NO MINISTRA REDZESPUNKTA

Lai Latvijai būtu drošs vairogs

Andrejs Krastiņš, Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs, — “Latvijas Vēstnesim”

— Kādas problēmas jūsu ministrijā, jums kā ministram, pašlaik liekas visaktuālākās?

— Mums jāpilda Latvijas valsts likumi, kas nosaka Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku pienākumus, bet mūsu budžets — naudas maciņš — ir plāns. Tāpēc šādos apstākļos daudzi jautājumi ir problemātiski. Bet likumi, kā jau sacīju, ir jāpilda. No tā tas sasprindzinājums. Un tā laikam arī ir mūsu galvenā problēma.

— Vai jūs kā aizsardzības ministrs esat apmierināts ar Nacionālo bruņoto spēku daudzo štābu darbību?

— Jebkurai apakšvienībai, sākot ar bataljonu, ir štābs. Ja pastāv dažādi spēku veidi, tad gluži saprotams, ka jābūt šādiem štābiem un to darbība ir jāvada. Tas ir pilnīgi normāli. Cits jautājums ir par štābu lielumu un to, lai netiktu dublētas funkcijas. Tā kā pastāv attiecīga veida spēki, šiem štābiem ir jābūt. Bet Aizsardzības ministrijas un ministra uzdevums, protams, kopā ar NBS komandieri un štābu ir valdības deklarācijas ietvaros domāt, kā intensificēt štābu darbu. Varbūt kaut ko pārveidot? Galvenais — izslēgt jebkādu dublēšanos. Štābu daudzums mani nesatrauc. Mani satrauc tas, ka bieži vien maza ir darba efektivitāte.

— Tātad tomēr ir vērojama militāro struktūru dublēšanās?

— Jā, dublēšanās ir un tai ir likumsakarīgs cēlonis. Jo, piemēram, Zemessardze NBS iekļāvās jau kā gatava struktūra, un gluži dabiski, ka tai jau bija visdažādākās štāba struktūras. Līdz ar to zināms paralēlisms pastāv. Tāpēc jāmeklē risinājumi, kā to visu turpmāk sakārtot.

— Kas jūs kā ministru visvairāk apmierina un kas neapmierina?

— Neraugoties uz ārkārtīgi smagajiem finansu apstākļiem un mazām apmācīta personāla rezervēm, NBS tomēr tika izveidoti. Tie tapa praktiski tukšā vietā. NBS struktūras sekmīgi attīstās, un joprojām ir vērojams progress šajā jomā. Tas, protams, ir tas labākais. Tāpat tas, ka AM un NBS personāls cenšas veikt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas.

Negatīvais. Tas vispirms ir mantojums no PSRS armijas. Tas arī saprotams, jo PSRS armijā dienējuši un mācījušies ļoti daudzi cilvēki un ne jau katrs tik viegli var pārkārtoties. Tāpat šīs struktūras bieži tika veidotas “pēc tā ģīmja un līdzības”, kāda tā bija daudzmiljonu PSRS armijā un totalitārā valstī. Taču es negribētu teikt, ka tas ir galvenais trūkums. Mani neapmierina, ka pastāv ārpusreglamenta attiecības, — varbūt gan ne tik asi, kā pirms kāda laika, kad tā bija diezgan regulāra parādība. Bet visvairāk neapmierina tas, ka ar saviem resursiem nevaram mūsu karavīriem nodrošināt pietiekami civilizētu atalgojumu un apgādi. Tas ļoti traucē NBS tālākajai attīstībai un progresam.

— Kādas konkrētas pārmaiņas nepieciešamas Aizsardzības ministrijā un Nacionālajos bruņotajos spēkos?

— Reorganizācija ir nepieciešama, lai pilnveidotu un uzlabotu situāciju, kāda pašlaik ir armijā. Jāsakārto tieši Aizsardzības ministrijas struktūras. Jāsakārto tā, lai katrai pārvaldei, katram departamentam būtu pilnīgi skaidrs ar ko tie nodarbojas, kādi ir pienākumi. Lai nebūtu dublēšanās!

Un laikam viens no maniem galvenajiem uzdevumiem kopā ar Aizsardzības ministrijas darbiniekiem ir pārveidot Plānošanas departamentu par galveno ministrijas departamentu. Tas nodarbotos gan ar armijas attīstības, gan aizsardzības plānošanu. Šim departamentam būtu politisks raksturs. Vēl jāpārdomā, kā uzlabot darbu Starptautisko sakaru departamentā. Ir daudzas un dažādas programmas, virzieni, dažādi, pilnīgi jauni pasākumu veidi — gan treniņapmācības, gan piedalīšanās programmā “Partnerattiecības mieram”. Līdz ar to varbūt vajadzīga šaurāka specializācija tiem darbiniekiem, kas strādā konkrētajos virzienos. Tas viss, protams, jāveic ar esošajiem resursiem un esošajiem cilvēkiem.

— Kā, jūsuprāt, turpmāk organizēt obligāto valsts dienestu?

— Obligātais dienesta laiks ir jāsamazina. Un tas arī ietverts likumprojektā par obligāto dienestu, kurš tiek virzīts uz Ministru kabinetu.

Šāds likums ir ļoti nepieciešams. Gaidīt, kamēr likumprojekts “izies” cauri visai Saeimas procedūrai, diemžēl nav nekādas iespējas. Tātad likumprojektā paredzēts samazināt obligātā dienesta laiku līdz vienam gadam. Protams, aktivizējot mācību procesu, lai gada laikā kareivjus varētu sagatavot tikpat labi, cik agrāk ilgākā laika posmā. Tas būs iespējams tādēļ, ka saskaņā ar jauno likumu tiks atļauts obligātajā dienestā iesaukt cilvēkus ar augstāku izglītības līmeni. Tas tomēr būs zināms progress.

— Kā, jūsuprāt, vajadzētu ieviest profesionalizāciju NBS mobilajos formējumos?

— Profesionalizācija... Iespējams, ka tāds ir mūsu galamērķis. Profesionalizācija Nacionālajos bruņotajos spēkos zināmā mērā tiks veikta jau šogad. Es domāju, ka Gaisa spēki, ņemot vērā to nelielo skaitlisko sastāvu un tur nepieciešamās profesionālās zināšanas, būs pirmais, kur mēs pilnīgi varēsim pāriet uz profesionālo dienestu.

Perspektīvā profesionalizāciju varētu ieviest arī Jūras spēkos un varbūt vēl kādā no mūsu spēku veidiem. Protams, ir vajadzīgi līdzekļi. Un daudz kur ir pierādīts, ka armijas profesionalizācija vai armijas atsevišķu spēku veidu profesionalizācija dos arī finansu ietaupījumus. Tātad mēs iesim šo armijas profesionalizācijas ceļu, un es domāju, ka šajā gadā jau varēsim sākt runāt par pirmo profesionālo vienību NBS sastāvā.

— Kā iecerēts turpmāk veidot teritoriālās aizsardzības sistēmu?

— Teritoriālās aizsardzības sistēmas pamatā ir Zemessardze, kas ir teritoriāls veidojums. Tātad katrs bataljons atbilst noteiktam rajonam, novads — brigādei un tā tālāk. Šāda teritoriāla un arī totāla aizsardzības sistēma mums jau teorētiski ir ieviesta. Atliek to praktiski pilnveidot un attīstīt, piemēram, apgādājot ar sakaru sistēmām, transportu.

— Kā rit valsts dienesta pārvalžu reorganizācija?

— Valsts dienesta pārvalžu reorganizācija pašlaik jau faktiski ir pabeigta. Daudzās valsts dienesta pārvaldes, kas bija rajonos, ir koncentrētas novados. Tālāk šai reorganizācijai jābūt vērstai uz to, lai būtu vienāda prakse un vienādi noteikumi iesaukuma organizēšanā, kontrolē un uzskaitē.

— Vai komandieru, virsnieku disciplīna un atbildības līmenis jūs apmierina?

— Es redzu, ka arī ar komandieriem, virsniekiem bieži vien notiek dažādi nepatīkami gadījumi, piemēram, disciplīnas pārkāpumi. Protams, vienmēr var vēlēties, lai situācija būtu labāka.

— Kā jūs šajā sakarā vērtējat Kara prokuratūras darbu?

— Kara prokuratūra savu darbu veic likumu un tai uzdoto pienākumu ietvaros. Bet es nebūt neesmu atmetis domu, kaut gan mūsu trūcīgais budžets to visai apgrūtina, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos nepieciešama Militārās policijas institūcija. Ir pēdējais laiks to izveidot.

— Virsnieki sūdzas, ka bieži vien armijā tiek iesaukti slimi, dienestam nederīgi cilvēki...

— Jā, tādi gadījumi ir. Drīz Latvijā būs vienots iesaukšanas punkts — tas tiks veidots uz bijušā armijas hospitāļa bāzes. Tur būs vienādas prasības un vienlaikus varēs kontrolēt ārstu kvalifikāciju un darbu.

— Kādai, jūsuprāt, jābūt jaunatnes patriotiskajai audzināšanai? Daudzi jaunieši ir visai skeptiski, pat noraidoši noskaņoti pret dienestu armijā.

— Liels darbs jāveic skolai. Labu patriotiskās audzināšanas darbu var organizēt jaunsargu kustība. Turklāt domāju, ka militāri patriotiskajai audzināšanai jābūt daudz dziļākai, plašākai un pamatīgākai, nekā tas bieži vien ir pašlaik. Piemēram, kazarmās ir noņemts padomju laika plakāts ar zvaigzni, sirpi un āmuru un uzlikts latviskais plakāts ar auseklīti. Bet tematiski abi plakāti ir līdzīgi, tie nevienu neinteresē un izraisa tikai smīnus.

— Ko jūs varētu teikt par starpnacionālajām attiecībām armijā?

— Armijā var dienēt jebkuras tautības cilvēki, ja viņi ir pilsoņi. Bet viņiem jāpārvalda latviešu valoda. Un, lai arī šie cilvēki brīvi runā latviski, viņu mentalitāte tomēr būs savādāka. Nekad tā nebūs, ka iesaucot armijā, — cilvēkus strikti dalīsim pēc tautībām vai ieviesīsim kaut kādas kvotas. Bet pašlaik tā zināmā mērā ir problēma. Nav noslēpums, ka NBS ir arī virsnieki, kas vāji zina latviešu valodu un viņiem, protams, vieglāk ir izteikties krieviski. Turklāt, ja viņi zina, ka arī kareivji labāk pārvalda krievu valodu, var rasties absurdas situācijas. Bet es domāju, ka pašlaik NBS nav ne līdzekļu, ne iespēju, lai veiktu latviešu valodas apguvi. Manuprāt, pašlaik tāds tiesisks un reāls risinājums šai problēmai vēl nav atrasts.

— Kā, jūsuprāt, turpmāk vajadzētu izlemt jautājumu par Robežapsardzības spēku pakļautību? Atstāt tos Aizsardzības ministrijas pakļautībā (kā līdz šim) vai nodot Iekšlietu ministrijai? Par šo jautājumu joprojām noteik diskusijas...

— Robežapsardzības spēki varēs pāriet kādā citā pakļautībā tikai tad, ja tiks pieņemts attiecīgs likums. Pagaidām tāds likums nav pieņemts. Kamēr Robežapsardzības spēki ir pakļauti Aizsardzības ministrijai, es kā ministrs esmu par tiem atbildīgs un īpašus plānus par Robežapsardzības spēku pārvietošanu kaut kur citur nekaļu.

— Pagājušā gada nogalē Robežapsardzības spēkos tika veikta plaša reorganizācija. Vai tā ir īstenota sekmīgi?

— Lai spriestu par to, vai robežapsardzības reorganizācija ir izdevusies vai ne, ir vajadzīgs laiks. Es vienkārši baidos, ka tad, ja Robežapsardzības spēkus vēlreiz mēģinās reorganizēt, tas viņiem par labu nenāks. Jo jebkura reorganizācija rada zināmas problēmas.

— Kā jūs vērtējat Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas sadarbību?

— Pastāv dažādas sadarbības formas, tiek reglamentētas ar dažādiem noteikumiem. Ņoti daudz kas ir atkarīgs no komandieriem attiecīgo struktūru dislokācijas vietās. Gribu teikt, ka visumā šāda sadarbība notiek. Piemēram, saikne: Zemessardze — policija vai Robežapsardzības spēki — policija. Šīs saiknes pastāv reāli.

— Ko jūs varētu teikt par AM Pretizlūkošanas dienesta darbu? Vai tas nedublējas ar IeM Drošības policijas darbu?

— Nē. Pretizlūkošanas dienests nedublē IeM Drošības policiju. Šīm institūcijām ir dažādi mērķi un uzdevumi. Abām kopīgs ir tas, ka tās izmanto operatīvās metodes. Bet... visu pasaules speciālo dienestu uzbūves princips, kas ir pierādījies gadu simtos un tūkstošos, ir tāds, ka šo dienestu “pārklāšanās” ir nepieciešama. Ja tās nav, tad diemžēl trūkst speciālo dienestu kontroles iespējas. Tātad šeit nedrīkst būt monopols uz informācijas vākšanu. Taču vēlreiz atkārtoju, ja šī dublēšanās ir, tad tai ir gadījuma raksturs vai ārējo faktoru izsaukti cēloņi.

— Ko vajadzētu darīt, lai nostiprinātu Latvijas starptautisko militāro drošību?

— Es domāju, ka mūsu valsts drošību varētu nostiprināt bilaterālie līgumi ar NATO dalībvalstīm un citām Eiropas valstīm, ar kurām mums jau ir un tuvākajā laikā vēl tiks noslēgti daudzi līgumi. Šie jautājumi tiks risināti starptautisku vizīšu laikā. Bet galarezultāts, protams, ir Latvijas pilntiesīga līdzdalība NATO. Tas būtu Latvijas lielākais starptautiskais drošības garants.

— Kā jūs vērtējat Baltijas bataljonu, tā turpmākās perspektīvas?

— Ja Baltijas bataljons līdz 1997. gada oktobrim sekmīgi izpildīs tam paredzēto programmu, tas patiesi izveidosies par vienu no labāk trenētajām karaspēka apakšvienībām Baltijas valstīs. Un tur, protams, ir arī izaugsmes iespējas, piemēram, turpmāk pārveidojoties par Baltijas brigādi.

— Paldies par sarunu!

Viesturs Avots,
“LV” nozares redaktors