Igaunija, Latvija, Lietuva — par sadarbības tagadni un nākotni

Pirms Baltijas Asamblejas kārtējās sesijas,
Baltijas Padomes apspriedes un tikšanās ar Ziemeļu Padomi

Vakar pēcpusdienā Rīgā, Saeimas ēkā, notika kārtējā Baltijas asamblejas (BA) Prezidija sēde. Baltijas asamblejā ir pa 20 deputātiem no katras Baltijas valsts parlamenta, bet tās Prezidijā ievēlēti seši cilvēki: pašreizējais priekšsēdētājs — Egidijs Bičkausks (Lietuva), divi priekšsēdētāja vietnieki — Ivars Ķezbers (Latvija) un Arnolds Rītels (Igaunija), kā arī Tomass Alatalu (Igaunija), Neris Germans (Lietuva) un Andrejs Požarnovs (Latvija). Prezidija sēdē galvenokārt tika apspriesta gatavošanās trijiem nozīmīgiem pasākumiem, kas paredzēti aprīļa vidū Viļņā, — BA kārtējai sesijai, Baltijas padomes sēdei un BA un Ziemeļu padomes kopīgai sanāksmei. Turklāt priekšpusdienā BA Prezidijs tikās ar LR Saeimas Prezidiju, lai apspriestu Baltijas valstu turpmāko parlamentāro sadarbību.

Bet pirms BA Prezidija sēdes notika preses konference, kurā piedalījās un savus viedokļus izteica visi seši Prezidija locekļi.

Ivars Ķezbers: — Šodien Rīgā notiek kārtējā Baltijas asamblejas Prezidija sēde. Tai ir visai principiāls raksturs, jo mēs apstiprināsim pamatdokumentu projektus, kurus apspriedīs Baltijas Asamblejas sēdēs aprīļa vidū Viļņā. Tur paredzēta arī Baltijas padomes sēde, tāpat Baltijas asamblejas, Baltijas Ministru padomes un Ziemeļvalstu padomes kopīga sēde. Jādomā, ka tas būs jauns kulminācijas brīdis mūsu sadarbībā.

Galvenie momenti. Pirmkārt, mums vajadzētu izstrādāt kopīgu sadarbības programmu, ko mēs varētu iesniegt Ziemeļvalstu pārstāvjiem, kas Viļņā ieradīsies ar tikpat lielu delegāciju kā Baltijas valstu parlamentu deputāti. Nākamais — mums ir virkne problēmu, kuras it kā tiek risinātas Baltijas asamblejas līmenī, piemēram, vienotas ekonomiskās telpas un muitas ūnijas izveide, aizsardzības jautājumi, bet tās līdz šim nav guvušas tālāku risinājumu valdību līmenī. Līdz ar to Viļņā pirmo reizi tas tiks īpaši uzsvērts, jo tur ziņojumus sniegs arī visi trīs premjerministri. Viņi visi tikai samērā nesen ieņēmuši savus posteņus un pirmo reizi kopā sastapsies tieši Viļņā. Vēl viens aspekts — esam stingri nolēmuši koordinēt likumdošanas procesu atbilstoši Eiropas Savienības garam un burtam. Tālab mēs šodien gribētu vēlreiz saskaņot “savus pulksteņus”. Un vēl viens jautājums — kā padarīt efektīvāku to, ko mēs izlemjam savās Baltijas asamblejas sesijās. Šobrīd varbūt šie lēmumi šķiet efektīvi, taču jāpanāk izpildvaras līdzdalība to īstenošanā.

Egidijs Bičkausks:— Protams, mums šī Prezidija sēde ir ļoti svarīga, jo nepieciešams apspriest ļoti daudzus jautājumus, kas saistīti gan ar aktuālām lietām, gan ar mūsu turpmāko darbību, gan jo sevišķi ar gaidāmo Baltijas asamblejas sesiju, kurai patiešām būs īpaša nozīme. Kaut vai tādēļ, ka Baltijas asamblejas sēde būs 13. aprīlī, bet jau 14.aprīlī sāks darbu Baltijas padome, kas saskaņā ar mūsu vienošanos ir Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes kopīga sēde. Baltijas asamblejā esam iecerējuši apspriest parlamentārās sadarbības programmu, pieņemot attiecīgu dokumentu. Tā noteiks mūsu dažādo komisiju un komiteju darbību un paredzēs tikšanās parlamentu līmenī.

Baltijas Ministru padomē gribam noklausīties tās pašreizējā priekšsēdētāja, Lietuvas Republikas premjerministra atskaiti par pēdējā gada laikā paveikto un lēmumiem, kas pieņemti atbilstoši Baltijas asamblejas rekomendācijām. 15.aprīlī sāksies, manuprāt, unikāla Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes kopīga sēde. Neatceros, ka divas reģionālas starpparlamentu organizācijas kādreiz būtu rīkojušas šādu kopīgu sēdi. Tikšanās turpināsies arī 16.aprīlī. Tajā paredzēts pieņemt visai apjomīgu noslēguma dokumentu.

Arnolds Rītels: — Es savulaik biju viens no tiem, kas izveidoja Baltijas padomi, tāpēc arī Baltijas asamblejas darbs ir man sirdij ļoti tuvs. Es personīgi uzskatu, un tāds ir vispār Igaunijas viedoklis, ka ekstremālās situācijās nekas nevarētu aizvietot Baltijas valstu ciešu sadarbību un savstarpēju palīdzību. Tādēļ, pēc mūsu domām, mūsu attīstības un drošības pamatā ir mūsu valstu sekmīga sadarbība.

Domāju, ka parlamentārās Baltijas asamblejas ietvaros rit ļoti laba sadarbība. Ar to negribu sacīt, ka būtu slikta vai neveiksmīga valdību sadarbība. Taču reformu laikā valdības ir gauži aizņemtas, tām risināmas ļoti daudzas problēmas. Tāpēc dažkārt grūti saskaņot mūsu trīs valstu politiku. Jo politiskās dzīves attīstība tajās tomēr ir nedaudz atšķirīga. Bet dažādie politiskie spēki nāk klajā ar savām rekomendācijām vai prasībām. Tāpēc jo vairāk vajadzīga parlamentu deputātu cieša sadarbība. Tieši likumdošanas ceļā taču tiek radīti nosacījumi vispārējai attīstībai, un tas ir pamats.

Daži vārdi par situāciju Igaunijā. Jau apmēram pirms 5 gadiem mēs pamatvilcienos īstenojām privatizāciju tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu jomā. Tagad tuvojas beigām lielo rūpniecības uzņēmumu privatizācijas process. Tas viss tika darīts, lai celtu ekonomikas efektivitāti. Un, lai tiktu pāri tai smagajai robežai, mēs acīmredzot esam jau kaut ko būtisku panākuši.

Lai cik grūti būtu, esam centušies saglabāt līdzsvarotu budžetu. Tātad neaizņemties naudu un neņemt papildu kredītus, lai pabalstītu tādas sfēras kā kultūra, izglītība un tā tālāk. Tas bija ļoti smagi. Atrazdamies parlamenta vadībā un valdības koalīcijā, es īpaši izjutu, cik grūti pieņemt tādus lēmumus. Taču mēs, pat sastādot un apstiprinot šā gada budžetu, tomēr spējām to panākt. Varu vēl tikai piebilst: lai cik grūti klātos izglītībai un sevišķi kultūrai, mēs vakar parlamentā sākām apspriest vēl vairāku lielu kultūras celtņu būvēšanu. Domāju, ka mēs to panāksim. Protams, tas atkal radīs ļoti lielas grūtības — īpaši izglītības sistēmai, jo tai, tāpat kā kultūrai, būtu vajadzīgi daudz lielāki līdzekļi, nekā mēs varam asignēt.

