NO MINISTRA REDZESPUNKTA

Par zemnieku un zemes lietām. Šajā pavasarī un gadā

Zemkopības ministrs, Ministru prezidenta biedrs Alberts Kauls:
Par Baltijas valstu tirdzniecības līgumu

Šodien un rīt, 27. un 28.martā, mēs, visu triju Baltijas valstu zemkopības (lauksaimniecības) ministri, tiekamies Pērnavā, lai noskaidrotu tālākas konkrētas sadarbības iespējas. Jo mēs visi labi apzināmies, ka Baltijas valstu ģeogrāfiskais izvietojums un pašreizējais tautsaimniecības stāvoklis nosaka nepieciešamību paplašināt un nostiprināt savstarpējo ekonomisko sadarbību starpvalstu tirdzniecības jomā.

Principiālu lēmumu pieņemšanai ir nepieciešams vispusīgi izvērtēt vairākus iespējamos šādu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas sadarbību ierobežojošos faktorus, no kuriem šajā brīdī svarīgākie liekas šādi:

1. Kā bezmuitas imports un Latvijas lauksaimniecības produktu ražotāju neaizsargāšana var iespaidot lauksaimniecības attīstību.

Lietuva un Igaunija pārejā uz tirgus attiecību sistēmu ir labāk saglabājušas savu ražošanas poitenciālu, vispirms jau zemes izmantošanā. Latvijā ir vislielākais neizmantotās aramzemes īpatsvars. Igaunijā sējumu kopplatība ir 93% no aramzemes, Lietuvā — 88%, Latvijā — 82% (1993.g.). Bet pēdējo divu gadu laikā Latvijā sējumu platības samazinājās vēl vairāk — 1995.gadā palika neapsēti 782,4 tūkst. ha tīrumu. Sējumu kopplatība, salīdzinot ar 1990.gadu, samazinājās par 43%.

Lietuvā un Igaunijā ir augstāks arī lopkopības produktu ražošanas potenciāls. Slaucamo govju skaits Igaunijā ir samazinājies par 25%, Lietuvā — par 27%, Latvijā — par 42% (1994.g.). Un slaucamo govju skaits ir samazinājies 1995.gadā un samazinās arī 1996.gadā. Tāpat Latvijā ievērojami mazāks ir cūku skaits.

 

2. Sarežģītais ekonomiskais stāvoklis Latvijas agrārajā sektorā.

Pašu ražotās pārtikas produktu ražošanas lejupslīde pie mums nav vēl pārtraukta. Mēneša vidējo vajadzību (1995.g. decembris — 1996.g. februāris) ar lopkopības pārtikas produktiem varam nodrošināt tikai par 62—67%. Latvijai vairs nav praktisku iespēju eksportēt pārtikas produktus lielākos daudzumos. Turpretī Igaunijā un Lietuvā ir lielākas iespējas eksportēt pārtikas produktus. Piemēram, pēc Igaunijas statistikas datiem eksports uz Latviju 2,8 reizes pārsniedza importu no Latvijas. Par to Rīgas tirgū liecina arī pieteikami lielais pārtikas produktu piedāvājums no Lietuvas.

 

3. Atšķirīgās galveno pārtikas produktu cenas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Produkts Cena, Ls, 1995.g. 1.decembrī

Rīgā Viļņā Tallinā

Gaļa un gaļas produkti

— cūkas gaļa 1,20—2,70 1,10—1,25 1,40—2,80

— cīsiņi 1,40—2,20 1,30 1,60—1,97

— kūpināta desa 1,75—3,10 1,61—1,98 2,35—3,28

Olas (10 gab.) 0,45—0,55 0,21 0,44—0,56

Piens (2,5%) 0,18—0,25 0,14 0,25—0,29

Krējums, skābais 0,74—1,65 0,75—0,79 0,65—0,75

Rudzu maize (1 kg) 0,26 0,10—0,17 0,28—0,47

Baltmaize 0,20 0,08—0,11 0,18—0,36

Tātad: no pārtikas produktu eksporta uz Latviju sevišķu ekonomisko izdevīgumu gūtu Lietuva.

