Ministru kabineta noteikumi Nr. 625

Rīgā 2016. gada 20. septembrī (prot. Nr. 46 6. §)

Noteikumi par valsts pārvaldes uzdevuma – privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem un dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, – deleģēšanu

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"
5. panta otro daļu un 67. panta sesto daļu

1. Noteikumi nosaka personu, kuras kontā ieskaita maksājumus par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem un dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī kārtību, kādā tiek segti ar minētā uzdevuma izpildi saistītie izdevumi.

2. Valsts akciju sabiedrībai "Privatizācijas aģentūra" (vienotais reģistrācijas numurs 40003192154, juridiskā adrese – K. Valdemāra 31, Rīga, LV-1887) (turpmāk – Privatizācijas aģentūra) tiek deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – atvērt privatizācijas objektam privatizācijas sertifikātu uzkrāšanas kontus, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem un dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (turpmāk – valsts pārvaldes uzdevums).

3. Veicot valsts pārvaldes uzdevumu, Privatizācijas aģentūra atrodas Ekonomikas ministrijas funkcionālā pārraudzībā.

4. Valsts Ekonomikas ministrijas personā un Privatizācijas aģentūra noslēdz līgumu (pielikums) par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu (turpmāk – valsts pārvaldes uzdevuma līgums).

5. Ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu saistītie Privatizācijas aģentūras izdevumi reizi ceturksnī tiek segti no Privatizācijas aģentūras rezerves fonda, kas izveidots saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (turpmāk – rezerves fonds).

6. Ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu saistītos izdevumus Privatizācijas aģentūra saskaņo ar Ekonomikas ministriju, ievērojot valsts pārvaldes uzdevuma līgumā noteikto kārtību. Ekonomikas ministrija ar lēmumu apstiprina Privatizācijas aģentūrai no rezerves fonda izmaksājamo līdzekļu apmēru par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu.

7. Ja Privatizācijas aģentūra atkāpjas no valsts pārvaldes uzdevuma veikšanas, Ekonomikas ministrija sagatavo Ministru kabineta noteikumu projektu par valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanu valsts pārvaldes institūcijai vai citai privātpersonai un noteiktā kārtībā iesniedz minēto projektu Ministru kabinetā.

8. Ekonomikas ministrija valsts vārdā noslēdz līgumu ar akciju sabiedrību "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – sabiedrība "Altum") un Privatizācijas aģentūru par kārtību, kādā sabiedrība "Altum" nodod un Privatizācijas aģentūra pārņem ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu saistīto informāciju un dokumentus un kā tiek atlīdzināti sabiedrības "Altum" un Privatizācijas aģentūras izdevumi, kas saistīti ar informācijas un dokumentu nodošanu un pārņemšanu.

9. Sabiedrība "Altum" līdz 2016. gada 30. septembrim turpina veikt valsts pārvaldes uzdevumu saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumiem Nr. 301 "Kārtība, kādā deleģē valsts pārvaldes uzdevumu – apkalpot privatizācijas sertifikātu kontus, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem un dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai".

10. Privatizācijas aģentūra valsts pārvaldes uzdevumu uzsāk veikt 2016. gada 1. oktobrī.

11. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumus Nr. 301 "Kārtība, kādā deleģē valsts pārvaldes uzdevumu – apkalpot privatizācijas sertifikātu kontus, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem un dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 118. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 20. septembra
noteikumiem Nr. 625

Līgums par valsts pārvaldes uzdevuma – privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem un dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, – veikšanu

Rīgā, 2016. gada ___._______

Latvijas Republika Ekonomikas ministrijas (vienotais reģistrācijas Nr. 90000086008; adrese Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519) personā, kuras vārdā saskaņā ar ___________________________________________________ rīkojas ______________________ (turpmāk – Ministrija), no vienas puses, un valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" (vienotais reģistrācijas Nr. 40003192154; juridiskā adrese K. Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887), kuras vārdā saskaņā ar valdes __________________ lēmumu (protokols Nr. ___) rīkojas tās ________________________ (turpmāk – Pakalpojuma sniedzējs), no otras puses, turpmāk kopā saukti "Puses" vai atsevišķi "Puse", pamatojoties uz Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra noteikumu Nr. 625 "Noteikumi par valsts pārvaldes uzdevuma – privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem un dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, – deleģēšanu" 2. punktu, saskaņā ar kuru Pakalpojuma sniedzējam deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – atvērt privatizācijas objektiem privatizācijas sertifikātu uzkrāšanas kontus, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem un dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, noslēdz šādu līgumu par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu (turpmāk – Līgums).

