21. marta sēde
Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 52., 53.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Par darba kārtības izmaiņām. Deputāti ir saņēmuši doku-mentu nr.566, kas informē par Saeimas Budžeta un finansu komisijas sēdi un par tur izskatīto likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā”. Līdz ar to mēs varam izskatīt 15 deputātu iesniegto priekšlikumu, šodienas plenārsēdes darba kārtībā iekļaut šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Priekšlikumu par iekļaušanas vietu nav. Līdz ar to tas ir pie likumprojektu izskatīšanas (septītā sadaļa) dienas kārtības 31.jautājums. Deputātiem iebildumu nav.

Vītola kungs, par kādu jautājumu jūs vēlaties runāt? Vītola kungs, lūdzu vispirms tribīnē! Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamā Saeima! Godātā Saeimas sēdes vadītāja! Man būtu liels lūgums Budžeta un finansu komisijas vārdā un arī šī lūguma iesniedzēju vārdā iekļaut šā likumprojekta izskatīšanu septītajā sadaļā kā dienas kārtības 26.punktu.

Sēdes vadītāja. Vītola kungs, lēmums ir pieņemts. Jūs iznācāt tribīnē pēc tam, kad bija pieņemts lēmums, ka tas ir dienas kārtības 31.punkts. Tagad izmaiņas var iesniegt vēl ar piecu deputātu parakstu vai ar komisijas dokumentu, kas ierosina šīs izmaiņas. Lūdzu, noformējiet, un mēs lemsim par dienas kārtības izmaiņām.

 

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījums likumā “Operatīvās darbības likums””. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēk-tiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Aizsar-dzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vidiņa kungs, jūs četras minūtes izmantosit? Juris Vidiņš, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

J.Vidiņš (TB). Es iesaku šo likumprojektu nenodot Aizsardzības komisijai. Cilvēktiesību komisija viņu izskatīja un mazliet papildināja ar to, ko Dozorcevs un viņa partija iesniedza. Lietas būtība ir tāda, ka pašreiz operatīvajā uzskaitē var ņemt tikai Latvijas pilsoņus. Un viņi papildināja ar to, ka var ņemt visus iedzīvotājus. Mūsu komisija nolēma, ka ņemt uzskaitē var tikai Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus, kuriem ir tiesības uz nepilsoņu apliecību un kuri legāli uzturas. Tā ka principā mēs šo jautājumu jau esam izskatījuši un es ieteiktu balsot pret nodošanu vēl citām komisijām.

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, vispirms jūsu komisija to nevarēja oficiāli izskatīt, jo mēs jums to nebijām nosūtījuši. Jūs to esat darba kārtībā izskatījuši. Jūs tikko kā teicāt — noņemt Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību komisijai. Līdz ar to nepaliek neviena komisija.

 

J.Vidiņš. Nu, tas būtu vislabākais!

Sēdes vadītāja. Tātad jūs ierosināt nenodot šo likumprojektu izskatīšanai komisijām? Lūdzu formulējiet skaidri savu priekšlikumu, lai mēs saprotam, par ko mēs balsosim.

 

J.Vidiņš. Ziniet, es aicinu... (Smiekli zālē!)Tas ir atkal kārtējās rūpes par nepilsoņu labklājību, un tādēļ es iesaku balsot pret to.

Sēdes vadītāja. Pret nodošanu komisijām? Līdz pārtraukumam divas minūtes. Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partijas deputāts, prasa vienu minūti.

 

J.Urbanovičs (TSP). Godātā Saeima! Tā kā Vidiņa kungs teica, ka viņa komisija jau šo jautājumu skata, lai nedarītu kaunu šai komisijai un Vidiņa kungam, es tomēr aicinu nodot šo likumprojektu šai komisijai izskatīšani. Es arī pastāvu uz pārējām komisijām, jo šis jautājums nav tikai Sociālo un darba lietu komisijas jautājums. Un lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deptuātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījums likumā “Operatīvās darbības likums”” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 12, atturas — 12. Lēmums pieņemts.

Pirmais paziņojums. Pulksten 12.30 notiks Saeimas Prezidija sēde.

Vārds paziņojumam Jurim Kaksītim, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātam!

 

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Es aicinu Juridisko komisiju tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas sanākt komisijas sēžu telpā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

J.Celmiņš (DPS). Cienītie deputāti! Es aicinu pēc pusdienas — pārtraukumā, pulksten 15.00, Latvijas — Izraēlas parlamentārās sadarbības grupas dalībniekus sanākt Prezidija zālē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Vladilens Dozorcevs, Indulis Emsis, Gunta Gannusa, Modris Goba, Jānis Jurkāns, Jānis Kalviņš, Aleksandrs Kiršteins, Aivars Guntis Kreituss, Ludmila Kuprijanova, Andrejs Požarnovs, Aida Prēdele, Antons Seiksts, Jānis Straume, Jānis Strods, Guntars Valdmanis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Godātie deputāti! Lūdzu atstājiet savas darba vietas tādā stāvoklī, lai varētu attaisīt logu, vēdināt zāli un nekas nelidotu pa gaisu.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums ir beidzies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 41 deputāts. Atkārtoti reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Zālē 54 deputāti. Turpinām darbu.

Saeimas Prezidijs saņēmis deputātu Vītola, Jurkāna, Nagobada, Prēdeles un Leiškalna iesniegumu. Saeimas deputāti lūdz izskatīt likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā” šīsdienas sēdes darba kārtības piektajā sadaļā kā pirmo jautājumu. Diemžēl tikai datums nav norādīts, kas ir domāts ar šīsdienas... Tātad, lūdzu, šodien darba kārtībā iekļauto dienas kārtības 31.punktu ir lūgums pārcelt uz piektās sadaļas, tas ir, “Saeimas 14. marta sēdes darba kārtībā iekļautie, neizskatītie jautājumi” kā pirmo jautājumu, proti, pirms izsludinātās dienas kārtības 18.jautājuma. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādām izmaiņām? Deputātiem iebildumu nav. Tātad no dienas kārtības 31.punkta to svītrojam, pārceļot uz piektās sadaļas pirmo punktu, tātad pirms 18.punkta.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čepāņa, Jirgena, Lībanes, Kaksīša un Kreitusa iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Uz šo brīdi debatēs pieteikušies septiņi deputāti. Nolasīšu jums kārtību, kādā ir pieteikušies runātāji. Elmārs Zelgalvis, Modris Lujāns, Valdis Krisbergs, Edmunds Grīnbergs, Juris Dobelis, Jānis Mauliņš, Andris Rubins.

Tad atklājam debates. Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

E.Zelgalvis (TKL). Cienītā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Šodien mums atkal ir iesniegts likumprojekts, kuru jau mēs pagājušā plenārsēdē izskatījām. Šodien pat mēs redzam, ka ir divi vienāda nosaukuma un arī vienāda satura likumprojekti. Pagājušajā plenārsēdē par šo likumprojektu izvērsās dzīvas debates, bija iebildumi pret šo likumprojektu, daži uzstājās arī “par”, aizstāvēdami šo likumprojektu. Šis likumprojekts pēc tam izraisīja arī tādu lielu rezonansi mūsu sabiedrībā, daudz dažādu publikāciju parādījās presē, radio un tamlīdzīgi. Ņemot vērā visu to, ja šodien iesniedz atkal šo likumprojektu, tad domāju, ka vajadzētu būt tā, ka iesniedzēji ir izanalizējuši tās iebildes, kādas tika izteiktas pagājušajā plenārsēdē, ņēmuši tās vērā un arī attiecīgi argumentējuši atkārtotu šī likumprojekta iesniegšanu. Bet šodien mēs redzam, ka likumprojekts iesniegts ar to pašu argumentāciju, nekas šeit nav papildināts, nekas nav mainīts. Ir tikai viena izmaiņa, proti, šis spēkā stāšanās datums no maija pārcelts uz jūniju. Un vēlreiz acīmredzot ir jāaplūko tā argumentācija, kādu liek priekšā , kādu min likumprojekta iesniedzēji. Un tā ir abos šajos likumprojektos vienāda.

Pirmkārt, atkal tiek minēts, ka, lūk, mums ir jābūt tādām pašām akcīzes nodokļa likmēm kā Eiropā. Un mēs jau dzirdējām to arī šeit. Vakar finansu ministrs mums minēja, kādas Vācijā ir cenas degvielai. Bet šeit rodas viens jautājums. Tiek visu laiku tātad dotas atsauces uz Eiropas standartiem, uz Balto grāmtu, ka, lūk, tur tas tā ir rakstīts un ka mums jāpiemērojas šiem Eiropas standartiem. Es neesmu šo Balto grāmatu lasījis, līdz mums tā vēl nav nonākusi, un nezinu, vai tur ir arī citi standarti, piemēram, vai tur ir arī tāds standarts, kādam ir jābūt dzīves līmenim, kādai ir jābūt iedzīvotāju maksātspējai, lai varētu tikt šajā Eiropas Savienībā un mēs būtu, kā saka, līdztiesīgi un līdzvērtīgi. Nevar izvirzīt vienu standartu, nevar runāt par to, ka , lūk, cenas un tarifi jāpaceļ Eiropas līmenī. Bet, ja tādu izvirza, tad ir jābūt arī šim pretējam nodrošinājumam, proti, ir jābūt maksātspējai, lai šīs cenas varētu samaksāt. Un, ja šodien šim likumprojektam būtu pievienots arī otrs likumprojekts, kurā būtu noteikta arī pēc Eiropas standartiem darba alga, pensijas, pabalsti, sociālā aprūpe, es domāju, ka mēs visi ar lielu sajūsmu balsotu par šo likumprojektu un nevienam nekādu iebildumu nebūtu, bet diemžēl, lūk, šāda otra likumprojekta nav klāt, ir tikai viens, kas apskata jautājuma vienu pusi, bet otru pusi aizmirst un par to nerunā. Tātad rodas jautājums — kā tad, lūk, šis viens likums vienkārši ir izpildāms? Kā? Uz to mums atbildes nav.

Tālāk par to, kādas sekas ir sagaidāmas, ja šīs degvielas cenas pieaugs. Un tas, ka tās pieaugs, ir neizbēgami. Šeit mums minēja, lūk, to, ka arī pēc Starptautiskā valūtas fonda aprēķiniem inflācija pieaugs par 1 procentu, ka šāds akcīzes nodokļa likmju pacēlums ir izdarīts arī Igaunijā, piemēram, un tur , lūk, nav adekvāti sekojis arī attiecīgs inflācijas pieaugums, un ka tāpēc mums no tā nav ko baidīties. Es domāju, ka šāda argumentācija arī nav pilnīga, nav pietiekoša. Es domāju, ka, ja tiešām mēs runājam par inflācijas iespējamo pieaugumu, tad vajadzēja šeit mums nevis argumentēt ar Starptautiskā valūtas fonda aprēķiniem, bet paņemt mūsu pašu Statistikas komitejas datus par mūsu pašu uzņēmumiem — ražošanas uzņēmumiem, pakalpojumu un tirdzniecības uzņēmumiem, par viņu preču un pakalpojumu izmaksu, paņemt kalkulāciju un parēķināt, kāds tad konkrēti būs, lūk, cenu pieaugums, kā akcīzes nodokļa pacēluma rezultātā pieaugs cenas. Jo jautājums jau ir pavisam vienkāršs — nodoklis ir kādam jāmaksā. Jautājums ir — kas maksās šo nodokli? Kas? Un gaidīt un cerēt uz to, ka to maksās degvielas tirgotājs, bet nemaksās konkrētais pircējs, es domāju, ir nu galīgi naivi. Un, ja maksās pircējs, tad cenas samaksās, lūk, visi tie patērētāji, kas patērēs produkciju un pakalpojumus.

Šis akcīzes nodoklis ir tā saucamais netiešais nodoklis. Ko nozīmē netiešais nodoklis? Netiešais nodoklis tieši to nozīmē, ka tas tiek pārcelts uz citu maksātāju. Formālā maksātāja jau ir degvielas tirdzniecības firma, bet faktiskais nodokļa maksātājs ir šīs degvielas pircējs. Un, ja tas ir pircējs, tad savukārt viņa pakalpojumi, viņa cenas atkal pieaug un šis cenu pieauguma vilnis turpinās tālāk. Vajadzēja paņemt projekta autoriem konkrētu produkcijas veidu, kaut vai vienu, teiksim, plaša patēriņa preci, kuru mēs visi ikdienā lietojam, teiksim, to pašu maizi vai pienu, vai kādu gaļas produktu un parēķināt, sākot no tā brīža, kad zemnieks izbrauc tīrumā ar savu traktoru līdz tam brīdim, kamēr šī maizīte nonāk līdz veikala plauktam. Cik, lūk, ir šo posmu, cik ir šo etapu līdz tam, cik šīs degvielas tiek patērēts un kā tas ietekmēs galaiznākumu. Lūk, kādu aprēķinu! Bet tādu aprēķinu mums nav. Kāpēc — rodas jautājums. Tātad atkal mēs negribam runāt par problēmas būtību, bet gribam ar tādu zināmu, varētu teikt, politisku spiedienu panākt šī likumprojekta nodošanu komisijām un tālāk, protams, arī tā pieņemšanu.

Un beidzot es gribu runāt arī par šīs problēmas morālo aspektu. Šis ekonomiskais aspekts, fiskālais aspekts, protams, vienmēr ir saistīts arī ar cilvēku morāli un atsaucas uz to. Un, pirmkārt, uz mūsu, visu deputātu, morāli. Mēs tagad saprotam, ka ir izdarīts attiecīgs spiediens uz tiem deputātiem, kas nebalsoja pagājušajā reizē, un ka ir pateikts, ka viņiem obligāti jābalso, citādi nevar būt. Un mēs presē jau vairākas dienas iepriekš lasām, ka, lūk, šo ceturtdienu noteikti Saeima nobalsos par šī likumprojekta pieņemšanu. Es domāju, ka šāda pieeja un šādi paziņojumi vispār ir nemorāli, ja tā varētu teikt, nepieļaujami, nepieņemami... Kā tad iepriekš kāds var pateikt un pareģot, kā Saeima nobalsos? Kā to var darīt? No morāles aspekta pavērtēsim šādu rīcību! No kurienes nāk šāda informācija? Kas to dod?

Un arī šeit es tomēr ļoti labi saprotu, ka daudzi deputāti savā sirdī ir pret šī likumprojekta pieņemšanu, bet viņi vienkārši būs spiesti balsot “par”. Un, lūk, tas jau arī ir antimorāli, es teiktu. Es gribu šinī gadījumā parādīt, tāpat kā mūsu kolēģis Krisberga kungs rādīja, uz šo tablo. Es arī gribu uz to parādīt un pateikt: lūk, tas tablo būs mūsu morāles spogulis un mūsu tauta , mūsu vēlētāji mūs vērtēs, raugoties šajā spogulī. Un pateiks un izvērtēs, par ko mēs katrs esam un kādi mēs esam. Aicinu nenodot komisijām šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Informēju deputātus, ka debatētāju skaits ir pieaudzis līdz 14. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Labdien, Saeimas Prezidij! Labdien, premjerministra kungs! Labdien, cienījamie deputāti un deputātes! Šodien mēs kārtējo reizi risināsim visas Latvijas tautas problēmu — kā iegūt labākus ceļus. Īstus Latvijas ceļus, pa kuriem nevis reņģu ēdāji vai rīsu cienītāji, bet gan talantīgākās vairākuma galvas kopā ar atsevišķiem žurnālistiem brauks uz Eiropu. Uz mistisko 2001.gada Eldorado. Protams, lai labāk saprastu akcīzes nodokļa būtību, piedāvāju nelielu ieskatu dziļi filozofiskā traktātā.

Tā kā pagājušo reizi tiesa nosprieda, ka gaiss pieder grafienēm, firstēm, katram, kas ieelpoja gaisu, vajadzēja par to samaksāt pils pārvaldē. Reizi mēnesī Tomāts apstaigāja visas mājas, lika ikvienam iedzīvotājam dziļi ieelpot un izmērīja viņa krūšu dobuma tilpumu. Tad izdarīja dažus aprēķinus un noteica gaisa lietošanas maksu katram elpotājam. Ķirbītim, kas dzīvoja nepārtrauktās nopūtās, maksu aprēķināja pēc ļoti augstas likmes.

Es pilnībā varu piekrist Kiršteina kunga teorijai. Vairāk nopūtu — lielāka peļņa. Pirmos eksperimentus nodokļu iekasēšanā jau veica Saeimas Prezidijs. Tagad pienācis laiks piepūsties ne vairs opozīcijas pārstāvjiem, bet gan visai Latvijas tautai. Tomēr, man gribas uzdot pāris nekorektu jautājumu. Cik un kā tiek ieņemts un izlietots ceļu nodoklis? Par to mēs līdz šai dienai neesam saņēmuši neviens nekādu atbildi. Tāpat man izbrīnu rada augsti godātā ekspremjera Gaiļa kunga klusēšana un partijas biedres Kristiānas Lībanes jaunkundzes aktivitātes, atbalstot akcīzes nodokli. Ja mani atmiņa neviļ, tad pagājušajā gadā Gaiļa kungs ieveda Latviju naftas ieguves gigantu saulītē, noslēdzot līgumu ar AMOCO. Lasot Kreitusa kunga un Šķēles kunga likumus, rodas dabiskas aizdomas, ka Latvija tuvākajā desmitgadē nesaņems ne barela naftas. Vai arī viltīgais Gaiļa kungs līgumā ar AMOCO plāno iegūt piesārņoto Baltijas jūras ūdeni? Dotajā gadījumā Saeimai jālūdz prezidenta kungs piešķirt ekspremjeram Trīszvaigžņu ordeni par Baltijas jūras attīrīšanu. Kas tad blefo? Gailis vai Šķēle? Es kā deputāts nevaru atbalstīt šo iniciatīvu “Latvijas ceļš — 2001” un atļaut turpināt nekaunīgu tautas aplaupīšanu.

Savu īso runu gribu beigt ar teiku: “Reiz valdnieks pavēlēja padomniekam. Pilsēta ir pilna ar ubagiem. Un tie ir tik nekaunīgi, ka noķēruši kādu, nelaiž vaļā, iekams nav saņēmuši ubaga dāvanu. Ņem papīru un sastādi šo nekauņu sarakstu! Es viņus visus izraidīšu no pilsētas!

Padomnieks paņēma papīru un spalvu un pašu pirmo uzrakstīja valdnieka vārdu.

Valdnieks ieskatījās papīrā un aiz dusmām vai prātu zaudēja.

— Nedusmojies, ak valdniek! Tu taču pats liki, lai es sastādītu visnekau-nīgāko ubagu sarakstu. Es tā arī izdarīju.

— Ko tu runā! — valdnieks izsaucās. — Es, valdnieks, esot ubags! Un vēl pats nekaunīgākais!

— Ko tu dusmojies, valdniek! Īlenu maisā nevar noslēpt. Tu esi ubags. Un viens no pašiem visnekaunīgākajiem.

—Tātad pēc tava prāta mani vajag izraidīt no pilsētas?

— Jā, valdniek, citi ubagi nav tik bīstami kā tu. Viņi šo to samango no cilvēkiem, to izlūgdamies, bet tu ar spēku, draudiem un meliem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, es jums būšu spiesta aizrādīt, ka Saeimas Prezidijs ne no viena nekādu naudu nav iekasējis un arī netaisās to darīt, un viņam nav arī tādu tiesību. Tā ka, pirms jūs kaut ko pārmetat kādam, padomājiet! Tāpat arī, izvēloties savus izteicienus, lūdzu nelietot tādus vārdus kā “blefo”, kuram nav seguma jūsu uzrunā.

Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es pārstāvu pozīciju, tātad viennozīmīgi aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām. Un arī motivēšu, kāpēc es to daru. Tas nav tik viennozīmīgi. Var vienkārši nodot komisijām un nenodot komisijām, akceptēt uzreiz vai izvērtēt ļoti stingri.

Nododot šo likumprojektu komisijām, loģiski, ka mēs spējam izvērtēt šo mēģinājumu vai nepieciešamību pacelt akcīzes nodokli pietiekami objektīvi. Jo gan darbam, gan arī nedarbam ir jābūt labi redzamam. Man gribas atgādināt tikai dažus skaitļus. Mēs paši esam dzirdējuši no mūsu cienījamajiem ministriem, ka tikai 38,8 procenti no tā, ko vajadzētu iekasēt par degvielas akcīzi, tiek iekasēti. Tātad faktiski 60 procenti automašīnu, jo sevišķi tās, kuras brauc ar dārgo benzīnu, ir Latvijā ierakstāmas Ginesa grāmatā, jo to benzīna patēriņš uz 100 kilometriem ir tuvs nullei. Labi, lai tas paliek uz šo automašīnu konstruktoru sirdsapziņas, ka tehniskajās pasēs ierakstīti pārmērīgi lieli cipari, bet man gribas tikai atzīmēt to, ka, paceļot akcīzes nodokli, ja tiktu iekasēts vismaz 51 procents no paredzamās summas, varētu teikt, ka mēs atbalstām valsts intereses. Bet, ja akcīzes nodoklis ir samaksāts mazāk nekā par 49 procentiem, tad mēs atbalstām kontrabandistu intereses. Loģiski, ja jūs esat kāds, varbūt es, nelegāli ievedis degvielu Latvijā, tad, protams, man ļoti patīkami būtu, ja to varētu pārdot par maksimālu cenu, jo nodokļus jau vienalga maksāsim. Tad arī nav brīnums, ka, piemēram, tāda organizācija kā SOS — autopalīdzība uz ceļiem — spēj piedāvāt benzīnu par apmēram 60 — 65 procentiem no vidējās nominālās cenas saviem biedriem. Bet par biedru laiku būtu jāsamaksā apmēram no 50 līdz 150 latiem gadā vēl papildienākumi.

Man gribas paņemt šeit dažus skaitļus rokās. Ir aprēķināts, un to izdarījis Latvijas Republikas Finansu ministrijas Tautsaimniecības analīzes un prognozes departaments, ka valsts ieņēmumi varētu pieaugt par 20 miljoniem. Varētu novirzīt šos līdzekļus dzelzceļu labošanai. Izziņai: viena kilometra dzelzceļa labošana maksā 7,5 tūkstošus latu. Tātad par papildus iekasēto naudu varētu izremontēt dzelzceļu apmēram 20—25 kilometru garumā. Laikam sevišķa labuma nav.

