Japānas pārstāvjiem.

Andris Jurdžs: — Šādu braucienu galvenais ieguvums ir kontakti ar dažādu valstu attiecīgā līmeņa pārstāvjiem. Galvenais, ka konferencē tika akcentēti tie galvenie priekšnosacījumi, kas nepieciešami, lai Rietumu investīcijas lielākā apmērā ieplūstu Austrumu tirgū. Protams, mani interesēja attieksme pret Latviju, un patīkami bija tas, ka lielākā daļa uzņēmēju bija dzirdējuši par mūsu valsti. Darba grupās tika apspriests jautājums par investīciju “klimata” uzlabošanu Austrumeiropas valstīs. Pats svarīgākais, uz ko mums norādīja, ir garantēt stabilu likumdošanu, kā arī izmantot tranzīta iespējas, ko Latvijai nodrošina tās ģeogrāfiskais stāvoklis. Runājot par uzņēmumu finansiālās darbības kontroli, Rietumvalstu pārstāvji ierosināja Austrumeiropas valstīs vairāk diferencēt finansiālo pārkāpumu sodus. Vairāk jāņem vērā tas, vai pārkāpums radies kļūdas, nejaušības vai netīši veiktas darbības rezultātā, un šādos gadījumos soda mēram jābūt mazākam nekā tīši izdarīta pārkāpuma gadījumos.

Pēc tam žurnālisti uzdeva jautājumus Latvijas delegācijas locekļiem.

Jautājums: — Kādas bija jūsu konkrētās sarunas un kāpēc jūs tām izvēlējāties Kazahstānu un Japānu?

Iveta Sers: — Kazahstāna ir interesanta ar to, ka šī valsts meklē izeju uz ārējiem tirgiem, jo tās ģeogrāfiskais stāvoklis apgrūtina šo problēmu risināšanu. Un — kā viņi paši saka — atrisinājuma formula ir sarežģīta un dārga, jo priekšā ir nestabilā Krievija. Taču nākamai valstij, kas veiktu tālākās tranzīta funkcijas, jābūt stabilai un finansiāli izdevīgai. Tāda varētu būt arī Latvija. Pie šī jautājuma mums daudz jāstrādā.

Attiecībā uz Japānu jāsaka, ka mēs nevaram lepoties ar japāņu investīcijām Latvijā. To vienkārši nav. Lai šo jautājumu risinātu, vēlējāmies sarunu ar Japānas delegāciju. Otrs jautājums, kas interesē Ārlietu ministriju, ir tirdzniecības līguma noslēgšana ar Japānu. Kaut Latvijā nav japāņu investīciju, tas nenozīmē, ka Japānā nav Latvijas preču. Piemēram, firmas “Grindeks” medikamenti. Firma pārdevusi japāņiem arī savu licenci attiecīgo medikamentu ražošanai Japānā. Šai un arī citām sabiedrībām būtu ļoti izdevīgi, ja tāds līgums pastāvētu. Pirmo reizi mēs saņēmām skaidru atbildi, ka Japāna ar Latviju sadarbosies šī jautājuma risināšanā tikai ar Pasaules tirdzniecības organizācijas starpniecību. Tas nozīmē, ja Latvija iestāsies šajā organizācijā, tā saņems Japānas vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā.

Jautājums: — Kādi priekšlikumi tika fiksēti konferences noslēguma dokumentā?

Iveta Sers: — Šajā dokumentā tika ierakstīts, kas būtu veicams Austrumeiropas valstīm, lai aktivizētu ekonomikas attīstības procesu. Par to jau runājām. Taču gribu minēt, kas būtu veicams arī Rietumvalstīm. Tā, piemēram, ne visām Latvijas precēm ir labi tarifi tirdzniecībā ar Rietumiem. Tieši šo tarifu dēļ mūsu preces nav konkurētspējīgas, jo tām ir augsta pašizmaksa. Konferences noslēguma dokumentā ir fiksēts, ka G–7 valstīm jāatver savs tirgus Austrumeiropas valstu precēm. Ir arī tehniska rakstura barjeras, kas radītas, lai traucētu Austrumvalstu preču ienākšanu Rietumu tirgū. Šajā forumā mēs tieši runājām par to, ka nedrīkst diskriminēt preces tikai tāpēc, ka tās ražotas Austrumeiropas valstīs.

Jautājums: —Krasta kungs, atceļā no Baltimoras uz Rīgu jūs Briselē tikāties ar saviem kolēģiem no Eiropas Savienības. Kas tika pārrunāts ar viņiem?

Guntars Krasts: — Tā bija kārtējā tikšanās Eiropā, kurā piedalījās Austrumeiropas un Eiropas Savienības valstu ekonomikas ministri. Apspriedē tika izdarīts secinājums, ka visās Eiropas Savienības valstīs, arī asociētajās valstīs, ekonomikas lejupslīde ir apstājusies un nepieciešams sākt izstrādāt ekonomikas perspektīvās attīstības programmas.

Delegācijas locekļi atbildēja arī uz daudziem citiem jautājumiem.

Vairis Ozols,
"LV" iekšpolitikas redaktors