 

4. Ļoti atšķirīgās enerģijas cenas.

1 kWh elektroenerģijas cena Igaunijā ir Ls 0,018, Latvijā — pārsniedz Ls 0,02, Lietuvā — Ls 0,015. Dīzeļdegvielas cenas attiecīgi Ls 0,18, Ls 0,15 un Ls 0,15. Šķidrās gāzes cena par 1 kg Igaunijā ir Ls 0,17, Latvijā — Ls 0,225 un Lietuvā — Ls 0,08.

 

 

*Secinājumi:

1. Latvija šajā ekonomiskajā situācijā vēl nav gatava veicināt starpvalstu tirdzniecību ar Lietuvu un Igauniju, atsakoties no apstiprinātiem aizsargmuitas pasākumiem. Tas var negatīvi iespaidot lauksaimniecības produktu ražošanas ekonomiku.

2. Tomēr: tā kā objektīvi ir jāattīsta un jāpaplašina ekonomiskie sakari ar Lietuvu un Igauniju, varētu sākt šādas sadarbības mehānisma izstrādāšanu un ievērošanu atsevišķu pārtikas produktu tirdzniecībā, piem., graudu, atsevišķu piena produktu tirdzniecībā.

3. Lai izpētītu, kāds varētu būt pieprasījums pēc Latvijā ražotiem pārtikas produktiem, būtu ieteicams Viļņā un Tallinā atvērt firmas pārtikas veikalus. Pagaidām Tallinā ir atvērts tikai mūsu saldumu pārdošanas firmas veikals.

 

Par stāvokli Latvijā pirms pavasara sējas

1. Sēkla

Vasarāju graudaugu sēklas vajadzības šā gada pavasara sējai ir 77 tūkst.t. Atbērtas ir 74 tūkst.t. Tātad deficīts — 3.tūkst.t., t.sk. — 500 t vasaras kviešu, 2000 t miežu un 500 t auzu sēklu. Bez tam vajadzīgas vēl 5000 t kartupeļu sēklas materāla. Ministru kabinetā tiek risināts jautājums par muitas tarifu kvotām laukaugu kultūru sēklu ievešanai 1996.gadā.

 

2. Minerālmēsli

Minerālmēslu krājumi ir pieteikami un nepieciešamības gadījumā tos ir iespējams papildināt pa visām sortimenta grupām. Ir izstrādāts nolikums par kredīta procentu dzēšanu labības pārstrādes uzņēmumiem, kuri noslēguši līgumus par pārtikas graudu iepirkšanu no audzētājiem. Tiks izmantoti līdzekļi no Labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fonda. Ir paredzēti sekojoši minerālmēslu daudzumi: ziemas kviešiem un rudziem — slāpekļa virsmēslojums par 15 Ls/ha, vasaras kviešiem NPK mēslojums — par 36 Ls/ha (Zemkopības ministrijas 1996.gada 28.februāra rīkojums nr.28).

 

3. Augu aizsardzības līdzekļi, degviela un smērvielas

Šo materiālu nodrošinājums patreiz Latvijā ir pieteikams gan pēc apjoma, gan pēc sortimenta un ir pieejams visos valsts rajonos.

 

4. Produkcijas iepirkšana

Visa saražotā augkopības produkcija 1996.gadā pēc Zemkopības ministrijas prognozēm un aprēķiniem nespēs nosegt valsts iedzīvotāju patēriņu, tādēļ nav paredzamas problēmas ar produkcijas realizāciju. Grūtības var rasties vienīgi tiem ražotājiem, kuriem nav iespējas saražoto produkciju uzglabāt, nerealizējot tūlīt pēc novākšanas.

