Ministru atbildes

Dokuments nr.486a

Par Uzņēmumu reģistra lietām Latvijas Republikas Saeimai

Saskaņā ar iepriekšējās valdības Ministru prezidenta M.Gaiļa 1995.gada 30.marta rīkojumu nr.143 “Par komisijas izveidošanu” tika izveidota komisija, lai pieņemtu Uzņēmumu reģistra automatizētās sistēmas datortehniku, telpas, datu bāzi ar programmnodrošinājumu no SIA “Lursoft”. Vienlaikus šai komisijai tika uzdots uzsākt lietu pieņemšanu 1995.gada 31.martā.

1995.gada 3.aprīlī minētā komisija savā ziņojumā Ministru prezidentu M.Gaili informēja, ka SIA “Lursoft” atsakās automatizēto sistēmu nodot Uzņēmumu reģistram.

Savā ziņojumā komisija uzsvēra, ka nekādas darbības, kas varētu kavēt SIA “Lursoft” veikt savas darbības tāpat kā līdz šim, no komisijas puses netika veiktas. SIA “Lursoft” pārstāvji komisijai apsolīja iesniegt Tieslietu ministrijai dokumentus par viņu ieguldīto intelektuālo īpašumu Uzņēmumu reģistra automatizētās sistēmas programmnodrošinājumā.

Jautājums par Uzņēmumu reģistra datu bāzes pārņemšanu no SIA “Lursoft” tika vairākkārt apspriests un analizēts 1995.gadā. Praktiski gandrīz katrā Nacionālās noziedzības novēršanas padomes sēdē tika uzklausīta informācija, kuru sniedza šī jautājuma risināšanā ieinteresētās puses. Sarunas ar SIA “Lursoft” pārstāvjiem bija ilgstošas un sarežģītas pārsvarā iepriekšējo gadu laikā nesakārtoto juridisko attiecību un Uzņēmumu reģistra ierobežoto līdzekļu dēļ.

Sākot jau no Uzņēmumu reģistra izveidošanas 1990.gadā, valsts nav spējusi nodrošināt pietiekamas iespējas tā sakārtošanai un datu bāzes izveidošanai.

Pagājušā gada beigās, grozot likumu, Uzņēmumu reģistram tika dota iespēja izveidot speciālu budžetu, saņemot 20% no ieņēmumiem par reģistrāciju. Tas savukārt deva iespēju sākt nopietni risināt visas ar reģistru saistītās problēmas.

1995.gada 17.oktobrī tika noslēgts pirkuma līgums ar SIA “Lursoft”. Līgums paredzēja divējādu automatizētās sistēmas (SIA “Lursoft” jaunradītās vērtības) iegūšanu valsts īpašumā, pirmkārt, to nopērkot par Ls 100 000 vai arī, ja valstij līdzekļu nav, pēc divu gadu ekspluatācijas, kuras laikā SIA “Lursoft” veic komercdarbību, izplatot vispārējo informāciju. Līgums akceptēts Nacionālās noziedzības novēršanas padomē.

Tajā pašā laikā saskaņā ar līgumu pircējam, t.i., valstij, bija jāiemaksā pirmā iemaksa Ls 20 000 apmērā, pēc kuras SIA “Lursoft” apņemas nedēļas laikā uzstādīt automatizēto sistēmu Uzņēmumu reģistrā. Taču atkal līdzekļu trūkuma dēļ visa minētā summa tūlīt pēc līguma noslēgšanas netika iemaksāta.

Šobrīd ir panākts kompromisa risinājums, un Uzņēmumu reģistrs no saviem ietaupījumiem speciālajā budžetā ir iepircis vajadzīgo tehniku un šajās dienās nodod to SIA “Lursoft” uzstādīšanai un automatizētās sistēmas palaišanai Rīgā. Jautājumu par datoru uzstādīšanu reģionālajās nodaļās, kurās nekad arī agrāk automatizētā sistēma nefunkcionēja, tiks risināts tuvāko mēnešu laikā.

