VALDĪBAS VIEDOKLIS

Pēc Ministru kabineta 26.marta sēdes

Ministru prezidenta biedra, izglītības un zinātnes ministra Māra Grīnblata, labklājības ministra Vladimira Makarova un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Eināra Vaivoda atbildes, skaidrojumi un komentāri

Vispirms runāja Māris Grīnblats:

- Šodien Ministru kabineta sēdē tika pieņemti noteikumi par valsts ģimnāzijām. Šādu statusu ir ieguvušas pavisam astoņas skolas. Valsts ģimnāziju izveides mērķis ir nodrošināt padziļinātu mācību kvalitāti vidusskolas līmenī, lai pēc tās beigšanas skolēni būtu spējīgi ne tikai sekmīgi startēt mūsu augstskolās, bet arī studēt ārvalstīs. Šīm izglītības iestādēm būtu jākalpo arī kā attiecīgā reģiona metodiskajam centram, tas ir, jāspēj koncentrēt labākos pedagogus, jārada tur labāka materiālā bāze. Protams, ir arī nelieli izdevumi, kas saistīti ar šī projekta īstenošanu. Tātad paredzams, ka 20 procentus no uzturēšanas izdevumiem līdztekus pašvaldībai sedz valsts, turklāt paredzēta 10 procentu piemaksa pie pedagogu algām. Jāpiebilst gan, ka šis projekts sāks darboties tikai ar 1. septembri, tātad attieksies uz nākamo mācību gadu.

Turpmāk šis valsts ģimnāzijas statuss tiks attiecināts arī uz citām skolām. Nākamgad to piešķirs apmēram septiņām mācību iestādēm, bet pēc tam tuvāko gadu laikā vēl kādām desmit. Taču to kopskaits acīmredzot nepārsniegs 25?30. Tagad šis statuss piešķirts Latvijas austrumu reģionu skolām, tad tuvākajā laikā šis projekts acīmredzot skars arī Kurzemi un Zemgali.

Attiecībā uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centra izveidošanu. Būtībā te ir runa par zināmu reorganizāciju. Patlaban pastāv Izglītības un zinātnes ministrijas ārpusstundu darba organizatoriski metodiskais centrs un kultūras nams, ko pārveidos par šādu ārpusskolas iestādi, kuras galvenā funkcija būs ārpusskolas audzināšanas un izglītības darba organizēšana un metodiskā darba nodrošināšana šajā jomā. Tātad faktiski nekas jauns netiek veidots - vienkārši līdzšinējā struktūra tiek padarīta nedaudz skaidrāka.

Pēc tam par trim valdības pieņemtajiem noteikumiem, kas saistīti ar Labklājības ministrijas darbu, stāstīja Vladimirs Makarovs:

- Sākšu varbūt ar vienkāršāko. Likums par valsts pensijām paredz, ka Latvijas pilsoņiem tiek saglabāta pensija arī tad, ja viņi izbrauc uz ārvalstīm. Tas nozīmē, ka viņiem ir tiesības saņemt šo pensiju, ja tas ir nepieciešams un viņi to vēlas. Līdz ar to ir izstrādāta kārtība, saskaņā ar kuru šai personai Latvijas kredītiestādē jābūt atvērtam kontam, uz kuru tiek pārskaitīta nauda. Un tālāk šī persona rīkojas, lai šo naudu saņemtu. Noteikts, ka katru gadu līdz 15.decembrim personai šis pensijas pieprasījums ir jāatjauno. Lai izvairītos no situācijas, ka cilvēks jau ir aizgājis mūžībā, bet tiek turpināts viņam pārskaitīt pensiju. Līdz ar to pārmaksa varētu būt tikai par dažiem mēnešiem, taču ir metodes, kā šo naudu saņemt atpakaļ.

Principā šie noteikumi attieksies tikai uz tām valstīm, ar kurām Latvija nav noslēgusi divpusējo līgumu par pensiju eksportu un pensiju izmaksu. Ja ir divpusējie līgumi un tiek garantēts pensiju eksports, darbojas šo līgumu nosacījumi. Šobrīd mums ir šāds līgums ar Lietuvu, sagatavots parakstīšanai līgums ar Igauniju, darba grupa strādā, lai tiktu parakstīts arī līgums ar Somiju. Turklāt Ministru kabinets ir akceptējis principus līguma noslēgšanai ar Krieviju.

Protams, Labklājības ministrijai vissāpīgākie bija noteikumi par bāriņtiesu un pagasttiesu darbību. Saskaņā ar likumu par bāriņtiesām un pagasttiesām

 Turpinājums 2.lpp.