1. Līguma priekšmets

Līgums paredz kārtību, kādā Pakalpojuma sniedzējs par Līgumā paredzēto samaksu veic tam deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, vienojoties par konkrētu valsts pārvaldes uzdevuma veikšanas kārtību, noteikumiem un termiņiem.

2. Pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumi

2.1. Pakalpojuma sniedzējam, veicot valsts pārvaldes uzdevumu, ir šādas tiesības:

2.1.1. Līgumā noteiktajā kārtībā un apmērā saņemt samaksu par valsts pārvaldes uzdevuma pienācīgu veikšanu;

2.1.2. saņemt no valsts pārvaldes institūcijām informāciju, kas nepieciešama valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai;

2.1.3. iesniegt saskaņošanai Ministrijā precizētu Līguma 2.2.2. apakšpunktā minēto izdevumu tāmi, ja gada ietvaros stājas spēkā normatīvie akti, kas maina valsts pārvaldes uzdevuma apjomu, vai ja valsts pārvaldes uzdevuma izmaksas kļūst dārgākas vai lētākas. Ja rodas sadārdzinājums, Pakalpojuma sniedzējs paskaidro tā veidošanos.

2.2. Pakalpojuma sniedzējam, veicot valsts pārvaldes uzdevumu, ir šādi pienākumi:

2.2.1. veikt valsts pārvaldes uzdevumu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

2.2.2. katru gadu līdz 1. decembrim iesniegt Ministrijā prognozējamo nākamā gada izdevumu tāmi un tās pamatojumu. Minētais pienākums neattiecas uz 2016. gada izdevumu tāmi;

2.2.3. līdz 2016. gada __. _______ iesniegt Ministrijā 2016. gada prognozējamo izdevumu tāmi un izdevumu pamatojumu;

2.2.4. 15 darbdienu laikā pēc kārtējā ceturkšņa beigām iesniegt Ministrijā pārskatu par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu un finanšu līdzekļu izlietojumu iepriekšējā ceturksnī;

2.2.5. nekavējoties informēt Ministriju par jebkādām procedūras vai organizācijas izmaiņām, kas var ietekmēt Līguma īstenošanu, kā arī par visiem notikumiem, kas var kaitēt veiksmīgai valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai;

2.2.6. sniegt Ministrijai papildu informāciju par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanas gaitu vai par valsts piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu 10 darbdienu laikā pēc tās pieprasījuma, ja pieprasījumā nav norādīts cits termiņš;

2.2.7. 10 darbdienu laikā pēc valsts pārvaldes uzdevuma deleģējuma izbeigšanās iesniegt Ministrijā pārskatu par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu un finanšu līdzekļu izlietojumu pēdējā kalendāra gadā;

2.2.8. nodrošinot valsts pārvaldes uzdevuma veikšanas nepārtrauktību, nodot visu ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu saistīto informāciju un dokumentus personai vai institūcijai, kurai Ministru kabinets deleģē vai nosaka valsts pārvaldes uzdevuma turpmāku veikšanu.

3. Ministrijas tiesības un pienākumi

3.1. Ministrijai, funkcionāli pārraugot valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu, ir šādas tiesības:

3.1.1. pieprasīt no Pakalpojuma sniedzēja informāciju par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu un par tai piešķirtā finansējuma izlietojumu;

3.1.2. pieprasīt papildu informāciju par Līguma 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4. un 2.2.7. apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

3.2. Ministrijai, funkcionāli pārraugot valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu, ir šādi pienākumi:

3.2.1. 15 darbdienu laikā pēc izdevumu tāmes saņemšanas vai astoņu darbdienu laikā pēc papildu informācijas saņemšanas izskatīt un apstiprināt Līguma 2.2.2. vai 2.2.3. apakšpunktā minēto izdevumu tāmi, nosūtot rakstisku apstiprinājumu Pakalpojuma sniedzējam;

3.2.2. 10 darbdienu laikā pēc Līguma 2.2.4. apakšpunktā minētā dokumenta saņemšanas vai piecu darbdienu laikā pēc papildu informācijas saņemšanas ar lēmumu apstiprināt Pakalpojuma sniedzējam ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu saistīto izdevumu segšanu no rezerves fonda, kas izveidots saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (turpmāk – rezerves fonds);

3.2.3. sniegt Pakalpojuma sniedzējam informāciju par Ministrijā saņemtajām sūdzībām, kā arī citu informāciju saistībā ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu;

3.2.4. sniegt Pakalpojuma sniedzējam informāciju par Ministrijā saņemtajiem privātpersonu pieteikumiem par zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu (turpmāk – Atlīdzināšanas likums).

4. Norēķinu kārtība par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu

4.1. Ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu saistītie Pakalpojuma sniedzēja izdevumi tiek saskaņoti ar Ministriju.

4.2. Pakalpojuma sniedzēja izdevumi tiek segti no rezerves fonda līdzekļiem.

4.3. Izdevumu apmaksai Pakalpojuma sniedzējs iesniedz Ministrijā Līguma 2.2.2., 2.2.3. un 2.2.4. apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī pēc Ministrijas pieprasījuma – papildinformāciju.

4.4. Ministrija atbilstoši Līguma 3.2.2. apakšpunktā noteiktajai kārtībai pieņem lēmumu par Pakalpojuma sniedzēja izdevumu segšanu saistībā ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu. Lēmums tiek nosūtīts apmaksas veikšanai no rezerves fonda.

4.5. Ministrija Līguma 3.2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā norāda ieturējuma apmēru par izdevumiem, kurus Pakalpojuma sniedzējs radījis valstij saistībā ar zaudējumu atlīdzināšanu trešajai personai, pamatojoties uz Līguma 5.3. apakšpunktā minētajiem lēmumiem.

5. Zaudējumu pieteikuma izskatīšana un zaudējumu segšana

5.1. Ja Pakalpojuma sniedzējs atbilstoši Atlīdzināšanas likumam ir saņēmis privātpersonas zaudējumu atlīdzības pieteikumu, kas saistīts ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu, Pakalpojuma sniedzējs nekavējoties pārsūta minēto pieteikumu Ministrijai, kā arī sniedz skaidrojumu par zaudējumu rašanās iemesliem, norādot, vai atlīdzības pieteikums ir pamatots.

5.2. Ja Ministrija atbilstoši Atlīdzināšanas likumam ir saņēmusi privātpersonas zaudējumu atlīdzības pieteikumu, kas saistīts ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu, Ministrija nekavējoties pārsūta Pakalpojuma sniedzējam minēto pieteikumu skaidrojumu sniegšanai. Pakalpojuma sniedzējs piecu darbdienu laikā sniedz skaidrojumu par zaudējumu rašanās iemesliem, norādot, vai atlīdzības pieteikums ir pamatots.

5.3. Valsts pārvaldes uzdevuma izpildes gaitā trešajai personai radītie un Atlīdzināšanas likumā noteiktie zaudējumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, pamatojoties uz spēkā stājušos Ministrijas lēmumu vai tiesas nolēmumu.

5.4. Līguma 5.3. apakšpunktā minētie valsts budžeta izdevumi tiek kompensēti kā ieturējums no finanšu līdzekļiem, ko paredzēts maksāt Pakalpojuma sniedzējam no rezerves fonda atbilstoši Līgumā noteiktajai kārtībai. Šā punkta nosacījumi nav piemērojami, ja trešajai personai zaudējumi radušies Ministrijas vai citas valsts pārvaldes institūcijas darbības vai bezdarbības dēļ.

5.5. Ja Pakalpojuma sniedzējam ir beidzies valsts pārvaldes uzdevuma deleģējums, bet Līguma 5.4. apakšpunktā noteiktajā kārtībā nav segti visi valsts budžeta izdevumi, Pakalpojuma sniedzējs neatlīdzinātos izdevumus sedz no saviem līdzekļiem.

