Ārstu domē — mediķu problēmas un Triju Zvaigžņu virsnieks

Vakar, 20.martā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis piedalījās Ārstu domes sēdē, kur bija pulcējušies Latvijas vadošie medicīnas speciālisti un ārstu asociāciju vadītāji. Sākot sēdi, Ārstu biedrības priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs uzsvēra, ka lielāko daļu savu problēmu ārsti var risināt paši saviem spēkiem, jo gan parlamenta, gan pašvaldību struktūrās ir pārstāvēti mediķi. “Tomēr es gribētu aicināt prezidentu atbalstīt un no sava posteņa iedzīvināt sabiedrībā apziņu, ka ikviens indivīds ir pats atbildīgs par savu veselību. Mūsu apziņā vēl dzīvo pārliecība, ka valsts parūpēsies par visiem. Diemžēl cilvēku domāšana nav mainījusies,” sacīja A.Požarnovs un piebilda, ka, viņa vērtējumā, obligātās veselības apdrošināšanas pamatā esot solidaritātes princips, bet brīvprātīgās apdrošināšanas pamatā — džungļu likumi. Proti, bagātākie to varēs un izdarīs, bet nabadzīgākie — nē.

Sēdes laikā savas bažas un pārdomas par trūkumiem veselības aprūpes sistēmā izteica veselības valsts ministrs Juris Viņķelis, Rīgas Slimokases direktors Valdis Nagobads, Medicīnas akadēmijas rektors Jānis Vētra un vairāki nozaru speciālisti. Kopumā mediķi atzina, ka jau ilgāku laiku Latvijas medicīna atrodas krustcelēs, jo nav pieņemts galīgais lēmums, pa kādu ceļu tai attīstīties. Arī prognozes šim gadam nebija visai iepriecinošas, turklāt mediķi aicināja Valsts prezidentu painteresēties, vai pašvaldības tām piešķirtos budžeta līdzekļus medicīnas aprūpei (Ls 21 par iedzīvotāju) patiešām izmanto šim mērķim. Esot gadījumi, kad tā nenotiek.

Sēdes noslēgumā Valsts prezidents teica runu, kurā uzsvēra, ka ārstu situāciju šobrīd valstī tomēr uzskata par cerīgu, kaut vai tādēļ vien, ka Saeimā ir 12 deputāti mediķi. “Jums ir dota liela iespēja tieši šajā laika posmā savā labā izdarīt varbūt vairāk nekā citiem, jo ārstu frakcija ir vislielākā,” uzsvēra G.Ulmanis.

Sēdes noslēgumā Valsts prezidents, pēc Latvijas Ārstu biedrības ierosinājuma, par nopelniem Latvijas labā pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira) ārstam un rakstniekam Miervaldim Birzem.

Ārsts un rakstnieks Miervaldis Birze dzimis 1921.gada 21.martā Rūjienā. Savā mūžā pārdzīvojis gan Salaspils koncentrācijas nometni, gan Buhenvaldi un Neiengammi Vācijā, gan arī Lihtenšteinu Itālijā, kas nepārprotami atstāja dziļu iespaidu uz viņa veselību. Tādēļ arī pēc studiju beigšanas Medicīnas fakultātē Miervaldis Birze sāka pievērsties rakstniecībai, kurai ar laiku nodevās pilnībā, pametot medicīnu pēc sešpadsmit ārsta darbā aizvadītiem gadiem.

Rakstnieks publicējis apmēram 30 grāmatas, kurās rodams bagātīgs ētisks kodols, cilvēkmīlestība un uzticība savai zemei. Plašu popularitāti tautā guvušas Trešās atmodas laikā rakstītās M.Birzes dienasgrāmatas, kurās cilvēcības ideālus rakstnieks saista ar savas tautas skarbo likteni. 1990.gadā Miervaldis Birze tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli, viņš ir saņēmis arī citus atzinības apliecinājumus.

Attēlos: Latvijas medicīnas priekšstāvji — veselības valsts ministrs Juris Viņķelis, Saeimas deputāts, Rīgas Slimokases direktors Valdis Nagobads, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Požarnovs — un Valsts prezidents Guntis Ulmanis; Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, medicīnas Goda doktors Miervaldis Birze savu kolēģu vidū, tikko saņēmis Latvijas valsts augstāko apbalvojumu.

Valsts prezidenta preses dienests
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”