Valsts prezidenta Briseles vizītes otrajā dienā

Vakar, 26.martā, Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa programmā bija tikšanās ar Rietumeiropas Savienības ģenerālsekretāru Hosē Kutiljero (Jose Cutileiro) un Rietumeiropas Savienības padomi;

— tikties ar Eiropas Savienības Ekonomikas un sociālās komitejas (EU Economic and Social Committee) prezidentu Karlosu Fereru (Carlos Ferrer);

— tikties ar ES Komitejas prezidentu Žaku Santēru (Jacques Santer);

— tikties ar Eiropas politikas studiju centra (Centre for European Policy Studies) direktoru Pīteru Ladlovu (Peter Ludlow);

— apmeklēt Latvijas goda konsulu Beļģijā Nīlsu Dālmani (Niels Dahlmann);

— ierasties Beļģijas premjerministra Žana Luka Dehānes (Jean–Luc Dehaene) oficiālajā rezidencē, lai risinātu sarunas un parakstītu līgumu;

— tikties ar NATO ģenerālsekretāru Havjeru Solanu (Javier Solana);

— apmeklēt Beļģijas Nacionālās operas orķestra un solistu koncertu Antverpenē.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidents Guntis Ulmanis — Latvijas vēstniecībā Briselē 25.martā

Es skatos uz jums un domāju, kāds interesants liktenis mūs visus šeit ir savedis kopā. Vispirms cilvēkus, kuri jau ilgus gadus ir pavadījuši šajā valstī vai tās tuvumā, diplomātus, sportistus, zinātniekus. Mēs esam kā daudzas mazas saliņas, kas saplūdušas šajā Latvijas teritorijā — Latvijas vēstniecībā.

Šī diena mums visiem ir svinīga un patīkama, bet tomēr šī ir diena, kas Latvijā tiek atzīmēta kā piemiņas diena tiem cilvēkiem, ko 25.martā 1949.gadā aizdzina uz tālajiem austrumiem. Šorīt, dodoties šurp pie jums, es nodomāju, ka šis atkal ir viens simbols, jo mēs tieši šajā dienā ierodamies Eiropas Savienības galvaspilsētā, lai apliecinātu savu varēšanu, savu padarīto šajos atmodas nedaudzajos mirkļos. Jo pieci gadi tik tiešām ir viens dzīves mirklis. Vēl jo vairāk valstij, kurai priekšā stāv ļoti liels darbs. Par visu to domādami, mēs rīt esam gatavi satikties ar dažādām Eiropas institūcijām, lai, no vienas puses, apliecinātu, ko esam paveikuši, lai apliecinātu savu atbildību, lai apliecinātu un pierādītu, uz ko mēs esam spējīgi, un tai pašā laikā, lai dzirdētu no dažādām Eiropas institūcijām, kādam jābūt ceļam uz Eiropas Savienību. Es runāju par šo organizāciju kā par mūsu galveno mērķi. Kādai jābūt sadarbībai ar Rietumeiropas Savienību, NATO struktūrām, un kādi mēs esam paši Eiropā.

Man lūdza šodien nedaudz pakavēties pie mūsu piecu gadu novērtējuma, jo daudzi latvieši ne tik bieži ir tikušies kopā šajā mājā. Dažos vārdos es to gribētu raksturot kā ļoti spraigu, atbildīgu darba posmu, kuru mēs varētu uzskatīt gandrīz par pabeigtu. Tiek sakārtotas attiecības ar Krieviju, stabilizēti makroekonomiskie procesi Latvijā, tiek sakārtota ekonomika ar privatizāciju centrā, tiek risināti sociālie jautājumi, kuri pašlaik diemžēl ir vissāpīgākie.

Mums varbūt neveicas tik labi, kā gribētos. Bet mēs jau arī necerējām, ka saņemsim mantojumu no sociālisma ar sakārtotām pensijām, sakārtotu izglītību un medicīnu, jo daudzos rādītājos visas šīs puses kalpoja kādam citam mērķim un darīja to daudz citādāk, kā tas būtu jādara.

Bet Latvija ir noskaņota optimistiski. Pamatjautājumi tiek risināti sekmīgi. Un tie cilvēki, kas savā mūžā ir dzīvojuši dažādos apstākļos, zina, cik liela nozīme ir stabilai naudai, stabilam un zemam inflācijas līmenim, stabilam valdības kursam, lai kā arī nemainītos valdības kabineti. Es domāju, ka tas mums vieš optimismu, kā arī tas, ka Latvija neaizgāja, kā viens otrs gaidīja, kādā no radikālajiem labirintiem, bet atrada spēku, lai politiskajiem spēkiem savstarpēji vienojoties, tomēr nenovirzītos no kursa. Es domāju, ka tagad Latvija droši iet Eiropas virzienā. Daudzi optimisti uzskata, ka mēs jau tur esam. Taču es domāju, ka priekšā vēl ir liels darbs, un tādēļ mēs arī šīs trīs dienas atrodamies šeit.

Vēstnieka kungs teica, ka mēs esam atbraukuši šurp ar domu, lai ne tikai stāstītu, kā ir Latvijā, bet arī cildinātu tos cilvēkus, kuri ne mirkli nav aizmirsuši, ka viņi ir latvieši, kas vienmēr ir kopuši latviskumu, tautiskumu un turējuši lielā cieņā visas vērtības, kas saistās ar mūsu valsti un tās vēsturi.

Runājot par pagātni, mūsu motīvs rītdienas sarunām dažādās institūcijās ir ne tik daudz saistīt Eiropu un Latviju pagātnes skatījumā, cik akcentēt un parādīt, ka tāpat kā ES meklē ceļu uz nākotni, tā arī Latvija meklē savu ceļu uz nākotni.

Mēs ļoti labi apzināmies, ka bez trimdas latviešu atbalsta, lai arī kur viņi nebūtu, šis nacionālais gars un iekšējā pārliecība Latvijā nebūtu bijusi tik stipra. Tāpēc ar lielu gandarījumu nesen pieņēmām lēmumu apbalvot Jerumaņa kungu kā vienu no jūsu patroniem, vadītājiem, līderiem, entuziastiem. Manuprāt, cilvēks, kurš jau kopš sešdesmitajiem gadiem vada latviešu biedrību, ir pelnījis vislabākos vārdus. Es gribētu jūsu vārdā un mūsu Latvijas tautas vārdā, kas šo ordeni dibinājusi, pasniegt piemiņas zīmi, kura atvesta no Rīgas.

***

25.martā, kad Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Beļģijas latviešu sabiedrību, māksliniece Margarita Stāraste, kura jau vairākus gadus dzīvo Nīderlandē, bija atvedusi prezidentam savu pasaku zīmējumu, novēlot pasakainus sasniegumus nākotnē.

Mums varbūt neveicas tik labi, kā gribētos. Bet mēs jau arī necerējām, ka saņemsim mantojumu no sociālisma ar sakārtotām pensijām, sakārtotu izglītību un medicīnu, jo daudzos rādītājos visas šīs puses kalpoja kādam citam mērķim un darīja to daudz citādāk, kā tas būtu jādara.

Bet Latvija ir noskaņota optimistiski. Pamatjautājumi tiek risināti sekmīgi. Un tie cilvēki, kas savā mūžā ir dzīvojuši dažādos apstākļos, zina, cik liela nozīme ir stabilai naudai, stabilam un zemam inflācijas līmenim, stabilam valdības kursam, lai kā arī nemainītos valdības kabineti. Es domāju, ka tas mums vieš optimismu, kā arī tas, ka Latvija neaizgāja, kā viens otrs gaidīja, kādā no radikālajiem labirintiem, bet atrada spēku, lai politiskajiem spēkiem savstarpēji vienojoties, tomēr nenovirzītos no kursa. Es domāju, ka tagad Latvija droši iet Eiropas virzienā. Daudzi optimisti uzskata, ka mēs jau tur esam. Taču es domāju, ka priekšā vēl ir liels darbs, un tādēļ mēs arī šīs trīs dienas atrodamies šeit.

Vēstnieka kungs teica, ka mēs esam atbraukuši šurp ar domu, lai ne tikai stāstītu, kā ir Latvijā, bet arī cildinātu tos cilvēkus, kuri ne mirkli nav aizmirsuši, ka viņi ir latvieši, kas vienmēr ir kopuši latviskumu, tautiskumu un turējuši lielā cieņā visas vērtības, kas saistās ar mūsu valsti un tās vēsturi.

Runājot par pagātni, mūsu motīvs rītdienas sarunām dažādās institūcijās ir ne tik daudz saistīt Eiropu un Latviju pagātnes skatījumā, cik akcentēt un parādīt, ka tāpat kā ES meklē ceļu uz nākotni, tā arī Latvija meklē savu ceļu uz nākotni.

Mēs ļoti labi apzināmies, ka bez trimdas latviešu atbalsta, lai arī kur viņi nebūtu, šis nacionālais gars un iekšējā pārliecība Latvijā nebūtu bijusi tik stipra. Tāpēc ar lielu gandarījumu nesen pieņēmām lēmumu apbalvot Jerumaņa kungu kā vienu no jūsu patroniem, vadītājiem, līderiem, entuziastiem. Manuprāt, cilvēks, kurš jau kopš sešdesmitajiem gadiem vada latviešu biedrību, ir pelnījis vislabākos vārdus. Es gribētu jūsu vārdā un mūsu Latvijas tautas vārdā, kas šo ordeni dibinājusi, pasniegt piemiņas zīmi, kura atvesta no Rīgas.

25.martā, kad Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Beļģijas latviešu sabiedrību, māksliniece Margarita Stāraste, kura jau vairākus gadus dzīvo Nīderlandē, bija atvedusi prezidentam savu pasaku zīmējumu, novēlot pasakainus sasniegumus nākotnē.