— Par janvāri visi strādājošie pensionāri saņems gan pilnu algu, gan pilnu pensiju. Tomēr ir neskaidrība par summu, kas pārsniegs likumā noteikto pensijas apmēru strādājošajiem pensionāriem — 60 latus: vai tā vēlāk tiks ieturēta vai ne?

— Likuma "Par valsts pensijām" jaunie grozījumi nosaka to, ka personām, kas kļuvušas par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem, pensija tiek ierobežota, sākot ar nākamo mēnesi. Tātad tiem pensionāriem, kas sākuši strādāt pēc 2000.gada 1.janvāra, pensijas ierobežošana sākas februārī. Tie cilvēki, kas ir bijuši pensionāri un vienlaikus strādājuši jau pirms 2000.gada 1.janvāra, tiek uzskatīti par tādiem, kas kļuvuši par darba ņēmējiem 1.janvārī — likuma grozījumu spēkā stāšanās dienā. Līdz ar to arī viņiem pensijas izmaksas ierobežojumi sākas ar februāri. Tas nozīmē, ka pilnas pensijas un pilnas darba algas saņemšana šī gada janvāra mēnesī ir likumīga un nekas nebūs jāatmaksā.

Tāpat — ar nākamo mēnesi — notiek pensijas pilnā apmēra atjaunošana. Piemēram, ja pensionārs ir nolēmis aiziet no darba martā, pilna pensijas izmaksa viņam tiek atjaunota aprīlī. Tos pensionārus, kas līdz šim strādāja, bet janvārī izlēma aiziet no darba, nekādi pensiju ierobežojumi neskar, viņiem nav jāziņo Sociālās apdrošināšanas aģentūrai par darba pārtraukšanu — viņi tāpat turpinās saņemt pilno pensiju.

— Tuvojas janvāra beigas, un cilvēki uztraucas — kurš īsti ir tas datums, līdz kuram tiem pensionāriem, kas turpinās strādāt, jāinformē Sociālās apdrošināšanas aģentūra?

— Konkrēts datums pašlaik nav noteikts, bet par darba turpināšanu ir jāpaziņo pēc iespējas ātrāk. Ja pensionārs to izdarīs pašās janvāra beigās, sociālās apdrošināšanas darbinieki var nepaspēt veikt visas procedūras pensiju izmaksas ierobežošanai. Tas nozīmē, ka arī februārī pensionārs saņems pilno pensiju, bet tā pensijas daļa, kas būs lielāka par 60 latu robežu, tiks uzskatīta par pārmaksu un būs jāatmaksā, katru nākamo mēnesi ieturot no pensijas līdz 10 procentiem, līdz pārmaksas summa būs segta.

— Kā tiks ieturēta pensiju pārmaksa tādā gadījumā, ja pensionārs tomēr nepaziņos par darba turpināšanu un, piemēram, vēl vairākus mēnešus saņems gan pilnu pensiju, gan algu?

— Likumā "Par valsts pensijām" ir noteikts, ka pensiju pārmaksas gadījumā, kas radies pensionāra vainas dēļ, ir tiesības ieturēt līdz 10 procentiem no pensijas apmēra katru mēnesi, līdz pārmaksas summa ir segta. Likumā ir noteikts arī, ka cilvēks pats ir atbildīgs par to apstākļu paziņošanu, kas maina viņa pensijas apmēru. Darba turpināšana ir viens no apstākļiem, kas maina pensijas apmēru, tāpēc paša pensionāra pienākums ir gādāt par savlaicīgu paziņošanu.

— Par tiem pensionāriem, kas ir darba ņēmēji, var paziņot arī darba devējs?

— Jā, darba devējs var ziņot, taču atbildīgs tik un tā ir pensionārs pats. Var gadīties, ka vienā darbavietā ir daudz strādājošo pensionāru, ziņas par katru no tiem ir jāaizsūta uz Sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālēm pēc pensionāra dzīvesvietas. Ja paziņojums aizkavējas, noklīst, informācija netiek nogādāta laikā, vienalga, pensionārs būs tas, no kura tiks ieturēta radusies pārmaksa.

— Būtiski ir arī tas, ka darba devējs var apliecināt tikai to, ka pensionārs ir darba ņēmējs noteiktā brīdī, bet neko vairāk.

— Tā tas ir, darba devējs nevar paredzēt pensionāra izvēli — cik ilgi viņš vēlēsies strādāt un kurā brīdī izlems aiziet.

— Vai pensiju izmaksas tiks ieturētas arī tiem pensionāriem, kas nav pastāvīgi darba ņēmēji, bet saņem autoratlīdzību? Piemēram, iesniedz publicēšanai avīzē rakstus, saņemot par to neregulāru honorāru?

— Šis jautājums jāskata kontekstā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kurā ir noteikts, ka cilvēki, kuri saņem autoratlīdzību, ir pieskaitāmi pie pašnodarbinātajām personām. Viņiem ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātajiem, un tādā gadījumā, ja šo cilvēku gada ienākumi nepārsniedz 540 latus gadā, viņi neskaitās sociāli apdrošinātas personas un pensiju ierobežojumi viņiem netiek piemēroti. Ja ienākumi ir lielāki par 540 latiem gadā, pensiju izmaksas tiek ierobežotas tāpat kā strādājošajiem pensionāriem. Bet gribu vēlreiz uzsvērt, ka šis konkrētais gadījums ir jāskata ciešā saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestu, kur pašnodarbinātie regulāri iesniedz deklarācijas par saviem ieņēmumiem. Sociālās apdrošināšanas aģentūru interesē tikai tas, vai šis cilvēks ir vai nav sociāli apdrošināta persona ar visām no tā izrietošajām sekām.

— Bet var gadīties, ka pensionāram nav ne jausmas par to, vai viņa rakstu kāds publicēs vai ne, cik liela atlīdzība viņam par to pienāksies, un viņš nemaz nedomā reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbināta persona.

— Ja cilvēks būs reģistrējies, Sociālās apdrošināšanas aģentūrā agri vai vēlu nonāks informācija par viņa ienākumiem. Ja pensionārs nebūs reģistrējies kā pašnodarbināta persona, protams, nav nekādu tiesību ierobežot viņa pensiju izmaksu.

— Kam ir jākontrolē šie gadījumi?

— Pašnodarbināto personu reģistrācija, uzskaite un kontrole ir Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē. Sociālās apdrošināšanas aģentūrai šī institūcija sniedz ziņas par datumu, kad pensionārs ir kļuvis par pašnodarbināto personu, un summu, no kuras tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja ienākumi ir mazāki par 540 latiem, sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāveic un pensijas ierobežojumu nav.

— Pensiju likuma grozījumi paredz saglabāt pilnu pensiju gadījumos, ja pensionārs ir noslēdzis darba līgumu viena kalendārā mēneša ietvaros.

— Protams, jo, atkārtoju vēlreiz, pensiju likumā ir noteikts, ka pensiju izmaksas ierobežošana sākas tikai ar nākamo mēnesi no brīža, kad pensionārs ir kļuvis par darba ņēmēju. Ja pensionārs atbrīvojas no darba, ar nākamo mēnesi viņam tiek atjaunota pilna pensijas izmaksa. Tātad — ja pensionārs kļūst par darba ņēmēju un arī atbrīvojas no darba vienā un tajā pašā mēnesī, nekādas izmaiņas viņa pensiju neskar.

— Taču tādā gadījumā pastāv iespēja slēgt 12 darba līgumus gadā, strādāt, saņemt algu un pilnu pensiju.

— Tāda iespēja teorētiski pastāv, jautājums ir par to, vai darba devējs būs ar mieru tā rīkoties. Tas varbūt ir iespējams gadījumos, ja cilvēks veic patiešām kādu nelielu darbiņu un slēdz līgumu uz nepilnu mēnesi.

— Vai likums ierobežo summu, ko pensionārs var saņemt, slēdzot darba līgumu viena kalendārā mēneša ietvaros?

— Nē, likums to neierobežo, un Sociālās apdrošināšanas aģentūra to nekontrolē. Mūs interesē pensionāra statuss — vai viņš ir vai nav darba ņēmējs, pašnodarbinātā persona, vai viņš ir vai nav sociāli apdrošināta persona. Likums nosaka to, kuri cilvēki nav sociāli apdrošinātas personas — jau minētie pašnodarbinātie, kuru ienākumi nepārsniedz 540 latus gadā, zemnieku saimniecības īpašnieki, namsaimnieki, kas sasnieguši pensijas vecumu, neraugoties uz viņu faktiskajiem ienākumiem. Šīm pensionāru kategorijām pensiju izmaksas netiek ierobežotas.

— Kā jārīkojas strādājošam pensionāram, kurš izlēmis pārtraukt darbu, piemēram, šī gada jūnijā — kur viņam jāiet, kādi papīri jākārto, lai likumā noteiktajā kārtībā tiktu atjaunota pilna pensijas izmaksa?

— Pensionāram ir jādodas uz Sociālās apdrošināšanas aģentūru, jāaizpilda noteikta parauga veidlapa un ar savu parakstu jāapliecina sniegtās informācijas pareizība. Esam centušies šo procedūru maksimāli atvieglot.

— Vai tādā gadījumā, ja pensionārs laikus nepaziņos par darba pārtraukšanu un pensijas apmērs tiks ierobežots ilgāk par likumā noteikto laiku, viņš varēs saņemt neizmaksāto pensijas starpību?

— Jā, šo starpību pensionārs varēs saņemt.

— Ir arī dažas neskaidrības par pensiju pārrēķināšanu. Piemēram, ja 1999. gadā pensija ir piešķirta no jauna un pensionārs turpina strādāt, kurš ir tas brīdis, kad var tikt veikts pensijas pārrēķins?

— Ja nostrādāti 12 mēneši pēc datuma, kad pensija piešķirta no jauna, var tikt veikts pārrēķins. Pensiju pārrēķina, ņemot vērā to pensijas kapitālu, kas uzkrāts pa šo laiku. Minimālais termiņš ir gads, bet tas var būt arī lielāks. Turpretim nākamo pensijas pārrēķinu varēs veikt ne ātrāk kā pēc trim gadiem un arī tikai tādā gadījumā, ja atkal būs nostrādāts vismaz viens gads.

— Varbūt pensionāram ir izdevīgāk strādāt pēc iespējas ilgāku laiku, lai veidotos lielāks pensijas kapitāls, un tikai tad pārrēķināt pensiju? Piemēram, nevis pēc gada, bet trim.

— Jā, tā varētu būt, jo, pirmkārt, pensionāram kļūstot vecākam, samazinās koeficients, ar ko tiek dalīts uzkrātais pensijas kapitāls, otrkārt, palielinās pats kapitāls.

— Ja cilvēks vēlas pensionēties šogad, pēc 1.janvāra, vai ir kādas jaunas izmaiņas pensionēšanās kārtībā?

— Pensijas aprēķināšanas formula paliek tā pati, bet 2000.gada 1.janvārī beidzās periods, par kuru aprēķinās vidējo apdrošināšanas iemaksu algu sākuma kapitāla noteikšanai. Pensijas sākuma kapitāls tiem cilvēkiem, kas aizies pensijā, sākot ar 2000.gada 1.janvāri, tiks aprēķināts par periodu, ko viņš ir nostrādājis līdz 1996.gada 1.janvārim. Piemēram, cilvēka darba stāžs līdz šim laikam ir 30 gadi. Izpeļņa, pēc kuras tiks aprēķināta pensija par šiem 30 gadiem, tiek rēķināta, ņemot vērā algu par četriem gadiem — no 1996.gada līdz 1999.gadam ieskaitot. Līdz šim cilvēkiem, kas pensionējās, aprēķinot pensijas sākuma kapitālu, ņēma vērā vidējo algu par īsāku laika periodu, piemēram, tiem, kas gāja pensijā 1999.gadā, par trim gadiem, tiem, kas gāja pensijā 1997.gadā, par vienu gadu.

— Kuri ir tie cilvēki, kas pēc 2000. gada 1.janvāra drīkst priekšlaikus pensionēties?

