Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.5-1-217

Rīgā 2016.gada 6.septembrī

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Būdiņu senkapu, kas atrodas Ventspils novadā, Ugāles pagastā, Cirkalē, "Dzērves" (zemes vienības kadastra apzīmējums 9870 010 0048) (turpmāk – Objekts), iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2016. gada 5. jūlija sanāksmes protokola Nr.04-6.6/11;

1.2. informācija par Objekta nosaukumu;

1.3. informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.4. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objekta apraksts;

1.6. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.7. ziņas par Objekta īpašnieku;

1.8. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 9. novembra noteikumu Nr.916 "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas nolikums" (turpmāk – Noteikumi Nr. 916) 3.2. un 3.3. punktu Inspekcijā izvērtēta Objekta kultūrvēsturiskā vērtība un 2016. gada 11. janvārī pieņemts lēmums Nr. 04-10/111 Par jaunatklāta objekta statusa noteikšanu arheoloģisko atradumu vietai Ventspils novadā, Ugāles pagastā, Cirkalē, pie Būdiņu mājām, kas ierakstītā vēstulē nosūtīts objekta īpašniekam.

Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašnieks 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Inspekciju par savu attieksmi. Likumā noteiktajā termiņā Objekta īpašnieka viedoklis nav sniegts. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 6.1. punktu Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: senvietas (līdz 13. gadsimtam ieskaitot).

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 6.1. punktā noteiktajam kritērijam. Objekta arheoloģiskais materiāls ir nozīmīgs vēstures avots par Rietumlatvijas iedzīvotāju materiālo un garīgo kultūru, kā arī etnisko procesu norisi šajā teritorijā vēlajā dzelzs laikmetā. Objektam ir, zinātniska kultūrvēsturiska un izglītojoša nozīme.

Objekta saglabājamās vērtības: reljefs, ugunskapu ievietojums, to struktūra, kas ietver saglabājušās liecības par senajiem apbedījumiem – kalcinētus kaulus, ogles, kā arī kapu inventārs, tai skaitā arheoloģiskās senlietas.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2004.gada 9. novembra noteikumu Nr.916 "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas nolikums" 3.2. un 3.3. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 6.1. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

7. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Lielā iela 4, Liepāja, LV–3401).

Kultūras ministre D.Melbārde