Jautājumā par Uzņēmumu reģistra galveno notāru R.Zolotovu bijušais tieslietu ministrs R.Apsītis detalizētu atbildi ir sniedzis iepriekšējai Saeimai 1995.gada aprīlī. Jautājumi, kas attiecas uz ierēdņu iespējamo saukšanu pie disciplinārās atbildības, tiek risināti un tiks risināti tikai un vienīgi likumā noteiktajā kārtībā.

Ar cieņu, —

1996.gada 12.martā tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

Dokuments nr.487a

Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrijas ēkas remontu

Sniedzot atbildi frakcijas “Latvijai” desmit deputātiem, Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paskaidro:

Ar 1993.gada 5.oktobra Ministru kabineta rīkojumu nr.64-r ēka Rīgā, Peldu ielā 25, tika nodota ministrijas valdījumā. Projektēšanas un informācijas valsts uzņēmuma “Meliorprojekts” projektu noformēšanas un izlaides nodaļa aizņēma ēkas pagrabā 386,8 m2. Nodaļas darbs šodien sašaurinājies astoņkārtīgi, platības netika lietderīgi izmantotas. Tajā pašā laikā ministrijas funkcijas un darba apjoms ir pieaudzis. Ministrijas darbinieki strādā saspiesti.

Lai iespēju robežās risinātu šo problēmu, tika panākta vienošanās ar “Meliorprojekta” direktoru Kalniņa kungu par daļēju pagraba telpu atbrīvošanu. Atbrīvotās telpas tiks sakārtotas un šajās telpās izvietosim:

— ministrijas lokālā datoru tīkla serveri;

— telefona tīklu centrāli, kura pašreiz ēkas 2.stāvā aizņem 73,4 m2, šajās telpās iekārtosim darba vietas;

— apspriežu telpu;

— tehniskā personāla telpas.

Rekonstrukcijas darbi ministrijas pagraba telpās nav paredzēti. Paredzēti siltuma taupības pasākumi — nolietoto logu nomaiņa, siltuma mezgla un inženiertehnisko komunikāciju sakārtošana. Darbu sākums plānots pēc apkures sezonas beigšanās un tiks izmantoti ministrijas saimnieciskiem izdevumiem paredzētie līdzekļi. Izmaksas tiks aprēķinātas pēc projekta dokumentācijas izstrādāšanas.

Vides aizsardzības un
1996.gada 12.martā reģionālās attīstības ministrs M.Gailis

Dokuments nr.489a

Par Latvijas Nacionālo operu

1. Kopš I.Bērziņa darbības sākuma intendanta amatā līdz manam rīkojumam par Latvijas Nacionālās operas intendanta amata likvidēšanu, Latvijas Nacionālajā operā bija izveidojies cilvēcisku attiecību saspīlējums līdz neatrisināmām pretrunām. Analizējot pretrunas, varēja secināt par I.Bērziņa neatbilstību ieņemamajam amatam un posteņa intendants nepiemērotību Latvijas operas apstākļiem. Pēdējais kritērijs bija konstatētie finansu un administratīvie pārkāpumi, kas prasīja neatliekamu rīcību — I.Bērziņš ar 1996.gada 9.februāra manis parakstītu rīkojumu tika brīdināts par intendanta posteņa likvidēšanu Latvijas Nacionālajā operā un atlaišanu no darba ar 1996.gada 9.martu. Ivars Bērziņš ar rīkojumu tika iepazīstināts 1996.gada 12.februārī.

2. Mārtiņš Bauze—Krastiņš netika nozīmēts par Latvijas Nacionālās operas direktoru, bet gan par direktora vietas izpildītāju, kas ir principiāli cita administratīva pakāpe. M.Bauze—Krastiņš šajā amatā tika iecelts, ņemot vērā viņa kompetenci ekonomiskajos jautājumos, lai fiksētu un sakārtotu Latvijas Nacionālajā operā radušos finansu un ekonomiskos trūkumus.

Ar cieņu,—

1996.gada 12.martā Kultūras ministrs O.Spārītis