Es tikai gribu pateikt vienu lietu. Ja Vācijā, kurā ir piemērota benzīna akcīze, acīmredzot saskaņota ar Eiropas Savienību, atļautu man, nu, tā vidēji nodrošinātam cilvēciņam, ne jau deputātam, uzpildīt apmēram 15 manas automašīnas benzīna tvertnes par vidējo mēneša algu, nu pārdevējs, klerks, nu kaut kas tāds, tad Latvijā var uzpildīt manai mašīnai tikai apmēram astoņas reizes šodien. Bet, ja būs akcīze, apmēram piecas reizes varēšu uzpildīt. 1:3. Reāli, pilnīgi pareizi, Eiropas Savienība mums pieprasa. Mums pieprasīja stabilu latu, mums pieprasīja nedotētu lauksaimniecību, mums pieprasa akcīzes nodokli. Tātad atliek izvēlēties — vai iesim uz Maskavas pusi, vai iesim uz Eiropas pusi. Es, protams, esmu par to, lai ietu uz Eiropas pusi. Tāpēc es ieliešu nevis 15 bākas, bet 8 bākas. Man nav iebildumu. Būtu bēdīgāk lauksaimniekiem. Lauksaimniekiem paredzēts kompensēt apmēram par 80 — 100 litriem uz hektāru. Vācijā kompensē 120—140 litrus uz hektāru pie lieliskās Rietumeiropas tehnikas, kura dīzeļdegvielu patērē ievērojami mazāk nekā mūsējā. Kas kompensēs pārējo? Es ļoti ceru, ka Ministru kabinets, protams, pārskatīs šīs normas un kompensācijas lauksaimniekiem būs lielākas. Es pilnīgi arī ticu, ka tiks uzskaitītas visas nelegālās degvielas noliktavas. Es ticu, ka jebkurā noliktavā tiks uzskaitīts katrs litrs degvielas un līdz ar to precīzi tiks izrēķināts, cik no katra tirgotāja, degvielas tirgotāja, tiks paņemta vajadzīgā naudiņa. Es absolūti ticu tam, ka, palielinot akcīzes nodokli, visi, kuriem būs jamaksā šis nodoklis, tiks piespiesti pie sienas un to nomaksās. Protams, visa šī nauda aizies tikai tiem mērķiem, kuri ir uzrādīti, un tuvākajā laikā mēs brauksim pa Eiropas centrālai valstij atbilstošiem ceļiem.

Taisnība, man vienmēr šī pārliecība zūd tad, kad es braucu uz savas krustmātes māju, kura atrodas 200 metrus aiz Rīgas robežas pa Carnikavas šoseju. Šo šoseju apkopj valsts. Kopš pirmā sniega līdz šodienai vienreiz greiders tur gan esot nogājis. Zobu izdauzīšanai ir ļoti laba BMW amortizācija, nav problēmu, tāpēc tur es parasti braucu klusējot, nikni sakodis zobus. Ceļš ir burvīgā kārtībā. Tai pašā laikā pašvaldības — pavisam nesen atkal pa Kurzemes pusi — es braukāju pie saviem vēlētājiem — tik tiešām tajā pusē lieliski iztīrījušas ceļus, un pat drīkst sarunāties un smaidīt, braucot mašīnā, pat “žigulī”, kurš kratās diezgan dūšīgi. Tad, velns viņu zina, kur tā valsts ir likusi to naudu, kas bija jāuzliek uz ceļa.

Tāpēc es domāju, ka atbalstīt šo likumprojektu obligāti vajag. Tas ir jānodod komisijām, kur kārtīgi jāizvērtē šis likums. Un, protams, katra partija, pakļaujoties savam iekšējam lēmumam un pārliecībai, balsos par šo likumprojektu. Vienīgā nelaime — dod Dievs, lai mūs tauta saprastu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Mēs esam saņēmuši 10 deputātu iesniegumu — lūdzam samazināt uzstāšanās laiku debatēs jautājumā “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” reģistrācijas numuri 169 un 170, katram runātājam līdz piecām minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz divām minūtēm, runājot otro reizi. Lūdzu zvanu! Vārds Kārlim Čerānam, lai runātu 54.panta kārtībā. Lūdzu!

 

K.Čerāns (TKL). Es tomēr aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. (Starp-sauciens no zāles: “Vai tad nepietiek?”)

Sēdes vadītāja. “Par” runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu — katram runātājam pirmo reizi piecas minūtes, otro reizi divas minūtes. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 16, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts. Edmunds Grīnbergs frakcijas “Latvijai” deputāts! Piecas minūtes pirmo reizi.

 

E.Grīnbergs (TKL). Cienījamie deputāti! Centīšos runāt pēc iespējas ātrāk, lai varētu saprast. Savu uzstāšanos vēlos sākt ar precīzāku skaidrojumu, nekā to deva finansu ministrs iepriekšējā sēdē. Kādēļ zemnieki par aizvadīto gadu it kā negāja saņemt akcīzes nodokļa kompensāciju un nodarbojās ar kontrabandas iepirkšanu? Gribu atgādināt, ka absolūtais zemnieku vairākums nedara tā, kā minēja godātais finansu ministrs. Lielai daļai no viņiem akcīzes nodokļa kompensācija nepienācās, jo laukos, kā zināms, ir dažādas uzņēmējdarbības formas. Starp tām ir piemājas saimniecības un pēc platības lieluma arī zemnieku saimniecības, kuras nav reģistrējušās, kurās netiek veikta grāmatvedības uzskaite un līdz ar to nav tiesību saņemt šo kompensāciju. Šis varētu būt pirmais iemesls.

Otrais. Akcīzes nodokļa atlaide pienācās tikai par daļu no nepieciešamā degvielas daudzuma jebkurā uzņēmējdarbības formā. Tātad šeit vēl ir starpība.

Un trešais. Laukos ir vēl tā saucamās zemnieku kooperatīvās sabiedrības, kuru pienākumos ietilpst pakalpojumu sniegšana zemes apsaimniekotājiem, bet kuras pašas darbojas tikai nelielā platībā. Tātad šeit ir redzams vēl viens iemesls, kādēļ valstij netika pieprasīta visa nodokļa kompensācija par izlietoto degvielu lauksaimniecībā. Domāju, ka frakcija “Latvijai” šo likumprojektu varētu atbalstīt tikai tad, ja, pirmkārt, par nodokļa izmaiņām ražotājs uzzinātu vismaz gadu iepriekš, nevis tieši sezonas sākumā, kad visi ražošanai domātie naudas līdzekļi ir saplānoti un sadalīti. Tā būtu korekta un pilnīgi nepieciešama attieksme no valdības puses. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šo pavasari tas nav vienīgais nodokļu palielinājums uz lauksaimnieku pleciem. Šajā gadījumā nodokļu izmaiņas nedrīkstētu notikt ātrāk kā 1997.gada 1.janvārī.

Otrkārt, ja mūsu cienījamā finansu ministra deklarētais no Saeimas tribīnes sakristu ar to, kas tiek faktiski plānots dabā, respektīvi, ka lauksaimniekiem akcīzes nodoklis tiks atmaksāts, tad skaidrības labad gribu piebilst, ka lauksaimniekiem netiks atmaksāts viss akcīzes nodoklis par izlietoto degvielu, bet tikai aptuveni puse, jo viena hektāra apsaimniekošanai atkarībā no audzējamās kultūras nepieciešams vidēji 150—160 litru dīzeļdegvielas. Līdz šim lauksaimnieciskā ražošana neiztika arī bez benzīna, ko pamatā izlieto lauksaimniecības produkcijas transportam uz realizācijas vietu un ražošanas vadīšanai. Vadoties no aprēķiniem, benzīna patēriņš vidējā lauksaimniecības uzņēmumā ir viena trešdaļa no izlietotā dīzeļdegvielas daudzuma. Tātad būtu nepieciešams kompensēt arī akcīzes nodokli benzīnam.

Treškārt. Ja akcīzes nodoklis tiktu atmaksāts ražotājiem lauksaimniekiem nevis divreiz gadā ar nokavēšanos, bet regulāri par katru ceturksni.

Un ceturtkārt. Tad, ja valdība iesniegtu analīzi un rezultātus, ka šī gada laikā ir kardināli uzlabojusies jau esošā akcīzes nodokļa iekasēšana. Ja tiktu ņemtas vērā vismaz šīs prasības, tad varētu uzdrošināties sacīt, ka krasi neciestu mūsu ļoti smagā situācijā nokļuvusī lauksaimniecība un iedzīvotāju lielākais vairākums.

Un nobeigumā gribu vēlēt, lai Ministru kabineta sagatavotie un iesniegtie likumprojekti vai grozījumi tajos būtu pieņemami arī frakcijai “Latvijai”. Līdz šim tas nav novērots. Bet mūsu mērķis nav oponēt un nostāties pret jebkuru valdības iniciatīvu. Nepārprotami, ka šādā redakcijā nevaram atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā par akcīzes nodokli”. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Skaidrs ir tas, protams, ka akcīzes nodoklis būs jāpaaugstina, un tā ir tā konceptuālā nostādne. Šobrīd mēs, protams, runājam atkal tikai par likumprojekta nodošanu komisijām, tāpēc nav vērts sīkāk te analizēt katru rindiņu un kaut ko uzsvērt. Es tikai gribētu piebilst, ka nākotnē gribētu redzēt ļoti skaidru ainu par šīs iekasētās summas izlietošanu, lūk. Šeit es gribētu dažiem gan ieteikt nerunāt citu vietā par kaut kādām izjūtām sirdī vai kaut kādos citos ārējos vai iekšējos orgānos, jo katrs no mums pats jau tiks ar to kaut kādā veidā galā. Es arī centīšos tikt galā ar savām izjūtām un ,protams, šodien balsošu par nodošanu komisijām. Šodien es gribēju tikai izteikt vienu piebildi. Redziet, es ļoti negribētu, lai rastos gan mākslīgi, gan dabīgi tāds stāvoklis, ka būs jāsaka tā: labā, darbīgā valdība, ne sevišķi labā un ne sevišķi darbīgā Saeima. Un par to vajadzētu šad un tad padomāt. Un negribētos lasīt vai dzirdēt tādus teikumus, ka, paldies Dievam, Saeima ies atpūtā, un jo ilgāk tā atpūtīsies, jo labāk, jo tad valdība 81.panta kārtībā varēs daudz un labu kaut ko pieņemt. Nevajadzētu tā! Un kāpēc es tieši to uzsveru šodien? Ja valdības pārstāvji pagājušo ceturtdienu būtu drusku nopietnāk, es neteikšu — visi, bet daži, izturējušies pret šī projekta izskatīšanu un arī uzstājušies drusku nopietnāk, ne tik bravūrīgi, kā tas bija, tad viņi varētu arī nesarežģīt šo stāvokli un šodien nebūtu no jauna šis jautājums jāizskata. Un galīgi nepieņemama man bija arī dažu pārstāvju izteikšanās pēc tam masu informācijas līdzekļos, ka, lūk, tie, kas balsojuši pret šī dokumenta nodošanu komisijām, esot Latvijas nodevēji. Diemžēl tādi muļķīgi izteicieni bija jālasa. Un vēl daži pēc balsošanas rādīja kaut kādas pirkstu figūras un kombinācijas ar vārdiem — te tev būs tava vieta padomē. Saprotiet, augsta ranga pārstāvjiem tādas izrīcības absolūti godu nedara, neko labu viņi ar to panākt nevar. Ja jau mēs runājam šeit par saliedētu — vismaz pozīcijas frakciju un valdības — darbību, ja te ir vēlēšanās panākt pozitīvu rezultātu nopietnu jautājumu izskatīšanā, par kādu es, protams, uzskatu arī šo, tad ne tikai jāsagatavo šis projekts, bet arī jāprot redzēt, kādā veidā panākt, lai projekts tiktu pieņemts. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Tā kā likumprojekts ir tāds pats kā pagājušajā sēdē, tad arī runāt vajadzētu to pašu, ko pagājušā sēdē, bet tas izskatītos muļķīgi. Tāpēc atgādināšu tikai galveno. Strauja, iepriekš neizsvērta nodokļu paaugstināšana pēc visiem tausaimnieku teorētiskajiem un praktiskajiem atzinumiem grauj valsts saimniecību. Turklāt ļoti spēcīgi dažkārt. Ceru, ka tas nav valdības mērķis. Kāpēc tad tāda ietiepība? Ja jūs, šī likumprojekta iesniedzēji, spējat atbildēt uz šo jautājumu un pamatot to tā, lai visi saprastu, tad, lūdzu, atbildiet un pamatojiet, kāpēc šī saimnieciskā graušana tomēr ir nepieciešama. Es zinu, ka šīs atbildes nebūs vai tā būs nepārliecinoša, un tāda atrakstīšanās, kāda parasti ir atbildes uz mūsu jautājumiem. Un jāsaka, jādod gods Aivaram Kreitusam, kas vismaz atbildēja skaidri, par cik pieaugs degvielas cenas. Pēc tām es varēju aprēķināt sekojošo: lauksaimniecības produktiem, piemēram, kartupeļiem, nonākot līdz Rīgai, es ierēķināju arī aršanu un vagošanu, un stādīšanu, kurā ietilpst benzīna cenas paaugstinājums, cena palielināsies par 10–15 procentiem, piena cena — apmēram par 12 procentiem, kokmateriāliem, kuru pārdošanā jau ir iestājusies krīze Latvijā, aizvešana līdz ostai kļūs dārgāka par 20 procentiem. Godājamie deputāti, ja jums rūp šie notikumi, tad padomājiet un nepadodieties tiem lobiju aģitācijas spiedieniem, kas uz jums tiek izdarīti. Mēs šos kapitulantus, kas tagad balsos par šo likumprojektu, bet pagājušo reizi tomēr bija pietiekoši droši un nebalsoja, mēs tos izdalīsim, opozīcijai ir tādas tiesības, izdalīsim atsevišķā sarakstā, ko nosūtīsim visām avīzēm un visām mūsu vietējām organizācijām, lai izplata tautā. Būs vismaz ar virsrakstu tādi kapitulanti. Paldies par uzmanību, turieties!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu no Saeimas tribīnes neizdarīt spiedienu uz masu informācijas līdzekļiem ar draudējumu, ka tiem būs jāpublicē jūsu iesniegtie saraksti! Avīzes ir neatkarīgas un savu darbību veiks pašas, tāpēc nevajadzētu šeit izmantot dienesta stāvokli.

Andris Rubins, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

A.Rubins (TKL). Cienījamās ekselences! Cienījamie deputāti! 14.marta sēdē tika noraidīts valdības iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā par akcīzes nodokli”, kas paredz palielināt benzīna cenas. Un visi, kas uzstājās “pret”, faktiski jau pamatoja, ka, palielinot benzīna cenas, celsies visas cenas, arī pārtikas produktu cenas, un tas vēl vairāk apgrūtinās trūcīgo, galvenokārt latviešu, kā laucinieku, tā pilsētnieku, dzīvi. Šīs nedēļas laikā faktiski nekas nav mainījies. Pagājušās nedēļas sēdē sevišķi aktīvi par akcīzes nodokļa pacelšanu benzīnam uzstājās tā ierosinātāji — ministri Krištopans, Kreituss un Kiršteins. Pēc negatīvā balsojuma saņemšanas demokrātiskā valstī valdībai, faktiski ierosinātājam — satiksmes ministram Krištopanam, vajadzētu demisionēt, bet, kā redzams, tiek izdarīts valdības spiediens uz visu valdību veidojošo frakciju deputātiem, lai šo nelabvēlīgo likumprojektu pieņemtu. Pēc likumprojekta noraidīšanas 14.martā finansu ministrs Kreitusa kungs intervijā teica, ka tas balsojums bija pārpratums, bet varbūt pārpratums, Kreitusa kungs, ir tas, ka jūs, ķīmiķis būdams, esat finansu ministrs? Varbūt pārpratums ir tas, ka Krištopana kungs, kurš bija sportistu aprindās pazīstams kā basketbolists, ir satiksmes ministrs? Varbūt pārpratums ir tas, ka Kiršteina kungs ir valsts ministrs un vienlaicīgi Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks? Varbūt pārpratums ir budžets šim gadam, jo Latvijas inteliģences konferencē Latvijas Ekonomikas institūta direktore Karnītes kundze apšaubīja gan budžeta pamatotību, gan arī tā objektivitāti un tā veidotāju profesionalitāti. 14.martā jūs, Kreitusa kungs, motivējot akcīzes nodokļa pacelšanu benzīnam, izskaidrojāt, ka to darāt, pirmkārt par labu nabadzīgo iedzīvotāju slānim. Jūsu vārdi, Kreitusa kungs, es citēju: “Un tie, kas laukos brauc mazāk, un tie vecie cilvēki, pensionāri, kas brauc divreiz gadā, varbūt pavasarī aizbrauc uz vasarnīcu un rudenī atpakaļ jeb retāk brauc, tie cietīs ļoti maz.” Citātu beidzu. Man tāds draudzīgs jautājums jums, Kreitusa kungs! Kad jūs to teicāt, jūs bijāt iedomājies sevi vai prezidenta kungu pensijas vecumā vai varbūt aizsapņojies līdz kādam 2020.gadam, kad varbūt arī lielai daļai Latvijas pensionāru un veco cilvēku būs mašīnas un vasarnīcas. Bet pašreiz, cik man zināms, lielākā daļa veco cilvēku un pensionāru nevar savilkt galus kopā. Un jums to kā valdības loceklim vajadzētu zināt. Tā ka gribētos, lai jūs arī sevi mazliet kontrolējat, kad runājat Latvijas auditorijai. Savukārt Kiršteina kungs, kurš trāpīgi savu uzstāšanos pats bija apzīmējis par “necilu”, mēģināja apskaidrot, ka no likuma cietīs tikai tie latvieši, kas brauc ar “mersedesiem”. Es gribu jums atgādināt un paskaidrot, Kiršteina kungs, ka ar dārgām mašīnām Latvijā brauc lielākoties cittautībnieki, par Latvijas pilsonības piešķiršanu, kuriem par īpašiem nopelniem cīnās jūsu kolēģis valdībā ministrs Krištopana kungs no “Latvijas ceļa”. Un ar dārgām mašīnām brauc no latviešiem galvenokārt ministri un atsevišķi veiksmīgi biznesmeņi. Savukārt ministrs Krištopans asi vērsās pret diviem cienījamiem mūsu Saeimas deputātiem — profesoru Zelgalvja kungu un Liepas kungu, kuri ar savām pamatotajām runām vēlreiz pārliecināja, ka vēl nav pienācis laiks pacelt akcīzes nodokli benzīnam. Tāpat līdz šim ministrs Krištopana kungs nevar mums paskaidrot, kur paliek gada nodoklis par mašīnām, kurš tiek jau sen maksāts un kuru arī solīja izmantot ceļu remontam. Vai arī kāpēc netiek prasīts mēneša vai gada nodoklis visām ārzemnieku mašīnām, tajā skaitā tranzītkravas mašīnām, kas brauc vai caurbrauc Latvijai. Varbūt iekasējot visu šo nodokli un izmantojot to ceļu remontam, ceļi jau sen būtu saremontēti. Cilvēki pēdējās nedēļas laikā mums zva-na ik dienas un brīnās, kā tā var uzstāties ministrs Krištopana kungs, vai viņš nav latvietis. Un zvanītāji, latviešu cilvēki, paši arī atbild, ka arī Arvīds Pelše bija lat-vietis. Ņemot vērā augstāk minēto, es uzskatu, ka šo likumprojektu pašreiz pieņemt nevar un tas ir noraidāms, jo vajag detalizēti parādīt, kā tiks izlietota ieņemtā nauda.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts.

 

A.Saulītis (TKL). Godājamie deputāti! Cienījamais Prezidij! Man ļoti skumji, ka šodien neiznāca viena liela, skaista, profesionāla debate par Latvijas makroekonomisko modeli, par finansu cirkulāciju valstī. Es domāju, ka mums ir cienīgi ekonomisti, kas varētu par to runāt. Es domāju, ka daudzi runātu par nodokļu paaugstināšanu, kā par inflāciju. Tas arī, es domāju, visiem ir pilnīgi skaidrs. Ir jārunā par tādu lietu kā valdības lomas palielināšana līdzekļu pārdalē. To es vismaz tā savā prātā saprotu, ka tas ir tiešs sociālisms, par ko mēs te visi runājam. Žēl, bet es uzskatu, ka savu problēmu risināšanas nespēja, neizdarība un citu lietu risināšana uz tautas pleciem caur inflāciju arī ir populisms. Tad arī jāpasaka, ka to var darīt. Daudzas valstis to ir darījušas. Latīņamerikā to ir darījušas. Spilgtākie piemēri ir pēckara Meksika, Brazīlija. Arī to darīja, cēla. Gaidīsim! Es domāju un arī šodien tā cerīgi skatos. Drīz mēs varēsim redzēt tos cilvēkus. Tāpat kā ar Piebalga kunga to skaisto budžetu. Šeit nav tā debate, ka vajadzēs gaidīt tos rezultātus. Rezultātus mēs sagaidīsim ļoti drīz, un tāpēc es šodien tā ļoti mierīgi runāju. Jo mēs arī tad varēsim redzēt tos varoņus, un tad visi varēs novērtēt. Pacels… Uzreiz sāksies ekonomiskie procesi. Kā reaģēs tirgus, to var pateikt tikai tas cilvēks, kas izlasījis vienu vai divas ekonomikas grāmatas. Bet tie cilvēki, kas daudzmaz kompetenti ir studējuši ekonomiku, saprot, ka jebkura iejaukšanās ekonomikā faktiski ir neprognozējama. Kā tas viss būs, to ļoti grūti pateikt. Var mēģināt to darīt.

Žēl, ka nav laika, bet es gribu teikt, ka medicīna plīst. Tātad slimnīcas, poliklīnikas, apkalpošana, fantastiska problēma — ātrā palīdzība. 90 procenti autotransporta ir novecojusi. Tie ir VAZ, tā saucamie krievu militārie automobiļi uz Volgas dzinēja bāzes, kas ēd līdz 20 litriem benzīna. Tātād skaidrs, ka ar 21 latu nepietiek. Tā tas viss būs? Sociālie pakalpojumi, viss pārējais — tas arī plīst. Kā to visu sabalansēs šodien?

Un nedaudz, pavisam nedaudz par to, kāpēc vispār ceļ nodokļus. Man bija gods sazināties ar Lūvenas katoļu universitātes cilvēkiem, kas nodarbojas ar ekonomiku. Es vienkārši lūdzu viņus izskaidrot, kāpēc vispār Rietumeiropā ceļ nodokļus. Teiksim, kāpēc Japānā ceļ nodokļus. Tā situācija ir tāda, ka no sākuma ir strukturālas izmaiņas valstī, kuru rezultātā pieaug eksports. Tad, strauji pieaugot eksportam, ceļas uz augšu nacionālā valūta. Sākas tā saucamā deflācija. Un, lai to tad sabalansētu, tiek pakāpeniski celti augšā nodokļi. Un līdz ar to deflācija ar inflāciju tiek sabalansēta un tādā veidā lēnām tas viss iet uz augšu. Man arī to bija grūti uzreiz tā uztvert, bet es tad arī sapratu — kā tad savādāk? Mums tas viss iet no otras puses. Mēs domājam, ka tieši ar šo elementu — palielinot inflāciju — mēs kaut ko iegūsim šodien. Es nezinu, varbūt, protams, ir daudz spējīgāki ekonomisti. Es tikai gribu teikt, ka augļi būs redzami ļoti ātri, un žēl, ka šodienas plenārsēde neizvērsās par vienu praktisku debati par modeli, kā vispār risināt mūsu samilzušās tautsaimniecības un citas problēmas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Strods, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

J.Strods (TKL). Godātie kolēģi! Šī valdība, tāpat kā visas iepriekšējās, joprojām strādā pēc vecā principa. Dzēš ugunsgrēku, kad jau deg, un nemaz nedomā par profilaksi. Varu droši izteikt prognozi, ka ar dzēšanu arī slikti veiksies, jo bieži pietrūks ūdens.

Runājot par akcīzes nodokli degvielai, finansu ministrs joprojām aizbildinās ar tradicionālām frāzēm. Lūk, Eiropas Savienībā šī likme ir tik un tik, budžeta deficīts jāsamazina, tikai palielinot šo nodokli, savādāk to nevar izdarīt, un inflācija palielināsies ne vairāk kā par vienu procentu. Bet aizmirsta ir medaļas otra puse. Paskatīsimies, ko saka cilvēki, kuri ir praktiski saistīti ar šo jautājumu — ar tirdzniecību un ar pirkšanu. Lūk, dažas intervijas Latvijas presē ar degvielas tirgotājiem. Haims Kogans — holdinga “Lukoil Baltia Group” direktors. “Pēc naftas produktu sadārdzināšanās celsies cenas visām precēm un pakalpojumiem. Pieaugs pārvadājumu un transporta izmaksas.”

Tālāk. Jūlijs Krūmiņš — “MAN–TESS” prezidents: “Ministru kabineta projekts ir priekšlaicīgs. Pirmkārt, mūsu robežas ir caurspīdīgas un neaizsargātas no benzīna kontrabandas. Sākumā jāatrisina tieši šī problēma. Nelegālie benzīna tirgoņi būs ļoti izdevīgā situācijā. Protams, kompānija no vairumtirdzniecības necietīs, bet uzpildes stacijās samazināsies patēriņš un cenas pieaugs par 3–5 santīmiem par litru.” Tamlīdzīgi izsakās arī citu lielo firmu pārstāvji. Alla Morozova — firmas “Viada” ģenerāldirektore: “Pēc šodienas situācijas, kad strauji krīt iedzīvotāju pirktspēja un šī pirktspēja ir pat ļoti zema, strauji saruks benzīna pircēju skaits. Pirmie cietīs nabadzīgākie. Jo mazāk pārdos, jo mazāki būs ienākumi visiem un jo mazākas iemaksas būs budžetā arī tirgotājiem. Tātad vairāk celt šo nodokli nedrīkst, jo kļūs dārgākas visas preces un pakalpojumi.”

Vakar mūsu frakcijā bija tikšanās ar daudzu pašvaldību pārstāvjiem no lauku rajoniem. Mēs lūdzām arī viņus izteikt savu viedokli par šo likumprojektu. Viņu lēmums bija viennozīmīgs. Viņi izteica savu sašutumu, un viņus var saprast. Nepietiek ar to, ka Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā attālākie lauku rajoni jau tā ir apdalīti, jo, rēķinot šīs dotācijas, ministriju klerki joprojām nav ņēmuši vērā ne rajonu attālumu līdz centram — Rīgai, ne arī lielo bezdarba līmeni. Un tagad ar šī akcīzes nodokļa paaugstināšanu tiek panākts tas, ka attālākajos rajonos, sevišķi Latgalē, pilnīgi sabruks tāda nozare kā mežizstrāde vai arī meža cirtējiem koksne būs jāatdod gandrīz par baltu velti, jo vairs nerentēsies vest baļķus līdz ostām. Sadārdzināsies absolūti visi pakalpojumi un preces, kas jāved uz Rīgu no Latgales un otrādi. Zūd pēdējās cerības arī uz jebkādu situācijas uzlabošanos sociālajā sfērā, veselības aizsardzībā, kultūrā un izglītībā.

Es vēlreiz atgādinu, ka tie ir pašvaldību vadītāju viedokļi. Tātad aicinu deputātus no Latgales vēlēšanu apgabala, no citiem attālākajiem lauku rajoniem un visus tos, kam tiešām sāp tomēr tā sirds par lauku ļaudīm, balsot pret šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Roberts Dilba, Vienības partijas frakcijas deputāts!

 

R.Dilba (LVP). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien mums ir jāpieņem liels kompromiss pašiem ar sevi vispirms, un pēc tam, protams, ir jāpieņem kompromiss mums, parlamentāriešiem, ar valdību.

Es domāju, jūs saprotat, ka valdība ir uzņēmusies ļoti smagu lēmumu, ierosinot šā nepopulārā likuma pieņemšanu. Un acīmredzot mums tāpēc ir jāizšķiras un jāļauj beidzot valdībai mēģināt sakārtot šo likumdošanas paketi. Es domāju to, ka acīmredzot mums vispirms jāsakārto un jāsavāc netiešie nodokļi un tajā pašā laikā jāsamazina tiešie nodokļi.

Un šeit vēl ir vairāki argumenti. Es domāju, ka Šķēles kungam, arī šiem ministriem, mēs varēsim paprasīt, kas tad tiek darīts lietas labā. Jūs saprotat, izskaidrojumā pamatā bija tā: savāksim nodokļus un tērēsim. Bet acīmredzot ministriem būs jāpasaka, ka mēs ne tikai tērēsim, bet arī ietaupīsim un kāds no tā tad būs rezultāts. Un acīmredzot mēs varēsim izvērtēt pēc tam, cik tad ir ievākts šis akcīzes nodoklis. Ja mēs iepriekš runājam par tik zemiem procentiem, tad tagad ir iespēja to izdarīt. Un tāpēc manā uztverē šis likums ir jāvirza. Es personīgi šo kompromisu esmu pieņēmis. Un tāpēc vienīgi aicinātu jūs, kolēģi, piekrist, ka vēl mums šajā likumā ir jāiestrādā atsevišķi atvieglojumi tieši lauksaimniekiem. Un tas acīmredzot būs iespējams.

Un pirmais ir palielināt uz 120 litriem dīzeļdegvielas izlietojumu uz lauksaimnieciski izmantojamo hektāru, atstājot 30 litrus benzīna uz vienu lauksaimniecības hektāru akcīzes nodokļa atmaksāšanai. Tāpat novirzīt termiņu dīzeļdegvielai uz 1.oktobri. Un ceturtais moments, kas jāiestrādā, ir tas, ka jāsakārto noteikumi, lai būtu iespēja šo akcīzes nodokli saņemt visiem tiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību. Šeit jau kolēģi minēja, ka diemžēl tas nav iespējams. Kaut kur 45 procenti praktiski ir tādu, kas saņem. Tātad es vismaz dzirdēju vakardien, ka tālākajā gaitā ir iespējams tāds kompromiss ar valdību, un tāpēc es ierosinu balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijai tālākai lemšanai.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gari nerunāšu. Pirmkārt es gribu atgādināt to, ko es teicu iepriekšējā reizē, ka jautājums ir pārāk nopietns, lai to nenodotu izskatīšani komisijās. Tas ir pārāk nopietns jautājums. Un tāpēc šobrīd mums nevajadzētu runāt tik daudz par detaļām, bet nodot komisijām un tad rūpīgi strādāt pie šī likumprojekta, lai tas būtu iespējami labs. Mani tikai nedaudz izbrīna viena lieta no valdības ministru puses. Mani izbrīna nevienādā ministru attieksme pret šo nodokli, jo, ja Krištopana kungs vismaz iesniedza “Latvijas ceļa” frakcijai un, es domāju, arī citām frakcijām vai lielākajai daļai frakciju ļoti rūpīgu pētījumu par to, kā atsauksies šī nodokļa pielietošana uz autoīpašniekiem, cik vidēji katram autobraucējam varbūt būs jāmaksā vairāk mēneša laikā par benzīnu, un tika iesniegta tik tiešām rūpīga situācijas analīze, tad mani nedaudz izbrīna tas, ka ar šādu analīzi pie mums, deputātiem, nav griezies Kaula kungs, jo viņa pakļautībā ir ne tikai lauksaimniecība, viņa pakļautībā, starp citu, ir arī zvejniecība. Šeit es, protams, nedomāju tāljūras zvejniekus, kas zvejo arī tālāk Baltijas jūrā, bet tieši piekrastes zvejniekus, kam ne visiem ir iespējas iegādāties tik vienkārši degvielu. Piekrastes zvejniekam ir iespējas iegādāties degvielu zonās, kur netiek aplikta degvielas iegāde ar nodokļiem. Es šeit domāju lielāko iekšējo ūdenstilpju apzvejotājus, jo arī viņi tērē benzīnu, un motorlaivu dzinēji, starp citu, tērē relatīvi vairāk degvielas nekā autodzinēji.

Es ļoti labprāt gribētu dzirdēt arī mežu ministra viedokli šajā jautājumā, jo šobrīd kokmateriālu cenas pasaulē un tanī reģionā, kur Latvija tirgojas, ir stipri kritušās. Arī tur neapšaubāmi gan mežu izstrādē, gan tālāk transportēšanā ir nepieciešama degviela un tā tālāk. Es ierosinātu tad, kad šis likumprojekts tiks apspriests pirmajā lasījumā, es ceru, un arī tālākajos lasījumos, arī pārējiem ministriem, ne tikai Krištopana kungam, bet arī Kaula kungam, mežu ministram un labklājības ministram, arī viņiem sniegt situācijas analīzi, jo balsojot neapšaubāmi viņu viedoklis mums būs svarīgs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

O.Kostanda (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Kolēģi! Atceros, kā pirms pusgada pirms 6.Saeimas vēlēšanām visas partijas kvēli stāstīja, cik ļoti Latvijas saimniecībai kaitē pārlieku augstie nodokļi, solīja vēlētājiem sakārtot mūsu nodokļu sistēmu. Vai kāds no tā ir tagad atteicies? Pārdos visu. Ir par to, bet ko mēs redzam darbos? Mēs dzirdējām, kā neskaitāmi politiķi solīja, ka samazinās nodokļus, iekasēs tos pilnā apjomā. Tas tikai būs pirmais darbs, ar ko uzreiz sāks nodarboties. Bet tagad pieklusušas par to ir runas, nedzirdam arī kvēlos solījumus, ka vairs neviens blēdis neizmukšot no paredzētā soda, ja mēģinās apiet likumu un izvairīties no nodokļu maksāšanas. Tā vietā redzam, ka valdību veidojošo partiju aktivitātes ir vērstas pilnīgi pretējā virzienā. Un jau atkārtoti pieprasa valdība mums šeit, Saeimā, apstiprināt jaunu akcīzes nodokļa likmi degvielai, palielinot akcīzi benzīnam un dīzeļdegvielai. Lai pierādītu, cik ļoti vajadzīgs šis akcīzes palielinājums, talkā tiek ņemti visi iespējamie argumenti. Mēs uzklausījām un dzirdējām šeit ļoti daudz daiļrunības šajā sakarā. Nebūšot iespējams būvēt un remontēt ceļus un tiltus, jāiet uz Eiropu un tāpēc Latvijā nedrīkst būt zemākas cenas benzīnam nekā citur pasaulē, citādāk, ak, Dievs, tiešām Rietumi mūs nesapratīs, beidzot varēšot izmaksāt subsīdijas zemniekiem, laucinieki varēšot braukt ar autobusiem un vilcieniem pēc sirds patikas, cik tik gribēšot. Vēl vairāk, varēšot novērst bezdarbu, palielināt pensijas. Nu, gandrīz vai jāsāk domāt, ka laikam pat saule spīdēs spožāk un sildīs siltāk. Kādu tik labumu tagad nebūs!

Bija visai dīvaini dzirdēt, kā valdības vīri šeit, Saeimas plenārsēdē, pat paziņoja: akcīzes nodoklis tiek palielināts par labu nabadzīgajam slānim. Kolosāli! Tas esot solis, kā pārdalīt mantu par labu trūcīgajiem. Cik brīnišķīgi! — gribas izsaukties. Šķiet, pat marksisma—ļeņinisma klasiķiem vajadzētu aiz sajūsmas iespiegties un apraudāties, ja viņiem būtu dota iespēja dzirdēt šos valdošās koalīcijas politiķu izteicienus par rūpēm par nabadzīgajiem. Tikai ir jāatbild uz jautājumu: kam akcīzes nodokļa paaugstināšana būs papildienākumu avots — valstij vai kontrabandistiem? Domāju, ka kontrabandistiem. Nav saprotams, kāpēc valdība tik nelabprāt runā par citu jautājumu, proti, kāpēc netiek iekasēta ļoti liela daļa no pašreizējā akcīzes nodokļa. Degviela joprojām tiek saņemta kā kontrabanda lielos apmēros, un akcīzes nodoklis netiek maksāts. Naftas produktu kontrabandas apjoms ir 6,8 reizes lielāks nekā reģistrētais imports, un katram loģiski domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka, ja akcīzes nodoklis netiks pilnībā iekasēts tāds, kāds tas jau ir, tad no kontrabandas ceļā ievestās degvielas ieinteresētās personas, tirdzniecības firmas un korumpētie valsts ierēdņi saņems tagad vēl papildu ienākumus — ievest kontrabandas degvielu būs vēl izdevīgāk nekā līdz šim, jo starpība starp faktisko iepirkšanas cenu un pārdošanas cenu būs vēl lielāka.

Uzskatu, ka pirmām kārtām valdībai bija jādara viss iespējamais, lai jau pašreizējo akcīzes nodokli pilnībā iekasētu, nevis aizvien paaugstinātu nodokļa likmes. Atkal dzirdam pēdējā laikā tik ierastos buramvārdus: Latvijai jāiet Eiropā, Latvijai jāiet Eiropā... Nu, labi. Bet domāju, ka valdības rīcība, piesaucot kā argumentu Eiropas akcīzes nodokļa likmes, tomēr nav korekta. Eiropā benzīns maksā dārgāk, jā, to mēs zinām, bet mēs arī zinām to, kāds dzīves līmenis ir Eiropā un kāds — Latvijā. Mums labi zināms, cik niecīgas ir pensijas, kādas nožēlojamas algas saņem skolotāji, mediķi un citi, un ir vajadzīgs acīmredzot tomēr ļoti liels cinisms, lai pēc tam stāstītu, ka tieši ar cenu palielināšanu degvielai Latvija tuvosies Eiropai. Diez vai šis ir īstais ceļš, kā iet uz Eiropu. Domāju, ka iešanu Eiropā vajadzētu sākt pilnīgi no citas puses, piemēram, sakārtojot likumdošanu, lai veicinātu tirgus ekonomikas normālu darbību Latvijā. Rūpes par cilvēkiem, bezdarba likvidēšanu un dzīves līmeņa paaugstināšanu ir tās prioritātes, ar kurām Latvijai ir jāiet uz Eiropu. Viss akcīzes nodokļa pieaugums gulsies uz cilvēku pleciem. Pieaugs cenas visiem ražojumiem, visiem pakalpojumiem, atkal tiks paaugstinātas autobusu un vilcienu biļešu cenas. Protams, pieaugs arī to preču cenas, kuras pērk katrs cilvēks, arī pārtikas produktu cenas. Valdība saka, ka inflācija pieaugšot par 1 procentu. Uzskatu, ka tā vienkārši nav taisnība. Kā zināms, janvārī inflācija bija 3,5 procenti, bet, ja tagad palielināsim akcīzes nodokli, inflācijas pieaugums būs vēl lielāks. Ir apšaubāms izteikums, ka akcīzes nodokļa palielināšana kalpos zemnieku interesēm. Tieši lielākie dīzeļdegvielas patērētāji ir tie, kas kopj zemi, audzē lopus, un viņi arī cietīs visvairāk.

Frakcijas “Latvijai” deputāti iestājas pret akcīzes nodokļa paaugstināšanu degvielai. Mēs uzskatām, ka tikmēr, kamēr pašreizējais akcīzes nodoklis par importēto degvielu netiks iekasēts līdz pēdējam santīmam, nedrīkst paaugstināt šo akcīzes nodokli.

Sēdes vadītāja. Leonards Stašs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts!

 

L.Stašs (TSP). Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir tomēr ļoti svarīgs, jo pat pēc Kārtības ruļļa un pēc Satversmes ir paredzēts, ka akcīzes nodokli nedrīkst palielināt bez Saeimas piekrišanas. Tā tas ir, un vēl tur ir piebilde: ja izgāž kaut kādu jautājumu, ko Saeimā ceļ valdība vai kāds cits, tad bez būtiskām izmaiņām to nedrīkst otrreiz iesniegt tuvākajā laikā. Nu, bet šoreiz būtiskās izmaiņas, tā sakot, pēdiņās, būtiskās izmaiņas ir tikai viens mēnesis vairāk laika, lai viņu ieviestu, un praktiski citu būtisku izmaiņu te nav. Nu, un atkal mēs te esam, kur esam.

Nu, bez šaubām, es ļoti labi saprotu, ka pa šo nedēļu smadzeņu mazgāšana ir notikusi kārtīga un smadzenes ir riktīgi izmazgātas, kā tas jau agrāk bija partiju laikos. Un tagad, bez šaubām, ļoti daudzi no tiem, kas balsoja pretī, balsos “par”. Bet, nu, vēl ir dažas minūtes laika, es domāju, ka vajadzētu tomēr būt godaprātam, vajadzētu drusku padomāt un nevajadzētu tomēr savus uzskatus mainīt. Jo vairāk tāpēc, ka mēs visi esam devuši vēlētājiem solījumus, ļoti labi zinu, ka mēs nepaaugstināsim nodokļus, ka mums būs stabilitāte un tā tālāk, un tā tālāk... Mēs nekādā ziņā nedrīkstam pieļaut dzīves līmeņa pazemināšanos, tikai paaugstināšanos.

Un ko mēs redzam šodien? Šodien akcīzes nodoklis, rīt obligātais apdrošināšanas nodoklis un tā tālāk, un tā tālāk. Te jau rodas viens tāds hamletisks jautājums — galu galā vai var pateikt šodien valdība, vai mēs paši Saeimā varam pateikt, kur ir tā robeža un kad beigsies šitās lietas, kad mēs iesākam... ražotājs iesāk un domā gadu strādāt mierīgi, un te uzreiz viņam nāk virsū kaut kas jauns — nodokļi un tā tālāk. Kur ir tā robeža un kad tas beigsies? To man gribētos zināt. Bet neviens uz šo jautājumu laikam šodien nav spējīgs atbildēt.

Es domāju, jā... Šodien mēs visi skrienam uz Eiropu. Pilnīgi pareizi, viss ir labi. Mēs visi runājam, ka Eiropā dzīves līmenis un, tā sakot, peļņa ir daudz lielāka, un mēs uz to neskatāmies. Ne tikai tas. Ir otra lieta. Eiropā maksā akcīzes nodokli, bez šaubām, kā te teica, daudz lielāku, un mums arī jāpalielina. Bet paskatīsimies, kāda ir Eiropā tehnika un cik tā patērē degvielas un kāda ir pie mums tehnika un cik mūsu tehnika patērē degvielas. Un šī tehnika, kas mums šodien ir, vēl būs, es nezinu, cik gadu, bet katrā gadījumā vēl vismaz tuvākos desmit gadus tā būs. Un tā ēd degvielu. Vai tie būtu traktori, vai tie būtu kuģi vai lidmašīnas, vai automašīnas, tie patērē divreiz vairāk degvielas nekā Eiropā. Jau tas vien ko nozīmē. Būtu jāpadomā arī par to.

Mēs visi esam par privatizāciju. Pašreiz gatavojamies privatizēt “Latvijas gāzi”, “Latvenergo”, “Latvijas naftu” un tā tālāk, un tā tālāk. Visus stratēģiskos objektus. Gribam privatizēt un sakām: vajag privatizēt, jo privatizācija ir progresa pamats, privātie labāk apsaimniekos, valsts nevar apsaimniekot pat stratēģiski svarīgus objektus. Tad šodien man rodas jautājums: kāpēc mēs neļaujam , kāpēc valsts grib iekasēt no privātā cilvēka šos nelaimīgos latus, viņa, tā sakot, dzīves līmeni pazeminot jeb, varētu pat teikt, viņu aplaupot, un neļaut tam pašam cilvēkam privāti rīkoties ar tiem pašiem nelaimīgajiem latiem? Lai viņš rīkojas! Galu galā tā taču ir mūsu nauda, vai viņa ir privātās rokās, vai viņa ir valsts rokās. Pie tam ir pierādījies, ka tiešām mūsu valsts un mūsu valdība neprot rīkoties un nerīkojas efektīvi. Un, ja mēs šodien izlietojam 350 tūkstošus Gaiļa kabineta remontam un tanī pašā laikā...

Sēdes vadītāja. Staša kungs, man jūs jāpārtrauc, nu jau iet pa virsu... Lūdzu, ja vēlaties runāt vēl, lūdziet atļauju deputātiem, cik minūšu jums vajag. Nevēlaties? Paldies!

Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

I.Liepa (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja, godātie klātesošie! Tā nu ir iznācis, ka man par vienu un to pašu jautājumu ir jārunā atkārtoti atkal pēc vienas nedēļas. Un vispirms dažas piezīmes par procedūras lietām. Šodien būs preses konference un šajā preses konferencē es centīšos dot analīzi par šīsdienas sēdes norisi. Un viens no punktiem te ir tāds, ka pozīcija jūt savu nespēku — garīgo, morālo — un tāpēc ar mehāniskiem vai juridiskiem ekvilibristikas līdzekļiem cenšas izgriezt rokas un neļaut mums runāt un izteikties tās 15 minūtes, kas ir atļautas, atvēlot tikai piecas minūtes.

Es šeit biju gatavojies runāt, neatkārtojot nevienu argumentu no tā, ko es sacīju pagājušajā nedēļā, bet dodot jaunu un pamatotāku argumentāciju. Tagad es varu tikai pateikt, par ko es gribēju runāt. Un proti, es gribu pateikt skaidri un gaiši, ka uz tiem iebildumiem, kurus es cēlu četrās pozīcijās iepriekšējā reizē, uzrādīdams pa apakšpozīcijām, nevienu apmierinošu atbildi es neesmu saņēmis. Nevienu. Tas, ko te teica finansu ministrs, tas, kas mums ir redzams atkārtotajā satiksmes ministra anotācijā, es jums teikšu, ka tā nav nopietna saruna. Es negribu to nosaukt precīzā latviešu vārdā. To es gribēju pateikt.

