ARHĪVI RUNĀ
Aplaupīšana tajā 49. gada martā
Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents
Par to, kas notika 1949.gada 25.martā, kad uz Sibīriju “mūža nometinājumā” tika aizvesti vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, pēdējos gados ir stāstīts diezgan daudz. Pagaidām mazāka uzmanība pievērsta izsūtīto mantas konfiskācijai un izlietošanai. Tādēļ šoreiz lasītājiem zināšanai piedāvājam tos arhīva dokumentus, kuri sniedz plašāku ieskatu tieši šajā jautājumā, kā arī dažas liecības par pašu deportācijas norisi.
“Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums nr.282–ps
1949.gada 17.martā
Par kulaku ģimeņu izsūtīšanu no Latvijas PSR
Saskaņā ar PSR savienības Ministru Padomes 1949.gada 29.janvāra lēmumu nr.390—138–ps Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:
1. Izsūtīt no Latvijas uz attālām Padomju Savienības vietām specnometinājumā 10 000 kulaku ģimeņu.
2. Apstiprināt apriņķu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komiteju iesniegtos izskatīšanai paredzēto kulaku ģimeņu sarakstus.
3. Kulaku ģimeņu izskatīšanu uzdot Latvijas PSR Valsts drošības ministrijai.
Latvijas PSR Ministru Padomes
priekšsēdētājs V.Lācis
Latvijas PSR Ministru Padomes
lietu pārvaldnieks I.Bastins.”
LVA, 270.f., 1.s.apr. 406.l., 188.lp. oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
LK(b)P CK biroja rezumējums 1949.gada 29.marta sēdē
jautājumā “Par kulaku un viņu ģimeņu, bandītu
un nacionālistu ģimeņu izsūtīšanas akcijas rezultātiem”:
“1. Atzīt, ka Latvijas PSR Valsts drošības ministrija ar PSRS Valsts drošības ministrijas palīdzību sagatavoja un izpildīja kulaku un viņu ģimeņu izsūtīšanu.
PSR Savienības valdības un Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums šajā punktā ir izpildīts.
2. Atzīmēt republikas partijas organizācijas, komjaunatnes un padomju aktīva aktīvo piedalīšanos izsūtīšanas akcijas izvešanā.”
LVA, PA—101.f., 1.apr., 6.l., 3.lp. oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
Attiecībā uz izsūtāmo cilvēku mantu pašas deportācijas akcijas priekšvakarā tika pieņemts šāds dokuments:
Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums nr.297–ps
1949.gada 24.martā
“Pilnīgi slepeni
Eks. nr.1
Papildinot Latvijas PSR Ministru Padomes 1949.gada 17.marta lēmumu nr.282–ps un saskaņā ar PSR Savienības Ministru Padomes 1949.gada 29.janvāra lēmumu nr.390—138–ps, Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:
1. Izsūtāmo īpašumu, izņemot to īpašumu, kuru izsūtāmie ņem līdz, konfiscēt.
Izsūtāmo īpašumu izlietot parādu un valsts saistību kārtējo maksājumu dzēšanai; pēc parādu un kārtējo maksājumu dzēšanas daļu īpašuma (dzīvojamās un saimniecības ēkas, ražošanas uzņēmumi, lauksaimniecības un ražošanas uzņēmumi, lauksaimniecības un amatniecības inventārs, kā arī lopi) jānodod bez atlīdzības kolhoziem, un tā jāieskaita nedalāmajā fondā.
Pārējais īpašums un kartupeļi ir jānodod finansu orgāniem realizācijai.
Pārtikas graudi, lopbarības graudi un tehniskās kultūras ir jānodod valstij (Zagotzerno).
2. Konfiscētā īpašuma aprakstīšanu, saglabāšanu un realizāciju uzdot apriņķu un pagastu izpildu komitejām. Lai veiktu konfiscētā īpašuma aprakstīšanu un nodrošinātu tā saglabāšabu, apriņķu pagastu un darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas ieceļ atbildīgos pilnvarotos un tiem palīgā no aktīva skaita piešķir nepieciešamo cilvēku daudzumu.
