STATISTIKA

Par bezdarba līmeni valstī

Valsts statistikas komitejas informācija liecina, ka šā gada 1.martā, salīdzinot ar 1.februāri, bezdarbnieku skaits palielinājies par 0,2 procentiem. Par bezdarbniekiem atzīti 86,3 tūkstoši cilvēku, kas veido 6,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1.februārī — attiecīgi 83,8 tūkst. un 6,6%).

Nodarbinātības valsts dienesta informācija liecina, ka līdz 1996.gada 1.martam valstī reģistrēti 94,2 tūkstoši aktīvi darba meklētāji (1.februārī — 91,7 tūkst.). 1995.gada 1.martā valstī bija reģistrēti 93,0 tūkst. aktīvi darba meklētāji, bet par bezdarbniekiem atzīti 86,5 tūkstoši. Vairāk nekā sešus mēnešus darbu nevar atrast 40,5 tūkst. cilvēku, no tiem vairāk nekā gadu bez darba bija 22,7 tūkst. cilvēku (1995.gada 1.martā — attiecīgi 37,5 tūkst. un 17,2 tūkst.). Šī gada janvārī bezdarbnieku statuss tika piešķirts 8,3 tūkst. cilv., februārī — 10,0 tūkst. cilv. Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (52%) ir sievietes.

1996.gada februārī ar Nodarbinātības valsts dienesta norīkojumu uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos bija nosūtīti 0,9 tūkst. cilvēku jeb 1,0% no bezdarbnieku kopskaita, bet algotos pagaidu sabiedriskos darbos iesaistīti 5,0 tūkst. cilvēku.

Visaugstākais bezdarba līmenis 1996.gada 1.martā bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 27,7%, Preiļu — 23,6%, Krāslavas — 23,5%, Balvu — 22,0%, Jēkabpils — 16,9%, Daugavpils — 14,7%, Ludzas — 14,1%.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1996.gada februārī tiesības saņemt bezdarbnieku pabalstu bija 27,3 tūkstošiem cilvēku jeb 32% no bezdarbnieku kopskaita. Šī gada februārī bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti kopsummā par 619,6 tūkstošiem latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam — Ls 22,70.

Bezdarba līmenis pilsētās un rajonos 1996.gadā (procentos)

1.februārī 1.martā

Pavisam valstī 6,6 6,8

Pilsētās:

Rīga 2,9 3,2

Daugavpils 8,8 8,6

Jelgava 6,5 6,8

Jūrmala 4,6 4,7

Liepāja 8,1 8,5

Rēzekne 13,3 13,6

Ventspils 2,2 2,2

Rajonos:

Aizkraukles 10,3 10,3

Alūksnes 10,0 10,4

Balvu 21,5 22,0

Bauskas 4,6 4,6

Cēsu 5,2 5,8

Daugavpils 14,5 14,7

Dobeles 9,2 9,2

Gulbenes 8,1 8,5

Jelgavas 7,3 7,4

Jēkabpils 17,5 16,9

Krāslavas 23,2 23,5

Kuldīgas 5,3 5,6

Liepājas 10,6 10,3

Limbažu 5,1 5,1

Ludzas 13,9 14,1

Madonas 12,9 13,1

Ogres 4,0 4,4

Preiļu 22,6 23,6

Rēzeknes 27,3 27,7

Rīgas 4,6 5,0

Saldus 2,4 2,8

Talsu 4,6 4,8

Tukuma 4,5 4,8

Valkas 4,4 4,6

Valmieras 6,5 6,8

Ventspils 4,8 5,2

Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem.

Tautsaimniecībā nodarbināto skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu) un privātajā sektorā (visu veidu uzņēmējsabiedrībās bez valsts kapitāla daļas, individuālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu.

Valsts statistikas komitejas Darba statistikas daļa