 

Zemkopības ministrs, Ministru prezidenta biedrs Alberts Kauls:
Par lauksaimniecības vietu Latvijas tautsaimniecībā un tās rīcības programmām 1996.gadā

Lauku attīstības nodrošināšanai lauksaimniecība ir un turpmāk būs viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm valstī. Arī pie mums, tāpat kā pārējās Eiropas valstīs, lauksaimniecībai ir trīs galvenās funkcijas:

— lauksaimniecības produkcijas ražošana;

— dabas un kultūrvēsturiskās vides saglabāšana un attīstība;

— nodarbinātības un ienākumu nodrošināšana lauku iedzīvotājiem, rodot iespēju lielai valsts iedzīvotāju daļai saistīt savu dzīves vietu ar laukiem un tādējādi veidojot lauku sabiedriskās dzīves un sociālās infrakstruktūras pamatu.

Kā zināms, lauksaimniecība ir ne tikai lauku iedzīvotāju eksistences avots, bet arī sakopta, ražīga zeme, dzīves veids, garīgās, morālās un estētiskās attīstības ļoti nozīmīgs, nepieciešams un neaizstājams faktors. Tas ir arī valsts neatkarības garants.

Latvijas klimatiskie un augšņu apstākļi visumā ir labvēlīgi graudaugu, kartupeļu, dārzeņu u.c. kultūrām, kā arī pilnvērtīgas lopbarības ražošanai, kas savukārt ir pamats sekmīgai lopkopības attīstībai. Tāpēc, veidojot attiecīgas tirgus iespējas, šī tautsaimniecības nozare var būt rentabla.

 

Pēc 6.Saeimas vēlēšanām jaunās Valdības deklarācijā ir noteikti galvenie stratēģiskie virzieni tautsaimniecībā. Par lauksaimniecību deklarācijā teikts:

1. Valdība veidos tādu lauksaimniecības politiku, lai nodrošinātu valsts iedzīvotāju apgādi ar Latvijā ražotiem galveniem pārtikas produktiem, vienlaicīgi uzlabojot vietējo ražojumu kvalitāti, izmantojot Latvijas lauksaimniecībai iespējas atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un nodrošinot nozares līdzdalību starptautiskajā darba dalīšanā.

2. Ar likumu tiks noteikta ilglaicīga lauksaimniecības attīstības politika un tās īstenošanas ceļi noteikti ikgadējā Lauksaimniecības gada likumā.

3. Iekļaujoties Eiropas Savienībā, maksimāli tiks ievērotas lauku un lauksaimnieku intereses, pakāpeniski harmonizējot likumdošanu ar ES prasībām un piemērojoties ES kopējās lauksaimniecības politikas attīstībai.

4. Sekmēs mazā un vidējā biznesa attīstību arī lauksaimniecībā ar labvēlīgu nodokļu politiku, veidojot īpašus finansēšanas un kredītgarantiju fondus, sniedzot valsts atbalstu uzņēmēju apmācīšanā un projektu izstrādšanā.

5. Tiks panākta subsīdiju un kreditēšanas mehānisma pilnveidošana, paredzot lauksaimniecības kreditēšanai attīstīt hipotekāru aizdevumu sistēmu, subsīdijas augkopības un lopkopības specializācijai, aizdevu procentu subsīdijas noteikto programmu ietvaros, eksporta barjeru pārvarēšanas atbalsta programmu un lauku infrastruktūrai un sociālo problēmu risināšanai mērķētu projektu izstrādi un ieviešanu.

6. Tiks nodrošināta lauksaimniecības produktu iekšējā tirgus stingra aizsardzība un kvalitatīvas pārtikas ražošana Latvijā.

7. Tiks veicināta zemnieku saimniecību specializācija un lauku uzņēmēju brīvprātīga kooperēšanās.

 

Uz šīs deklarācijas bāzes tika analizēta un vērtēta faktiskā situācija lauksaimniecības nozarē pēc stāvokļa uz 1996.gada 1.janvāri.

Galvenie rādītāji ir tādi:

1. Pārtikas produktu minimālās vajadzības un to ražošana, salīdzinājums 1995.gadā

Min. Saraž. % no

vaja- 1995.g. vaja-

dzība, tūkst. dzības

tūkst. tonnu

tonnu

Gaļa un gaļas

produkti 162 105 64

Piens un piena

produkti 1026 946 92

Olas (milj. gab.) 540 421 78

Pārtikas kvieši 160 90 56

Pārtikas rudzi 50 20 40

Augu eļļa 16 0,46 3

Kartupeļi 310 300 96

Augļi un ogas 108 77 71

Dārzeņi 203 224 110

(nepie-tiek sor-timentā)

2. Lauksaimniecības pamatnozares — graudkopības kopievākums ir 690 tūkst. tonnu gadā (1923.gada līmenis)

3. Krasi samazinājies lopu skaits

1990.g. 1995.g. % pret

1990.g.

