Dokumenti ar nr.495

Par Svetlanas Thoras uzņemšanu Latvijas pilsonībā
par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Saeimas Prezidijam

Pamatojoties uz š.g. 5.marta Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Svetlanas Thoras uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1996.gada 5.martā priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas

1996.gada 5.marta sēdes protokola nr.13

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Pētersons, E.Bāns, Dz.Ābiķis, J.Lagzdiņš, V.Dozorcevs, A.Seile, A.Golubovs, J.Ādamsons, A.Prēdele, A.Seiksts

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Svetlanas Thoras uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Svetlanas Thoras kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Lēmuma projekts

“Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”

Pamatojoties uz LR Pilsonības likuma 13.panta 5.punktu, Latvijas Republikas Saeima nolemj:

par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķirt Latvijas Republikas pilsonību Svetlanai Thorai.

Latvijas Republikas Saeimas deputāti: P.Apinis, V.Kalnbērzs, L.Stašs, J.Urbanovičs, L.Kuprijanova, I.Bērziņš, E.Inkēns,

1996.gada 26.februārī A.Saulītis, O.Deņisovs, A.Golubovs

Latvijas Republikas Saeimai
Svetlanas Thoras

iesniegums

Lūdzu rast iespēju piešķirt man Latvijas Republikas pilsonību par sevišķiem nopelniem Latvijas tautas labā. Latvijā dzīvoju 50 gadus un Latviju uzskatu par savu Dzimteni.

1996.gada 12.februārī Svetlana Thora

Autobiogrāfija

Esmu ukrainiete, dzimusi 1939.gadā Ukrainā — skolotāju ģimenē.

No 1941. līdz 1944.gadam ar māti biju evakuācijā Sibīrijā, pēc tam atgriezos Ukrainā un 1946.gadā atbraucu uz Latviju, kur tēvs sāka strādāt celtniecības pārvaldē. Rīgā beidzu vidusskolu, Rīgas Medicīnas institūtu, pēc tam 4 gadus strādāju par ķirurgu, nodaļas vadītāju un Liepājas rajona galveno ķirurgu. Tālāk mācījos Rīgā klīniskajā ordinatūrā (1966.—1968.g.) un aspirantūrā Maskavā (1968.—1971.g.). Pēc atgriešanās Rīgā no 1971.gada līdz šim laikam strādāju Rīgas Medicīnas institūtā (akadēmijā) par zinātnisko līdzstrādnieku, kopš 1980.gada — par profesoru Ķirurģijas katedrā.

Mana specialitāte — asinsvadu ķirurģija. Man ir 192 zinātniskās publikācijas, 2 monogrāfijas. Sabiedriskā kārtā es 18 gadus vadu asinsvadu ķirurģijas nodaļu P.Stradiņa klīniskajā slimnīcā. Jau 20 gadus es dežurēju neatliekamajā asinsvadu ķirurģijas palīdzībā (60 diennaktis gadā) mūsu republikā (bijušajā sanitārajā aviācijā).

No 1990. līdz 1992.gadam biju Baltijas republiku Torakālo un sirds – asinsvadu ķirurgu asociācijas viceprezidente. Kopš 1995.gada esmu starptautiskā žurnāla “Angiology and Vascular Surgery” redkolēģijas locekle. Esmu Latvijas Republikas Valsts prēmijas laureāte (1976.g.). 33 gadu laikā esmu izdarījusi operācijas vairākiem tūkstošiem cilvēku ar asinsvadu slimībām. Brīvi izpildu operācijas visiem asinsvadiem pilnā apjomā, tai skaitā arī unikālas operācijas. Esmu republikā vienīgā habilitētā medicīnas doktore un profesore savā specialitātē.

Latvijā strādāja un nomira abi mani vecāki. Es Latvijā dzīvoju jau 50 gadus.

1996.gada 5.februārī S.Thora

Latvijas Saeimas Pilsonības

un naturalizācijas komisijas priekšsēdētājam

Mēs, republikas Sirds un asinsvadu ķirurģijas centra darbinieki, lūdzam 6.Saeimas deputātus ņemt vērā habilitētās med. doktores profesores Svetlanas Thoras sevišķos nopelnus Latvijas tautas labā.

Aktīvi izstrādājot zinātniskās tēmas, kas palīdzēja nostādīt P.Stradiņa slimnīcas klīnisko darbu asinsvadu ķirurģijā pasaules līmenī, prof. S.Thora sniedza ķirurģisko palīdzību tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, daudzkārt izpildot unikālas operācijas.

Prof. S.Thora ilgstoši apmāca Medicīnas akadēmijas studentus, rezidentus un ārstus — ķirurgus asinsvadu ķirurģijā pēc Eiropas valstu standartiem. Profesore Thora pārstāvēja neatkarīgo Latvijas Republiku 17.Vispasaules angiologu kongresā Londonā 1995.gada aprīlī, kur viņas referāts bija izvirzīts konkursā apbalvošanai. Prof. S.Thora daudzkārt lasījusi zinātniskus referātus ārpus Latvijas, atspoguļojot mūsu republikas sasniegumus asinsvadu ķirurģijā.

1976.gadā S.Thorai piešķirta Latvijas Valsts prēmija.

No 1990. līdz 1992.gadam viņa sekmīgi pildīja Baltijas republiku torakālo un sirds – asinsvadu ķirurgu asociācijas viceprezidenta funkcijas. No 1990.g. S.Thora ir Eiropas daļas Starptautiskā sirds – asinsvadu ķirurgu biedrības aktīva locekle.

Kopš 1995.gada viņa ir starptautiskā žurnāla “Angiology and Vascular Surgery” ārzemju redkolēģijas locekle.

Nostrādājot 25 gadus republikas Sirds un asinsvadu ķirurģijas centrā, profesore Thora parādīja savu uzticību neatkarīgajai Latvijas Republikai, sevišķi, ja atceramies 1991.gada janvāra notikumus.

Mēs uzskatām, ka ar savu izcilo darbu un lojālo attieksmi pret Latvijas Republiku profesore Svetlana Thora ir pelnījusi Latvijas Republikas pilsonību par sevišķiem nopelniem.

Latvijas Republikas Sirds – asinsvadu ķirurģijas centra

1996.gada 12.februārī vadītājs akadēmiķis J.Volkolākovs