6. Nepārvarama vara

6.1. Puse tiek atbrīvota no atbildības par daļēju vai pilnīgu Līgumā paredzēto saistību neizpildi, ja saistības nav izpildītas nepārvaramu ārkārtēja rakstura apstākļu dēļ, kuru darbība sākusies pēc Līguma parakstīšanas un kurus Puse nevarēja iepriekš paredzēt un novērst (piemēram, ugunsnelaime, karadarbība, epidēmija, dabas stihija, kā arī citi apstākļi, kas neiekļaujas Puses iespējamās kontroles un ietekmes robežās).

6.2. Tai Pusei, kura atsaucas uz nepārvaramu ārkārtēja rakstura apstākļu darbību, triju dienu laikā par tiem jāpaziņo otrai Pusei, norādot iespējamo saistību izpildes termiņu.

7. Informācijas pieejamība

7.1. Informācijas pieejamība attiecībā uz Līguma nosacījumu izpildi tiek nodrošināta, ievērojot Informācijas atklātības likumā noteikto kārtību.

7.2. Informācijas pieejamība attiecībā uz personu kontu apkalpošanu tiek nodrošināta, ievērojot likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 4. panta ceturtajā daļā noteikto kārtību.

8. Līguma izpildes termiņš un kārtība

8.1. Valsts pārvaldes uzdevums tiek veikts līdz valsts pārvaldes uzdevuma izbeigšanai Līgumā noteiktajā kārtībā vai līdz privatizācijas pabeigšanai.

8.2. Ja normatīvajos aktos tiek izdarīti grozījumi, kas ietekmē valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu vai finansēšanas kārtību un Līgumā noteikto saistību izpildi, Puses pēc iespējas ātrāk izdara grozījumus Līgumā.

8.3. Ja kāds no Līguma noteikumiem zaudē spēku normatīvo aktu izmaiņu dēļ, Līgums nezaudē spēku tā pārējos noteikumos. Šādā gadījumā Pusēm ir pienākums piemērot Līgumu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

8.4. Valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu var izbeigt, ja Puse sešus mēnešus iepriekš par to rakstiski informē otru Pusi.

8.5. Ja Pakalpojuma sniedzējs iesniedz Līguma 8.4. apakšpunktā minēto paziņojumu, Ministrija sagatavo un noteiktā kārtībā virza izskatīšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredz noteikt valsts pārvaldes institūciju vai citu privātpersonu par atbildīgo valsts pārvaldes uzdevuma veikšanā.

9. Noslēguma jautājumi

9.1. Puses apliecina, ka tām ir attiecīgās pilnvaras, lai slēgtu Līgumu un uzņemtos tajā noteiktās tiesības un pienākumus, kā arī iespējas izpildīt Līgumā noteiktos pienākumus.

9.2. Jautājumi, kas nav noteikti Līgumā, tiek risināti saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas tiesību aktiem.

9.3. Līguma izpildes laikā radušos strīdus Puses risina pārrunu ceļā, bet, ja vienošanās nav panākta 30 darbdienu laikā, – normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

9.4. Visi Līguma grozījumi vai papildinājumi ir spēkā tikai tad, ja tie noformēti rakstiski un ir Pušu parakstīti. Šādi Līguma grozījumi un papildinājumi ar to parakstīšanas brīdi kļūst par Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

9.5. Līguma 3.2.1. apakšpunktā minētajā kārtībā Ministrijas rakstiski apstiprinātās izdevumu tāmes uzskatāmas par neatņemamu Līguma sastāvdaļu.

9.6. Ja kādai no Pusēm tiek mainīts juridiskais statuss, atrašanās vieta vai citi rekvizīti, tā nekavējoties par to paziņo otrai Pusei.

9.7. Līgums ir saistošs Pušu tiesību un saistību pārņēmējiem.

9.8. Līgums ir parakstīts latviešu valodā divos eksemplāros, katrs no tiem uz ____ lapām, no kuriem viens glabājas pie Pakalpojuma sniedzēja, bet otrs – Ministrijā.

10. Kontaktpersonas

Pušu rekvizīti un paraksti

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens