Tik pretrunīgā robeža: jūrā starp Latviju un Lietuvu

Divas dienas — 18. un 19.martā — Rīgā notika Latvijas un Lietuvas valdību pilnvarotu valsts delegāciju pirmās sarunas par abu valstu jūras robežas noteikšanu. Delegācijas vada līdzīga ranga amatpersonas: no Latvijas puses — valsts ministrs Ārlietu ministrijā J.Sinka, no Lietuvas puses — ārlietu ministra vietnieks R.Šidlausks. Delegācijas ir pilnvarotas sarunu noslēgumā parakstīt līgumu par kopīgu jūras robežu. Tas pēc tam vēl gan apstiprināms abu valstu valdībās un ratificējams Latvijas Saeimā un Lietuvas Seimā. Abu valstu līgums par sauszemes robežu jau labu laiku ir spēkā.

Par nupat notikušo sarunu pirmo kārtu un starpvalstu dialoga gaidāmo iznākumu piekrita izteikties Juris Sinka, atbildēdams uz “LV” jautājumiem.

— Kā jūs, kā Latvijas delegācijas vadītājs, vērtējat iesāktās sarunas?

— Tā bija tikai sarunu pirmā kārta, tādēļ nevarēja gaidīt, ka mēs šajās divās dienās jau varētu visu izrunāt un atrisināt. Taču, pirmkārt, mēs vienojāmies, ka sarunas iesākam it kā pilnīgi no jauna jeb, kā latīniski saka, no “tabula rasa” — baltas, neaprakstītas lapas. Lai gan, protams, zinājām visu, kas iepriekš noticis.

Otrkārt, apņēmāmies ievērot jau esošos dažādus starptautiskos līgumus un konvencijas. Tostarp ANO 1982. gada konvenciju par jūras robežām. Arī 1927.gadā parakstīto līgumu par Latvijas un Lietuvas jūras robežu, kas tolaik gan iestiepās jūrā tikai 3 kilometru attālumā no krasta.

Turklāt vienojāmies līdz līguma noslēgšanai nedarīt neko tādu, kas varētu kaitēt abpusēji pieņemama galarezultāta sasniegšanai. Ja rastos kaut kādi sarežģījumi attiecībā uz zvejniecību vai glābšanas dienestu darbību strīdus zonā, šie jautājumi būtu tūdaļ efektīvi nokārtojami.

Tāpat bijām vienisprāt, ka mūsu jūras robeža būs vienota neatkarīgi no tās formas, kas varētu būt gan taisna, gan ar izliekumiem. Šajā ziņā nolēmām balstīties uz pasaules jūras konvenciju praksē pieņemtajām metodēm.

Taču par konkrētu jūras robežas nospraušanu pagaidām runājām ļoti maz. Esam uzaicinājuši ekspertus — ģeodēzistus un juristus —, kam līdz nākamajai sarunu kārtai, kas notiks 22. un 23.aprīlī Viļņā, jāsagatavo savi priekšlikumi un vairāki varianti.

Tika parakstīts protokols par minētajiem pamatprincipiem un nākamā sarunu raunda norisi. Varu sacīt, ka sarunu pirmā kārta notika patiešām draudzīgā gaisotnē. Nebija nekādu apvainojumu.

Nu tikai jācer, ka Viļņā abas puses spēs vienoties par vienu no kopējās jūras robežas variantiem.

— Tātad laikam vairs nav pamata bažām, ka būs jāgriežas pēc palīdzības starptautiskā tiesā?

— Jā, nu var cerēt, ka līdz tam mēs nenonāksim. Lai gan, piemēram, savulaik Vācijas jūras robežas strīdus ar Dāniju un Nīderlandi beigu beigās izšķīra Hāgas starptautiskā tiesa. Pašlaik, šķiet, mums šāds domstarpību noregulējuma veids nedraud. Būtu ļoti labi, ja jau Viļņā izdotos panākt Lietuvas un Latvijas vienošanos par jūras robežu. Manuprāt, tas pat ir iespējams, jo tur mēs sarunu sākumā uzreiz apspriedīsim abu pušu piedāvātos variantus.

— Kā iesāktās sarunas tika novērtētas tikko notikušajā Saeimas Ārlietu komisijas sēdē?

— Pozitīvi. Nekādu iebildumu nebija.

Mintauts Ducmanis,
“LV” Saeimas un valdības lietu
redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”