Frakciju viedokļi

Pēc 14.marta plenārsēdes

Latvijas Radio tiešraidē

A.Čepānis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs):

Labvakar,cienījamie radioklausītāji. Es šīs dienas komentāru par Saeimas sēdi atkal gribu sākt ar to pašu, par ko jau runāju pirms pāris nedēļām. Diemžēl daudzi jautājumi Saeimas plenārsēdē arī šodien, sevišķi tas attiecas uz pirmo darba kārtības jautājumu, tika izskatīti ārkārtīgi smagi un faktiski neauglīgi. Pie likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” Saeimas deputāti debatēja divas stundas un desmit minūtes. Kā jau agrāk esmu teicis, viena Saeimas darba minūte maksā 300 latus, tad varat paši sarēķināt, cik naudas mēs veltīgi esam izšķieduši, tā arī nepieņemot nekādu lēmumu. Un tāpēc es uzdošinos aicināt visu partiju vēlētājus, visu politisko bloku, visu kustību piekritējus un vēlētājus — lūdzu runājiet ar saviem ievēlētajiem deputātiem katrā novadā, mēģiniet viņus ietekmēt, lai sarunas Saeimā būtu konstruktīvas un pēc iespējas ātrāk atnestu kaut kādu reālu, taustāmu labumu, lai likumi netiktu šeit tikai politiski apsūkāti, prasti runājot, bet lai tie tiktu novirzīti komisijām vai labāki vai sliktāki, bet tomēr, lai deputāti iet komisijās, kur ir vairāk vai mazāk sapulcējušies profesionāļi, būtu iespējas kompetenti izteikt par tiem savas domas un mazāk mums būtu šādu neauglīgu strīdu. Nupat, plenārsēdei beidzoties, tika pieņemts lēmums arī, ka Saeimas ziemas sesija beigsies 28.martā un atsāksies tikai 15.aprīlī. Ar balsu vairākumu tika tāds lēmums pieņemts pēc pie frakcijām nepiederoša deputāta Golubova kunga ierosinājuma, jo pareizticīgo Lieldienas ir mazliet vēlāk par citu baznīcu atzīmētajām Lieldienām. Es gribu teikt arī radioklausītājiem to, ka joprojām Saeima saņem ļoti daudz vēstuļu, tiek zvanīts arī pa telefonu par jau ļoti saspīlēto un sasāpējušo jautājumu par Saeimas plenārsēžu un preses konferenču radiotranslāciju. Gribu pateikt jums, ka rīt, pulksten 11.00, man par šo jautājumu ir tikšanās ar Latvijas Republikas satiksmes ministru Krištopana kungu, kura pārraudzībā atrodas Latvijas radio un televīzijas tehniskais centrs, par iespējām paplašināt to cilvēku loku mūsu valstī, kuriem būtu dota iespēja pilnvērtīgi klausīties, protams, tkai tiem, kam tas interesē, šīs Saeimas darba radiotranslācijas.

J.Vidiņš (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”):

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Es pilnībā piekrītu Čepāņa kungam par to kritiku, kādā veidā, mēs deputāti, runājam, un dažreiz liekas, ka tā jau ir sen redzēta, viena tāda banāla izrāde, kur galvenās lomas spēlētāji vai nu mēģina sevi izcelt jeb savu partiju. Un dažreiz tas tiešām ir ļoti skumīgi. Ja mēs runājam par šīsdienas sēdi, tad man jāizsaka nožēla, ka mēs nepaspējām pieņemt likumprojektu “Par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”, jo es uzskatu, ka tas ir mūsu deputātu pienākums pret tiem brīvības cīnītājiem, viņiem kaut simboliski piešķirt šo pretošanās kustības dalībnieka statusu. Un šeit arī bija atsevišķi mēģinājumi no dažām frakcijām šo personu loku mākslīgi sašaurināt, to novedot tikai līdz partizānu lokam, lai gan mēs zinām, ka pretošanās kustība bija ne tikai mežos un laukos, bet tā bija pilsētās un turpinājās visus okupācijas gadus. Man šodien ļoti iepriecināja, ka Čečenijas atbalsta grupai izdevās dabūt 55 deputātu parakstus vēstulei, kura ir adresēta Krievijas Federācijas Valsts domes deputātiem un Krievijas federācijas valdībai. Un, izmantojot izdevību, es gribētu viņu nolasīt. Lai radioklausītāji paši varētu vērtēt, vai tas bija savlaicīgi vai ne. Tātad vēstules saturs: “Pēdējie asiņainie notikumi Čečenijā, Ičkerijā, kaujas Groznijā, Sernovodskā, Bomutā liecina par Krievijas nevēlēšanos izbeigt genocīdu pret čečenu tautu. Mūs uztrauc Krievijas armijas vardarbības eskalācija Čečenijā, izdedzinātās zemes taktika pret mierīgiem iedzīvotājiem, ciematu un pilsētu noslaucīšana no zemas virsmas. Mums nav vienaldzīgas Krievijas impēriskās tieksmes saglabāt savas kolonijas, jo paši esam bijuši šīs impērijas upuri. Genocīds pret jebkuru tautu nav valsts iekšējā leta, tāpat kā tautu pašnoteikšanās tiesības realizācija. Mēs, Latvijas Republikas Saeimas deputāti, aicinām Krievijas Federācijas Valsts domes deputātus un valdību izbeigt noziedzīgo karu Čečenijā, Ičkērijā un ļaut čečenu tautai realizēt pašnoteikšanās tiesības. Mēs izsakām dziļu līdzjūtību čečenu tautai par upuriem, kurus tā nesusi cīņā par brīvību, un ceram, ka tā brīvību izcīnīs ar visu pasaules atbalstu. Tāpat mēs izsakām dziļu līdzjūtību Krievijas sievietēm, kuru dēli, vīri un brāļi gājuši bojā bezjēdzīgajā Čečenijas karā.” Parakstīja praktiski visu frakciju deputāti, protams, izņemot lielākos cīnītājus par tautu vienlīdzību un tautu tiesībām, respektīvi, deputātus sociālistus.

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija):

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Tātad jautājums gan sabiedrībā, gan šeit, Saeimā, par grozījumiem par akczīes nodokli. Šis jautājums nav apejams, un es domāju, rāpjoties ārā no šīs ekonomiskās krīzes bedres, mums pie šī jautājum arī šeit, Saeimā, nāksies atrgriezties, bet droši vien varbūt labāk sagatavotiem, jo zīmīgi, ka ar dažādām motivācijām arī vairākas ministrijas ir iebildušas pret šī nodokļa šādu interpretāciju. Tādu, kāda tā ir pašlaik. Un ar to mums ir jārēķinās, ka šis smagums būs jāņem plecos, lai mēs varētu iet tālāk tā, kā tas pienākas, bet smagums un grūtums ir liels, un to arī uzņemsimies. Tad es vēl gribēju lūgt dažus vārdus teikt. Kā jau minēja, šodien Nacionālajā radio un televīzijas padomē ievēlēja divus jaunus locekļus. Šī padome sabiedrībā... un šeit Saeimā ir visu laiku pārmetumi, ir politizējusies, bet redziet, tie ir tie rūgtie augļi, ko mēs tagad plūcam. 5.Saeimas laikā jau tika ieprogrammēts šis politizēšanās moments šajā padomē. Mēs cīnījāmies un darījām ko varējām, lai tas nenotiktu, lai padome... lai šī sistēma tiktu tāda izveidota, lai padome tiktu veidota, pārstāvot plašu sabiedrību, lai televīzija un radio būtu sabiedriska un kā kultūras objekts, kā kultūras iestāde, bet tas nav likumā ietverts. Tāpēc mēs... mums ir jāsamierinās ar to, kā tas ir pašlaik, bet varbūt, ka šis likuma pants būtu pārskatāms.

Tad es vēl gribu teikt tā. Un arī šeit, šodien Saeimā, tas izskanēja un sabiedrībā un presē tas izskan par šo valsts akciju sabiedrību, uzņēmumu, padomju politizēšanos, it kā poļitruki tur tagad būtu. Bet tad man jāteic ar tādu zināmu lepnumu, ka tieši Latvijas Zemnieku savienība ir izvairījusies no šīs politizēšanās momenta, un mēs tieši esam izraudzījuši šajās padomēs savus cilvēkus speciālistus, kā tas arī bija noteikts mums. Tā, piemēram, akciju sabiedrībā “Latvijas kuģniecība” padomē ir Laimonis Strojēvics — akciju sabiedrības “Ventas amonjaks” izpilddirektors, finansu un ekonomiskais direktors. Tā, piemēram, Zemnieku savienība akciju sabiedrības “Latvenergo” padomei ir izraudzījusi Hariju Jaunzemu — Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes bijušo ģenerāldirektoru. Tad, lūk, Krists Skuja ir akciju sabiedrības “Ventas amonjaks” preizdents, kas pārstāv mūs akciju sabiedrībā “Latvijas gāze”. Un tā vēl arī citi. Tā ka redzam, ka labu piemēru šo valsts akciju sabiedrību uzņēmumu nepolitizēšanā rāda tieši Latvijas Zemnieku savienība.

A.Kiršteins (LNNK UN LZP frakcija):

Jā, godājamie klausītāji... Mani diemžēl apbēdina šīsdienas plenārsēdes darba gaita, jo es redzu, ka joprojām spēcīgs, ārkārtīgi spēcīgs ir populisms un gan politisko partiju, gan frakciju vidū dominē nepārtraukta vaimanāšana. Politiskās partijas vada cilvēki, kas nesaprot, teiksim, cenu liberalizācijas un tigus liberalizācijas nozīmi. Mūsu politika faktiski un arī valdības politika un LNNK politika ir samazināt tiešos nodokļus un palielināt netiešos. Un šeit akcīzes nodoklis. Tas ir nodoklis, kuru visvairāk tērē bagātie, jo, vairāk braucot un braucot ar lielākām un dārgākām mašīnām, cilvēki vairāk samaksā par šo akcīzi. Šī nauda... vairāk kā 20 miljoni latu, ieejot valsts budžetā, tiek pārdalīta par labu tiem cilvēkiem, kam nav ienākumu. Galvenokārt subsīdijām valsts autobusu satiksmei, galvenokārt pašvaldībām, lai subsidētu skolu autobusus, jo mums ir ierakstīts valdības deklarācijā, ka ir jāatrisina mazo lauku skolu problēma un šo skolnieku nogāde ar autobusiem. Šī nauda tiek iedalīta ceļu būves fondam un pašvaldības ceļu būves fondam, par šo naudu tiek būvēti ceļi, tilti, cilvēkiem tiek maksātas algas. Rodas kaut kāda saimnieciskā aktivitāte. Tas ir ideāls piemērs, kā, neaiztiekot trūcīgo cilvēku ienākumus, izvilkt šo naudu no bagātajiem. Un ko mēs redzam šeit? It kā būtu rītdien vēlēšanas — kāpj viens runātājs pēc otra un sāk stāstīt, kā, saprotiet, nabadzīgie cilvēki nevarēs nopirkt benzīnu saviem mersedesiem un nespēs kompensēt šos milzīgos izdevumus, lai gan mēs zinām, ka lauksaimniekiem ir paredzēts attiecīgi kompensēt 80 litrus uz hektāra, un faktiski šis bija likums, kā samazināt arī valsts budžeta deficītu un kā pakāpeniski radīt normālu struktūru.

No otras puses. Tie, kas šodien saka, un šeit sevišķi izceļas Zīgerista partija, viņi vienkārši māna savus klausītājus, jo nebūs tāda situācija, ka Igaunijā vai Polijā benzīns maksās 40 santīmus pēc kādiem 5–6 gadiem, jo Eiropas valstīm šī prasība ir izlīdzināt, lai nebūtu spekulācijas… bet, saprotiet, komunistiskajā Latvijā būs 20 santīmi. Acīmredzot viņš tiks ievests kaut kur no Austrumiem vai Zīgerista kungs humānās palīdzības veidā kanniņās viņu te laistīs pa 20 santīmiem. To es viņam arī labprāt novēlu.

Mani arī apbēdināja disciplīna, jo pietrūka faktiski… Ja divi cilvēki būtu nobalsojuši savādāk, šis akcīzes nodoklis būtu pieņemts, jo mums nākošgad atkal ir jāpalielina, un nevis par 2 santīmiem, bet vismaz par 4 santīmiem litrā, un tā visus nākošos 4–5 gadus. Bet mani pārsteidz tas, ka no šīm valdību atbalstošajām frakcijām… kopumā te es redzu kādus 7 vai 8 cilvēkus… vai nu nav piedalījušies balsošanā, vai ir izgājuši, vai ir aizbraukuši komandējumos, vai daži vispār ir balsojuši, kā viņiem ienāk prātā, lai gan pirms tam bija skaidri definēts, ka tas ir vienīgais veids, kā atrisināt lauku infrastruktūras problēmas, un tieši lauku iedzīvotāji cietīs. Cietīs tie, kas brauc ar valsts autobusiem. Tādā gadījumā es ierosinu viņiem iet pie Zīgerista kunga, lai viņš un viņa partijas biedri pārvadā, lai viņi pārvadā visus ar saviem mitsubishi un pārējām mašīnām.

E.Zelgalvis (frakcija “Latvijai”):

Labvakar, godātie radioklausītāji! Es uzskatu, ka šodienas plenārsēdē centrālais jautājums bija likuma par akcīzes nodokli apspriešana, kurš bija pirmais darba kārtības jautājums un izraisīja ļoti plašas un tādas dedzīgas debates. Un arī šeit mēs redzam preses konferencē, ka šis jautājums nav vienaldzīgs daudzām frakcijām, viņu pārstāvjiem.

Kāds bija mūsu viedoklis? Mūsu frakcijas viedoklis bija tāds, ka šis likums šodien nav pieņemams, un arī šeit mēs dzirdam tagad preses konferencē, ka nerunā neviens par tiem īstajiem iemesliem, kāpēc? Šeit runā par kaut kādu Zīgeristu, runā par kaut kādiem mersedesiem vai mitsubishi… nevar saprast, kas tie tādi, kam tie tādi, cik viņi tādi ir un ka tie nu, lūk, būšot tie galvenie nodokļu maksātāji un tie nodokļu saņēmēji būšot tie nabagi. Vispār nav šādas sarunas saprotamas, un mēs arī balsojām frakcijā pret šādu likumprojektu.

Kāda ir mūsu argumentācija? Pirmkārt, šodien neviens nav pateicis un apliecinājis to, ka viss akcīzes nodoklis tiek iekasēts no tās degvielas, kas ienāk Latvijā, un tiek pārdots. Jautājums — kāpēc? Kāpēc par to neviens nerunā plenārsēdē, nerunā neviens no ministriem un nerunā neviens šeit? Lūk, uz to ir jāatbild! Un kamēr nav iekasēts viss nodoklis, tad runāt par likmju paaugstināšanu, mēs uzskatām, ka ir amorāli. To nedrīkst darīt. Un to teikt, ka tas, lūk, ka šo nodokli maksās tikai, lūk, šie bagātie, cik ir šo bagāto Latvijā? Un, lūk, pārdalīs par labu nabagiem… trūcīgajai tautai. Tas galīgi neatbilst patiesībai. Un mēs tādu viedokli pieņemt nevaram.

Nerunā neviens šodien par to arī, kādu inflācijas vilni izsauks, lūk, šī akcīzes nodokļa paaugstināšana. Un inflācija gulsies ne tikai uz tiem bagātajiem, ne tikai uz tiem, kas brauc ar mersedesiem, bet uz katra mūsu valsts iedzīvotāja, uz katru, un visplašākajām šīm trūcīgajām iedzīvotāju masām. Kādā veidā? Tādā veidā, ka visi transporta pakalpojumi tūlīt sadārdzināsies, kas lieto degvielu, visi ražojumi, produkcija sadārdzināsies, tas ir skaidrs viennozīmīgi, un ne par to vienu procentu, ko mums prognozē Starptautiskais valūtas fonds, bet daudz ievērojamāk. Šeit mēs aprēķinus neredzam. Ciparu nekādu nav. Bet mums, lūk, liek priekšā — paaugstināsim, pārdalīsim par labu trūcīgajai tautai. Tāds viedoklis galīgi nav pieņemams, un mēs balsojām pret šādu viedokli, un arī no otras puses arī pats likumprojekts pēc mūsu uzskata nebija pietiekami sagatavots.

R.Apalups (Latvijas Vienības partijas frakcija):

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Man ir jāpiekrīt Alfreda Čepāņa teiktajam sarunas sākumā, ka ļoti daudz laika tika izšķiests veltīgi, izskatot pirmo un galveno šīsdienas darba kārtības jautājumu par akcīzes nodokli. Arī viena otra asprāša teiktās asprātības bija nekorektas. Mūsu frakcijas lielākā daļa nobalsoja pret izmaiņām akcīzes nodoklī. Un nobalsoja ne jau tāpēc, ka uzskata, ka šāds akcīzes nodoklis nebūtu vispār vajadzīgs, ka nebūtu vajadzīgas izmaiņas šajā nodoklī, bet gan tāpēc, ka dotajā brīdī, pēc mūsu uzskata, tas ir nevietā.

Kā jūs visi zināt, nāk pavasaris, nāk sējas laiks, kas šogad nebūt nerādās no vieglajiem meteoroloģisko laika apstākļu dēļ, un tāpēc izdevumu pieaugumi tiem lauku darbiem ir būtiski ietekmējoši uz zemniekiem un ne tikai zemniekiem, bet arī tiem, kas strādā mežā, mežsaimniekiem, arī tiem, kas zvejo jūrā, zvejniekiem, akcīzes nodoklis tieši neattiecas varbūt uz pārējiem izdevumiem, bet netieši tie pieaugs, jo degviela gandrīz praktiski iet cauri visiem pakalpojumiem. Tas attiecas arī uz kārtību sargājošām iestādēm — uz Iekšlietu ministriju, Aizsardzības ministriju, ātro medicīnisko palīdzību, ugunsdzēsējiem un tā tālāk, un tā tālāk. Mēs uzskatām, ka, pirmkārt, ir jāiekasē tas nodokļu apjoms, kāds ir paredzēts līdz šim, bet tas nav izdarīts. Par to, protams, nevar pārmest esošajai valdībai, tas ir iepriekšējo valdību, ja tā varētu teikt, grēks. Mēs domājam, ka, savedot kārtībā nodokļu iekasēšanu, akcīzes nodokļa, kāds tas ir līdz šim, tas dos jau zināmu ienākuma daļu valsts budžetā un pēc laika, un es domāju, ka tas ir jādara pat vēl šogad, ir šis jautājums jāatgriež Saeimā izskatīšanai no jauna.

I.Ķezbers (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Labvakar! Es gribētu tomēr turpināt šo sarunu par akcīzes nodokli. Vispirms es vēlreiz gribu pateikt, ka neviens nodoklis nevienam cilvēkam nav labākais draugs. Un katrā gadījumā jebkurš nodoklis ir tikai instruments, kādā veidā varētu valdība risināt to vai citu sasāpējušu jautājumu tam vai citam par labu. Šajā konkrētajā gadījumā man gribas uzdot jautājumu — vai valdībai, nākot ar šādu priekšlikumu, viņai ir šī programma? Man gribētos atbildēt — jā, mūsu valdībai ir iezīmēti galvenie orientieri. Un par vienu no galvenajiem orientieriem mēs jau nobalsojām. Tas ir valsts budžets. Tātad, kā papildināt valsts budžetu. Un šodien mēs parādījām, nu, manā uztverē, zināmu neizpratni jeb nevēlēšanos izprast un mēģinājām šo vienu mehānismu torpedēt. Es personīgi būšu viens no tiem deputātiem, kas parakstīs šo iesniegumu, lai šo jautājumu vēlreiz paceltu plenārsēdē, protams, es piekrītu arī tiem maniem kolēģiem, kas saka, ka ir vajadzīga vēl sīkāka analīze un pamatojums. Jā, protams, es tam piekrītu.

Un vēl viens moments. Vai šodien, kad mēs apspriedām akcīzes nodokli, mēs nedzirdējām arī konkrētu valdības nostāju attiecībā par licencēm, kuras tiek izsniegtas un tiks sakārtotas tiem, kas ieved un tirgojas ar šo degvielu? Šāda programma arī ir, un es domāju, ka tas ir viens no risinājumiem, lai mēs iekasētu nodokļus no apmēram 50% degvielas, kura joprojām mūsu valstī tiek realizēta un daļēji arī ievesta likumam neatbilstošā kārtībā. Tāpēc es domāju, ka, ja mēs zinām galvenos orientierus, man liekas, vismaz pie varas esošajām valdošajām partijām vajadzētu pirms balsošanas skaidri vienoties un balsot par saviem priekšlikumiem.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”):

Labvakar! Jāpiekrīt maniem kolēģiem, ka šodien plenārsēdes svarīgākais notikums bija likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nenodošana izskatīšanai komisijās. Tātad pirms pirmā lasījuma tas tika atrasts par tik nepieņemamu, ka netika pat nodots apspriešanai.

Mani kolēģi pirms manis jau te izteicās pietiekami plaši un daiļrunīgi. Es domāju, ka šeit gari komentāri nav nepieciešami, visas manas izjūtas var ietilpināt vārdā “žēl”. Man žēl ir tas, ka tika noraidīta valdības ilgi lolota un nopietni apsvērta iniciatīva, kas būtu, ja tā būtu padārdzinājusi, kā es dzirdēju, aptuveni par 20% degvielas cenas. Droši vien paaugstinājusi arī citas transporta izmaksas, taču tā būtu nopietni uzlabojusi situāciju ar infrastruktūru valstī, kopējo ekonomisko situāciju un arī būtu palīdzējusi aizpildīt ievērojamo budžeta deficītu, kas valstī pašlaik pastāv.

Visbeidzot, kas mani visvairāk pārsteidz un kas mūsu frakciju visvairāk pārsteidz, bija balsojums. Tad, kad es saņēmu izdruku, tad es faktiski nespēju ticēt savām acīm. Es jums atgādināšu skaitļus, ka ļoti daudzi deputāti, pat ne tā, kā Kiršteina kungs teica, — 7 vai 8 no valdību veidojošām frakcijām, bet 5 no Demokrātiskās partijas “Saimnieks”, 6 no Vienības partijas, 5 no “Tēvzemei un Brīvībai”, 2 no LNNK un 1 no Latvijas Zemnieku savienības balsoja pret. Un te man jāsaka, ka te atkal komentāri acīmredzot ir lieki. Tas ir jautājums par disciplīnu, tas ir jautājums par to, vai valdību veidojošās frakcijas patiešām atbalsta valdību, tas ir acīmredzot jautājums par personiskajām ambīcijām. Manuprāt, tas ir arī jautājums, kas būtu nopietni apspriežams un būtu nopietnas sarunas vērts valdību veidojošo frakciju sadarbības padomē.

Otra dienas daļa lielā mērā tika veltīta ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem un jaunu jautājumu paziņošanai un nodošanai ministriem. Te nu atkal jāsaka, ka es ar lielu nepacietību gaidu, kad Juridiskā komisija… Faktiski šodien jau pabeidza sagatavošanai otrajā lasījumā dažādus grozījumus Kārtības rullī, es arī kā Juridiskās komisijas locekle darīšu visu, lai pēc iespējas ātrāk tas arī izietu trešajā lasījumā. Tās ir iniciatīvas, kas būtiski groza šo jautājumu un atbilžu uzdošanas un sniegšanas kārtību, kas to visu padarīs, mēs ceram, ja to pieņems, padarīs daudz dinamiskāku un elastīgāku.

Visbeidzot es gribētu apsveikt divus cilvēkus, kurus šodien ievēlēja Nacionālajā radio un televīzijas padomē, jo viņus ievēlēja ar pārliecinošu balsu vairākumu, un tagad atkal šī padome var strādāt pilnā sastāvā.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija):

Nu, kā redziet, šodien viss grozās. Visi galvenie jautājumi grozās ap akcīzes nodokli, kurš tika noraidīts, nenododot pat komisijai. Kā dzirdējāt, Čepāņa kungs tikko teica, ka mēs esam nopļāpājuši veselas divas stundas un dažas minūtes, kur stunda maksā apmēram 18 000 latu. Tātad mēs esam, par akcīzes nodokli spriežot, nopļāpājuši 40 000 latu. Tagad mēs esam tomēr, kā tas arī nebūtu, mēs esam tomēr, neesam atļāvuši valdībai izvilkt no mūsu un jūsu kabatām 30 miljonus latu. Tātad es domāju, ka bija vērts tērēt šos 40 000 latu, lai nosargātu 30 miljonus latu.

Bez šaubām, valdība ļoti gribētu, lai nodokļus palielinātu, akcīzes un citus tāpat, tikai tāpēc, lai kaut kādā veidā kompensētu savas neizdarības kā ekonomikā, tā nodokļu iekasēšanas sistēmā.

Tikko jūs dzirdējāt, ka valstī ienāk ap 50% degvielas, kura ir kontrabanda un no kuras nemaksā nodokļus. Redziet, valsts aparātam un valsts varai ir grūtāk iekasēt tos no 50% kontrabandas degvielas, kuri sastādītu nevis 30 miljonus, bet daudz, daudz vairāk. Viņiem tas ir par grūtu. Viņiem ir vieglāk izvilkt tos no cilvēku kabatām. Daži ministri, kā Kreitusa kungs un Kiršteina kungs, aizrunājās pat tik tālu, ka tas, lūk, esot viss nabaga ļaužu interesēs. Ka tie, kas braucot dārgos mersedesos un dārgos limuzīnos, maksāšot vairāk, jo tiem tās mašīnas vairāk benzīna ēd. Bet tās mašīnas, kas nabaga cilvēkiem, tie bobiki laukos, kas vēl šodien kalpo, zaporožeci, moskviči utt., kuri ēd benzīnu divreiz vairāk, tiem nekā nevajag. Norunāja pat tik tālu, ka zemniekam nekā nevajag, zemnieks jau nekur nebrauc, viņš ar benzīnu gandrīz nenodarbojas. Viņam vairāk ir vajadzīga dīzeļdegviela. Bet es domāju, ka zemniekam Svētais Gars jau pienu nevedīs uz pienotavu un uz tirgu, un viņam taču arī sava prece ar kaut ko ir jāved uz tirgu. Un jābrauc pa to ceļu, nevis pa asfaltu kā tiem bagātajiem ar limuzīniem, bet viņam ir jābrauc pa dubļainu ceļu, buksējot ar pirmo pārslēdzi. Tā ka jūs redzat, kā tas iznāk. Es domāju, ka tas ir ļoti labs piemērs tam, ka kaut vienreiz arī valdošās koalīcijas deputāti, kas, kā tikko teica Lībanes kundze, viņiem ir jāaizstāv, lūk, disciplīna un nevis kaut kā jābalso. Es domāju, ka šoreiz ir uzvarējis veselais saprāts, nevis kaut kādi disciplīnas noteikumi.

Didzis Jonovs (Latvijas Radio):

Mans jautājums būs par valsts uzņēmumu padomēm. Lieta ir tāda, ka šodien pieci “Latvijas ceļa” deputāti — tie ir Lagzdiņš, Ābiķis, Ādamsons, Gorbunovs un Leiškalns, ir iesnieguši Saeimā dažus grozījumus spēkā esošajos likumos. Viens no tiem ir grozījums Kārtības rullī, un tas paredz, ka deputāti nedrīkst savienot savu amatu ar darbu valsts uzņēmumu padomēs.

Otrs ir “Grozījums likumā “Par Ministru kabineta iekārtu””, kas savukārt paredz, ka ministri nedrīkst strādāt valsts uzņēmumu padomēs pat tad, ja viņi par šo papildu amatu nesaņem atalgojumu. Mans jautājums ir tāds. Kāda ir jūsu attieksme pret šādiem amatu savienošanas ierobežojumiem un kā jūsu frakcijas varētu balsot par šiem likumprojektiem? Vispirms es lūgtu atbildēt varbūt valdošās koalīcijas pārstāvjus. Pēc tam arī pārējie.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija):

Es varētu atbildēt, jo es šo jautājumu esmu pētījis. Mēs bijām Vācijā, katrā valstī ir savi likumi, bet principā ir valstis, kur ierobežo ar 20 padomēm, ar 12, un, cik es zinu, bija rekordisti tur Vācijā, es zinu vienu deputātu, kurš ir 50 padomēs. Redziet, šeit ārkārtīgi rupji tiek sajauktas divas lietas. Profesionāļi sēž valdēs un izpilddirekcijās. Tur ir inženieri, tur ir speciālisti. Padome ir institūcija, kura pārvalda, kā likums izsaimnieko to valsts uzņēmumu, teiksim, darbību līdz viņu izveidošanai par akciju sabiedrību. Padome nav nekas cits kā tikai tāds kontroles pārraudzības iestādījums, kur skatās dažādu politisko partiju pārstāvji, lai neatkārtojas situācija, ka pie varas ir viena partija, kuras iesēdinātie direktori izsniedz dažādas kredītgarantijas un nosaimnieko šo uzņēmumu ar miljoniem latu parādu, kā tas bija, jūs zināt, praktiski visiem lielajiem valsts uzņēmumiem. Tikai viens iemesls ir. Man ir ļoti žēl, ka arī no “Latvijas ceļa” ir tāda mode parādījusies, ka tie paši deputāti uzdod paši savai valdībai šādus jautājumus, jo vajadzētu painteresēties, kā tas ir civilizētajās Eiropas valstīs. Deputāti sēž šajās padomēs. Jā, Bundestāga deputāti sēž tur, kur ir valsts uzņēmumi, un tieši tāpēc viņi sēž, lai nenotiktu nelikumības. Tur neko citu viņi nedara. Profesionāļi sēž direkcijās un izpilda, teiksim, savus tiešos pienākumus. Un vienkārši ir smieklīgi klausīties, ka kādi diletanti nāk un skaidro, ka Latvija būs atkal kaut kāda zeme, kura vienīgā Eiropā, kurā, lūk, šajās padomēs sēdēšot profesionāļi. Kas tad sēdēs, interesanti, tajās direkcijās? Tās ir galīgi muļķības. Tā ir cilvēku nezināšana. Vienkārši kauns klausīties un komentēt šādas muļķības, ar ko atkal izceļas godājamā Zīgerista partija.

J.Vidiņš (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”):

Es Kiršteina kungam pilnīgi pievienojos un esmu kategoriski pret to, ka frakcija “Latvijai”... un dažos masu informācijas līdzekļos izskan doma, ka veidosies kaut kāds politbirojs. Tagad tur ir politbirojs, vienas partijas pārstāvji. Ja tur būs vairāku partiju pārstāvji tajās padomēs, tad viņi skatīsies viens otram uz nagiem. Un tad šīs izsaimniekošanas tieši otrādi nekad nenotiks. Un tas, ka tur gaudu dziesmas, ka padomes locekļi var saņemt kaut kādu kompensāciju par sēdēšanu tanīs padomēs, es vismaz savas frakcijas vārdā varu pateikt, ka mēs negaidām nekādas kompensācijas un nekādus atalgojumus. Mums tur ir jābūt iekšā, tāpat mums ir jābūt iekšā šinī valdībā, lai mēs zinātu, kas darās, un lai mums būtu informācija. Un, ja ir visādas nelikumības, lai mēs varētu savlaicīgi novērst.

A.Čepānis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs):

Man droši vien jārunā ir tāpēc, ka arī mans uzvārds Latvijas presē ir parādījies kā cilvēka uzvārds, kurš arī ir potenciāls vienas šādas padomes pārstāvis. Es te gribētu pateikt savu viedokli tādējādi, ka šīs padomes tiek izveidotas ar Ministru kabineta lēmumu. Un tad, kad 5.Saeimas laikā pie varas bija “Latvijas ceļš”, vienu brīdi ar Latvijas Zemnieku savienību koalīcijā, pēc tam ar Tautsaimnieku politisko apvienību, tad tāpat visu šeit pieminēto un daudzkārt daudzināto uzņēmumu padomes tika izveidotas ar Ministru kabineta lēmumu, un šajās padomēs tāpat kā tagad tika iekļauti toreiz valdošo partiju pārstāvji. Bet tas viss notika klusu. Tur nebija ne čiku, ne grabu. Arī žurnālisti, vienkārši, acīmredzot to nezināja un jautājumus neuzdeva. Tagad spēku samērs ir mainījies. Un tikko Vidiņa kungs pareizi pateica, nevienai politiskajai partijai, arī Demokrātiskajai partijai “Saimnieks”, kuru es pārstāvu, nav vienalga, kas notiek šajos te Latvijai stratēģiski svarīgajos valsts uzņēmumos vai akciju sabiedrībās. Un ļoti labi, ka tur būs visu partiju pārstāvji, kas viens otram, kā Vidiņa kungs teica, skatīsies uz pirkstiem un neļaus darīt kaut kādas muļķības.

Kas attiecas par atalgojumu šajās padomēs. Es par to nemaz neesmu interesējies un nemaz nezinu, vai tur ir jel kāds atalgojums. Es līdz šim esmu strādājis jau pusotru gadu un vēl joprojām strādāju Satiksmes ministrijas izveidotajā Latvijas Republikas Tranzītu tarifu padomē. Pusotra gada laikā es tur neesmu saņēmis nevienu santīmu un nepretendēju uz to, bet es labi zinu, kādas politiskās kaislības, kādas ekonomiskās sviras šajā padomē tiek iedarbinātas, un, protams, ka man tas ir jāzina. Tāda ir mana attieksme pret šo jautājumu.

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija):

Pirmkārt, cilvēku jau ievēl Saeimā. Vai tad viņš uzreiz zaudē savu kvalifikāciju? Mums taču Saeimā ir ļoti daudz augstas raudzes speciālistu un šajā ziņā nevajadzētu tā uzreiz visus apstrīdēt, ja deputāti ir šajās padomēs. Varbūt ministriem tur nevajadzētu būt, bet es pievienojos kolēģiem taja nozīmē, ka tagad šīs padomes patiešām labā nozīmē ir raibas ar dažādu pārstāvību. Tur nav šīs vienpusības, izejot no politiskajiem veidojumiem, vai ne? Bet pamatnosacījums jau no Ministru prezidenta bija tāds, ka, lūdzu, mums dodiet kandidātus speciālistus vispirms, pēc tam tikai šī politiskā pārstāvniecība lai būtu. Es domāju, ka šis jautājums, protams, ir pats par sevi politizēts sabiedrībā un tur nav tāda pamata tādam uztraukumam.

Un otrs jautājums. Bet neviens neatbild par to otru jautājumu, pašlaik attiecībā vispār par darbu savienošanu. Es domāju tā, ka mūsu parlaments, mūsu sabiedrība šādā statusā ir pašlaik vēl jauna. Mums nav tik daudz profesionālu politiķu. Un redziet, ja mēs sāksim aboslūti kategoriski norobežoties no strādāšanas citās nozarēs, ne jau tur atsevišķās, kur nedrīkstētu savienot, tad mēs pamazām šeit piepulcināsim, teiksim, nevarīgākos cilvēkus, caurkritušos cilvēkus, tos, kas nevar citur nekur darboties, un Saeimas parlamenta kvalitāte caur to kritīsies. Tas ir ļoti svarīgs aspekts. Protams, tad, kad mums būs profesionālu politiķu vairāk, tad varēsim, teiksim, jau stingrāk šo statusu uzturēt, ko izvirzījuši mūsu kolēģi, kā jūs nupat dzirdējāt.

R.Apalups (Latvijas Vienības partijas frakcija):

Es domāju, ka neko labāku pateikt es nevaru, kā pateica jau Kiršteina kungs un pārējie mani kolēģi. Tā ka es tam pievienojos.

I.Ķezbers (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Es neesmu diemžēl nevienā padomē. Es nezinu, vai par to priecāties, lepoties vai, patiešām, kaunēties. Bet manas domas šajā sakarībā ir sekojošas. Es uzskatu, ka tie nav kādi politiskie padomnieki, bet tie ir atbildīgi cilvēki, kuriem ir jānovada šie valsts ekonomiskie veidojumi līdz privatizācijas slieksnim. Un es tiešām gribētu redzēt, lai tā būtu nevis vienu vai divu politisko partiju pārstāvju lieta, bet patiešām tie, kas šodien nosaka vēlētāju gribas realizāciju valstī, tas ir, tie, kas ir patiešām pie varas. Un es domāju, ka ne tikai šīs rūpnīcu padomes. Es, pieņemsim, domāju, ka arī, ja mēs paskatāmies mūsu diplomātu korpusu, tad tur pamatā ir “Latvijas ceļa” cilvēki. Es domāju, ka arī viņiem ir jāmainās.Tur ir jābūt gan profesionāļiem, gan arī citu politisko spēku pārstāvjiem. Tātad tas ir normāls process, un, ja viņi strādās godīgi, tad būs viss labi un normāli.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”):

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, mēs te runājam mazliet par divām dažādām lietām, es domāju, atbildot uz šo jautājumu. Jo šodien notika tā, ka kustības “Latvijai” deputāti iesniedza deputātu jautājumu vispārīgas polemikas veidā. Bet pieci “Latvijas ceļa” pārstāvji izrādīja iniciatīvu un iesniedza likumprojektu, par ko tika uzdots jautājums. Un attiecībā uz šo likumprojektu es neesmu starp viņiem, mēs neesam to apsprieduši frakcijā, bet es pieņemu, ka tur ir dažādi apsvērumi, kas viņus ir vadījuši. Viens no tiem, piemēram, varētu būt, ka ministrs faktiski mazina savu lomu un ietekmi, ieejot kādā padomē, jo tad ministru var pārbalsot.

Katrā ziņā tā ir apspriešanas un apsvēršanas vērta doma. Un kā jau es teicu, mums nav frakcijas “Latvijai” lēmuma šajā sakarā, bet es uzdrošinos apgalvot, ka mūsu frakcija varētu atbalstīt šādu likumprojektu.

Attiecībā uz to kritiku, kas šeit izskanēja “Latvijas ceļa” sakarā, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šī te aritmētiskā vietu pārdale atsevišķu uzņēmumu un banku padomēs noved pie tā, ka “Latvijas ceļš” iegūs vairāk vietu šajās padomēs nekā bija iepriekš. Un līdz ar to kaut kāda kritika tādā nozīmē, it kā mēs cīnītos par kaut kādu varas vai ietekmes saglabāšanu, manuprāt, šeit ir absolūti nevietā.

E.Zelgalvis (frakcija “Latvijai”):

Acīmredzot šī tāda diskusija izraisījās mūsu jautājuma rezultātā, kuru frakcija uzdeva Ministru prezidentam. Kāds ir mūsu viedoklis? Mūsu viedoklis ir tāds šajā jautājumā, ka mēs esam pret šādu padomju veidošanu. Mēs esam par to, lai šajās padomēs tiešām būtu speciālisti, nevis politiskie spēki. Un arī tur, kur ir akciju sabiedrības, lai šīs padomes tiktu veidotas saskaņā ar likumu “Par akciju sabiedrībām”. Mēs zinām, kam ir jābūt šajās padomēs. Akciju sabiedrību padomēs ir jābūt akcionāru pārstāvjiem, tās ir akcionāru pilnsapulces ievēlēta struktūra, pārvaldes struktūra. Tad rodas jautājums — vai visas tās personālijas, kas tagad figurē šajās padomēs kā tādi kandidāti, vai viņi ir akcionāru pārstāvji? Vai akcionāru pilnsapulce ir viņus vēlējusi tur? Acīmredzot nav laikam. Tos ieceļ tātad Ministru kabinets jeb citādā veidā. Kā, lūk, šie jautājumi tad iet kopā? Kā tie ir risināmi? Es domāju, ka šis jautājums arī nav tāds tik viennozīmīgi skatāms, un mēs acīmredzot atbalstīsim visus tos likumprojektus, ja runājam par likumprojektiem, kas novērsīs gan deputātu, gan arī ministru piedalīšanos šādās padomēs.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija):

Tas ir viens no slēptiem korupcijas veidiem. Un tas ir iedibināts “Latvijas ceļa” valdības laikā. Jūs saprotiet, ka tas nav vienkārši tā, lai vadītu, lai labāk uzlabotu šo objektu vai akciju sabiedrību, vai valsts pārvaldes, teiksim, uzņēmumu darbību, bet tas ir tāpēc, lai nodrošinātu savas partijas, savas frakcijas biedrus ar lielākiem ienākumiem. Jo tur maksā lielas naudas. Daži padomes locekļi dažos uzņēmumos saņem pat tūkstoti un vairāk latu, nemaz nerunājot par 600 latiem un tā tālāk. Tātad partija, kas stāv pie varas, grib saviem biedriem nodrošināt labāku atalgojumu. Sevišķi tādiem partijas biedriem vai frakcijas locekļiem, kuri visvairāk, kā sakot, ir strādājuši frakcijas vai šīs partijas labā. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Tā ir pilnīgi nevajadzīga institūcija, bet šo akciju sabiedrību vai uzņēmumu, viņu ir jāpārvalda. Tur ir direktors, tur ir speciālisti, kuriem ir jāatbild par visu darbību. Ko var palīdzēt šīs padomes, kurās tiek ievēlēti tīri politiķi, kā jau arī es piekrītu vārdam “poļitruki”, kuri nekā neprot no šo uzņēmumu tehnoloģijas un tā tālāk. Tur ir ievēlētas personas, kuras ir jāsauc pie atbildības, ja viņas dara kaut ko, vai nodara ļaunu. Tā ir vienkārši slēpta, slēpts korupcijas veids, teiksim, valdība. Es negribu vairāk par to arī runāt.

J.Vidiņš (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”):

Ziniet, man te tāds jautrības brīdis uznāca, kad es klausījos Leonarda Staša kungu. Un es tiešām brīnos, Leonarda Staša kungs, cik dziļi mums sēž iekšā un it sevišķi jums sociālisms un neuzticēšanās cilvēkiem, kad visur kaut kur mēs redzam tikai to slikto — kā ieraut, kā iebāzt kabatā. Un pat tā terminoloģija – “poļitruki” un tamlīdzīgi. Nu, Dievs dod. Paldies Dievam, es domāju, ka mēs no tiem murgiem esam kādreiz tikuši vaļā, bet Staša kungs par nožēlu laikam tomēr viņu vēl, kā saka “večno živut” — bija tāds komunistu izteiciens.

L.Stašs: Tas jau ir pierādījies, atvainojiet, un miljoni, kas ir izzagti no bankām, no Latvijas Bankas un citu, un tā tālāk, un tie, kas ir pazuduši, tas jau ir pierādījies. Ka zog, un nežēlīgi zog.

J.Vidiņš: Staša kungs, es jums piekrītu, bet katrā ziņā “Tēvzemieši” jau nu nav zaguši.

Pēc izdevuma "Saeimas Vēstis”, nr.54.