Mums ir problēmas ar lauksaimniecību. Nekādi papildu līdzekļi tai nav atvēlēti. Lauksaimnieciskās ražošanas apjoms pagājušajā gadā samazinājās. Parlaments apsprieda šo valstiski svarīgo jautājumu. Un domāju, ka pie mums pakāpeniski rodas reālistiskāka šī jautājuma izpratne.

Politiskajā dzīvē pie mums iezīmējas divas tendences — no vienas puses, notiek partiju šķelšanās, no otras puses, sīkākas partijas apvienojas. Līdz ar to partijas veidojas, balstoties uz kopīgu pasauluzskatu. Savukārt jau aiz muguras ir laiks, kad cilvēki tiecās pēc atsevišķām personībām.

Sekoja jautājums:— Vai tas, ka nav vairs tās Baltijas valstu vienotības, kas bija pirms vairākiem gadiem, nevājina Baltijas asamblejas darbības iespējas?

Arnolds Rītels: — Jā, varbūt patiešām nav vēlamās vienotības. Taču mēs nekādā ziņā nedrīkstam pieļaut, ka tas kļūtu par traucēkli. Jāpieliek maksimālas pūles, lai varētu sekmīgi sadarboties. Mums pat jāparedz, ka nākotnē mūsu valstīs procesi varētu attīstīties dažādi, taču vienalga mums jāsaglabā savstarpēja cieņa un vēlme izpalīdzēt. Te mums vajadzīga stingra apņemšanās — līdzīga zvērestam. Jo es nesaskatu nekādu alternatīvu, kas spētu aizvietot mūsu kopīgos centienus aizstāvēt savas nacionālās intereses.

Egidijs Bičkausks:— Negribētu teikt, ka mūsu reformu ceļi ir tik ļoti atšķirīgi. Kaut kādas atšķirības ir gluži dabiskas, jo ir taču trīs dažādas valstis, zināmā mērā pat konkurējošas, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, infrastruktūras un tā tālāk. Taču Baltijas asamblejas un Baltijas padomes mērķis ir panākt, lai šī konkurence mums palīdzētu.

Baltijas Ministru padome darbojas tikai nedaudz ilgāk par gadu. Bet tas ir ļoti īss laiks. Turklāt notikušas lielas pārmaiņas mūsu valdībās un politiskajās situācijās. Es saskatu labu perspektīvu mūsu sadarbībai, jo to, saskaņā ar Gelapa institūta veiktajām aptaujām, vēlas lielum lielais vairums mūsu triju valstu pilsoņu. Šie skaitļi mani pat pārsteidza. Dažiem politiķiem patiešām ir skeptiska attieksme pret mūsu sadarbību. Bet, piemēram, ideju par Baltijas valstu ciešu ekonomisko un politisko savienību atbalsta vairāk nekā 60 — 70 procenti aptaujāto katrā valstī. Tātad mēs nestrādājam velti, un uz mums liktās cerības ir jāattaisno. Vispār es esmu optimists.

Ivars Ķezbers: — Tiekoties ar daudziem Rietumu politiķiem, esam pārliecinājušies, ka tad, ja nebūsim vienoti, mēs nebūsim vajadzīgi Eiropas Savienībai. Tātad tikai kopā mēs varam iet Eiropas Savienības un NATO virzienā. To mēs arī labi apzināmies, organizējot savu darbu.

Mintauts Ducmanis,
“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors

Sarunas reizē: (pirmajā attēlā) Lietuvas Republikas pārstāvis Egidijs Bičkausks, Latvijas Republikas pārstāvis Ivars Ķezbers, Igaunijas Republikas pārstāvis Arnolds Rītels; (apakšējos attēlos, no kreisās) no Latvijas — Andrejs Požarnovs, Ivars Ķezbers, no Igaunijas — Arnolds Rītels, Tomass Alatalu, no Lietuvas — Neris Germans, Egidijs Bičkausks ar palīdzēm. Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”