Saeimas ziņas

Aizsardzības un iekšlietu komisijā

Otrdien, 12.martā, Aizsardzības un iekšlietu komisija apsprieda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Satversmes projektu, kas izstrādāts, balstoties uz LR “Izglītības likumu” un “Augstskolu likumu”, kā arī likumu “Par valsts aizsardzību”. Noklausījušies Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektora V.Matīsa un NBS komandiera J.Dalbiņa ziņojumus, komisija konstatēja, ka NAA Satversme izstrādāta tā, ka pēc tās apstiprināšanas Ministru kabinetā NAA kļūst par autonomu augstskolu, nodalītu no NBS, kas ir pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem aizsardzības jomā, kuros noteikts, ka NAA darbību kontrolē Aizsardzības ministrija un tās kadeti ir kareivji. Līdz ar to nepieņemama ir Satversmē ietvertā norma, ka iegūt profesionālo un akadēmisko izglītību NAA var arī persona, kam ir tiesības uz LR izdotu nepilsoņa pasi, kā arī persona, kam ir izsniegta pastāvīgas uzturēšanās atļauja. Deputāti nolēma konceptuāli atbalstīt NAA Satversmes projektu, vienlaicīgi nosūtot vēstuli aizsardzības ministram A.Krastiņam, kurā būtu norādīts uz NAA Satversmē esošajām nepilnībām.

Komisija uzklausīja arī LR Aizsardzības ministrijas sagatavoto ziņojumu par 1995.gada budžeta līdzekļu izlietojumu.

Trešdien, 13.martā, Aizsardzības un iekšlietu komisija apsprieda Ģ.Kristovska ieteiktos grozījumus Latvijas Kriminālkodeksa 161.pantā par sodu noteikšanu par nelikumīgu koku ciršanu un tīšu iznīcināšanu. Komisija ieteica Ģ.Kristovskim apspriest ieteiktos grozījumus ar mežu valsts ministru.

Margita Markevica, Saeimas preses dienests

Sociālo un darba lietu komisijā

Trešdien, 13.martā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti nolēma atbalstīt 1.lasījumam likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Likumprojekts paredz papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar sadaļu par cilvēktiesībām.

Kā informēja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova, komisijas deputāti arī vienojās sagatavot priekšlikumus šim likumprojektam, precizējot Satversmē jautājumu par valsts palīdzību iedzīvotāju sociālo problēmu risināšanā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā

Trešdien, 13. martā, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē deputāti turpināja izskatīt priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” 3. lasījumam. Likumprojekts paredz precizēt pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas kārtību lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumiem.

Ar balsu vairākumu deputāti nolēma atbalstīt Ministru prezidenta Andra Šķēles priekšlikumu, kas paredz noteikt, ka zemnieku saimniecības un lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumi tiek atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas tad, ja to darījumu summa iepriekšējos 12 mēnešos ir mazāka par 30 000 latu un lauksaimniecisko preču realizācija sastāda vismaz 90 procentus no zemnieku saimniecību vai uzņēmumu sniegto pakalpojumu kopējās vērtības. Savukārt Ministru prezidenta Andra Šķēles priekšlikumus, kas paredz precizēt kārtību, kādā lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumiem tiek izmaksātas kompensācijas no līdzekļiem, kas gūti, iekasējot pievienotās vērtības nodokli, deputāti nolēma turpināt apspriest nākamajā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nolēma nosūtīt finansu ministram Aivaram Kreitusam vēstuli, kurā deputāti lūdz sniegt informāciju par to, kā valsts iestādēs un uzņēmumos tiek izmantoti no valsts budžeta piešķirtie līdzekļi. Vēstulē norādīts, ka šāda informācija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai ļaus labāk sagatavoties gaidāmajiem grozījumiem 1996. gada valsts budžetā.

Jānis Kudiņš, Saeimas preses dienests

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā

Trešdien, 13.martā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi tikās ar Zviedrijas lauksaimniecības, pārtikas un zvejniecības ministri Margaretu Vinbergu.

Komisijas priekšsēdētāja biedrs Edgars Bāns iepazīstināja ministri ar komisijas sastāvu un darbības pamatvirzieniem, kā arī ar svarīgākajiem likumprojektiem, kas tiek izstrādāti komisijā. Savukārt M.Vinberga informēja deputātus par Zviedrijas pieredzi, pirmo gadu darbojoties Eiropas Savienībā. Viņa atzina, ka nav viegli ieviest dzīvē Eiropas Savienībai atbilstošu likumdošanu un normatīvus. Kopumā Zviedrijas lauksaimnieku ienākumi pēc pievienošanās Eiropas Savienībai palielinājušies par 80%, bet vislielākais pieaugums ir bijis graudkopības un cukurbiešu audzēšanas sektorā. Tai pašā laikā pieaugusi valsts regulējošā loma lauksaimniecībā. Tāpēc ievērojami palielinājies darbinieku skaits gan Lauksaimniecības ministrijā, gan reģionālajās valsts struktūrās. Zviedru lauksaimnieki ir neapmierināti ar to, ka tagad jāsagatavo un jāaizpilda daudz vairāk dokumentu nerā iepriekš, un to, ka birokrātijas nozīme palielinās.

M.Vinberga uzsvēra, ka, lai iestātos Eiropas Savienībā, vēlams savlaicīgi gatavoties, piemēram, harmonizējot likumdošanu. Šajā procesā īpaši liela loma ir parlamenta komisijai. Sarunas noslēgumā M.Vinberga izteica gandarījumu par iespēju tikties ar komisijas deputātiem.

Ārlietu komisijā

Trešdien, 13.martā, Saeimas Ārlietu komisijas sēdē deputāti tikās ar ASV valsts sekretāra palīga vietnieku Māršalu Edēru, kā arī ar ASV vēstnieku Latvijā Leriju Neperu un politisko padomnieku Duglasu Veiku. Savā uzrunā M.Edērs uzsvēra, cik svarīgi ASV uzturēt dinamiskas attiecības ar Viduseiropas valstīm, tostarp ar Latviju, kā arī pieskārās jautājumam par Baltijas valstu īpašo stāvokli Eiropas kontekstā, kas veidojies sarežģītos vēsturiskos apstākļos. ASV valsts sekretāra palīga vietnieks Māršals Edērs ieskicēja jaunās Eiropas modeli, kur visas — gan Viduseiropas, gan Austrumeiropas valstis, tostarp Baltijas valstis un Krievija — apvienotu savus pūliņus, lai atrastu efektīvu līdzāspastāvēšanas un miera saglabāšanas iespēju šai pasaules daļā.

M.Edērs, atbildēdams uz deputātu jautājumiem, pauda ASV gatavību ciešā kontaktā ar Latvijas pusi sekot tam, kā tiek pildīts Latvijas un Krievijas līgums par Skrundas radiolokatoru.

Deputāti izskatīja un nolēma virzīt kā steidzamus izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi”, likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”, likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi”, likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”.

Ārlietu komisijas locekļi sakarā ar Ķīnas Tautas Republikas militārām mācībām neitrālajos ūdeņos Taivanas tuvumā vienbalsīgi pieņēma paziņojumu, kurā nosoda spēka draudus kā politisko procesu ietekmēšanas līdzekli.

Margita Markevica, Saeimas preses dienests