Ministru kabineta noteikumi Nr. 690

Rīgā 2016. gada 25. oktobrī (prot. Nr. 57 7. §)

Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 7. panta 2.² daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmā esošo koledžu (turpmāk – koledža):

1.1. finansēšanas kārtību;

1.2. studējošo pašpārvaldes finansēšanas kārtību;

1.3. akadēmiskā personāla (izņemot amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm) (turpmāk – akadēmiskais personāls) atlīdzības noteikšanas kārtību.

2. Noteikumi īstenojami attiecīgajam saimnieciskajam gadam Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

II. Koledžu finansēšana

3. Koledžu finanšu resursus veido:

3.1. daļa no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kas piešķirta Iekšlietu ministrijai attiecīgi noziedzības apkarošanai, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzībai, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, valsts robežas drošībai, ugunsdrošībai, ugunsdzēsībai, glābšanai un civilajai aizsardzībai, tādā apmērā, lai segtu koledžu izdevumus, kas saistīti ar personāla (tai skaitā studējošo (izglītojamo)) atlīdzību, profesionālās izglītības programmu un kvalifikācijas paaugstināšanas kursu īstenošanu, pētījumu veikšanu, studējošo pašpārvaldes finansēšanu, citu attiecīgo koledžu nolikumos paredzēto funkciju un uzdevumu īstenošanu, kā arī Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanu;

3.2. ieņēmumi no koledžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par maksas pakalpojumu cenrāžiem un citi pašu ieņēmumi;

3.3. ārvalstu finanšu palīdzība noteiktu pasākumu īstenošanai;

3.4. transferti noteiktu pasākumu īstenošanai;

3.5. ziedojumi un dāvinājumi.

4. Koledžu finanšu resursus un izdevumus plāno to Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu administrētās budžeta programmās (apakšprogrammās), kuru pakļautībā ir attiecīgā koledža. Koledžai sagatavo un apstiprina atsevišķu finansēšanas plānu.

5. Ar koledžu darbību saistītos izdevumus sedz arī citas Iekšlietu ministrijas padotības iestādes atbilstoši to nolikumos noteiktajām funkcijām un uzdevumiem no attiecīgajām to administrētajām budžeta programmām (apakšprogrammām) (piemēram, izdevumi, kas saistīti ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, ēku un telpu uzturēšanu un apsaimniekošanu, formas tērpu iegādi).

6. Plānojot pedagogu skaitu attiecīgajam saimnieciskajam gadam, ņem vērā:

6.1. profesionālās izglītības programmu apjomu un saturu;

6.2. plānoto kvalifikācijas paaugstināšanas (profesionālās pilnveides un pieaugušo neformālās izglītības programmas) kursu apjomu un saturu;

6.3. studējošo (izglītojamo) vietu skaitu attiecīgajā profesionālās izglītības programmā un nosacījumu, ka mācību grupā tas nedrīkst būt mazāks par 18 (izņemot profesionālās specializācijas mācību grupas);

6.4. pedagogu darba slodzes, kas noteiktas atbilstoši attiecīgajai profesionālās izglītības programmai un kvalifikācijas paaugstināšanas (profesionālās pilnveides un pieaugušo neformālās izglītības programmas) kursu apjomam, kā arī metodiskā darba, pētnieciskā darba un citu darba veidu apjomam. Pedagogu darba slodzē ietveramos pienākumus un to apjomu nosaka iekšlietu ministrs.

7. Plānojot izdevumus pedagogu atlīdzībai attiecīgajam saimnieciskajam gadam, ņem vērā:

7.1. saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu aprēķināto nepieciešamo pedagogu skaitu;

7.2. saskaņā ar šo noteikumu 10., 11. un 13. punktu noteikto atlīdzības apmēru akadēmiskajam personālam, kā arī saskaņā ar normatīvajiem aktiem atlīdzības jomā noteikto atlīdzības apmēru koledžas pedagogiem – amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

III. Studējošo pašpārvaldes finansēšana

8. Studējošo pašpārvaldi atbilstoši tās organizēto pasākumu plānam attiecīgajam saimnieciskajam gadam finansē no:

8.1. koledžai piešķirtās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 8,54 euro apmērā uz vienu studiju vietu gadā, reizinot ar studiju vietu skaitu gadā;

8.2. ziedojumiem un dāvinājumiem, kas saņemti šim mērķim.

9. Studējošo pašpārvaldes finansēšanai paredzētos resursus (ieņēmumus) izdevumu segšanai un izdevumus plāno un uzskaita kā atsevišķu pasākumu. 

IV. Akadēmiskā personāla atlīdzības noteikšana

10. Mēnešalgas apmērs par akadēmiskā personāla darba slodzi, kas noteikta atbilstoši normatīvajam aktam par pedagogu darba samaksu, nedrīkst būt zemāks par normatīvajā aktā par pedagogu darba samaksu noteikto apmēru, nepārsniedzot valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) amatiem šādām mēnešalgu grupām noteikto maksimālo mēnešalgas apmēru ministrijas padotības iestādēs:

10.1. docentam – 11. mēnešalgu grupai;

10.2. lektoram – 10. mēnešalgu grupai;

10.3. asistentam – 8. mēnešalgu grupai.

11. Akadēmiskā personāla mēnešalgu nosaka, ievērojot šādus individuālā vērtējuma kritērijus:

11.1. iegūtā izglītība vai grāds;

11.2. pedagoģiskā darba stāža un pasniedzamajam priekšmetam (kursam) atbilstoša praktiskā darba stāža kopsumma (gados).

12. Akadēmiskā personāla mēnešalgas apmēru, ievērojot šo noteikumu 10. un 11. punktā minētos nosacījumus, nosaka koledžas direktors.

13. Piemaksas, prēmijas un naudas balvas, kā arī sociālās garantijas akadēmiskajam personālam nosaka un attiecīgos izdevumus plāno atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā minētajiem nosacījumiem.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis