Dokuments nr.490a
Par karavīru atvaļināšanas rezervē aizturēšanu
Uz Saeimas deputātu Odiseja Kostandas, Jāņa Mauliņa, Andra Saulīša, Jāņa Kazāka, Guntas Gannusas, Andra Rubina, Imanta Liepas, Elmāra Zelgalvja, Edmunda Grīnberga, Māra Rudzīša un Kārļa Čerāna 1996.gada 7.marta jautājumiem:
1. Izdodot 1996.gada 28.februāra pavēli nr.30 “Par karavīru atvaļināšanas rezervē aizturēšanu”, rīkojos likuma “Par Aizsardzības spēkiem” aizsardzības ministram noteiktās kompetences ietvaros. Savas rīcības likumīgo pamatojumu esmu norādījis arī minētajā pavēlē, un tas ir likuma “Par Aizsardzības spēkiem” 37.panta 4.punkts: “4) Miera laikā, ja nepieciešams, aizsardzības ministrs var aizturēt atvaļināmos karavīrus aktīvajā dienestā uz laiku, ne ilgāku par trijiem kalendāra mēnešiem.”
2. Acīmredzot, šinī gadījumā likuma pārkāpumu neesmu izdarījis, tāpēc tas nevarētu būt iegansts manas demisijas pieprasīšanai. Ja Ministru prezidents atzīs par nepieciešamu pieprasīt aizsardzības ministra demisiju, tad arī šo prasību pildīšu.
3. Izdotajā pavēlē noteikta skaita karavīru atvaļināšana rezervē atbilstoši konkrētajai situācijai un tās izraisītajai nepieciešamībai apturēta tikai atsevišķās daļās — Robežapsardzības spēkos un Mobilās strēlnieku brigādes Mobilajā strēlnieku bataljonā. Par karavīriem, kas obligāto valsts dienestu veic Iekšlietu ministrijas formējumos, atvaļināšanas aizturēšanas nepieciešamību Iekšlietu ministrija nav izvirzījusi.
Aizsardzības ministrs,
1996.gada 12.martā Ministru prezidenta biedrs
A.Krastiņš