Liellopi

(tūkst. gab.) 1439 535,9 37

t.sk. govis

(tūkst. gab.) 535 291,8 54

Cūkas

(tūkst. gab.) 1401 552,3 39

Putni

(tūkst. gab.) 10321 4188,8 40

Straujo ražošanas samazinājumu izsauca nepārdomātā agrārā reforma un nepilnības likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”. Lauksaimniecība kļuva nerentabla. Tā rezultātā šobrīd Latvijas laukos dzīvo 60% no visiem valstī reģistrētajiem bezdarbniekiem. Arī nodarbināto ienākumu līmenis ir kļuvis zems. Lauksaimniecībā nodarbināto atalgojums 1995.gada I pusgadā bija tikai Ls 36,60 vidēji mēnesī.

Produkcijas pārdošanas zemo cenu un augsto izmaksu dēļ 1995.gadā lauksaimnieciskajā ražošanā netika izmantoti aptuveni 400 tūkst. ha aramzemes vai 30% no tās kopējās platības.

Agrārās reformas rezultātā Latvijā ir izveidojušās 74 tūkst. zemnieku saimniecības (vidējā zemes platība 19,9 ha), 126 tūkst. piemājas saimniecības, 125 tūkst. personīgās palīgsaimniecības, kas sadrumstaloja ražošanu.

Īpašuma tiesību sakārtošana norit lēni. Zemes grāmatās ir nostiprināti tikai 32,8 tūkst. zemes īpašumu vai 26,8% no kopējā pieprasīto īpašumu skaita. Tas kavē īpašuma noformēšanu un zemes tirgus veidošanos.

Sakarā ar īpašuma formu maiņu, nepārdomātas un patvaļīgas lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas rezultātā tika izpostītas fermas, izkauti lopi, izkomplektētas graudu kaltes un darbnīcas. Tādējādi lauksaimniecības nozarei tika radīti neatgriezenieki zaudējumi aptuveni 410 milj. latu apmērā, apdraudēts lopu un graudu šķirņu genofonds. Pastāv problēmas likvidēto lauksaimniecības statūtsabiedrību izslēgšanā no Uzņēmumu reģistra sakarā ar nenokārtotiem parādiem. Lēmumu par pašlikvidēšanos pieņēmušas un dažādu iemeslu dēļ juridiski nespēj likvidēties 275 statūtsabiedrības (45% no to sākotnējā skaita). Valsts saimniecību un statūtsabiedrību kreditoru parādi uz 1995.gada 1.oktobri bija 1,1 milj. Ls, nodokļi 2,6 milj. Ls. Daļa piena un gaļas pārstrādes uzņēmumu joprojām kavē norēķinus par lauksaimnieku piegādāto produkciju. Kavētie maksājumi uz 1996.g. 1.janvāri bija 3,5 milj. Ls.

Negatīvu ietekmi uz vietējo ražošanu un valsts budžetu atstāj nepietiekoši kontrolētais pārtikas produktu imports un kontrabanda.

Līdzšinējie nodokļu likumi nopietni traucē ražošanas attīstību. 1996.gadā lauksaimnieciskās ražošanas izmaksas jūtami sadārdzinās akcīzes nodokļa paaugstinājums degvielai, elektroenerģijas tarifu paaugstinājums, kā arī izdevumi sakarā ar transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

Lauksaimniecības produkcijas ražotāji joprojām nevar saņemt kredītus ar pieņemamu kredītlikmi, kā arī nespēj saņemtos kredītus atmaksāt. 1995.gadā tika panākta G–24 kredītu atmaksas termiņa pagarinājums lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem, valsts uzņēmumam “Latvijas agroķīmija” un zemnieku saimniecībām, kopumā par 10 milj. Ls. Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrības “Laukkredīts” kopējie kredītresursi ir 11,3 USD milj., no kuriem uz 1995.gada beigām izsniegti 5,5 USD milj.

Valsts komercbankas “Latvijas Hipotēku un zemes banka” rīcībā pašreiz ir tikai Ls 698 tūkst. kredītresursu. 1995.gadā tās pamatkapitāls tika palielināts no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem, par Ls 500 tūkst., bet nepieciešamība būtu palielināt līdz 10 miljoniem latu.

Nelieli kredītresursi (Ls 740 tūkst.) ir bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Lauku attīstības fonds” rīcībā.

1995.gadam apstiprinātajā valsts budžetā Zemkopības ministrijai sākotnēji bija paredzēti Ls 35,5 milj., bet precizētajā variantā — Ls 27,3 milj., no kuriem atvērts finansējums Ls 24,8 milj. jeb attiecīgi 68,9% un 90,8%.

Subsīdijas no valsts budžeta lauksaimniecības produkcijas ražotājiem sākotnēji tika plānotas Ls 13,2milj. Pēc izdarītajiem valsts pamatbudžeta grozījumiem subsīdijas tika samazinātas līdz Ls 8,9 milj. Par 1995.gada 3. un 4.ceturksni aprēķinātas, bet netika izmaksātas subsīdijas kopsummā par 4,9 milj. Ls.

 

Vadoties no lauksaimniecības stāvokļa analīzes, Valdības deklarācijas un apstiprinātā budžeta, Zemkopības ministrija uzskata, ka pašreizējā agrārās nozares vadīšanas sistēma, sevišķi tās struktūra, vairs neatbilst Jaunajiem saimniekošanas apstākļiem un uzdevumiem. Šajā situācijā Valdībai jāuzņemas ne tikai politiskā, bet arī saimnieciskā atbildība.

 

Lauksaimniecības nozares stabilizēšanai Zemkopības ministrija paredz veikt sekojošus pasākumus:

1. Tiks attiecīgi pārkārtota Zemkopības ministrijas, tās pakļauto iestāžu un organizāciju darbība, noteikti mērķi un funkcijas. Tiks iesniegts Ministru kabinetam apstiprināšanai jauns Zemkopības ministrijas Nolikums;

2. Veicinās lauksaimniecības likuma pieņemšanu Saeimā, kas nodrošinās juridisko pamatojumu nozares attīstībai un nostiprinās lauku strādājošo motivāciju lauksaimniecības produkcijas ražošanai;

3. Tiks izstrādāts rīcības plāns — Lauksaimniecības gada likums 1997.gadam, kas iesniedzams pie budžeta projekta sagatavošanas.

4. Nelielas platības saimniecībām ražotspējas nodrošināšanai, izmantojot pasaules pieredzi, veicinās kopdarbības organizēšanu (mašīnu koplietošanai, produkcijas pirmapstrāde, pārstrādei un realizācijai u.c.).

Tiek gatavots likumprojekts par lauksaimniecības kooperāciju.

5. Veicinās lauku krājaizdevu sabiedrību veidošanos. Sadarbībā ar Latvijas Banku un Pasaules krājaizdevu padomes biroju izstrādās labojumus likumā par kredītsabiedrībām, piemērojot likuma normas pagastu lauksaimniecības krājaizdevu sabiedrībām.

6. Iestāsies par to, lai lauksaimniecības nozarei valsts garantētos Kredītus un investīcijas, kā arī hipotekāro darbību apkalpotu Hipotēku un zemes banka un tās nodaļas reģionos.

7. Veidos valsts garantētu lauksaimniecības apdrošināšanas valsts akciju sabiedrību, kas nodrošinās dažāda veida apdrošināšanu lauksaimniecībā.

8. Precizēs lauksaimniecības nozares pārvaldes institūciju pienākumus valstī un rajonos. Valstisko un citu uzdevumu veikšanai algos pagastu lauksaimniecības dienesta vadītājus.

9. Atbalstīs pasākumus, ko realizēs pagastu pašvaldības lauku attīstības, zemes izmantošanas un lauksaimnieciskās ražošanas jautājumā.

10. Veicinās zemes īpašuma tiesību paātrinātu sakārtošanu, īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatas. Sagatavos projektus izmaiņām zemes likumdošanā, paredzot:

— arī juridiskām personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, iegūt īpašuma tiesības uz zemi;

— brīvo (bijušo īpašnieku nepieprasītās vai ar privatizācijas sertifikātiem kompensētās) zemes platību iegādei dot priekšroku pašreizējiem zemes lietotājiem;

— noteikt zemes nomas maksimālos maksas apmērus par lauksaimniecisko zemes izmantošanu, ieskaitot platības, ko aizņem lauksaimniecības ēkas un būves.

11. Pārskatīt zemnieku saimniecību, piemājas saimniecību un individuālo palīgsaimniecību statusu. Precizēs šo saimniecību uzskaites un reģistrācijas kārtību.

12. Veicinās pagastu pašvaldību lauksaimniecības produkcijas ražošanas uzņēmumu veidošanos uz īpašnieku nepieprasīto un īpašnieku neizmantoto zemju bāzes.

13. Kopīgi ar atbildīgām ministrijām un resoriem nodrošinās likumdošanas aktos noteikto prasību par robežkontroli un muitu, par iekšējā tirgus aizsardzību, lauksaimniecības produkcijas ievadkvotām un pārtikas produktu kvalitātes ievērošanu.

14. Atbalstīs pieeju, ka, atbilstoši brīvās konkurences apstākļiem, visām īpašuma formām lauksaimnieciskajā ražošanā ir vienādi nodokļu un kreditēšanas noteikumi. Nodokļu lielumiem jābūt tādiem, kas sekmē ražošanas attīstību.

15. Kopīgi ar Valsts statistikas komiteju pilnveidos informācijas apmaiņas sistēmu lauksaimniecībā.

 

Bez šiem pasākumiem Zemkopības ministrija paredzējusi finansiālos resursus 1996.gadam:

1. Kredīti sējai:

1.1. G–24 kredīta termiņš lauku darbu veikšanai 1 milj. USD apmērā izbeidzās. Ir saņemts MK lēmums tā atkārtotai izmantošanai līdz 1996.g. 30.oktobrim.

1.2. “Laukkredīts”. Ir neizlietoti kredīti 3,1 milj USD. Iespējami papildu resursi no Investīciju bankas 10,0 milj. USD.

1.3. Zemkopības ministrija subsidēs kredītu procenta likmi (līdz 22%) graudu pārstrādes uzņēmumiem, kuri par komercbanku kredītiem iegādājas minerālmēslus, augu aizsardzības līdzekļus vai degvielu un uz līguma pamata izsniedz tos lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kā arī valsts selekcijas, mācību un izmēģinājumu saimniecībām komercbanku kredītu procentu likmes daļējai segšanai (līdz 22%) , ja tās ņem kredītus apgrozāmo līdzekļu papildināšanai minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu un degvielas iegādei, rēķinot 40 Ls/ha.

2. Pārējie kredītresursi un subsīdijas:

2.1. Ir sagatavots priekšlikums Finansu ministrijai par G–24 kredīta pamatsummas termiņa pagarināšanu pārstrādes uzņēmumiem, lai tie spētu savlaicīgi norēķināties ar produkcijas piegādātājiem (10 milj. USD).

2.2. Sagatavoti priekšlikumi Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai 2,0 milj. Ls apmērā no Privatizācijas fonda līdzekļiem.

2.3. Subsīdiju summas šobrīd apmaksātas 1,5 milj. Ls apmērā, parāds no 1995.g. paliek 3,4 milj. Ls. Par 1996.g. tiek solīta subsīdija aprīlī 1,5 milj. Ls, maijā 0,5—0,7 milj. Ls.

 

Tādā veidā un tādos aspektos, lūk, valdība un Zemkopības ministrija ir uzsākušas savā “Deklarācijā par Ministru kabineta darbu” paredzēto pasākumu realizāciju lauksaimniecībā.

Tēzes