Ministru kabineta rīkojums Nr. 594

Rīgā 2016. gada 12. oktobrī (prot. Nr. 50 21. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 3.1. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 3.1. versijā projekta "Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta sistēma (1. kārta)" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 1 700 000,00 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Labklājības ministriju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja tā iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Labklājības ministriju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas 38 672 euro gadā, tai skaitā:

5.1. 12 000 euro paredzēt no Labklājības ministrijas budžeta, veicot iekšēju līdzekļu pārdali Labklājības ministrijas budžeta programmā 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde";

5.2. 26 672 euro normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus, lai nodrošinātu deinstitucionalizācijas procesu atbalsta sistēmas ārējo resoru, tai skaitā pašvaldību informācijas sistēmu, uzturēšanu un datu analīzes programmatūras lietotāju licenču apmaksu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2016. gada 12. oktobra
rīkojumu Nr. 594)

Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta sistēma (1. kārta).
Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekta virsmērķis ir izstrādāt vienotu deinstitucionalizācijas procesa atbalsta sistēmu, pielāgojot iepriekš izstrādāto Labklājības ministrijas informācijas sistēmu – Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas (turpmāk – SPOLIS) un Labklājības informācijas sistēmas (turpmāk – LabIS) – iespējas un papildinot ar deinstitucionalizācijas pakalpojuma operatīvo datu ievades un apstrādes funkcionalitāti personificētā līmenī un agregējot pakalpojuma statistikas pārskatus plašai publiskai lietošanai nepersonificētā līmenī.

Projektam ir noteikti šādi mērķi:

1) radīt publiskās pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un komersantiem pieejamu vienotu deinstitucionalizācijas procesu atbalsta sistēmu, pielāgojot iepriekšējās Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu kārtās izstrādāto informācijas sistēmu SPOLIS un LabIS iespējas un papildinot tās ar deinstitucionalizācijas procesu operatīvo datu ievades, apstrādes funkcionalitāti personificētā līmenī, salāgojot ar ārējo resursu datu avotiem un iegādājoties klēpjdatorus interviju datu iegūšanai un apstrādei uz vietas pie klientiem (turpmāk – M1);

2) attīstīt informācijas sistēmas SPOLIS funkcionalitāti, pilnveidojot sistēmas drošību ārējo lietotāju autentifikācijai un datu drošībai (turpmāk – M2);

3) attīstīt informācijas sistēmas LabIS funkcionalitāti, pievienojot jaunus datu avotus no ārējiem informācijas sistēmu resursiem un papildinot statistikas pārskatu katalogu par labklājības nozari (turpmāk – M3);

4) nodrošināt labklājības nozares statistikas datu pieejamību iedzīvotājiem, pašvaldībām, komersantiem un publiskās pārvaldes institūcijām nepersonificētā līmenī (turpmāk – M4).

Deinstitucionalizācijas procesa atbalstam projekta ietvars paredzēts izveidot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju rīku, pielāgojot un papildinot esošo informācijas sistēmu SPOLIS un LabIS kopējo funkcionalitāti un neradot jaunu informācijas sistēmu.

Projekta mērķu sasniegšanai tiks veiktas šādas darbības:

Lai sasniegtu projekta mērķi – izstrādāt un ieviest deinstitucionalizācijas procesu atbalsta sistēmu, projekta ietvaros tiks īstenotas darbības, kas būs savstarpēji saskaņotas gan iesaistīto informācijas sistēmu izmaiņu izstrādes laika posmos, gan biznesa procesu un tehnisko risinājumu kopsakarībās. Projekts paredz šādas darbības:

1) deinstitucionalizācijas atbalsta sistēmas un nozares iesaistīto informācijas sistēmu attīstības konsultatīvais atbalsts, tai skaitā informācijas sistēmu SPOLIS un LabIS tehnisko specifikāciju izstrāde iepirkumiem, informācijas sistēmu funkcionalitātes izstrādes uzraudzība, projekta komunikācijas plāna izstrāde, informācijas sistēmu auditu veikšana un konsultācijas (M1–M4);

2) deinstitucionalizācijas procesa atbalsta funkcionalitātes izstrāde un ieviešana informācijas sistēmās SPOLIS un LabIS, ieskaitot klēpjdatoru iegādi, projektējuma izstrādi, lietojamības testēšanu un ieviešanas autoruzraudzību (M1);

3) informācijas sistēmas SPOLIS funkcionalitātes papildinājumu izstrāde, lai pilnveidotu sistēmas drošību, izstrādājot interfeisa funkcionalitāti ārējo lietotāju autentifikācijai un datu drošībai, kā arī papildinot valsts finansēto sociālo pakalpojumu datu apstrādes funkcionalitāti (M2);

4) informācijas sistēmas LabIS funkcionalitātes papildinājumu izstrāde, lai nodrošinātu operatīvu sadarbību ar publiskās pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, komersantiem un iedzīvotājiem atbilstoši informācijas pieprasījumiem par nozari, kā arī lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu Labklājības ministrijas pārvaldes procesos (M3);

5) ārējo sistēmu izmaiņu izstrāde datu apmaiņai ar informācijas sistēmām SPOLIS un LabIS, tai skaitā pašvaldību Sociālās palīdzības administrēšanas lietojumprogrammai (turpmāk – SOPA) un Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmai (turpmāk – NPAIS) (M2, M3);

6) informācijas sistēmu SPOLIS un LabIS administratoru un lietotāju apmācība (M1–M3);

7) papildu SAP licenču iegāde informācijas sistēmas LabIS lietotāju vajadzībām (M3, M4);

8) projekta komunikācijas plāna īstenošana (M1) atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 17. februāra noteikumiem Nr. 87 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana", tai skaitā vizuālās informācijas izvietošana informatīvo plākšņu veidā projekta īstenošanas vietās, preses relīžu publicēšana par katra posma rezultātiem, videokonferenču organizēšana mērķauditorijai reģionos; sociālo tīklu iespēju izmantošana sabiedrības informēšanai, publicējot projekta informatīvos materiālus.

Pēc projekta pabeigšanas tiek plānots sasniegt šādus rādītājus

Īstenojot projekta darbības, tiek plānots sasniegt šādus iznākuma rādītājus

Projekta finansējuma kopējais apjoms ­– 1 700 000 euro.

Projekta īstenošanas laiks ­– 36 mēneši.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projekta ietvaros projektējamie un attīstāmie informācijas sistēmu SPOLIS un LabIS risinājumi funkcionāli papildinās un pilnveidos iepriekšējos plānošanas periodos Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu "Vienotās Labklājības informācijas sistēmas (LabIS), nozares centralizēto funkciju informācijas sistēmu un centralizētas IKT infrastruktūras attīstība" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/IUMEPLS/001) un "Sociālās politikas monitoringa sistēmas pilnveide – SPP vienotās informācijas sistēmas izstrāde, ieviešana un e-pakalpojumu attīstīšana" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/023) izstrādātās un izveidotās informācijas sistēmas. Projekts paredz paplašināt ārējo datu avotu loku un sadarbspēju datu apmaiņas risinājumu ieviešanā.

Ieguvumi, īstenojot projektu

Projekta ietvaros projektējamie un attīstāmie informācijas sistēmu SPOLIS un LabIS risinājumi funkcionāli papildinās un pilnveidos iepriekšējos plānošanas periodos Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu "Vienotās Labklājības informācijas sistēmas (LabIS), nozares centralizēto funkciju informācijas sistēmu un centralizētas IKT infrastruktūras attīstība" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/IUMEPLS/001) un "Sociālās politikas monitoringa sistēmas pilnveide – SPP vienotās informācijas sistēmas izstrāde, ieviešana un e-pakalpojumu attīstīšana" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/023) izstrādātās un izveidotās informācijas sistēmas.¹ Projekts paredz paplašināt ārējo datu avotu loku un sadarbspēju datu apmaiņas risinājumu ieviešanā.

Izvērtējot projekta lietderību, tiek uzsvērts ieguvums pašvaldībām – elektronizējot DI procesus, pašvaldības ietaupīs laiku un finanšu resurss. Savietojot Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas datu avotu informāciju ar datiem no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmas, Nodarbinātības valsts aģentūras Bezdarbnieku un darba meklētāju informācijas sistēmas, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Invaliditātes informācijas sistēmas, Sociālās integrācijas valsts aģentūras profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmas, Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centra tehnisko palīglīdzekļu informācijas sistēmas, Latvijas neredzīgo biedrības informācijas sistēmas, Latvijas Nedzirdīgo savienības informācijas sistēmas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra NPAIS un Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmas "e-veselība", pašvaldības un publiskā pārvalde iegūs kvalitatīvu informāciju par sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un DI procesu kopumā, bet datu pirmavotu turētāji varēs operatīvāk reaģēt uz datu kļūdām, tās savlaikus identificējot un izlabojot.

Ieviešot automatizētu labklājības nozares statistikas datu ģenerēšanu LabIS no citām Labklājības ministrijas informācijas sistēmām un tās padotības iestāžu (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Nodarbinātības valsts aģentūras, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Sociālās integrācijas valsts aģentūras un Valsts darba inspekcijas) datubāzēm, pašvaldības iegūs precīzu ainu par iedzīvotāju vajadzībām un tiem sniegto sociālo atbalstu, ietaupot laiku datu pieprasījumiem no pirmavotiem un to manuālai apstrādei.

Pēc provizoriskām aplēsēm ieguvumu un izmaksu attiecība būs 1:19, aprēķinos iekļaujot ietaupītos iestāžu, pašvaldību un komersantu finanšu līdzekļus par dokumentu apriti papīra formā, pasta izdevumus, kā arī pašvaldību sociālo dienestu darbinieku ietaupīto darba laiku DI procesu īstenošanai nepieciešamo dokumentu apstrādei, lai pieņemtu lēmumus par pakalpojumiem (M1). Pilnveidojot informācijas sistēmas SPOLIS drošību ārējo lietotāju autentifikācijai, tiks ne tikai nodrošināta fizisko personu datu aizsardzība, bet arī samazināti iespējamie zaudējumi naudas izteiksmē, kas varētu rasties sistēmas zemā drošības līmeņa dēļ (M2). Papildinot informācijas sistēmu LabIS ar jauniem datu avotiem no ārējiem informācijas sistēmu resursiem, tās potenciālie lietotāji (pašvaldības, valsts pārvaldes iestādes un iedzīvotāji) ietaupīs laiku un finanšu resursus, saņemot nepieciešamo papildu statistiku par labklājības nozari un attiecīgi pieņemot pareizus lēmumus. Tā kā pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem tiek deleģēti jauni papildu darba pienākumi DI procesu īstenošanai, ietaupītās finanses un laiks resursi, ko dod izstrādātā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) atbalsta sistēma, tiks novirzīts darbinieku atslodzei no dokumentu apstrādes un informācijas ieguves, tādējādi optimizējot darba laiku un izvairoties no virsstundu darba (M3). Nodrošinot komersantiem labklājības nozares statistikas datu pieejamību nepersonificētā līmenī, komersanti varētu piedāvāt jaunus pakalpojumus uz šīs informācijas bāzes, līdz ar to valsts budžets tiks papildināts ar ieņemtajiem nodokļiem par komersantu sniegtajiem pakalpojumiem (M4).

Uzsākot pakāpenisku vienotas deinstitucionalizācijas procesu atbalsta sistēmas izstrādi, uzlabojot informācijas sistēmu SPOLIS, LabIS, SOPA un NPAIS funkcionalitāti, kā arī pievienojot citu datu avotu resursus un pārejot uz pilnībā elektronizētu dokumentu apriti starp valsts sektoru, pašvaldībām un komersantiem, kas iesaistīti DI procesos, sociālekonomiskais ieguvums darba laika ietaupījuma un citu ieguvumu naudas izteiksmē ekvivalents būtu vidēji 223 353,89 euro gadā jeb 3 350 308 euro projekta dzīvescikla laikā (15 gadu), tādējādi pārsniedz projekta īstenošanas un uzturēšanas izmaksas, kas ir 2 020 064 euro. Diskontētais neto ekonomiskais ieguvums, piemērojot diskonta likmi 5 %, ir 2 555 017 euro.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards