• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tagad esam daudz tuvāk viens otram. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.03.2000., Nr. 98/99 https://www.vestnesis.lv/ta/id/2854

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts apbalvojums - pie saviem īpašniekiem

Vēl šajā numurā

16.03.2000., Nr. 98/99

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Tagad esam daudz tuvāk viens otram

Mūsu valstī no 14. līdz 16. martam, triju dienu darba vizītē uzturas Armēnijas Republikas ārlietu ministrs Vartans Oskanjans

Pie Valsts prezidentes

A5.JPG (19445 BYTES) Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 15.martā, tikās ar Armēnijas ārlietu ministru Vartanu Oskanjanu (Vartan Oskanian) (attēlā).

Sarunā pārrunātas abu valstu attiecības un sadarbība. V.Vīķe–Freiberga nodēvēja Latvijas un Armēnijas attiecības kā draudzīgas un pateicās Armēnijai par tās izpratni attiecībā uz Latvijas ārpolitikas svarīgākajiem mērķiem.

Armēnijas ārlietu ministrs sacīja, ka vizītes laikā Rīgā paveikts rezultatīvs darbs un abas puses ir noslēgušas vairākus līgumus un vienošanās. Valsts prezidente pauda cerību, ka pašreizējā līgumiskā bāze stimulēs abu valstu ekonomisko sadarbību.

Pārrunāta Latvijas un Armēnijas virzība un pakāpeniskā iekļaušanās Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

V.Oskanjans pateicās par iespēju armēņu kopienai Latvijā kopt armēņu kultūras tradīcijas un nodeva sveicienus V.Vīķei–Freibergai no Armēnijas prezidenta.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

A2.JPG (24532 BYTES) A3.JPG (22374 BYTES)

Vakar, 15.martā, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Armēnijas Republikas ārlietu ministru Vartanu Oskanjanu (attēlā).

Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētāja biedrs un Armēnijas ārlietu ministrs apsprieda abu valstu iekšpolitisko situāciju un darbu Latvijas un Armēnijas valstu parlamentos.

Pārrunāti ar Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos saistītie jautājumi. R.Pīks atzīmēja, ka dalība NATO ir Latvijas ārpolitikas prioritāte. NATO integrācijas kontekstā norisinās aktīva sadarbība ar Igauniju un Lietuvu. Savukārt V.Oskanjans informēja par Armēnijas vēlmi iestāties Eiropas Padomē.

Tikšanās laikā apspriesti jautājumi, kas skar abu valstu pašreizējās attiecības ar Krieviju. R.Pīks atzīmēja, ka Latvija ir ieinteresēta labu kaimiņattiecību attīstībā ar Krieviju, bet situāciju sarežģī tuvojošās Krievijas prezidenta vēlēšanas, kā arī starptautiskā situācija. Pārrunājot ekonomisko krīzi Krievijā, sarunas dalībnieki atzina, ka tā atstājusi pēdas abu valstu ekonomikā.

Pārspriežot reģionālos jautājumus, R.Pīks informēja, ka Latvija uzmanīgi seko līdzi notikumu attīstībai Kalnu Karabahā un uzskata, ka tur notiekošie procesi ir ļoti nozīmīgi. Veiksmīgs šīs problēmas atrisinājums būtu svarīgs visam Kaukāza reģionam.

Saeimas preses dienests

Pie ārlietu ministra

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 15.martā, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Armēnijas Republikas ārlietu ministru Vartanu Oskanjanu (attēlā).

Armēnijas ārlietu ministra vizīte veicinās mūsu valstu attiecību aktivizēšanos. Tam kalpos arī parakstītā "Konvencija par izvairīšanos no ienākumu un īpašumu divkāršas aplikšanas ar dubultnodokļiem", kā arī Protokols par sadarbību starp ārlietu ministrijām.

Sarunas laikā pārrunāti divpusējo attiecību jautājumi. Latvijas ārlietu ministrs informēja savu armēņu kolēģi par Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm, sabiedrības integrācijas procesu Latvijā, kā arī Latvijas sasniegto progresu Eiropas integrācijā un virzībā uz NATO. I.Bērziņš norādīja, ka Latvija ar interesi seko līdzi Armēnijas attīstības procesiem un ir gatava dalīties savā pieredzē veiksmīgu reformu īstenošanā.

Armēnijas ārlietu ministrs izteica savas valsts ieinteresētību pieredzes apmaiņā, regulārās konsultācijās par integrāciju Eiropas struktūrās, kā arī interesējās par iestāšanās sarunu ES norises gaitu.

I.Bērziņš uzsvēra nepieciešamību paplašināt līgumtiesisko bāzi un sagatavot līgumus par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos, gaisa satiksmi un starptautisko autotransporta satiksmi.

Ārlietu ministrijas preses centrs

AA.JPG (20586 BYTES) A6.JPG (22221 BYTES) A4.JPG (16440 BYTES)
Vakar, 15.martā, pie Saeimas priekšsēdētāja biedra Riharda Pīka Vakar, 15.martā, ar ārlietu ministru Induli Bērziņu pie Brīvības pieminekļa Vakar, 15.martā, preses konferencē  
A1.JPG (46869 BYTES)

Vakar, 15.martā, pie Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas

A7.JPG (20156 BYTES)

Vakar, 15.martā, abu valstu ārlietu ministriem parakstot dokumentus

      Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Preses konferencē

"Manas vizītes galvenais mērķis ir tālāk attīstīt Armēnijas un Latvijas divpusējo sadarbību," teica Armēnijas Republikas ārlietu ministrs Vartans Oskanjans vakardienas preses konferencē pēc tikšanās ar Latvijas Republikas ārlietu ministru Induli Bērziņu. Pirms preses konferences abi ministri žurnālistu klātbūtnē parakstīja konvenciju par izvairīšanos no ienākumu un īpašumu aplikšanas ar dubultnodokļiem un protokolu par abu valstu ārlietu ministriju sadarbību.

Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, uzrunājot žurnālistus, teica:

— Man ir patiess prieks, ka šodien Latvijā ieradies gaidīts ciemiņš — mans kolēģis, Armēnijas ārlietu ministrs. Mēs runājām par abu valstu divpusējām attiecībām un par to, kas darāms, lai šīs attiecības attīstītu. Runājām par to, kā veidojama mūsu attiecību līgumbāze. Kā nupat redzējāt, tika parakstīti divi starpvalstu dokumenti, bet mums vēl ir vajadzīgas vienošanās par sadarbību muitas jomā, gaisa transporta un autotransporta jomā, kā arī dokumenti, kas palīdzētu cilvēkiem ceļot gan no Armēnijas uz Latviju, gan no Latvijas uz Armēniju. Ar šiem dokumentiem jau tiek strādāts, lai nākamajā tikšanās reizē tos varētu parakstīt. Mēs arī pārrunājām mūsu valstu ārpolitiskos mērķus. Kā mēs viens otram varam palīdzēt. Es arī lūdzu savu kolēģi, tiekoties ar Latvijas armēņu kopienu, aicināt savus tautiešus integrēties Latvijas sabiedrībā naturalizējoties. Kļūt par Latvijas pilsoņiem. Es ceru, ka mans kolēģis to arī darīs. Mēs arī pārrunājām attīstību Baltijas reģionā un Kaukāza reģionā, kas ir ļoti svarīga. Jo pasaule ir kļuvusi daudz mazāka, un mēs tagad esam daudz tuvāk viens otram.

Savukārt Armēnijas ārlietu ministrs Vartans Oskanjans sacīja:

— Atļaujiet piebilst, ka man tas ir liels gods — būt jūsu brīnišķīgajā valstī un brīnišķīgajā Rīgā. Es jau sen gatavojos šai vizītei, taču mums vairākkārt nācās to uz laiku atlikt. Ir daudz lietu, ko mēs varam darīt kopīgi, un ir svarīgi atrast labākos ceļus, kā attīstīt mūsu valstu divpusējās attiecības. Kā jau mans kolēģis teica, mēs apspriedām arī reģionālās attīstības problēmas, un es informēju savu kolēģi par jaunāko attīstību Kalnu Karabahas apgabalā. Es arī pastāstīju par mūsu centieniem izveidot mūsu reģiona miera un stabilitātes paktu. Ļoti nozīmīgs jautājums, ko šodien apspriedām, bija integrācijas process Eiropas struktūrās. Latvija šajā ziņā, protams, ir tālu apsteigusi Armēniju. Taču es gribu apliecināt arī mūsu vēlmi iet šajā virzienā un integrēties Eiropas struktūrās. Tāpēc es lūdzu savam kolēģim palīdzību iedibināt kontaktus, kas Armēnijai ļautu izmantot Latvijas pieredzi, integrējoties Eiropas struktūrās. Visbeidzot, es gribu izmantot šo izdevību, lai žurnālistu klātbūtnē oficiāli un atklāti uzaicinātu Latvijas ārlietu ministru apciemot Armēniju jebkurā jums ērtā laikā. Es uzskatu, ka šādas augsta līmeņa vizītes ļoti sekmē valstu divpusējās attiecības.

 

Pēc tam ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Kā zināms, Latvijas ārpolitikas prioritātes ir iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Kādas ir Armēnijas ārpolitikas prioritātes?

V.Oskanjans: —Pirmā mūsu ārpolitikas prioritāte ir Kalnu Karabahas konflikta noregulēšana. Nākamais galvenais virziens — mūsu integrācija Eiropas struktūrās. Vēl viena prioritāte ir mūsu valsts drošības nostiprināšana. Šajā jomā mēs izmantojam visus iespējamos līdzekļus, piemēram, NVS ietvaros noslēgtos līgumus un divpusējos līgumus ar Krieviju, kā arī NATO programmas "Partnerattiecības mieram" sniegtās iespējas.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!