3. Lai veiktu izsūtāmiem konfiscētā īpašuma aprakstīšanas, realizācijas un saglabāšanas darbu, iecelt Latvijas PSR Ministru Padomes pilnvarotos apriņķos saskaņā ar pielikumu.*
Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis
Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks I.Bastins.”
LVA, 170.f., 1.s.apr., 406.l., 189.lp. oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
· Šis pielikums arhīva dokumentos pagaidām nav atrasts.
Izvilkums no LK(b)P Cēsu apriņķa komitejas un izpildu komitejas pilnvarotā Kūduma pagastā M.Eglīša atskaites par savu līdzdalību deportācijas akcijā:
“Kūduma pagastā es iebraucu 1949. gada 25.martā pulksten 3.30 no rīta un tūdaļ stājos sakaros ar pagasta partorgu un karaspēka operatīvās grupas virsniekiem, lai saskaņotu darbu un panāktu uzdevuma vienlaicīgu un sekmīgu izpildi. Pēc saņemtajiem norādījumiem man ar aktīvu bija jāveic izskaidrošanas darbs un jādod norādījumi par aizvesto kulaku saimniecību aprakstīšanu, bet šeit es nepanācu vienošanos. Operatīvās grupas virsnieki ar kapteini Tarasovu priekšgalā man aizliedza izdarīt šādu kopēju instruktāžu. Es varēju noinstruēt tikai tos aktīvistus, kuri bija piekomandēti katrai grupai atsevišķi, kad viņi tieši devās izpildīt savu uzdevumu. Saņemtos norādījumus par saimniecību vienlaicīgu aprakstīšanu šie aktīvisti nebija izpildījuši, jo karaspēka grupas vadība pēc uzdevuma izpildīšanas viņus vienkārši bija vadājusi līdzi. Tādēļ aizvesto kulaku saimniecības mēs varējām aprakstīt tikai pēc tam, kad karaspēka grupa savu uzdevumu bija izpildījusi.
Lai nodrošinātu palikušo mantu no izlaupīšanas, mēs nosūtījām divas komisijas, kuras uzsāka aprakstīšanu. Pēc saņemtajiem norādījumiem, mums bija jāapraksta 11 saimniecības, bet mēs aprakstījām deviņas saimniecības. Divas saimniecības nevarējām aprakstīt, jo no šīm saimniecībām par nodokļu parādiem visa manta jau bija konfiscēta 1948.gada rudenī...”
LVA, PA—115.f., 5.apr., 20.l.,1., 2.lp. Tulkojums no krievu valodas.
Jēkabpils apriņķa finansu nodaļas vadītājas V.Ādamsones 1949.gada 25.maija ziņojums LPSR Finansu ministrijai:
“Tūliņ pēc š.g. 25.marta, kad nācās realizēt pārvietoto pilsoņu konfiscētos īpašumus, nekādu noteiktu norādījumu no Finansu ministrijas nebija un vietējā apriņķa izpildu komiteja norādīja, ka kolhoziem, nododot lopus (zirgus u.c.), tie jānodrošina ar labību izmitināšanai līdz vasarai.
Sakarā ar to dažiem kolhoziem līdz ar lopiem ir nodoti arī lopbarības graudi, galvenokārt mistrs.
Tagad šie lopbarības graudi ir izbaroti un tos atpakaļ no kolhoziem nevar dabūt. Lūdzu Jūsu norādījumus, kā rīkoties šinī gadījumā un kādu atlīdzību pieprasīt no kolhoziem.”
LVA, 327.f., 1.s.apr., 76.l., 63.lp. oriģināls.
Daugavpils pilsētas finansu nodaļas vadītāja Serova ziņojums LPSR finansu ministram V.Lecim:
“Jautājumā par īpašuma konfiskāciju administratīvi izvestajām personām Daugavpils pilsētas finansu nodaļa ziņo:
Šo personu izvešanas brīdī pilsētas finansu nodaļa nekā nezināja, un pat es šajās divās dienās biju izsaukts uz LK(b)P Centrālo komiteju. Īpašuma konfiskācijas jautājums bija uzdots izpildu komitejai, lai vēlāk to nodotu pilsētas finansu nodaļai, bet tā [īpašumu] nodotu tirdzniecības organizācijām realizācijai.