— Līdz šim priekšlaikus drīkstēja pensionēties tikai sievietes, tagad to var darīt arī vīrieši. Vīriešu priekšlaicīgas pensionēšanās vecuma robeža ir 60 gadu, tātad divi gadi pirms īstā pensijas vecuma — 62 gadiem. Tā paliks nemainīga visu laiku. Sievietes arī drīkst priekšlaikus pensionēties divus gadus pirms īstā pensijas vecuma, bet tas pieaug pakāpeniski ik pēc gada par pusgadu. Tātad no šī gada 2.janvāra līdz 1.jūlijam priekšlaikus drīkstēs pensionēties sievietes, kas sasniegušas 55,5 gadu vecumu, jo īstais pensionēšanās vecums šajā laikā posmā ir 57,5 gadi. No jūlija īstais pensionēšanās vecums sievietēm būs 58 gadi, tātad priekšlaikus drīkstēs doties pensijā 56 gadus vecas sievietes. 2001. gada 1.jūlijā sieviešu pensionēšanās vecums būs pieaudzis vēl par pusgadu, līdz ar to būs palielinājies arī priekšlaicīgās pensionēšanās vecums. Tāda kārtība turpināsies, līdz sieviešu īstais pensionēšanās vecums sasniegs 62 gadu robežu, tad arī stabilizēsies priekšlaicīgās pensionēšanās robeža sievietēm — 60 gadu.

Jauna ir norma par to, ka priekšlaikus drīkst pensionēties tikai tās personas, kam ir vismaz 30 gadus ilgs sociālās apdrošināšanas stāžs. Ja tā nav, priekšlaicīga pensionēšanās nav iespējama, kaut arī ir sasniegta tās vecuma robeža.

— Cik lielu pensiju saņems cilvēks, kas ir priekšlaikus pensionējies?

— Pensijas aprēķināšanas kārtība ir tāda pati, kā aizejot īstajā pensijā. Spēkā būs jauna norma, kas nosaka to, ka līdz īstās pensionēšanās vecuma sasniegšanai pensionārs saņem tikai 80 procentus no aprēķinātās pensijas. Līdz šim šādi ierobežojumi bija spēkā tikai minimālajām pensijām, pārējos gadījumos tika izmaksāta pilna pensija. Jāatceras, ka jaunā norma par 80 procentu izmaksu stājas spēkā tikai ar 2.jūliju, tā kā 2000. gada pirmais pusgads vēl ir zināms pārejas posms, kad, priekšlaikus pensionējoties, ir iespējams saņemt pilnu pensiju līdz īstā pensijas vecuma sasniegšanai. Priekšlaicīgās pensijas, kas 2000. gada 1.pusgadā tiks piešķirtas pilnā apmērā, no šī gada 2.jūlija netiks samazinātas līdz 80 procentiem.

— Vai ir kādas izmaiņas, kas skartu atvieglojumus pensiju piešķiršanā?

— Līdz šim bija spēkā atvieglojums, kas skāra cilvēkus, kuriem bija ļoti maza alga un kuri bija nostrādājuši Latvijā ne mazāk kā 30 gadus, arī tos, kam bija noteikts bezdarbnieka statuss. Šiem cilvēkiem bija tiesības aprēķināt pensiju no vidējās apdrošināšanas iemaksas valstī. Tagad šāda atvieglojuma vairs nav, jo jau iepriekš likumā šis normas darbības laiks bija ierobežots — līdz 2000.gada 1.janvārim.

Pārējie atvieglojumi, piemēram, cilvēkiem, kas strādājuši kaitīgu darbu, represētajiem, saglabājas.

— Vai pensiju izmaksas ierobežojumi attiecas arī uz izdienas pensijām? Piemēram, iekšlietu sistēmas darbinieki savas izdienas pensijas saņem no Iekšlietu ministrijas Sociālās nodrošināšanas nodaļas. Vai arī uz viņiem attiecas pensiju ierobežojumi?

— Pagājušā gada pašās beigās steidzamības kārtā Satversmes 81.panta kārtībā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par grozījumu izdarīšanu likumos par iekšlietu sistēmas darbinieku un militārpersonu izdienas pensijām, lai šim pensijām piemērotu tos pašus nosacījumus, kas tagad ir valsts pensijām. Protams, šie Ministru kabineta noteikumi vēl ir jāapstiprina Saeimā, bet ir paredzams, ka ierobežojumi būs arī šo pensiju izmaksā.

Tās izdienas pensijas, ko izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pensionāriem, kas strādā amatos, kuri nedod tiesības uz izdienas pensiju, ierobežos tāpat kā pārējās valsts pensijas.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore