Amatpersonu atbildes

Dokuments nr.536a

Par Latvijas Investīciju banku un citām banku lietām

God. Saeimas frakcijas “Latvijai” deputāti,

Latvijas Banka sniedz šādu paskaidrojumu, atbildot uz jūsu 14.03.96. pieprasījumu.

1. Latvijas Investīciju banka izveidota 1992.gadā, pamatojoties uz LR AP 1992.gada 30.martā pieņemto likumu “Par Investīciju banku”. Latvijas Investīciju bankas darbības pamatmērķis ir veicināt Latvijas Republikas ekonomikas attīstību. Saskaņā ar šo likumu banka savu pamatmērķi realizē:

— mobilizējot un iesaistot Latvijas Republikas un ārvalstu investīcijas un kredītus;

— kreditējot prioritārās tautsaimniecības nozares, projektus, kas veicinās Latvijas preču un produkcijas eksportu, progresīvu tehnoloģiju ieviešanu un infrastruktūru attīstību;

— investējot kapitālu un kredītus privātā sektora uzņēmumos;

— veicinot mazo un vidējo uzņēmumu izveidošanu un attīstību.

Latvijas Investīciju bankas 1992.gada darbību auditorfirma “Arthur Andersen” raksturoja kā banku darbības sākuma stadiju, kad trūkst iekšējās kontroles un ir nepilnības grāmatvedībā. Bankas 1993.gada darbību auditēja auditorfirma “Coopers & Lybrand”, kura atzina, ka sakarā ar gaidāmo darbības apjomu paplašināšanos Latvijas Investīciju bankai jāievieš stingrākas formālās kontroles metodes. 1994.gada darbības auditu veica auditorfirma “Coopers & Lybrand”, kura bankai ieteica pārskatīt jaunu aizņēmēju piesaistīšanas stratēģiju.

Latvijas Investīciju bankas darbību 1993. un 1994.gadā raksturo 1.tabula (auditēti rādītāji). Par 1995.gadu Latvijas Investīciju bankai starptautiskā audita slēdziens Latvijas Bankā jāiesniedz līdz š.g. 31.martam.

 

1.tabula

Latvijas Investīciju bankas darbības bilances rādītāji

par 1993. un 1994.gadu (tūkst. Vācijas marku un latu)

Rādītāji 31.12.93.* 31.12.94.* Pieaugums(+)

Samazinā-

DEM Ls DEM Ls jums(–) (%)

Aktīvi

Kase 6 2 18 6 200,0

Prasības pret Latvijas Banku – – – – –

Prasības pret ārvalstu kredītiestādēm – – 3 465 1 223

Prasības pret Latvijas kredītiestādēm 1 541 536 86 30 –94,4

Uzkrātie ienākumi un pārējie aktīvi 213 74 558 197 166,2

Kredīti un avansi klientiem 2 460 856 3 463 1 222 42,8

Pamatlīdzekļi 7 286 2 535 9 652 3 407 34,4

Kopā aktīvi 11 506 4 003 17 242 6 085 52,0

Pasīvi

Saistības pret Latvijas Banku 926 322 730 257 –20,2

Saistības pret ārvalstu kredītiestādēm – – 899 317

Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie

izdevumi, pārējie pasīvi 452 157 405 143 –8,9

Pašu kapitāls 10 128 3 524 15 208 5 368 52,3

Akciju kapitāls 10 000 3 480 15 400 5 436 56,2

Rezerves 128 44 –192 –68 –254,5

Kopā pasīvi 11 506 4 003 17 242 6 085 52,0

*LIB saskaņā ar likuma “Par Investīciju banku” 24.pantu grāmatvedības uzskaiti veic DEM.

Latvijas Investīciju bankas aktīvi 1994.gadā, salīdzinot ar 1993.gadu, ir pieauguši par 52,0%. Pēc Latvijas Bankas rīcībā esošās Latvijas Investīciju bankas bilances uz 1995.gada 31.decembri bankas aktīvu kopsumma ir sasniegusi 7 milj. latu jeb 1,7 reizes vairāk nekā 1993.gada 31.decembrī.

Izsniegto kredītu apjoms bankas aktīvos bija: 1993.gadā — 21,4%, 1994.gadā — 20,1%, 1995.gadā — 24,0%. Tātad, kredītu apjoms bankas aktīvos ir nedaudz palielinājies, bet būtiski nav mainījies. Zemais kredītu īpatsvars bankas aktīvu kopsummā izskaidrojams ar šādiem iemesliem.

Pirmkārt, ar klientiem izvirzītajiem kredītnosacījumiem. Klientiem jābūt gataviem ieguldīt paredzētajā projektā arī savus līdzekļus. Ne visi bankas klienti — kredītu prasītāji ir gatavi vai vēlas to darīt.

Otrkārt, kredīta nodrošinājums. Lai banka savā darbībā nepieļautu zaudējumus, no klienta tiek prasīts drošs un likvīds nodrošinājums. Daudzos gadījumos klientam tas rada problēmas. Joprojām ir neskaidras īpašumtiesības uz zemi. Valstī joprojām neveidojas nekustamo īpašumu tirgus. Ekonomiski pamatotu un drošu projektu trūkums veidojis kredītu zemo īpatsvaru bankas aktīvu struktūrā.

Latvijas Investīciju bankas peļņu un zaudējumus par 1993.un 1994.gadu raksturo 2.tabula.

2.tabula

Latvijas Investīciju bankas peļņa un zaudējumi

par 1993. un 1994.gadu (tūkst. Vācijas marku un latu).

Rādītāji 31.12.93.* 31.12.94.* Pieaugums(+)

Samazinā-

DEM Ls DEM Ls jums(–) (%)

Tīrais procentu ienākums

par izsniegtajiem kredītiem 278 97 570 201 107,2

Komisija un citi ienākumi 169 59 500 176 200,0

Ārkārtas ienākumi 151 52 2 1 –98,1

Izdevumi 534 185 1 392 491 165,0

Pārskata perioda nesadalītā

peļņa/zaudējumi 61 23 –320 –113 –591,0

*LIB saskaņā ar likuma “Par Investīciju banku” 24.pantu grāmatvedības uzskaiti veic DEM.

Ja 1993.gadu banka noslēdza ar 23 tūkst. latu peļņu, tad 1994.gadā tās zaudējumi sasniedza 113 tūkst. latu. 1993.gadā procentu ienākumi par izsniegtajiem kredītiem bija 46,6%, 1994.gadā jau 53,1%. Tātad, bankas ieņēmumos lielu īpatsvaru veido citi ienākumi — ienākumi no telpu izīrēšanas. Bankas aktīvu struktūrā lielu īpatsvaru ieņem pamatlīdzekļi. 1993.gadā tie sastādīja 63,3%, 1994.gadā — 55,9%. Liels pamatlīdzekļu īpatsvars aktīvu kopsummā rada lielus amortizācijas atskaitījumus bankas izdevumos.

Latvijas Investīciju banka šobrīd nestrādā saskaņā ar likumā “Par Investīciju banku” noteiktajiem tās pamatuzdevumiem. Nenoteiktā Latvijas Republikas ekonomiskā stāvokļa dēļ Latvijas Investīciju bankas darbs ir iesaldēts. Savas pamatfunkcijas tā pilda minimālā apjomā, veicot nelielas investīcijas uzņēmējsabiedrībās.

2. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par Investīciju banku” bankas pamatkapitāls jāveido Vācijas Federatīvās Republikas naudas vienībās (DEM), aprēķinot tā ekvivalentu vērtību Latvijas Republikas naudas vienībās saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto Vācijas markas kursu. Latvijas Investīciju bankas reģistrētais pamatkapitāls ir 20 milj. DEM un apmaksātais pamatkapitāls — 15,4 milj. DEM.

Latvijas Investīciju bankas pamatkapitāla palielināšana līdz reģistrētā pamatkapitāla līmenim atkarīga tikai un vienīgi no bankas akcionāriem. Bankai LR likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā jāsasauc akcionāru pilnsapulce un jālemj par pamatkapitāla palielināšanu. Pēc attiecīgā lēmuma tai jāsagatavo dokumenti atbilstoši “Kredītiestāžu likuma” un Latvijas Bankas padomes 15.03.96. apstiprinātā “Nolikuma par kredītiestāžu statūtu, akcionāru, pamatkapitāla, vadītāju, galvenā grāmatveža, juridiskās adreses, nosaukumu maiņu un kredītiestāžu apvienošanos un sadalīšanos” prasībām.

Uz jūsu jautājumu paskaidrot, kā plānots 1996.gadā palielināt Latvijas Investīciju bankas apmaksāto pamatkapitālu līdz tās statūtu 2.1.punktā paredzētajam apjomam (20 milj. DEM), varēs atbildēt tikai un vienīgi pati banka.

3. Jūsu uzdotais trešais jautājums ir LR Finansu ministrijas kompetencē.

4. Latvijas Banka, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu “Par Latvijas Banku” un “Kredītiestāžu likumu”, veic kredītiestāžu darbības uzraudzību un revīziju. 1995.gadā veicot Latvijas Investīciju bankas finansiālās darbības pārbaudi, Latvijas Banka izvērtēja bankas kā kredītiestādes darbību. Pārbaudē konstatēts, ka banka nav samērojusi izdevumus ar reālajiem ienākumiem, tādēļ strādā ar zaudējumiem. Bankas aktīvu struktūra un izvietojums nedod bankai tādus ienākumus, kas pārsniegtu bankas izdevumus. Kā jau minēts atbildē uz jūsu pieprasījuma 1.punktu, bankai lieli ienākumi ir no telpu izīrēšanas.

Savu speciālo uzdevumu veikšanai banka ir sagatavojusies, bet nepieciešams turpināt veidot likumdošanas bāzi. Piemēram, nepieciešams Saeimā pieņemt likumu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, likumu par noziedzīgā un nelikumīgā veidā iegūtu finansu līdzekļu legalizācijas ierobežošanu, likumu par kredīta ņēmēja atbildību kredīta neatmaksas gadījumā u.c. Aktuāls ir jautājums par aizņēmēju reģistra veidošanu, kurā būtu apkopota visa informācija par aizņēmēju un kas palīdzētu veidot kredīta ņēmēja vēsturi. Pie šīs idejas praktiskās realizācijas pašreiz strādā Latvijas Komercbanku asociācija kopā ar Latvijas Banku.

Izveidojot Latvijā Eiropas Savienības prasībām atbilstošu likumdošanas bāzi un infrastruktūru, radot vidi, kurā banka varētu droši aizdot līdzekļus, Latvijas Investīciju banka kļūs par pilnvērtīgu investīciju banku.

E.Repše, A.Šteinbergs,

Latvijas Bankas prezidents Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības

1996.gada 19.martā pārvaldes vadītājs Amatpersonu atbildes

Dokuments nr.536a

Par Latvijas Investīciju banku un citām banku lietām

 

God. Saeimas frakcijas “Latvijai” deputāti,

Latvijas Banka sniedz šādu paskaidrojumu, atbildot uz jūsu 14.03.96. pieprasījumu.

1. Latvijas Investīciju banka izveidota 1992.gadā, pamatojoties uz LR AP 1992.gada 30.martā pieņemto likumu “Par Investīciju banku”. Latvijas Investīciju bankas darbības pamatmērķis ir veicināt Latvijas Republikas ekonomikas attīstību. Saskaņā ar šo likumu banka savu pamatmērķi realizē:

— mobilizējot un iesaistot Latvijas Republikas un ārvalstu investīcijas un kredītus;

— kreditējot prioritārās tautsaimniecības nozares, projektus, kas veicinās Latvijas preču un produkcijas eksportu, progresīvu tehnoloģiju ieviešanu un infrastruktūru attīstību;

— investējot kapitālu un kredītus privātā sektora uzņēmumos;

— veicinot mazo un vidējo uzņēmumu izveidošanu un attīstību.

Latvijas Investīciju bankas 1992.gada darbību auditorfirma “Arthur Andersen” raksturoja kā banku darbības sākuma stadiju, kad trūkst iekšējās kontroles un ir nepilnības grāmatvedībā. Bankas 1993.gada darbību auditēja auditorfirma “Coopers & Lybrand”, kura atzina, ka sakarā ar gaidāmo darbības apjomu paplašināšanos Latvijas Investīciju bankai jāievieš stingrākas formālās kontroles metodes. 1994.gada darbības auditu veica auditorfirma “Coopers & Lybrand”, kura bankai ieteica pārskatīt jaunu aizņēmēju piesaistīšanas stratēģiju.

Latvijas Investīciju bankas darbību 1993. un 1994.gadā raksturo 1.tabula (auditēti rādītāji). Par 1995.gadu Latvijas Investīciju bankai starptautiskā audita slēdziens Latvijas Bankā jāiesniedz līdz š.g. 31.martam.

 

1.tabula

Latvijas Investīciju bankas darbības bilances rādītāji

par 1993. un 1994.gadu (tūkst. Vācijas marku un latu)

Rādītāji 31.12.93.* 31.12.94.* Pieaugums(+)

Samazinā-

DEM Ls DEM Ls jums(–) (%)

Aktīvi

Kase 6 2 18 6 200,0

Prasības pret Latvijas Banku – – – – –

Prasības pret ārvalstu kredītiestādēm – – 3 465 1 223

Prasības pret Latvijas kredītiestādēm 1 541 536 86 30 –94,4

Uzkrātie ienākumi un pārējie aktīvi 213 74 558 197 166,2

Kredīti un avansi klientiem 2 460 856 3 463 1 222 42,8

Pamatlīdzekļi 7 286 2 535 9 652 3 407 34,4

Kopā aktīvi 11 506 4 003 17 242 6 085 52,0

Pasīvi

Saistības pret Latvijas Banku 926 322 730 257 –20,2

Saistības pret ārvalstu kredītiestādēm – – 899 317

Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie

izdevumi, pārējie pasīvi 452 157 405 143 –8,9

Pašu kapitāls 10 128 3 524 15 208 5 368 52,3

Akciju kapitāls 10 000 3 480 15 400 5 436 56,2

Rezerves 128 44 –192 –68 –254,5

Kopā pasīvi 11 506 4 003 17 242 6 085 52,0

*LIB saskaņā ar likuma “Par Investīciju banku” 24.pantu grāmatvedības uzskaiti veic DEM.

Latvijas Investīciju bankas aktīvi 1994.gadā, salīdzinot ar 1993.gadu, ir pieauguši par 52,0%. Pēc Latvijas Bankas rīcībā esošās Latvijas Investīciju bankas bilances uz 1995.gada 31.decembri bankas aktīvu kopsumma ir sasniegusi 7 milj. latu jeb 1,7 reizes vairāk nekā 1993.gada 31.decembrī.

Izsniegto kredītu apjoms bankas aktīvos bija: 1993.gadā — 21,4%, 1994.gadā — 20,1%, 1995.gadā — 24,0%. Tātad, kredītu apjoms bankas aktīvos ir nedaudz palielinājies, bet būtiski nav mainījies. Zemais kredītu īpatsvars bankas aktīvu kopsummā izskaidrojams ar šādiem iemesliem.

Pirmkārt, ar klientiem izvirzītajiem kredītnosacījumiem. Klientiem jābūt gataviem ieguldīt paredzētajā projektā arī savus līdzekļus. Ne visi bankas klienti — kredītu prasītāji ir gatavi vai vēlas to darīt.

Otrkārt, kredīta nodrošinājums. Lai banka savā darbībā nepieļautu zaudējumus, no klienta tiek prasīts drošs un likvīds nodrošinājums. Daudzos gadījumos klientam tas rada problēmas. Joprojām ir neskaidras īpašumtiesības uz zemi. Valstī joprojām neveidojas nekustamo īpašumu tirgus. Ekonomiski pamatotu un drošu projektu trūkums veidojis kredītu zemo īpatsvaru bankas aktīvu struktūrā.

Latvijas Investīciju bankas peļņu un zaudējumus par 1993.un 1994.gadu raksturo 2.tabula.

2.tabula

Latvijas Investīciju bankas peļņa un zaudējumi

par 1993. un 1994.gadu (tūkst. Vācijas marku un latu).

Rādītāji 31.12.93.* 31.12.94.* Pieaugums(+)

Samazinā-

DEM Ls DEM Ls jums(–) (%)

Tīrais procentu ienākums

par izsniegtajiem kredītiem 278 97 570 201 107,2

Komisija un citi ienākumi 169 59 500 176 200,0

Ārkārtas ienākumi 151 52 2 1 –98,1

Izdevumi 534 185 1 392 491 165,0

Pārskata perioda nesadalītā

peļņa/zaudējumi 61 23 –320 –113 –591,0

*LIB saskaņā ar likuma “Par Investīciju banku” 24.pantu grāmatvedības uzskaiti veic DEM.

Ja 1993.gadu banka noslēdza ar 23 tūkst. latu peļņu, tad 1994.gadā tās zaudējumi sasniedza 113 tūkst. latu. 1993.gadā procentu ienākumi par izsniegtajiem kredītiem bija 46,6%, 1994.gadā jau 53,1%. Tātad, bankas ieņēmumos lielu īpatsvaru veido citi ienākumi — ienākumi no telpu izīrēšanas. Bankas aktīvu struktūrā lielu īpatsvaru ieņem pamatlīdzekļi. 1993.gadā tie sastādīja 63,3%, 1994.gadā — 55,9%. Liels pamatlīdzekļu īpatsvars aktīvu kopsummā rada lielus amortizācijas atskaitījumus bankas izdevumos.

Latvijas Investīciju banka šobrīd nestrādā saskaņā ar likumā “Par Investīciju banku” noteiktajiem tās pamatuzdevumiem. Nenoteiktā Latvijas Republikas ekonomiskā stāvokļa dēļ Latvijas Investīciju bankas darbs ir iesaldēts. Savas pamatfunkcijas tā pilda minimālā apjomā, veicot nelielas investīcijas uzņēmējsabiedrībās.

2. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par Investīciju banku” bankas pamatkapitāls jāveido Vācijas Federatīvās Republikas naudas vienībās (DEM), aprēķinot tā ekvivalentu vērtību Latvijas Republikas naudas vienībās saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto Vācijas markas kursu. Latvijas Investīciju bankas reģistrētais pamatkapitāls ir 20 milj. DEM un apmaksātais pamatkapitāls — 15,4 milj. DEM.

Latvijas Investīciju bankas pamatkapitāla palielināšana līdz reģistrētā pamatkapitāla līmenim atkarīga tikai un vienīgi no bankas akcionāriem. Bankai LR likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā jāsasauc akcionāru pilnsapulce un jālemj par pamatkapitāla palielināšanu. Pēc attiecīgā lēmuma tai jāsagatavo dokumenti atbilstoši “Kredītiestāžu likuma” un Latvijas Bankas padomes 15.03.96. apstiprinātā “Nolikuma par kredītiestāžu statūtu, akcionāru, pamatkapitāla, vadītāju, galvenā grāmatveža, juridiskās adreses, nosaukumu maiņu un kredītiestāžu apvienošanos un sadalīšanos” prasībām.

Uz jūsu jautājumu paskaidrot, kā plānots 1996.gadā palielināt Latvijas Investīciju bankas apmaksāto pamatkapitālu līdz tās statūtu 2.1.punktā paredzētajam apjomam (20 milj. DEM), varēs atbildēt tikai un vienīgi pati banka.

3. Jūsu uzdotais trešais jautājums ir LR Finansu ministrijas kompetencē.

4. Latvijas Banka, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu “Par Latvijas Banku” un “Kredītiestāžu likumu”, veic kredītiestāžu darbības uzraudzību un revīziju. 1995.gadā veicot Latvijas Investīciju bankas finansiālās darbības pārbaudi, Latvijas Banka izvērtēja bankas kā kredītiestādes darbību. Pārbaudē konstatēts, ka banka nav samērojusi izdevumus ar reālajiem ienākumiem, tādēļ strādā ar zaudējumiem. Bankas aktīvu struktūra un izvietojums nedod bankai tādus ienākumus, kas pārsniegtu bankas izdevumus. Kā jau minēts atbildē uz jūsu pieprasījuma 1.punktu, bankai lieli ienākumi ir no telpu izīrēšanas.

Savu speciālo uzdevumu veikšanai banka ir sagatavojusies, bet nepieciešams turpināt veidot likumdošanas bāzi. Piemēram, nepieciešams Saeimā pieņemt likumu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, likumu par noziedzīgā un nelikumīgā veidā iegūtu finansu līdzekļu legalizācijas ierobežošanu, likumu par kredīta ņēmēja atbildību kredīta neatmaksas gadījumā u.c. Aktuāls ir jautājums par aizņēmēju reģistra veidošanu, kurā būtu apkopota visa informācija par aizņēmēju un kas palīdzētu veidot kredīta ņēmēja vēsturi. Pie šīs idejas praktiskās realizācijas pašreiz strādā Latvijas Komercbanku asociācija kopā ar Latvijas Banku.

Izveidojot Latvijā Eiropas Savienības prasībām atbilstošu likumdošanas bāzi un infrastruktūru, radot vidi, kurā banka varētu droši aizdot līdzekļus, Latvijas Investīciju banka kļūs par pilnvērtīgu investīciju banku.

E.Repše, A.Šteinbergs,

Latvijas Bankas prezidents Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības

1996.gada 19.martā pārvaldes vadītājs

Ministru atbildes

Dokuments nr. 517a

Par akcīzes nodokļa paaugstināšanu

Saeimas deputātiem A. Bartaševičam, M. Lujānam, J. Mauliņam,

K.Čerānam, E. Zelgalvim

Finansu ministrija ir izskatījusi jautājumus par akcīzes nodokļa paaugstināšanu naftas produktiem un sniedz jums savu atbildi.

Pirmkārt, akcīzes nodokļa paaugstināšanas nepieciešamību izsauc Eiropas Savienības prasības, Latvijai iekļaujoties Eiropas integrācijas procesā. Tas nozīmē, ka Latvijai nepieciešams ievērot Baltajā grāmatā noteiktās normas un saskaņot likumdošanu nodokļu jautājumos ar Eiropas Savienības likumdošanu, kā arī ievērot tās prasības, ko izvirza Eiropas vienotais tirgus. Viena no šādām prasībām ir nodokļu robežu atcelšana un nodokļu likmju izlīdzināšana starp valstīm, jo tas ir viens no galvenajiem šķēršļiem brīvai preču un kapitāla kustībai vienotajā tirgū un viens no pamatprincipiem brīvai preču konkurencei. Šāda saskaņošana ir īpaši svarīga benzīnam un dīzeļdegvielai, jo no tās ir atkarīga transporta un citu nozaru darbība, un tādēļ tā būtu veicama pirmām kārtām.

Eiropas Savienības direktīvā COUNCIL DIRECTIVE 92/82/EEC, kas pieņemta 1992. gada 19. oktobrī, noteikta nepieciešamība pēc minimālajām akcīzes nodokļa likmēm šādiem degvielas veidiem:

etilētajam benzīnam — 0,23 Ls/l (337 ECU par 1000 l);

neetilētajam benzīnam — 0,20 Ls/l (287 ECU par 1000 l);

dīzeļdegvielai — 0,17 Ls/l (245 ECU par 1000 l).

Tāpat arī noteiktas minimālās likmes citiem degvielas veidiem.

Lai ievērotu noteiktās normas, Latvijai nepieciešams palielināt akcīzes nodokļa likmes degvielai.

Akcīzes nodoklis ir galvenais Valsts autoceļu fonda ienākumu avots, un līdzekļu trūkums ceļu uzturēšanai un remontam rāda to, ka nepieciešami jauni soļi nepieciešamo līdzekļu iegūšanai.

Tāpat ļoti zemā līmenī ir pasažieru pārvadājumi sabiedriskajā transportā, un tādēļ būtu nepieciešamas subsīdijas, kuru avots varētu būt daļa no akcīzes nodokļa ieņēmumu palielinājuma.

Otrkārt, akcīzes nodokļa paaugstināšana benzīnam, dīzeļdegvielai un to aizstājējproduktiem būtiski neietekmētu sējas un ražas darbus tiešā veidā, jo varētu gaidīt, ka zināms degvielas daudzums tiktu iepirkts jau pirms nodokļa paaugstināšanas, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 18. aprīļa noteikumiem nr. 105 “Noteikumi par kārtību, kādā zemes lietotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu” samaksāto akcīzes nodokli lauksaimniekiem kompensē par katru dīzeļdegvielas litru, kas izlietots lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei, atbilstoši noteikumos noteiktajai kārtībai.

Treškārt, akcīzes nodokļa paaugstināšana benzīnam un tā aizstājējproduktiem par Ls 0,06 un dīzeļdegvielai un tās aizstājējproduktiem par Ls 0,04 var izsaukt degvielas cenu celšanos par 30—45 procentiem. Benzīna cenu palielināšanās tiešajā ietekmē gaidāms, ka patēriņa cenu kopindekss palielināsies par 0,6 procentiem, bet benzīna un dīzeļdegvielas cenu palielināšanās netiešajā ietekmē palielinājums gaidāms vēl lielāks.

1996. gada 20. martā Finansu ministrs A. G. Kreituss

 

 

Dokuments nr. 526a

Par nepilsoņu apliecību izsniegšanu

Saeimas Prezidijam

Noraksts: Ministru prezidentam A. Šķēles kungam

Atbildot uz deputātu J. Urbanoviča, A. Bartaševiča u.c. uzdotajiem jautājumiem, Iekšlietu ministrija paskaidro sekojošo:

1. Bez papildus dokumentu kārtošanas nepilsoņiem, izmantojot kā ceļošanas dokumentu personas apliecību, ir iespējams ceļot uz Igauniju un Lietuvu.

Lai ar personas apliecību ceļotu uz Krieviju, tajā izdarāma īpaša atzīme spiedoga veidā Krievijas Federācijas vēstniecībā Rīgā, ģenerālkonsulātā Liepājā vai konsulātā Daugavpilī.

Ceļojot uz pārējām valstīm, tajā skaitā NVS dalībvalstīm, šajā ceļošanas dokumentā nepieciešams saņemt ieceļošanas vīzu. Tomēr ir valstis, kuras nepilsoņu personas apliecībās vīzas neizsniedz (de facto šis ceļošanas dokuments netiek atzīts). Šīs valstis (no tām, kurām ir akreditēti diplomātiskie pārstāvji Latvijas Republikā) ir: no Šengenas nolīguma dalībvalstīm — Portugāle, Beniluksa valstis un Francija, no pārējām Eiropas valstīm — Itālija un Grieķija, no citiem reģioniem — Japāna, Ķīna, Čīle. Pēc Ārlietu ministrijas informācijas par valstīm, kurām nav akreditēto diplomātisko pārstāvju Latvijas Republikā, jāpaskaidro, ka ir pieprasītas ziņas no to tuvākajām diplomātiskajām pārstāvniecībām un ārlietu ministrijām, kas diemžēl vēl nav saņemtas. Par personu apliecību neatzīšanu de facto pašlaik ir informācija no Jordānijas un Laosas.

Nepilsoņu personas apliecību kā ceļošanas dokumentu nesen atzinusi Spānijas valdība. Pašreiz šis darbs pēc Ārlietu ministrijas apgalvojuma ir tās prioritāšu sarakstā.

2. Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta Pasu daļa uz šo brīdi izsniegusi 26000 personas apliecību, krājumā palikuši 74000 šo dokumentu veidlapu. Prognozējams, ka š. g. vasarā tiks izsniegtas līdz 8000 personas apliecību mēnesī.

3. Līdz šim bijušās PSRS iekšzemes pases ar Iedzīvotāja reģistra atzīmi ir tikušas izmantotas ceļošanai uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Pašlaik situācija ir šāda:

3.1. Krievija turpina akceptēt šādas pases ieceļošanai tās teritorijā. Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no Krievijas Federācijas vēstniecības, šāda kārtība saglabāsies vismaz līdz 1997. g. 1. janvārim.

3.2. Baltkrievija tāpat turpina akceptēt šīs pases ieceļošanai tās teritorijā, tomēr ar šo dokumentu robežu iespējams šķērsot vienīgi robežkontroles punktos, kas ir tieši uz Latvijas un Baltkrievijas robežas (Pāternieki/Bigosova, Silene/Urbani). Saskaņā ar Ārlietu ministrijas saņemto neoficiālo informāciju no Baltkrievijas Republikas vēstniecības šī kārtība visā drīzumā varētu tikt pārskatīta, tomēr jāņem vērā arī fakts, ka Baltkrievija savu politiku imigrācijas jautājumos saskaņo ar Krieviju.

3.3. Ukraina, sākot ar šī gada 15. martu, bijušās PSRS iekšzemes pases ar Iedzīvotāju reģistra atzīmi pārtraukusi akceptēt ieceļošanai. Nepilsoņu ceļojumiem derīgas vienīgi bijušās PSRS ārzemju pases un personas apliecības, kurās iepriekš jāsaņem ieceļošanas vīzas.

3.4. Ieceļošanai pārējās NVS dalībvalstīs nepieciešama bijušās PSRS ārzemju pase vai personas apliecība, kurā iepriekš jāsaņem ieceļošanas vīza.

4. Attiecībā uz Beniluksa valstīm Beļģijas Karalistes vēstniecība ir informējusi Ārlietu ministriju par to, ka, lai arī personas apliecībās ieceļošanas vīzas izsniegtas pagaidām netiek, pastāv iespēja saņemt īpašu ieceļošanas atļauju in lieu of visa , kas dod iespēju uzturēties šo valstu teritorijā ierobežotu laika posmu.

5. Līgumu ar Kanādas firmu “Canadian Bank Note Company” par nepilsoņu pasu iespiešanu un izdošanas sistēmas piegādi Iekšlietu ministrija noslēdza 1995. gada 7. novembrī, un tas stājās spēkā pēc finansu nodrošinājuma līguma noslēgšanas.

Saskaņā ar Finansu ministrijas informāciju, tuvākās nedēļas laikā tas tiks parakstīts. Ņemot vērā to, ka šis darbs tehniski ir ļoti laikietilpīgs (pirmie paraugi tiks saņemti ne ātrāk kā septembra vidū), un laiku, kas Ārlietu ministrijai būs nepieciešams šī dokumenta starptautiskai legalizēšanai, visticamāk, ka nepilsoņu pasu izsniegšana varēs tikt uzsākta ne ātrāk kā 1996. gada 4. ceturksnī.

6. Tā kā Ministru kabinetu neapmierināja 1993. gada 28. decembrī valdības izveidotās darba grupas veikums, 1996. gada 19. marta sēdē apstiprināta jauna darba grupa, kurai divu nedēļu laikā jāpabeidz jaunā dokumenta sagatavošanas darbi.

1996. gada 20. martā Iekšlietu ministrs D. Turlais

 

Atbildot uz Tautas saskaņas partijas Saeimas frakcijas deputātu jautājumiem, Ārlietu ministrija var paskaidrot:

1. Bez papildus dokumentu kārtošanas nepilsoņiem, izmantojot kā ceļošanas dokumentu personas apliecību, ir iespējams ceļot uz Igauniju un Lietuvu (bezvīzu režīms).

Lai ar minēto ceļošanas dokumentu ceļotu uz Krieviju, tajā izdarāma īpaša atzīme spiedoga veidā Krievijas Federācijas vēstniecībā Rīgā, ģenerālkonsulātā Liepājā vai konsulātā Daugavpilī. Ceļojot uz pārējām NVS dalībvalstīm, šajā ceļošanas dokumentā nepieciešams saņemt ieceļošanas vīzu.

Ceļojot uz pārējām valstīm, šajā ceļošanas dokumentā nepieciešams saņemt ieceļošanas vīzu. Tomēr ir valstis, kuras nepilsoņu personas apliecībās vīzas neizsniedz (de facto šis ceļošanas dokuments netiek atzīts). Šīs valstis (no tām, kurām ir akreditēti diplomātiskie pārstāvji Latvijas Republikā) ir: no Šengenas nolīguma dalībvalstīm — Portugāle, Beniluksa valstis (Ar Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu situācija ir īpaša — lūdzu skatīt zemāk, it īpaši 4. punktu. — V. B.) un Francija, no pārējām Eiropas valstīm — Itālija un Grieķija, no citiem reģioniem — Japāna, Ķīna, Čīle. Par valstīm, kurām nav akreditētu diplomātisko pārstāvju Latvijas Republikā, ir pieprasīta informācija no to tuvākajām diplomātiskajām pārstāvniecībām un ārlietu ministrijām, kas diemžēl netiek saņemta tik ātri, kā vēlams. No šīm valstīm informācija par personas apliecību neatzīšanu de facto pašlaik ir no Jordānijas un Laosas.

Jāsaka, ka Ārlietu ministrija nepārtraukti nodarbojas ar šīs problēmas risināšanu. Pēdējo dienu laikā nepilsoņu personas apliecību kā ceļošanas dokumentu atzinusi Spānijas valdība, pozitīvam atrisinājumam tuvojas jautājums arī par Beniluksa valstu piekrišanu izsniegt ieceļošanas vīzas nepilsoņu personas apliecībās (sīkāk lūdzu skatīt 4. punktu). Esam tomēr arī spiesti atzīt, ka Ārlietu ministrijas darbību šajā virzienā apgrūtina fakts, ka mūsu valstij ir visai ierobežotas iespējas ietekmēt attiecīgo valstu valdību nostāju (“izdarīt spiedienu”). Neskatoties uz šīm objektīvajām grūtībām, šis darbs ir Ārlietu ministrijas prioritāšu skaitā un šai jomā notiek nepārtrauktas diplomātiskas aktivitātes.

2. Jautājums nav Ārlietu ministrijas kompetencē, taču no Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta Pasu daļas iegūta informācija par to, ka pašlaik izsniegti apmēram 26000 personas apliecību, krājumā palikuši apmēram 74000 šo ceļošanas dokumentu veidlapu. Prognozējams, ka “karstākajā” atvaļinājumu periodā (jūnijā — augustā) tiks izsniegti līdz 8000 personas apliecību mēnesī.

Pilnīgai situācijas izpratnei jānorāda, ka pašlaik vēl joprojām nepilsoņiem “uz rokām” ir arī apmēram 30000 bijušās PSRS ārzemju pasu, kuras derīgas ceļošanai. Bez tam saskaņā ar neoficiālu informāciju Latvijā ir apmēram 40000 Krievijas pilsoņu, kuri šo pilsonību noformējuši Krievijas Federācijas pārstāvniecībās Latvijas Republikā (Rīgā, Liepājā un Daugavpilī), bet paralēli tam “skaitās” arī likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjekti un ir reģistrējušies Iedzīvotāju reģistrā (apmēram 4500 šādu personu ar “dubultstatusu” ir Latvijas kompetentu institūciju uzskaitē; viņām tiek izsniegtas uzturēšanās atļaujas, anulējot viņu piederību likuma “Par (...) bijušās PSRS pilsoņu statusu (..)” lokam). Visas šīs personas vairumā gadījumu, ceļojot uz trešajām valstīm, izmanto bijušās PSRS ārzemju pases ar atzīmi par Krievijas pilsonību, kas izsniegtas Krievijas Federācijas pārstāvniecībās Latvijas Republikā.

3. Līdz šim bijušās PSRS iekšzemes pases ar Iedzīvotāju reģistra atzīmi ir tikušas izmantotas ceļošanai uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Pašlaik situācija ir šāda:

3.1. Krievija turpina akceptēt šādas pases ieceļošanai tās teritorijā. Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no Krievijas Federācijas vēstniecības, šāda kārtība saglabāsies vismaz līdz 1997. gada 1. janvārim.

3.2. Baltkrievija tāpat turpina akceptēt šīs pases ieceļošanai tās teritorijā, tomēr ar šo dokumentu robežu iespējams šķērsot vienīgi robežkontroles punktos, kas ir tieši uz Latvijas un Baltkrievijas robežas (Pāternieki/Bigosova, Silene/Urbani). Saskaņā ar neoficiālu informāciju no Baltkrievijas Republikas vēstniecības šī kārtība visā drīzumā varētu tikt pārskatīta, tomēr jāņem vērā arī fakts, ka Baltkrievija savu politiku imigrācijas jautājumos saskaņo ar Krieviju.

3.3. Ukraina, sākot ar šī gada 15. martu, bijušās PSRS iekšzemes pases ar Iedzīvotāju reģistra atzīmi pārtrauc akceptēt ieceļošanai savā teritorijā. Nepilsoņu ceļojumiem derīgas vienīgi bijušās PSRS ārzemju pases un personas apliecības, kurās iepriekš jāsaņem ieceļošanas vīzas.

3.4. Ieceļošanai pārējās NVS dalībvalstīs nepieciešama bijušās PSRS ārzemju pase vai personas apliecība, kurā iepriekš jāsaņem ieceļošanas vīza. Tomēr, ņemot vērā NVS iekšējo robežu “caurspīdīgumu”, pastāv iespēja nelegāli ieceļot citās NVS dalībvalstīs arī ar bijušās PSRS iekšzemes pasi ar Iedzīvotāju reģistra atzīmi, kā tranzītzemes izmantojot Krieviju un Baltkrieviju.

4. Kontekstā ar iepriekšējos punktos izklāstīto jānorāda, ka nepilsoņi ceļošanai uz valstīm, kuras personas apliecībās neizsniedz ieceļošanas vīzas, izmanto bijušās PSRS ārzemju pases. Ja šāda ārzemju pase nav izņemta iepriekš, ceļot uz šīm valstīm diemžēl nav iespējams. Iekšlietu ministrijas rīcībā ir ārkārtīgi ierobežots skaits bijušās PSRS ārzemju pasu veidlapu, kuras tiek noformētas vienīgi ekstremālos gadījumos (izbraukšana uz pastāvīgu dzīvi valstī, kura de facto neatzīst personas apliecības, valstiski svarīgu misiju veikšana šādās valstīs u. tml.).

Attiecībā uz Beniluksa valstīm Beļģijas Karalistes vēstniecība ir informējusi par to, ka, lai arī personas apliecībās ieceļošanas vīzas izsniegtas pagaidām netiek, pastāv iespēja saņemt īpašu ieceļošanas atļauju in lieu of visa , kas dod iespēju uzturēties šo valstu teritorijā ierobežotu laika posmu.

5. Līgums ar Kanādas firmu “Canadian Bank Note Company” par nepilsoņu pasu iespiešanu ir noslēgts, un saskaņā ar Finansu ministrijas informāciju tuvākās nedēļas laikā jātiek parakstītam arī attiecīgajam finansu nodrošinājuma līgumam, pēc kā praktiski sāksies darbs šo ceļošanas dokumentu izgatavošanā. Ņemot vērā to, ka šis darbs tehniski ir ļoti laikietilpīgs (pirmie “eksperimentālie” paraugi varēs tikt saņemti ne ātrāk kā septembra vidū), un laiku, kas būs nepieciešams šī dokumenta starptautiskai legalizēšanai, visticamāk, ka nepilsoņu pasu izsniegšana varēs tikt uzsākta ne ātrāk kā 1997. gada sākumā.

6. Atbilde uz šo jautājumu jau daļēji ietverta iepriekšējos punktos.

Papildus jau minētajam varam informēt par to, ka jau kopš 1993. gada pastāv Ministru kabineta apstiprināta darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt Latvijas ceļošanas dokumentu koncepciju un kuras darbības koordinācija ir Iekšlietu ministrijas kompetencē.

Ārlietu ministrija šīs darba grupas ietvaros līdzdarbojas, lai, izstrādājot Latvijas ceļošanas dokumentus, tiktu ņemtas vērā prasības, bez kuru ievērošanas būtu apgrūtināta jaunieviešamo ceļošanas dokumentu starptautiskā legalizācija ( Sīkākai informācijai lūdzu skatīt šīs vēstules pielikumu uz divām lapām. — V. B.). Tas pilnā mērā attiecas arī uz jaunajām nepilsoņu pasēm. Attiecībā uz pašlaik izdodamajām nepilsoņu personas apliecībām der atzīmēt, ka tās tika iespiestas kopā ar Latvijas pilsoņu pasēm 1992. gadā, dažas no šīm prasībām ignorējot, kas arī ievērojami apgrūtina to starptautiskās legalizācijas procesu. Šo prasību ignorēšanas rezultātā sākotnēji (vēl 1992. gada beigās) bija zināmi sarežģījumi, īstenojot arī Latvijas pilsoņu pasu starptautisko legalizāciju.

Patiesā cieņā, —

1996. gada 15. martā Ārlietu ministrs Valdis Birkavs

 

 

Dokuments nr. 527a

Par aptieku privatizāciju

 

Atbildot uz Latvijas Republikas Saeimas frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumiem par valsts īpašumā esošo aptieku privatizāciju, Ekonomikas ministrija informē:

1. Valsts aptieku rentabilitātes rādītājiem nav nozīmes attiecībā uz to privatizāciju. Valsts uzdevums nav nodarboties ar farmaceitiskā profila uzņēmējdarbību, bet gan to regulēt. Jāņem vērā, ka liela daļa uz šodienu rentablu aptieku atrodas denacionalizējamos namīpašumos. Pēc šo namu denacio-nalizācijas ir prognozējams, ka jaunais namīpašnieks var nevēlēties slēgt aptieku telpu nomas līgumus ar to pašreizējiem lietotājiem, kā arī var tikt krasi pārskatīta telpu nomas maksa, kas aptieku darbību padarītu nerentablu.

2. Valdība nav prognozējusi ienākumu summu no aptieku privatizācijas. Aptieku privatizācijas ieņēmumi ir nelieli. Bieži ir gadījumi, kad tās tiek pārdotas līdz Ls 1000. Pārsvarā pārdošanas cena ir mazāka par Ls 5000. Ir jāņem vērā, ka maksāšanas līdzekļu ievērojama daļa bieži ir privatizācijas sertifikātos. Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad aptiekas pārdošanas cena izsoles rezultātā tiek nosolīta ievērojami lielāka. No kopējā apstiprināto aptieku pircēju skaita virs 40, šādi gadījumi ir bijuši 6. Jāpiezīmē, ka izsole notiek gadījumos, kad uz aptieku privatizāciju ir pieteikušies vairāki pretendenti, kuri atbilst privatizācijas noteikumos izvirzītajiem kritērijiem un kurus apstiprina pretendentu atlases komisija, kuras sastāvā ir pārstāvji no Privatizācijas aģentūras, Labklājības ministrijas, Monopoldarbības uzraudzības komitejas un Latvijas farmaceitu biedrības.

3. Aptiekās strādājošajam personālam ir iespējas piedalīties privatizācijā vispārējā kārtībā uz vienādiem noteikumiem ar citiem privatizācijas subjektiem, jo likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” nekādas priekšrocības objektā strādājošiem neparedz. Ja Privatizācijas aģentūra noteiktu ierobežojumus citiem privatizācijas subjektiem, tas privatizāciju padarītu par nelikumīgu.

4. Aptieku, tāpat kā pārējo valsts uzņēmumu, privatizācijas noteikumi paredz, ka pircējs pārņem strādājošo darba līgumus. Tas, protams, neizslēdz pircēja tiesības likumā noteiktajā kārtībā pārtraukt darba attiecības ar strādājošiem. Attiecībā par darba samaksu, Privatizācijas aģentūra pircējam nenosaka objektā strādājošo darba algas lieluma saglabāšanu. Darba algas lielumu nosaka nodarbināto darba līgumi.

1996. gada 20. martā Ekonomikas ministrs G. Krasts

Dokuments nr.528a

Par latviešu kinomākslas pastāvēšanas iespējām

Atbildot uz frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumiem:

1. “Kultūras pamatnostādnēs” paustā ideja par Rīgas Kinostudiju kā galveno filmu ražošanas bāzi Latvijā man, protams, ir zināma. Rīgas Kinostudijas tehnoloģiskā kompleksa pilnveidošana ietilpst ministrijas rūpju lokā, jo no tā atkarīga kino mākslas nākotne Latvijā.

2. Zinu, ka Rīgas Kinostudija ir iekļauta minētajā likumā fiksēto kultūras objektu skaitā.

3. Pats galvenais ir saglabāt Rīgas Kinostudijas un Rīgas Dokumentālo filmu studijas darbības profilu. Proti: filmu uzņemšanas tehnoloģisko kompleksu un Valsts kinohronikas regulāras uzņemšanas iespēju. Privatizējot šos objektus, ir jāņem vērā divus nosacījumus:

a) profila saglabāšana,

b) valsts daļa uzņēmumos nedrīkst būt mazāka par 51%.

Ievērojot šos nosacījumus, “Kultūras pamatnostādnēs” formulētos kino mākslas attīstības principus iespējams realizēt arī, mainot uzņēmumu īpašuma formu.

4. Neapšaubāmi, Rīgas Kinostudijas profila saglabāšanai ir principiāli izšķiroša nozīme kino mākslas attīstībā Latvijā. Tā ir vienīgā iespēja nodrošināt pilnu filmu uzņemšanas tehnoloģisko ciklu. Rīgas Kinostudijas tehniskās bāzes likvidācija vai radikāla pārveide, nerēķinoties ar filmu ražošanas kompleksa saglabāšanas nepieciešamību, praktiski apdraud kino mākslas tālāko pastāvēšanu mūsu valstī. Esmu pārliecināts, ka to apzinās arī Privatizācijas aģentūra un privatizācijas nosacījumi nebūs pretrunā ar “Kultūras pamatnostādnēm”.

Pielikumā:

1. Vēstule LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai — 2lpp.,

2. Rīgas Kinostudijas direktora U.Šteina vēstule Latvijas Privatizācijas aģentūrai — 2lpp.,

3. Latvijas Kinematogrāfistu savienības rezolūcija.

1996.gada 20.martā Kultūras ministrs O.Spārītis

 

 

Latvijas Privatizācijas aģentūrai

Uzskatām, ka, privatizējot Valsts Rīgas Kinostudiju, privatizācijas noteikumos jāietver līdzšinējā pamatdarbības profila saglabāšana, t.i., filmu ražošanas tehnoloģiskais un tehniskais nodrošinājums un uzveduma līdzekļi (kostīmi, rekvizīti u.c.).

Motivācija:

1. Ar Saeimas 3.11. 1995.g. likumu “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” Valsts Rīgas Kinostudija ir iekļauta augšminēto objektu sarakstā (4.pants 26.punkts) ar visām no tā izrietošajām sekām.

2. Rīgas Kinostudija kā vienots tehniski tehnoloģiskais komplekss ir viens no lielākajiem Ziemeļeiropā. Galvenā vērtība — labiekārtoti filmēšanas paviljoni (kopā ar tiem nepieciešamo infrastruktūru — enerģētiskais, apgaismošanas, skaņu–montāžas, aktieru apkalpošanas kompleksi un uzveduma līdzekļi).

3. Pēdējos gados Rīgas Kinostudija saskaņā ar Kultūras ministriju un Rīgas Domes kultūras pārvaldi veidojas par Rīgas un Latvijas kultūras nozares tehnisko bāzi (centru). Te glabājas un tiek uzturēti republikas mēroga pasākumu (pieaugušo un skolnieku dziesmu un deju svētku, folkloras festivāla “Baltika” u.c.) inventārs un aprīkojums (skatuves, dekorējumi, atribūtika, gaismas un skaņas iekārtas, stadiona aizsargsegums u.c.). Kinostudija nodrošina kvalitatīvu šā īpašuma glabāšanu un apkalpošanu augšminētajos u.c. pasākumos.

4. Šāda kompleksa turpmākā darbībā var būt ieinteresētas Skandināvijas u.c. Eiropas kino un TV kompānijas kā potenciāli investori–akcionāri.

Pēc pašreizējās situācijas un iespējamo perspektīvu izpētes Rīgas Kinostudijas vadība piedāvā privatizācijas noteikumos (projektā) iekļaut sekojošus nosacījumus:

1. Daļu teritorijas (40–50%) un daļu ēku (ap 25–30% no kopējās platības) ar iekārtām piedāvā publiskā izsolē, nesaistot šo objektu privatizāciju ar profila saglabāšanu:

— autotransporta iecirknis (izņemot speciālo transportu),

— filmu laboratorija,

— viesnīca–kopmītne,

— pirotehniskā bāze,

— noliktava–angārs,

— bijušais ugunsdzēsības depo,

— 2 dzīvojamās ēkas (pa 1 dzīvoklim),

— saimniecības ēka,

— nepabeigtā celtniecība.

Čpaši būtu izskatāms jautājums par filmu laboratoriju, kura patlaban ir vienīgā Baltijas valstīs, kura ir saistīta ar kinoarhīva materiālu apstrādi to glabāšanas procesā. Konkrēta interese par šo iecirkni ir attiecīgām Zviedrijas firmām (saistībā ar kino un TV).

2. Atlikusī daļa — galvenais (paviljonu) korpuss un ar to saistītas 2 kapitālās un 7 palīgbūves (noliktavas) pārveidojamas akciju sabiedrībā ar vietējā un ārzemju kapitāla piesaisti. Valsts kontrolpakete (51%) šādā uzņēmumā garantētu tā pamatprofila saglabāšanu, kas ir viens no būtiskākajiem noteikumiem turpmākai kino mākslas pastāvēšanai Latvijā.

Bez tam šāds uzņēmums:

— var nodrošināt augstāk minētās kultūras nozares tehniskā centra (bāzes) funkcijas,

— var tikt izmantots valsts un privāto TV, kā arī privāto producentu programmu veidošanai,

— var būt pieņemams partneris analoģiskām struktūrām ārzemēs (piem., “Studio Hamburg” Vācijā).

Ņoti nopietna vērība būtu pievēršama pamatlīdzekļu reālās vērtības noteikšanai, jo sakarā ar vairākkārtējo pārcenošanu esošā situācija ir absurda. (Čpaši tas attiecas uz uzveduma līdzekļiem, starp kuriem ir lietas ar muzejisku vērtību.)

Augšminētie priekšlikumi ir pēc būtības saskaņoti ar kultūras ministru O.Spārīti un Latvijas Kinematogrāfistu savienību.

1996.gada 15.martā Valsts Rīgas Kinostudijas direktors U.Šteins

 

Latvijas Kinematogrāfistu savienības rezolūcija

 

Latvijas Kinematogrāfistu savienības valde paplašinātā sēdē, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu nr.58 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai”, kurā iekļauta arī Valsts Rīgas Kinostudija un valsts uzņēmums “Rīgas Dokumentālo filmu studija”, paziņo:

1. Rīgas Kinostudija ir vienīgā sava veida iestāde Latvijā ar pilnu filmu ražošanas tehnoloģisko ciklu, kura jauda ir bijusi ap 10 mākslas filmām, vairākiem desmitiem dokumentālo filmu, ap 50 kinožurnāliem un vairākām animācijas filmām gadā. Vēl šodien Rīgas Kinostudija ir lielākā filmu ražošanas bāze Ziemeļeiropā.

2. Rīgas Kinostudija kā valsts nozīmes kultūras objekts ir iekļauta Saeimas 3.11.1995.g. likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” — 4.pants, 26.punkts. Izstrādājot likumprojektu, par pamatu ņemta atziņa, ka valsts nozīmes statuss piešķirams valsts finansējamām iestādēm. Tādām, kas realizē paredzētās valsts funkcijas izglītības, kultūras un zinātnes jomā visas sabiedrības labā.

3. Latvijas kinematogrāfisti nebūt nav privatizācijas procesa pretinieki un šoreiz gribētos cerēt uz valdības vislabākiem nodomiem un pagriezienu stāvokļa uzlabošanas virzienā. Vienlaicīgi uzskatām, ka iespējamo pārkārtojumu rezultātā ir jāgarantē Rīgas Kinostudijas un Rīgas Dokumentālo filmu studijas darbības profila saglabāšana un jāpatur vismaz 51% uzņēmumu akciju kā valsts daļa, kas varētu nodrošināt 5. Saeimas pieņemtajās “Kultūras pamatnostādnēs” 7.3. punktā noteikto:

“Galvenā filmu ražošanas bāze Latvijā ir Rīgas Kinostudija. Tiek saglabāts un pilnveidots tās tehnoloģiskais potenciāls, gādājot par latviešu filmu tehnisko parametru atbilstību pasaules standartiem. Valsts garantē iespēju Latvijā veikt pilnu filmu ražošanas tehnoloģisko ciklu” un “Valsts nodrošina regulāru kinohronikas uzņemšanu, tā garantējot nepieciešamo laikmeta audiovizuālo dokumentāciju”.

4. Pašsaprotams ir fakts, ka tikai pietiekami liels kopējais kinomākslas finansējums būtu spējis nodrošināt arī Rīgas Kinostudijas jaudas izmantošanu. Diemžēl trīs iepriekšējās Latvijas Republikas valdības nav darbos izrādījušas pietiekamas rūpes par latviešu kinomākslas saglabāšanu un attīstību. Arī šī gada niecīgais finansējums, valsts pasūtījuma trūkums un privatizācijas noteikumu radītās bažas par iespējamo kinostudijas darbības profila maiņu liecina par valsts cenšanos kinoproblēmu atrisināt radikāli — likvidējot filmu uzņemšanas bāzi, līdz ar to likvidējot latviešu kinomākslas pastāvēšanas iespējas neatgriezeniski un uz visiem laikiem. Tā rezultātā Latvija ieietu Eiropā kā praktiski vienīgā zeme, kas vieglprātīgi un nepiedodami izšķērdējusi savu nacionālo bagātību — veselu kultūras nozari — kinomākslu.

1996.gada 8.martā Latvijas Kinematogrāfistu savienība

 

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai

Mūsuprāt, ir gluži viennozīmīgi skaidrs, ka, mainot Rīgas Kinostudijas īpašuma formu, jāsaglabā šī uzņēmuma profils, proti — jāsaglabā filmu uzņemšanas tehnoloģiskais nodrošinājums.

Rīgas Kinostudijas tehnoloģiskais komplekss ir viens no lielākajiem Ziemeļeiropā, un tā pastāvēšana ir garantija kino attīstības nepārtrauktībai Latvijā. Pēc filmu attīstīšanas laboratorijas un skaņu iekārtu tehniskās modernizācijas Rīgas Kinostudija varētu kļūt par centrālo filmu ražošanas kompleksu Baltijas valstīs, par kompleksu, kas spēj piesaistīt arī citu valstu filmēšanas grupas.

Daļu no Rīgas Kinostudijas teritorijas un ēku kompleksa var nodot privatizācijai bez filmu ražošanas profila saglabāšanas nosacījuma. Detalizēti šis jautājums izskatīts Rīgas Kinostudijas direktora U.Šteina 1996.gada 15.marta vēstulē nr.01/84 Privatizācijas aģentūrai, ko pievienoju.

Ierosinātās privatizācijas procesa varbūtējo ietekmi uz kino mākslas attīstību Latvijā precīzi parāda Kinematogrāfistu savienības 1996.gada 8.marta rezolūcija. Uzskatu, ka tajā izteiktās nostādnes ir atbalstāmas un tās sakrīt ar Latvijas kultūras politikas pamatvirzieniem.

Arī privatizējot Rīgas Dokumentālo filmu studijai būtu jāparedz tās pamatfunkcijas saglabāšanas iespēja. Studija ik gadus saņem no valsts budžeta līdzekļus kinohronikas filmēšanai. Šobrīd mūsu valstī Rīgas Dokumentālo filmu studija ir vienīgā, kas spēs nodrošināt valsts kinohronikas filmēšanu pietiekami regulāri un profesionāli. To garantē studijas darbinieku ilggadējā pieredze un profesionālā bāze.

Paturēsim prātā, ka valsts kinohronika ir mūsu laika vizuāli pats reālākais dokumentācijas veids, pārtraucot tās uzņemšanu, mēs atsakāmies no savas vēstures liecībām. Nav šaubu, ka, privatizējot Rīgas Dokumentālo filmu studiju, tajā jāsaglabā valsts daļa vismaz 51% apmērā, kas spiestu studijai turpināt kinohronikas uzņemšanu.

Rezumējot: privatizējot Rīgas Kinostudiju un Rīgas Dokumentālo filmu studiju, obligāti būtu jāņem vērā šo uzņēmumu kultūras darba uzdevumi, saglabājot to vietu nacionālās kultūras kontekstā. Zaudējumi, neievērojot profila saglabāšanas nosacījumus, var būt neatgriežami.

Kultūras ministrs O.Spārītis

 

 

Dokuments nr.529

Par “Latvijas gāzes”, “Latvenergo” un “Ventspils naftas” nodošanu privatizācijai

Atbildot uz frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumiem:

1.,2. Tirgus ekonomikas apstākļos īpašuma formas enerģētikā var būt dažādas: valsts, pašvaldību, juridisku personu, fizisku personu vai šo īpašuma formu kombinācijas. Tomēr, neatkarīgi no īpašuma formu daudzveidības kontrole pār valstiski svarīgiem infrastruktūras uzņēmumiem vienmēr paliks valsts rokās, kas tiks nodrošināta ar attiecīgu ekonomisku mehānismu palīdzību: cenu un tarifu regulēšanu, licencēšanu, investīciju piesaistīšanas mehānismu izstrādi utt.

Pašreizējā situācijā atbilstoši valdības politikai ir nepieciešams paaugstināt energouzņēmumu — dabīgo monopolu darbības efektivitāti, piesaistīt investīcijas, kā arī gūt ienākumus valsts budžetā. Šos mērķus atbilstoši valstī pieņemtajiem likumiem ir iecerēts sasniegt privatizācijas procesa rezultātā. Tādēļ šis process enerģētikas sektorā tika uzsākts jau 1994.gada decembrī, kad valsts uzņēmums “Latvenergo” un valsts firma “Latvijas gāze” tika pārveidoti par valsts akciju sabiedrībām, kā arī tika veidoti atsevišķi kopuzņēmumi un kopā ar vietējām pašvaldībām siltuma apgādes akciju sabiedrības Rīgā un Liepājā.

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas gāze” pārveidošana par atklāto akciju sabiedrību, piesaistot potenciālos investorus, ir nākošais solis ceļā uz privatizāciju.

Jautājums par valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” pārvaldes struktūras izmaiņām, kā arī privatizācijas tempiem un apjomiem pašlaik tiek pētīts.

Uzņēmumu privatizācijas jautājumu risināšana notiks, piesaistot plašus sabiedrības slāņus, tiks nodrošināta maksimāla atklātība, iesaistot konsultatīvās darba grupas. Jāpiezīmē, ka Enerģētikas departamentā ir izveidota šāda konsultatīvā darba grupa. Tiks organizētas preses konferences, kas jau tagad notiek Žurnālistu namā vienu reizi divās nedēļās, utt.

3. Ekonomikas ministrijas rīcībā nav tādas informācijas, ka valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” valdes locekļiem būtu aizliegts piedalīties Saeimas frakcijas “Latvijai” atklātajā sēdē par ERAB kredīta ņemšanas lietderīgumu.

4. Ekonomikas ministrijas 1996.gada 5.marta vēstulē tika sniegta atbilde un iesūtīti apkopoti materiāli par ERAB projekta lietderīgumu, kā arī tika iesniegts līguma teksts kā konfidenciāls materiāls. Ar detalizētiem Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijas Norvēģijas kompānijas NORPLAN izstrādāto iespēju studiju sējumiem un citiem materiāliem var iepazīties valsts akciju sabiedrībā “Latvenergo”.

5. Valsts a/s “Latvenergo” Daugavas kaskādes HES rekonstrukcijas projekta izmaksas sadalās: Ķeguma HES rekonstrukcijai, Pļaviņu HES rekonstrukcijai, izmaksas dambju drošības izpētei un uzlabojumiem, kā arī projekta vadībai un moduļu testiem. Lai varētu nodrošināt projekta realizāciju, tiks piesaistīti konsultanti. Konkursa kārtībā tiks izvēlēti tādi speciālisti, kas apmierinās abu pušu intereses — gan Latvijas, gan Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas intereses.

1996.gada 19.martā Ekonomikas ministrs G.Krasts

 

 

Dokuments nr.533a

Par naftas iegulu izpētes un ieguves līgumu

 

Atbildot uz Saeimas deputātu jautājumiem:

1996.gada 19.martā Ministru kabinets tika informēts par 1995.gada 31.oktobrī parakstīto licences līgumu starp LR MK un AMOCO/OPAB naftas ieguves kompānijām par naftas iegulu izpēti un ieguvi Baltijas jūras šelfā.

Ekonomikas ministrijai tika uzdots sagatavot līguma tekstu iesniegšanai Saeimā. Tāpēc Saeimas deputātiem būs iespējas iepazīties ar minētā līguma pilnu tekstu pēc tā iesniegšanas Saeimā.

Attiecībā uz līguma tekstu starp Zviedrijas Karalisti un OPAB paziņojam, ka mūsu rīcībā šī dokumenta nav.

Ar cieņu, —

Ekonomikas ministrs G.Krasts

Dokumenta nr.534 sakarā

Par dotācijām pašvaldībām

 

Finansu ministrija, atbildot uz Saeimas deputātu jautājumu, paziņo, ka š.g. janvārī un februārī no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda pārskaitītas pašvaldībām dotācijas un mērķdotācijas šādā apmērā:

1996.gada (latos)

janvārī februārī

dotācijas 3201922 3795213

mērķdotācijas 802078 802078

Līdz š.g. 15.martam pašvaldībām pārskaitītas dotācijas 770151 lata apmērā, mērķdotācijas izglītības un sociālās nodrošināšanas pasākumiem — 1017721 lats, kā arī mērķdotācijas investīcijām — 758750 latu apmērā.

Vēl marta mēnesī pašvaldību budžetiem vajadzēja pārskaitīt dotācijas no izlīdzināšanas fonda 3,6 milj. latu, taču fondā līdzekļu atlikums uz 18.martu sastādīja 384 tūkst. latu.

Mērķdotācijas pašvaldību budžetiem I ceturksnī pārskaitītas pilnā apmērā atbilstoši Saeimas likumam “Par valsts budžetu 1996.gadam”.

Dotācijas pašvaldību budžetiem tiek pārskaitītas proporcionāli ienākošiem ieņēmumiem pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā šajā gadā, pie tam novirzot visus līdzekļu atlikumus fondā gada sākumā.

Ja 1995.gadā pašvaldības pārskaitīja fondā 12,1 milj. latu, tad līdz š.g. 14.martam fondā ieskaitīti 2,4 milj. latu.

Saskaņā ar Saeimas likumu “Par valsts budžetu 1996.gadam” fondā ieskaitīta valsts budžeta dotācija 5090 tūkst. latu apmērā.

Pārskaitāmo līdzekļu apmēri tika aprēķināti visām pašvaldībām pēc vienotiem principiem, izmantojot 1995.gada izlīdzināšanas likuma, kā arī ņemot vērā projektēto un 1996.gada 6.martā apstiprināto valsts budžeta dotāciju pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam un mērķdotāciju summas.

Pielikumā: izziņa par pārskaitītām summām pašvaldību budžetiem līdz š.g. 15.martam.

1996.gada 19.martā Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča

 

Pašvaldību budžetiem pārskaitītie līdzekļi

līdz 1996.gada 15.martam

 

Pilsētas Dotācijas Mērķdotācijas

un rajoni janvārī februārī martā janvārī februārī martā

Pilsētas:

Rīga 146705 146705 306475

Daugavpils 12519 12519 43299

Jelgava 42030 42030 33068

Jūrmala 3996 3996 16295

Liepāja 33261 33261 181872

Rēzekne 13197 13197 31746

Ventspils 1709 1709 2182

Rajoni:

Aizkraukles 117854 1398XX-XXXXX 30525 30525 52249

Alūksnes 84664 1004XX-XXXXX 19562 19562 22667

Balvu 98759 1171XX-XXXXX 17396 17396 24605

Bauskas 123628 1466XX-XXXXX 14691 14691 31511

Cēsu 163182 1936XX-XXXXX 55460 55460 168196

Daugavpils 150016 1779XX-XXXXX 11331 11331 86267

Dobeles 90664 1075XX-XXXXX 1590 1590 34070

Gulbenes 79911 94805 20040 30454 30454 36486

Jelgavas 93044 1067XX-XXXXX 9957 9957 15898

Jēkabpils 144156 1710XX-XXXXX 22429 22429 91707

Krāslavas 125235 1485XX-XXXXX 15468 15468 26936

Kuldīgas 118896 1410XX-XXXXX 22125 22125 34962

Liepājas 135132 1603XX-XXXXX 31222 31222 32466

Limbažu 102116 1211XX-XXXXX 7680 7680 9008

Ludzas 122531 1453XX-XXXXX 14351 14351 12972

Madonas 139538 1655XX-XXXXX 14497 14497 14855

Ogres 138700 1645XX-XXXXX 8851 8851 17585

Preiļu 137991 1637XX-XXXXX 16380 16380 70475

Rēzeknes 135889 1612XX-XXXXX 22075 22075 39137

Rīgas 251292 2981XX-XXXXX 10530 10530 65278

Saldus 97599 1157XX-XXXXX 18423 18423 44240

Talsu 129936 1541XX-XXXXX 17352 17352 33766

Tukuma 133960 1589XX-XXXXX 53957 53957 57849

Valkas 84968 1008XX-XXXXX 16943 16943 39339

Valmieras 146673 1740XX-XXXXX 46377 46377 65411

Ventspils 55588 65947 8798 19035 19035 33599

Kopā 3201922 3795213 770151 802078 802078 1776471

Dokuments nr.535a

Par uzņēmumu padomju veidošanu un darbību

 

Sakarā ar to, ka Saeimas frakcija “Latvijai” savā desmit deputātu pieprasījumā nav minējusi konkrētus uzņēmumus vai personālijas, sniedzam vispārēju uzdoto jautājumu skaidrojumu.

1. Kādu uzņēmumu vadīšanai tika veidotas un pārveidotas īpašās padomes? Kāds tam ir pamatojums?

Akciju sabiedrībās ir vēlētas pārvaldes institūcijas — padome un valde.

Valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās veic Ministru kabineta iecelts viens vai vairāki pilnvarnieki. Viens pilnvarnieks var pārstāvēt valsts intereses vairākās uzņēmējsabiedrībās.

2. Kāds tiesiskais pamats ir šādu uzņēmumu padomju veidošanai un darbībai?

Akciju sabiedrībās padomi veido saskaņā ar likuma “Par akciju sabiedrībām” 17.panta 1.un 3.punktu. Padome darbojas līdz pirmajai kārtējai akcionāru pilnsapulcei.

65.panta 1.punkts nosaka, ka akcionāru pilnsapulce ievēl akciju sabiedrības padomi, kas pārstāv akcionāru intereses pilnsapulču starplaikā un šajā likumā un akciju sabiedrības statūtos noteiktajos ietvaros kontrolē valdes darbību; 2.punkts nosaka, ka pirmo padomes sastāvu ievēl akciju sabiedrības dibinātāji, un tas tiek fiksēts akciju sabiedrības dibināšanas līgumā.

66.pants nosaka padomes locekļu skaitu, prasību ierobežojumus, pilnvaru termiņu, atcelšanas kārtību.

Valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrības pilnvarniekus ieceļ saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās” (pieņemts 10.06.1992.).

Pilnvarnieku iecelšanu reglamentē šī likuma 2.panta 1., 2., 3., 4.punkts. Ieceļot pilnvarnieku amatā, Ministru kabineta pilnvarotās institūcijas vadītājs noslēdz ar viņu darba līgumu, kurā nosaka darba līguma termiņu, pilnvarnieka pienākumus, tiesības un darba samaksu. Darba līguma termiņš nedrīkst būt īsāks par pieciem gadiem, ja vien privatizācijas projekts nav paredzējis visu valsts kapitāla daļu pārdot agrāk.

3. Pēc kādiem kritērijiem tika izvirzīti un apstiprināti šo padomju locekļi? Kādas ir šo padomju locekļu funkcijas, pilnvaras un atbildība?

Akciju sabiedrībās padomes locekļus ievēl akcionāru pilnsapulce. Padomes locekļu funkcijās, pilnvaras un atbildību nosaka akciju sabiedrības statūti un likums “Par akciju sabiedrībām”. Šī likuma 17.pants nosaka kritērijus padomes locekļiem.

Pilnvarniekus ieceļ Ministru kabineta pilnvarotā institūcija — ministrija, komiteja vai cita institūcija saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”. Darba līgumā saskaņā ar likuma 4.pantu tiek noteikti pilnvarnieka pienākumi, tiesības, darba samaksa, atbildība.

4. Kāds ir šo padomju locekļu atalgojums?

Akciju sabiedrībās padomes locekļu atalgojumu saskaņā ar likuma “Par akciju sabiedrībām” 54.panta 1.punkta 12.apakšpunktu nosaka akcionāru pilnsapulce.

Pilnvarnieku darba samaksu nosaka “Kārtība, kādā tiek noteikts darba samaksas minimālais un maksimālais apmērs valsts pilnvarniekam (pārstāvim) uzņēmējsabiedrībā”, apstiprināta ar MP 1992.gada 24.augusta lēmumu nr.353.

Pilnvarnieka amatalgas minimālais lielums nedrīkst būt mazāks par attiecīgajā laika posmā Latvijas Republikas valdības noteikto minimālās mēneša amatalgas apmēru un maksimālais amatalgas lielums nedrīkst pārsniegt 4 minimālās mēneša algas.

Ja pilnvarnieks tiek iecelts par valsts interešu aizstāvi vairākās uzņēmējsabiedrībās, mēneša amatalgu kopējā summa tajās nedrīkst pārsniegt 6 minimālās mēneša amatalgas.

Konkrēto mēneša amatalgas apmēru valsts pilnvarniekam atkarībā no valsts kapitāla daļas īpatsvara visā uzņēmējsabiedrības kapitālā nosaka ministrija vai komiteja, kura viņu iecēlusi valsts interešu aizstāvībai uzņēmējsabiedrībā.

Pilnvarniekam, kas ievēlēts akciju sabiedrības padomē, valdē vai uzņēmējsabiedrības izpildinstitūcijā un par attiecīgo pienākumu pildīšanu saņem samaksu, mēneša amatalgas apmērs kopā ar saņemto samaksu mēnesī nedrīkst pārsniegt 7 minimālo mēneša amatalgu apmēru.

Kopējā atlīdzības summa par gada rezultātiem visās uzņēmējsabiedrībās, kurās attiecīgais pilnvarnieks ir iecelts, tiek noteikta līdz 5 minimālām mēneša amatalgām.

1996.gada 20.martā Ekonomikas ministrs G.Krasts

 

 

Dokuments nr.536b

Par Latvijas Investīciju bankas darbību

 

1. Ko Latvijas Investīciju banka darījusi pēdējo 3 gadu laikā Latvijas valsts uzticētās naudas pamatkapitāla veidā efektīvā pārvaldīšanā saskaņā ar likumā “Par Latvijas Investīciju banku” 1.nodaļas 3.pantā izvirzīto LIB darbības pamatmērķi veicināt Latvijas Republikas ekonomisko attīstību?

Bankas kredītreitingu nosaka bankas pašu kapitāls, respektabla akcionāru struktūra, ilgtermiņa darbības stratēģija un skaidra un konsekventa darbības politika. Tā kā banka nepiesaista depozītnoguldījumus un neapkalpo kontus, vienīgais resursu avots ir starptautiskās un nacionālās finansu institūcijas un ārvalstu komercbankas, kuru lēmumi par kredītlīniju piešķiršanu ir tieši atkarīgi no viņu vērtējuma par bankas kredītreitingu. Piesardzīga kredītu un finansu politika ir nodrošinājusi bankai vidēja un ilgtermiņa refinansējuma iespējas no Pasaules bankas, Eiropas Investīciju bankas, Ziemeļu Investīciju bankas, Deutsche Investitions und Entwicklungsgesellschaft mbH, vairāku valstu eksportkredītu institūcijām, īstermiņa refinansēšanas iespējas no Eiropas valstu komercbankām, kā arī ļāvusi izvairīties no finansu sektora krīzes negatīvajām sekām.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Investīciju banku” 3.pantu bankas pamatmērķis ir “...veicināt Latvijas Republikas ekonomisko attīstību. Banka savu pamatmērķi īsteno, mobilizējot un piesaistot investīcijas un kredītus, kreditējot finansiāli stabilas un rentablas uzņēmējsabiedrības un uzņēmumus ...Visa bankas darbība tiek veikta, ievērojot komerciālos principus un intereses.”

Kopš kredītoperāciju uzsākšanas banka ir izskatījusi vairāk nekā 300 pieteikumu kredīta saņemšanai, no kuriem — pēc rūpīgas analīzes — 29 ir akceptēti finansēšanai. Banka ir to nedaudzo finansu iestāžu skaitā, kas veic Latvijas ekonomikai tik ļoti nepieciešamo vidēja un ilgtermiņa kreditēšanu, kā arī ir viena no iestādēm, kurai šie kredīti tiek arī atmaksāti.

2. Lūdzam paskaidrot, kā plānots palielināt Latvijas Investīciju bankas Statūtu punktā 2.1. paredzēto pamatkapitālu līdz 20 milj. vācu markām 1996.gadā?

Latvijas Investīciju bankas Statūtu 2.1. punktā paredzēts, ka bankas reģistrētais pamatkapitāls ir 20 milj. vācu marku, kurš saskaņā ar likumu “Par akciju sabiedrībām” jāapmaksā 5 gadu laikā, t.i., līdz 1998.gadam.

Saskaņā ar 1996.gada 14.novembrī Kuopio parakstīto Ziemeļu un Baltijas valstu finansu ministru kopīgo deklarāciju par Baltijas Investīciju programmas turpināšanu Ziemeļu Investīciju banka ir izteikusi gatavību kļūt par Latvijas Investīciju bankas akcionāri.

Jautājumu par pamatkapitāla palielināšanu paredzēts izskatīt akcionāru pilnsapulcē, kas notiks š.g. 26.martā.

3. Lūdzam sniegt atbildi par LR Finansu ministrijas veiktajām un plānotajām darbībām valsts kapitāla daļas pārvaldīšanā Latvijas Investīciju bankas padomē un bankas darba reorganizācijā, ņemot vērā tās sliktos finansiālās darbības rādītājus pēdējo trīs gadu laikā!

LIB 1995.gada finansiālās darbības rezultāti būs pieejami pēc gada pārskata un auditoru ziņojuma apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē š.g. 26.martā.

Bankas akceptēto kredītu pieteikumu skaits turpina pieaugt — tas ir vidēji 40% gadā, salīdzinot ar katru iepriekšējo bankas darbības gadu. Vairāk nekā puse no šobrīd apstiprinātajiem kredītu pieteikumiem ir tādās Latvijai nozīmīgās tautsaimniecības nozarēs kā kokapstrāde un pārtikas produktu pārstrāde, kas veicina jaunu darba vietu rašanos un vispārēju attīstību Latvijas lauku rajonos.

1995.gada beigās banka samazināja administratīvos izdevumus par 20%, tādējādi optimizējot savas uzturēšanas izmaksas. 1996.gadā galvenā uzmanība tiks pievērsta kredītportfeļa kvalitātei, ieviešot stingrākus projektu izvērtēšanas kritērijus, kā arī jaunu pakalpojumu veidu ieviešanai.

Bankas darbības rezultātu kritērijs nav tikai augsta riska projektiem izmaksātās summas. Ilgtermiņa bankas uzdevums ir būt par finansiāli stabilu un uzticamu partneri starptautiskām finansu institūcijām un uzņēmējiem. Par izvēles pareizību jau tagad liecina refinansēšnas iespēju daudzums un resursu cena.

Ar cieņu, —

1996.gada 20.martā Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča

 

 

Dokuments nr.544a

Par aptieku privatizācijas izsoļu apturēšanu

 

1996.gada 9.martā SIA “Hansa Pharm” izsolē ieguva tiesības iegādāties v/u “Lāčplēša aptieka” par nesamērīgi augstu cenu — Ls 95 000. Otrais izsoles dalībnieks bija SIA “Lāčplēša aptieka”, kas pieder nevis aptiekas kolektīvam, bet gan tikai tās vadītājai un viņas vietniecei un kuras pārstāv nevis aptiekas 12 cilvēku kolektīvu, bet gan savas intereses. Augstā izsoles cena radās abu pretendentu neapdomīgās solīšanas rezultātā. Ir prognozējams, ka SIA “Hansa Pharm” atteiksies pirkt šo aptieku un tādējādi tā zaudēs drošības naudu. Šādā gadījumā objekts tiks piedāvāts otram izsoles dalībniekam par tā pēdējo nosolīto cenu. Atsakoties pirkt aptieku par šo cenu, arī otrais izsoles dalībnieks zaudē drošības naudu un tiek izsludināts jauns pieteikšanās termiņš uz privatizāciju.

No kopējā apstiprināto aptieku pircēju skaita virs 40, sešos gadījumos aptiekas ir pārdotas izsolēs par lielāku cenu nekā Ls 10 000. Pārējos gadījumos aptiekas ir pārdotas vienīgajiem pretendentiem, kuri pārsvarā ir aptieku vadītājas. Jāpiezīmē, ka izsole notiek gadījumos, kad uz aptieku privatizāciju ir pieteikušies vairāki pretendenti, kuri atbilst privatizācijas noteikumos izvirzītajiem kritērijiem un kurus apstiprina pretendentu atlases komisija, kuras sastāvā ir pārstāvji no Privatizācijas aģentūras, Labklājības ministrijas, Monopoldarbības uzraudzības komitejas un Latvijas Farmaceitu biedrības.

Aptiekās strādājošajam personālam ir iespējas piedalīties privatizācijā vispārējā kārtībā uz vienādiem noteikumiem ar citiem privatizācijas subjektiem, jo likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” nekādas priekšrocības objektā strādājošiem neparedz. Ja Privatizācijas aģentūra voluntāri noteiktu ierobežojumus citiem privatizācijas subjektiem, tas privatizāciju padarītu par nelikumīgu.

1996.gada 20.martā Ekonomikas ministrs G.Krasts