Pēc atbraukšanas no Rīgas es konstatēju, ka īpašums no vairākiem dzīvokļiem bija savests pilsētas izpildu komitejas noliktavās un vešana bija pārtraukta. No pārējiem dzīvokļiem īpašums tika nodots pilsētas tirdzniecības nodaļai. Īpašuma izvešanu no dzīvokļiem pilsētas izpildu komiteja izskaidroja ar lielo vajadzību pēc apdzīvojamās platības, bet iemitināt īrniekus dzīvokļos, kur palikusi manta, pilsētas izpildu komiteja neuzdrošinājās. Tā rezultātā visa savestā īpašuma vērtība bija 10 000 rubļi. Pieņemšanu no pilsētas izpildu komitejas pilsētas finansu nodaļa veica atsevišķi par katru ģimeni, un rezultātā parādījās iztrūkums par 1350 rubļiem... Pavisam konfiscētais īpašums ir jārealizē par 39,8 tūkstošiem rubļu, no kuriem ir realizēts par 21,3 tūkstošiem rubļu.
Pilsētas finansu nodaļas vadītājs finansu dienesta 3.ranga vecākais padomnieks Serovs.”
LVA, 327.f., 1.s.apr., 76.l., 160.lp. oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
Rīgas pilsētas finansu nodaļas vadītāja K.Slaidiņa ziņojums Latvijas PSR
finansu ministram V.Lecim “Slepeni
nr.05-159
Latvijas PSR finansu ministram
b.V.Lecim
Balstoties uz Kirova, Staļina un Ļeņina rajona finansu nodaļu vadītāju ziņojumiem, Rīgas pilsētas finansu nodaļa Jums paziņo, ka, realizējot administratīvi izsūtītām personām konfiscēto īpašumu, ir gadījumi, kad finansu orgānos griežas tie pilsoņi, kuri ir saņēmuši orderus uz dzīvokļiem vai kuri izvirza pretenzijas uz to īpašumu, kurš atrodas dzīvokļos, bet tajā pašā laikā īpašuma aprakstīšanas aktu rajonu izpildu komitejām nav.
Tādas parādības ir izskaidrojamas ar to, ka vairākos gadījumos, izsūtot personas, viņu dzīvokļus bez īpašuma aprakstīšanas Valsts drošības ministrijas pārstāvji aizzīmogoja vai vienkārši aizslēdza.
Minam vairākas adreses, kur nav īpašuma aprakstīšanas aktu:
Kirova rajonā:
Avotu ielā nr.31, dz.3
Stabu ielā nr.46/48
Kirova ielā nr.87, dz.4
Ģertrūdes ielā nr.27, dz.11
Ļeņina rajonā:
Baldones ielā nr.12, dz.1
Kalnciema ielā nr.131, dz.5
Staļina rajonā:
Poruka ielā nr.18, dz.1
Komunāru bulvārī nr.11, dz.6
Nav izslēgta iespēja, ka tādu dzīvokļu ir ievērojami vairāk, bet rajonu izpildu komitejas par tiem nekā nezina. Dažos no šiem dzīvokļiem jau ir iemitināti pilsoņi, bet īpašums tur vēl nav uzskaitīts (piemēram, Poruka ielā nr.18, dz.1).
Tāds stāvoklis apgrūtina īpašuma uzskaiti un tā tālāko realizāciju, kā arī var radīt dažādas ļaunprātības.
Sakarā ar to, ka administratīvi izsūtīto personu īpašuma realizācija tuvojas beigām, ir ārkārtīgi vēlams atrast to īpašumu, par kuru rajonu izpildu komitejām nav aktu. Tādēļ Rīgas pilsētas finansu nodaļa lūdz Jūs izvirzīt atbilstošām organizācijām jautājumu par iztrūkstošo aktu noformēšanu.
Rīgas pilsētas finansu nodaļas
vadītājs K.Slaidiņš.”
LVA, 32.f., 1.s.apr., 76.l., 85., 86.lp. Tulkojums no krievu valodas.
Cēsu apriņķa finansu nodaļas vadītāja Zariņa un valsts ieņēmuma sektora priekšnieka Zaļaiskalna ziņojums Pleskavas apgabala tirdzniecības daļai
“Izsūtot kulakus no Latvijas PSR Cēsu apriņķa Raunas pagasta Pleskavas apgabala, Valsts drošības ministrijas pārvaldes vecākais leitnants b.Titovs izņēma un aizveda uz Pleskavu kulakiem konfiscētās mantas, kad šīs mantas finansu nodaļa vēl nebija novērtējusi un nodevusi tirdzniecības tīklam realizācijai.
Šīs mantas ir šādas:
1. Raunas pagasta kulaka Kārļa Skostas mājās “Lisas”:
Rakstāmgalds — 1.gab. — 50 rbļ.
Rakstāmgalda krēsls — 1 -”- 15 -”-
Ādas krēsli — 5 -”- 10 -”-
Krēsli — 6 -”- 5 -”-
Rokas šujmašīna — 1 -”- 50 -”-
Paklāji — 3 -”- 5 -”-
Spogulis (trimo) — 1 -”- 50 -”-
185 rbļ.
2. Raunas pagasta kulaka Pētera Šmita mājās “Pekši””
Dīvāns — 1 gab. — 15 rbļ.
Krēsli — 2 -”- 5 -”-
Velosipēds — 1 -”- 4 -”-
Kumode — 1 -”- 25 -”-
85 rbļ.
Kopā: 270 rbļ.”
LVA, 327.f., 1.s.apr., 76.l., 43.lp. Tulkojums no krievu valodas.
1949.gada aprīlī PSRS Finansu ministrijas apkopotās ziņas par izsūtīto saimniecībās konfiscētajiem lopiem un lauksaimniecības inventāru (izņemot Limbažu apriņķi):
Zirgi — 11886
Govis — 23195
Jaunlopi — 13253
Kumeļi — 1606
Cūkas — 10655
Sivēni — 8627
Aitas un kazas — 22530
Jēri — 10110
Lauksaimniecības mašīnas — 6254
t.sk. kuļmašīnas — 399
t.sk. pļaujmašīnas — 2772
t.sk. sējmašīnas — 1117
Lauksaimniecības inventārs — 25676
t.sk. arkli — 6010
LVA, 270.f., 1.s.apr., 440.l., 8., 9.lp. Tulkojums no krievu valodas.
LPSR finansu ministra vietnieka V.Šeļepova ziņojums PSRS finansu ministra vietniekam F.Urjupinam par izsūtīto saimniecībās konfiscētā īpašuma realizāciju
“Slepeni
nr.23b-s
1949.gada 26.augustā
PSRS finansu ministra vietniekam finansu dienesta 1.ranga valsts padomniekam biedram F.A.Urjupinam
Uz Jūsu 1949.gada 2.jūnija pieprasījumu nr.28—299 paziņoju, ka 1949.gadā republikas finansu orgāni ir ņēmuši uzskaitē administratīvi izsūtīto personu saimniecībās konfiscēto īpašumu pēc 13723 aktiem ar pagaidu novērtējumu par summu 152593 tūkstoši rubļu, tajā skaitā: ēkas par summu 99633 tūkstoši rubļu, lauksaimniecības inventārs par summu 5967 tūkstoši rubļu, lopus par 28813 tūkstošiem rubļu, lopbarību par 1101 tūkstošiem rubļu, graudus un lopbarības graudus par 1540 tūkstošiem rubļu un citu īpašumu par 15539 tūkstošiem rubļu.
1. Laika posmā līdz 1949.gada 1.jūlijam uzskaitītais īpašums ir realizēts par kopējo summu 100292 tūkstoši rubļu, tajā skaitā nodots bez maksas kolhoziem nedalāmā fonda palielināšanai par 75154 tūkstošiem rubļu un kā samaksu budžetā, lai dzēstu izsūtīto saimniecību nodokļu parādus, par summu 12286 tūkstoši rubļu. No kopējās realizētā īpašuma vērtības summas 1949.gada 2.ceturksnī budžetā ienāca 7660 tūkstoši rubļu.
2. Viss darbs īpašuma uzskaitē un realizācijā tiek veikts saskaņā ar PSRS Finansu tautas komisariāta 1943.gada 31.maija instrukciju nr.311 par to, kā jāpiemēro Nolikums par kārtību, kādā ir jāuzskaita un jāizmanto nacionalizētais, konfiscētais, bezmantinieku un bezsaimnieku īpašums. Ar LPSR Finansu ministrijas aparāta spēkiem ir pārbaudīta valsts īpašuma uzskaite un realizācija Rīgas, Liepājas un Daugavpils pilsētu finansu nodaļās, Madonas, Cēsu, Talsu, Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Limbažu un Gulbenes apriņķa finansu nodaļās.
Pārbaudē tika konstatēts:
a) vairākos gadījumos īpašuma apraksta un uzturēšanas aktos netika izdarīts precīzs priekšmetu apraksts un to raksturojums;
b) vairāki priekšmeti tikuši novērtēti par skaidri redzamām pazeminātām cenām. Tā, piemēram, Kuldīgas apriņķa finansu nodaļā galds novērtēts par 3 rubļiem, Daugavpils pilsētas finansu nodaļā — drēbju skapis — par 450 rbļ., kaut patiesībā tā vērtība bijusi 3120 rbļ. Tukuma apriņķa finansu nodaļas vadītājs deva norādījumu pārcenot 9 priekšmetu guļamistabas iekārtu, kas veidota no Karēlijas bērza, no 3000 rbļ. uz 1500 rbļ.
c) Gulbenes un Limbažu apriņķa finansu nodaļās nebija bezsaimnieku un konfiscētā īpašuma uzskaites un novērtējumu aktu;
d) Daugavpils pilsētas un Tukuma apriņķa finansu nodaļas atsevišķos gadījumos konfiscētās mēbeles atdevušas privātām personām, apejot tirdzniecības tīklu;
e) Limbažu apriņķa finansu nodaļā vairāk nekā pusgadu nebija realizēts konfiscētais īpašums pēc 8 apraksta aktiem par summu 93,1 tūkstotis rubļu.
Visos konstatētajos valsts īpašuma uzskaites novērtēšanas un realizācijas kārtības pārkāpumu gadījumos LPSR Finansu ministrija ir devusi norādījumus finansu orgāniem tos nekavējoties labot.
Latvijas PSR finansu ministra vietnieks, finansu dienesta vecākais padomnieks V.Šeļepovs.”
LVA, 327.f., 1.s. apr., 76.l., 136., 137.lp. Tulkojums no krievu valodas.
Izidora Birzaka 1950.gada 17.augusta iesniegums LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājam ar lūgumu atdot 1949.gadā atņemto īpašumu
“Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam
Birzaks Izidors Jura d.,
dzīv. Līvānu pilsētā, Rīgas ielā nr.16
(pagaidām),
iesniegums.
Attiecīgās valsts iestādes 1949.gada 25.martā mani un visu manu ģimeni pārvietoja no Latvijas PSR uz citu Savienības Republiku, t.i., uz Tomskas apgabalu, kur es dzīvoju līdz 1950.gada 11.jūlijam.
Pēc manā lietā visu apstākļu pārbaudīšanas un noskaidrošanas es uz attiecīgas iestādes lēmuma pamatu tiku atbrīvots, ar tiesībām man un manai ģimenei atgriezties atpakaļ uz Padomju Latviju. Pie kam noskaidrojās, ka es biju pārvietots uz citu republiku aiz pārskatīšanās.
Līdz manis un manas ģimenes pārvietošanai es dzīvoju Līvānu pagastā, Staru ciemā, Rogu mājās, kur manā lietošanā bija apm. 20 ha zemes, dzīvojamā ēka, divi šķūņi, divi staļļi, klēts, pagrabs, viena pirts, trīs (3) slaucamās govis, četras (4) teles, auni, divi (2) zirgi, piecas aitas un četri jēri, trīs (3) lielas cūkas, trīs (3) drēbju skapji, viena kumode, 2 galdi, četri krēsli un citas mantas.
Bez tam man bija viss nepieciešamais saimniecības inventārs, kā arī virtuves trauki.
Tagad es vēlos visas savas mantas saņemt no Līvānu finansu nodaļas, bet izpildu komiteja atteicās man izsniegt man mantu sarakstu, kā arī manas mantas, paskaidrojot man, ja būs šinī lietā attiecīgs lēmums no Latvijas PSR Ministru Padomes, tad manas mantas visas atdos man atpakaļ.
Sakarā ar visu minēto lūdzu Jūsu gādību, lai es varētu pēc iespējas ātrākā laikā saņemt visas savas mantas un arī savas ēkas, jo man nav kur ar saviem bērniem dzīvot.
Piezīmēju vēl to, ka es esmu slims un darba nespējīgs. Bez tam manā apgādībā atrodas divi nepilngadīgi bērni.
Gaidu Jūsu palīdzību šinī savā lietā un ceru, ka es atkal varēšu savās mājās dzīvot.
Par rakstīt nepratēju parakstās J.Birzavs. Jēkabpilī, 1950.gada 17.augustā.”
LVA, 270.f., 1.s. apr., 612.l., 20.lp. Oriģināls.
LPSR finansu ministra vietnieka V.Šeļepova paziņojums LPSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieka vietniekam Cimdiņam par atteikumu atdot izsūtītajiem konfiscēto īpašumu
“Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieka vietniekam B.Cimdiņam
nr. 223-3
1950.gada 9.oktobrī
Saskaņā ar PSRS Finansu ministrijas 1950.gada 6.maija paskaidrojumu nr.29-106/3-s ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu konfiscētais un finansu orgānu realizētais īpašums bijušajiem īpašniekiem... Izidoram Jura d. Birzakam var tikt atdots tikai tajā gadījumā, ja ir LPSR Ministru Padomes lēmums par agrāk pieņemtā lēmuma par viņu īpašuma konfiskāciju atcelšanu.
Sakarā ar to, ka tāda LPSR Ministru Padomes lēmuma nav, LPSR Finansu ministrija minēto pilsoņu pretenzijas par realizētā īpašuma atdošanu apmierināt nevar.
LPSR finansu ministra vietnieks, finansu dienesta vecākais padomnieks V.Šeļepovs
Valsts ieņēmumu pārvaldes priekšnieks,
finansu dienesta 1. ranga
vecākais padomnieks P.Korobkovs.”
LVA, 270.f., 1.s. apr., 612.l., 19.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
LPSR iekšlietu ministra I.Zujāna 1955.gada 17.februāra ziņojums LPSR Ministru Padomes lietu pārvaldei par atteikumu atdot T.Blumbergam konfiscēto īpašumu
“Slepeni
Eks. nr.1
Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas
1. specdaļa
nr.3/2-468
Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldniekam
B.J.Kacenam
1995.gada 17.februārī
Nosūtu pilsoņa Tālivalda Kristapa d. Blumberga iesniegumu par īpašuma atdošanu izskatīšanai pēc būtības.
No kulaka Heinriha Jēkaba d. Rolava ģimenes uzskaites lietas ir redzams, ka Tālivaldis Blumbergs 1943.gadā apprecēja kulaka Heinriha Jēkaba d. Rolava meitu, kuram agrāk piederēja 32 ha zemes, 3 zirgi, 12 govis, 5 cūkas un kurš izmantoja 1 strādnieka algotu darbu. Sakarā ar to H.J.Rolava sieva, dz. 1886.gadā, ar dēlu, znotu T.K.Blumbergu un viņa sievu 1949.gada martā bija izsūtīti uz Omskas apgabalu.
Ar Ventspils pilsētas izpildu komitejas 1948.gada 7.oktobra lēmumu nr.298 H.J.Rolava saimniecība tika izslēgta no kulaku saimnieku skaita. 1945.gadā tā zemes reformai nebija pakļauta.
Ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1954.gada 26.augusta lēmumu nr.748 T.K.Blumbergs ar ģimeni ir noņemts no specnometināto uzskaites bez konfiscētā īpašuma atdošanas.
Latvijas PSR iekšlietu ministrs Zujāns.”
LVA, 270.f., 1.s. apr., 1052.l., 51.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
Atzīmes dokumentā:
Īpašuma atdošanu atteikt.
11.III 55. Paraksts‚ nesalasāms.
Paziņots iesniedzējam 14.III 55, nr. 6/98-432.
Paraksts nesalasāms.