Tālāk es gribēju pateikt, ja mēs šodien pieņemam šo akcīzes nodokli, tad tas būs milzīgs lēciens atpakaļ ceļā uz Eiropu. Neaizmirsīsim, cienītie kolēģi, ka ne jau mēs izšķirsim jautājumu — iet Latvijai un iestāties Eiropā vai ne, to izsķirs referendums. Un, ja jūs domājat, ka tagad tautas nobalsošanā jūs panāksiet “jā”, es par to stipri šaubos. Aizbrauciet uz laukiem, ja ir drosme, un paskatieties caur sava “mersedesa” logiem, kāda ir cilvēku attieksme pret to. Tas ir milzīgs lēciens atpakaļ šodien.

Tālāk. Tā ir ražošanas sašaurināšana, it īpaši lauksaimniecībā. Es gribēju to argumentēt un ar skaitļiem parādīt, kāpēc tas tā ir. Diemžēl laiks man to neatļauj. Es gribēju sacīt, ka, apbraukājot benzīna tankus, jau šodien nevar vairs atrast, piemēram, vakar Babītē nevarēja atrast dīzeļdegvielu, tā tiek kaut kur uzkrāta. Ir daudzi un dažādi skaitļi, kurus neesmu pārbaudījis, tādēļ tos neminēšu. Tiek uzkrāta dīzeļdegviela, lai pēc tam, pēc šīs te akcīzes līmeņa pacelšanas, varētu pārdot par dārgāku cenu. Kur aizies šī virsnaudiņa? Kas to pateiks? Cik ir tādi uzkrājumi? Kas to var pateikt šodien? Bet tas, ka vakar dīzeļdegvielas nebija Babītes benzīna tankos, tas ir vairāk nekā fakts.

Un es vēl gribēju pateikt, cienījamie kungi, ka šāda veida aktivitātes ved pie sistēmas pozitīvās atgriezeniskās saites, un tā savukārt vienmēr ved pie kolapsa. Tas — par ekonomisko pozīciju.

Tālāk par politisko pozīciju neteikšu nevienu vārdu, jo laika trūkst. Par to jau es esmu izteicies.

Par atsauksmēm, kas ir šajā nedēļā bijušas. Lūk, mums ir atsauksmes no pašvaldībām. Es varu nosaukt tās. Tā ir Valka — Ziemeļvidzeme, tā ir Austrumlatvija — Balvi, tas ir Zemgales centrs — Dobeles pašvaldība, kas apliecina, ka ir pilnīgi un galīgi pret šādu akciju. Tā ir vēstule, kuru saņēmusi mūsu cienījamā Kreituses kundze un Šķēles kungs, kuru ir parakstījuši 45 cilvēki, tanī skaitā arī individuālas personas, akciju sabiedrību un SIA vadītāji un tā tālāk un kurā ir ar aprēķiniem parādīts, cik tas ir aplami...

Sēdes vadītāja. Atvainojiet, diemžēl...

 

I.Liepa. Manas rokas ir izgrieztas. Es dzirdu, neņemiet ļaunā! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu rokas neviens nav izgriezis! Ja jūs vēlaties vēl runāt, jums ir tiesības lūgt, lai jums deputāti atļauj to darīt. Lūdzu, nāciet tribīnē un lūdziet deputātiem divas minūtes, un viņi lems, jums atļaut vai neļaut to darīt.

 

I.Liepa. Deputāti, es jums lūdzu tās divas minūtes! Vai dosit man tās? Paldies! (Starpsauciens no zāles: “Jā! Vienalga neko nepanāksi!”)

Tā ir inteliģences apvienības vēstule, ko parakstījis Krieva kungs. Tā iestājas ar savu analīzi par mūsu muitas nesakārtotību, minēdama, ka 100 – 180 miljonu latu netiek iekasēti muitas nesakārtotības dēļ. Un šī inteliģences apvienība nav no gaisa šos skaitļus grābusi, bet ir ar aprēķinu palīdzību tos pamatojusi. Tāda vēstule man ir, un es katram to varu parādīt, ka, sakārtojot muitu, mēs varam iegūt apbrīnojamus līdzekļus, daudzkārt lielākus nekā šeit akcīzi palielinot un tautu mokot. To liecina pagājušā gada aktivitātes muitā, kad tajās dienas, kad Zemessardze un citas spēka struktūras kontrolēja muitu, tur daudzkārtīgi pieauga ienākumi. Par to liecina vakardienas “Panorāmā” sacītais, ka pēc mūsu premjera Grenctāles muitas robežpunkta apmeklēšanas ir daudzkārtīgi uzlabojies darbs un tanī skaitā ienākumi. Tas liecina tikai par to.

Runājot noslēgumā par to, vai nodot vai nenodot šādu klaji redzamu patiesību vēl detalizētākai apspriešanai un pārrunāšanai, es uzskatu, ka tas ir tas pats, kas nodot komisijām apspriest jautājumu, cik Latvijas parlamenta deputātam ir ausu. Un vai tas ir vai nav apspriežams jautājums? Paldies par tām divām minūtēm!

Sēdes vadītāja. Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

K.J.Druva (KDS, LZS, LDP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Laikam es arī gribu izteikt savu kritiku, un šoreiz par pozīciju un arī par valdību. Man, pirmkārt, nav skaidrs, kādēļ mums ir divi likumprojekti, viens pēc otra, kas ir gandrīz vienlīdzīgi. Priekš kā mums ir šī valdība un priekš kā mums ir padome? Tātad frakciju padome. Mēs nevarējām vienu no tiem noņemt?

Otrs. Es gribētu jautāt, kas notika ar tām analīzēm, ko es esmu dzirdējis gan Ābiķa kunga runā, gan citu runās. Es atceros, divarpus nedēļas atpakaļ divas frakcijas bija uzaicinātas uz tikšanos, lai mēs varētu šo lietu pārrunāt. No Satiksmes ministrijas bija apmēram astoņi cilvēki, no Finansu ministrijas — neviena. Vēl šobrīd nav skaidrs, kādēļ divas nedēļas atpakaļ mēs varējām runāt par akcīzi, kas bija 2 santīmus augstāka, un šodien mēs runājam par akcīzi, kura eventuāli būs 2 santīmus zemāka. Kur ir tā analīze, kas pastāsta mums visiem, kam būs jāstājas vēlētāju priekšā un jāizskaidro, kādēļ mēs izvēlēsimies taisni šo akcīzi. Man nav skaidrs. Es nezinu, vai kādam citam tas ir skaidrs.

Es arī gribētu zināt, kādēļ mēs nevaram izgatavot vienu analīzi, kas pasaka ne vien to, ka tikai par vienu procentu pacelsies inflācija, bet arī to, kā ir ar pārējām nepieciešamajām vielām, kuras katrs nabadzīgs cilvēks spēj tagad, šodien knapi nopirkt. Nav nekādas tādas analīzes redzētas, bet man un visiem šiem deputātiem būs jāstājas vēlētāju priekšā un jāmēģina izskaidrot. Ja mums nav tādas iespējas šodien Latvijā, tad griezīsimies kaut kur Rietumeiropā un lūgsim, lai mums dod ekspertus, kas spēj tādu lietu aprēķināt.

Gribēju jautāt, kas notiek ar mūsu zemniekiem. Ja, piemēram, mūsu zemniekam, kas ir tagad jau bēdīgā stāvoklī, it kā ar šo akcīzi jādotē valsts, kādēļ mēs nevaram izstrādāt vienu mehānismu, kas spētu atcelt šo akcīzi zemniekam tajā brīdī, kad viņš iepērk to degvielu? Šodien neviens zemnieks vairs netic, ka viņš vispār naudu dabūs, daži vienkārši nespēj vairs atbraukt uz pilsētu un iesniegt savu lūgumu, lai dabūtu savu akcīzes nodokli atpakaļ. Viņš vienkārši netic vairs, es varu apgalvot. Ja nebūs šīs analīzes pirms otrā lasījuma, es noraidīšu šo likumprojektu. Pašlaik es lūdzu nodot komisijām, lai tās strādā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Janīna Kušnere, frakcijas “Latvijai” deputāte!

 

J.Kušnere (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms es gribu pievērst jūsu uzmanību kādai normai, kas ir ierakstīta šajā likumprojektā vai, kā jums patīk, abos likumprojektos, jo, kā jau te daudzi minēja, abi ir identiski. Un tas būtu. Tātad 2.5.1. pantu papildināt ar sesto daļu šādā redakcijā: “Pasažieru pārvadājumu ar autobusiem lauku apvidū dotēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.” Jūsu informācijai es gribu teikt, ka šie Ministru kabineta noteikumi un šīs dotācijas, kas it kā tagad nāks pašvaldībām no akcīzes nodokļa paaugstināšanas, nebūs. Jo šeit mēs nevaram nekur izlasīt to, ka pašvaldības tieši pasažieru pārvadāšanai saņems dotācijas no akcīzes nodokļa, lai gan šajos Ministru kabineta noteikumos mums ir skaidri un gaiši pateikts, ka tiešām gandrīz visas pasažieru kategorijas, kurām ir atlaides, tiek dotētas no pašvaldību budžetiem. Tātad te rodas uzreiz jautājums — kāpēc tas tā ir? Ko ar to mums šeit, Saeimā, sēdošajiem valdība grib pateikt? Vai tā ir neprecizitāte, nezināšana vai arī tīša maldināšana, lai tikai kaut kādā veidā varētu šo akcīzes nodokli paaugstināt?

Vakar mēs dzirdējām no finansu ministra skaidru un gaišu atbildi, ka tā ir Eiropas Savienības prasība — paaugstināt šo akcīzes nodokli. Mēs dzirdējām, ka Starptautiskais valūtas fonds arī mums to iesaka.

Šeit rodas jautājums. Vai Eiropas Savienībai ir pietiekama informācija par sociāli ekonomisko situāciju Latvijā? Vai tai ir zināms tikai valdības sniegtais, bet līdz galam neapzinātais un neizpētītais stāvoklis Latvijas laukos? Vai varbūt valdība sniedza Eiropas Savienībai statistiskās ziņas par ekonomisko situāciju Rīgā un citās lielākajās valsts pilsētās, kā Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī? Es negribu teikt, ka šajās pilsētās visi ir turīgi cilvēki, taču pilsētās situācija tomēr ir daudz citādāka nekā laukos. Ja pilsētās mēs runājam par mazturīgām ģimenēm, tad laukos praktiski mums ir jārunā par nabadzīgām ģimenēm. Vai valdība un mēs, deputāti, esam aizmirsuši, ka Latvijas laukos bezdarbs ir 80 procenti? Ka sabiedriskais transports ir faktiski apstājies? Ka pašvaldību trūcīgie budžeti patiešām spēj palīdzēt tikai mazākajai pusei no mazturīgajām un nabadzīgajām ģimenēm?

Tādēļ man gribētos atgādināt, kā akcīzes nodoklis ietekmēs vienu mazturīgu ģimeni. Tātad, ja ģimenē strādā tikai viens cilvēks, bet ir simtiem ģimeņu, īpaši laukos, kur nestrādā neviens, un šai ģimenei ir divi skolas vecuma bērni, kā lai šāda ģimene nodrošina savu bērnu obligāto izglītību, ja faktiski visām precēm un pakalpojumiem ceļas cenas? Bērnam ir jānodrošina visnepieciešamākais, proti, apavi, apģērbs, skolas piederumi, mācību līdzekļi, kā arī nereti nokļūšana līdz mācību iestādei. Šīs minētās preces līdz nonākšanai veikalā prasa zināmu ražošanas procesu, kurā ietilpst arī sagāde, kas nav iedomājama bez enerģētikas, izejmateriālu un citu resursu klātbūtnes, ko savukārt iespējams realizēt tikai ar transporta palīdzību. Tādējādi visām fiziskās eksistences nodrošināšanai nepieciešamajām precēm cenas paaugstināsies vairākkārtīgi...

Sēdes vadītāja. Diemžēl, Kušneres kundze, jūsu laiks jau ir beidzies! Jums, tāpat kā Liepas kungam, jālūdz atļauja runāt vēl, ja vēlaties.

 

J.Kušnere. Es lūdzu divas minūtes!

Sēdes vadītāja. Cik es saprotu, deputātiem iebildumu nav, divas minūtes. Lūdzu!

 

J.Kušnere. Tādējādi visām fiziskās eksistences nodrošināšanai nepiecie-šamajām precēm cenas paaugstināsies vairākkārtīgi. Tikai saražojot tās un nemaz neskaitot to piegādi realizācijai.

Bez tam sadārdzināsies arī skolēnu ēdināšana, jo pārtikas produkti, tāpat kā citas pirmās nepieciešamības preces, ir vairākkārtīgi jātransportē. Kāds būs rezultāts? Plaša un strauja analfabētisma attīstība, it īpaši Latvijas laukos. Vai tādu nākotni mēs novēlam saviem bērniem un sev? Jo kāda būs Latvijas ekonomika un politika, ja to veidos mazizglītoti vai neizglītoti cilvēki? Lai novērstu šādu nākotni, es aicinu balsot pret šā izvirzītā likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Bet pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Andrim Amerikam!

 

A.Ameriks (Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu. Tie ir Viktors Kalnbērzs, Oļģerts Dunkers, Anatolijs Tučs, Viesturs Gredzens, Ilmārs Bišers, Elmārs Zelgalvis, Ernests Jurkāns, Edmunds Grīnbergs, Aida Prēdele un Anta Rugāte, kas izsaka priekšlikumu 6.Saeimā izveidot Latvijas — Austrijas parlamentu sadarbības grupu. Es aicinu šos deputātus, kā arī visus citus, kas vēlas piedalīties šīs grupas dibināšanā, Prezidija zālē tagad pārtraukumā.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Jurim Kaksītim, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātam!

 

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputātus es aicinu pulcēties pulksten 15.20 Sarkanajā zālē. 15.20 Sarkanajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

 

(P ā r t r a u k u m s)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Es balsošu pret šī likumprojekta nodošanu komisijām un pret akcīzes nodokļa paaugstinājumu, bet mans balsojums nenozīmēs to, ka es nepiekristu akcīzes nodokļa paaugstināšanai kaut kad tālākā nākotnē. Es neesmu pret to, ka akcīzes nodokli principā nekad nevarēs paaugstināt, bet es, tāpat kā mani frakcijas kolēģi, tikai balsošu pret šo paaugstināšanu pašreizējā sociāli ekonomiskā situācijā un pašreizējā situācijā, kad netiek iekasēti vairāk nekā 50 procenti no pašreizējā akcīzes nodokļa degvielai. Mums ir jāiet uz Eiropu, ir jāintegrējās tās struktūrā un ir jānonāk Eiropas Savienībā, bet nav pieļaujams tas, ka šis ceļš sākas ar valdības centieniem atrisināt savas problēmas uz tautas rēķina. Paldies! Es aicinu balsot pret šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kungi! Protams, bija patīkami dzirdēt zemnieku aizstāvjus, Vienības partijas viedokli, ka, lūk, mēs pieņemsim uz komisiju, tad nu tā kārtīgi izdiskutēsim un varbūt ministri arī kaut ko beidzot varēs jēdzīgi pateikt, it sevišķi ekonomikas ministrs. Bet, protams, mēs vienkārši varam paskatīties to datumu, kad stājas spēkā šis akcīzes nodoklis, — tas ir 1.jūnijs. Tagad jau ir marta beigas, tātad Saeima, dabiski, līdz brīvdienām šo jautājumu vēl ne komisijās nepagūs sākt izskatīt, nerunājot par pirmo lasījumu. Pirmais lasījums tātad būs kaut kur jau aprīļa beigu daļā. Tad nāk maijs, vēl nāk svētki, tātad mēs varam reāli runāt, ka visi trīs lasījumi ies ik pēc nedēļas. Un, protams, tad ir ļoti patīkami dzirdēt un cerēt, ka ik pēc nedēļas vai trīs nedēļu laikā mūsu ministru kungi beidzot kļūs apdomīgi un talantīgi un, teiksim, izdarīs labojumus, it sevišķi rūpējoties par sērdienīšiem. Tāpat arī būs patīkami redzēt, ka ministru kungi piedāvās Latvijas tautai pāriet uz, teiksim, citiem transporta līdzekļiem, kuri, teiksim, lielākā daļa, kā jau teica, laikam braukā ar dīzeļdegvielu. Tā ka, protams, var jau stāstīt gan deputātiem, gan arī tautai par to, kā Vienības partija un Zemnieku savienības vīri trīs nedēļu laikā cīnīsies par zemnieku tiesībām komisijās. Nu, lai tas paliek uz Dilbas kunga un pārējo kungu sirdsapziņas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Saeimas Prezidijs ir saņēmis rakstisku priekšlikumu papildināt komisiju skaitu, kam tiek nodots likumprojekts, ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Deputātiem iebildumu pret šādu priekšlikumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumpojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””! Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čepāņa, Jirgena, Lībanes, Kaksīša un Kreitusa iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 20, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Vārds par tālāko darba kārtību Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem!

 

A.Šķēle (Ministru prezidents). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Mēs Ministru kabineta vārdā iesniegto nākamo darba kārtības jautājumu lūdzam noņemt.

Sēdes vadītāja. Paldies! Deputātiem iebildumu nav.

Pārejam pie nākamās... Ai, nē! Saeimas Prezidija atzinums par likumpro-jektu “Grozījums likumā “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Lagzdiņa, Gorbunova, Leiškalna un Ābiķa iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ierosina nenodot šo likumprojektu komisijām un atstāt jautājumu par to, vai ministri var vai nevar būt valsts uzņēmumu padomēs, izšķirt Ministru kabinetam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likum-projekta “Grozījums likumā “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma” Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu” nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 14, atturas — 20. Lēmums pieņemts.

 

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus jautājumus, kas adresēti Ministru kabinetam. Deputātu Čerāna, Mauliņa, Zelgalvja, Kostandas, Liepas, Grīnberga, Gannusas, Stroda, Dunkera, Kušneres jautājums... Atvainojos, deputātu pieprasījums Latvijas Republikas satiksmes ministram Vilim Krištopanam par konkursu otrajam mobilo sakaru tīkla operatoram Latvijā. Jautājums steidzams. Es atvainojos, pieprasījums steidzams. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Es tikko kā jautāju, vai debatēs pieteicies kāds ir. Es atvainojos, tehnisku iemeslu dēļ ir aizkavējies jūsu pieteikums. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts, — pieprasījuma motivācijai!

 

K.Čerāns (TKL). Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Mēs pieprasām no Krištopana kunga paskaidrojumus par viņa lomu Satiksmes ministrijas organizētajā konkursā par licences izsniegšanu otrajam mobilo sakaru tīklu operatoram Latvijā, kura gaitā Krištopana kungs pārstāvēja gan konkursa organizētāju — Satiksmes ministriju, gan arī konkursā uzvarējušo pretendentu — konsorciju “Lat GSM”. Mēs pieprasām no jums, Krištopana kungs, konkrētu skaidrojumu, kāpēc jūs nelikvidējāt konkursa gaitā radušos interešu konfliktu, jums administratīvi pārraugot konkursa komisijas locekļus — Satiksmes ministrijas darbiniekus un pārstāvot vienu no konkursa pretendentiem — konsorciju “Lat GSM”. Kāpēc konkursa komisija pretēji apstiprinātajam konkursa nolikumam ir konsorcija “Lat GSM” interesēs pieļāvusi tam izdarīt izmaiņas konkursa pieteikumā pēc pieteikumu iesniegšanas galīgā termiņa un nav pieņēmusi lēmumu par uzvarētāju pasludināt tikai vienu no konkursa dalībniekiem? Vai jūs uzskatāt šādu komisijas rīcību par likumīgu un godīgu attiecībā pret pārējiem konkursa pretendentiem? Mēs lūdzam arī sniegt sīku informāciju par konkursa norisi, tajā skaitā iepazīstinot mūs ar komisijas sēžu protokoliem, kuru saturs ir atstāstīts presē. Un kā tas bija iespējams, ka konsorcijs “Lat GSM” pēdējās pieteikumu vērtēšanas nedēļas laikā pretendentu sarakstā pacēlās no ceturtās vietas uz pirmo, ja tajā pašā laikā citu konkursa pretendentu piedāvājumi paredzēja gan zemākas iekārtu un aparātu cenas, gan arī lielāku vietējo ražotāju iesaistīšanos realizējamajā projektā? Pat, ja arī konsorcija “Lat GSM” neizdarību dēļ, īstenojot nekorekti formulētos licences piešķiršanas nosacījumus, šī licence netiks apstiprināta, tomēr konkursa gaitā notikusī pretlikumiskā rīcība, kura bija negodīga attiecībā pret pārējiem pretendentiem un kuras rezultātā labākais no pārējiem pretendentiem nevarēja iegūt šo licenci. Un tāpēc mēs lūgtu Saeimu virzīt šo pieprasījumu satiksmes ministram Krištopana kungam un iegūt no viņa paskaidrojumus par to, kāds ir likumiskais pamats šādai rīcībai un kāds ir viņa vērtējums . Es aicinu Saeimu virzīt šo pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimas Kārtības ruļļa 127.pants nosaka: “Saeima lemj, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu, ja iesniedzēji to atzinuši par steidzamu un tas iesniegts Saeimas Kancelejai līdz pulksten 12.00 iepriekšējā dienā pirms Saeimas sēdes un bijis pieejams frakcijām un deputātiem ne vēlāk kā līdz pulksten 14.00 šajā pašā dienā.” Uz dokumenta nr.558 ir Saeimas zīmogs ar ierakstu: “Saņemts pulksten 13.00.” (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Vai frakcijās ir bijis?”)

Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja, bet šeit ir vēl rakstīts tālāk — un bijis pieejams frakcijām un deputātiem ne vēlāk kā līdz pulksten 14.00 šajā pašā dienā. Uz šo brīdi manā kastītē nav neviena šāda dokumenta — ne no rīta, ne vakar vakarā. Un katrā gadījumā mums vakar pulksten 14.00 bija frakcijas sēde un mēs šādu dokumentu neesam redzējuši. Kas te vainīgs, es tagad nevaru pateikt. Es lūdzu tādā gadījumā vispirms noskaidrot, vai bija šis noteikums ievērots, vai līdz 14.00 bija iespējams deputātiem un frakcijām ar to iepazīties. Arī šodien tas izdalīts nekur nav.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, runājot par steidzamību, es jums teicu jau, ka pirms šiem pulksten 14.00 ir pulksten 12.00, kad bija jāiesniedz kancelejā. Tas ir iesniegts pulksten 13.00, līdz ar to mēs nevaram par steidzamību lemt, pašlaik šeit, Saeimas zālē, jo nav ievērots Saeimas Kārtības ruļļa 127.pants. Neskatoties uz to, cikos ir saņēmuši deputāti pēc tam, nav jau izpildīta pirmā prasība, kas šajā pantā ir izvirzīta. Līdz ar to mēs pieprasījumu varam nosūtīt tikai Pieprasījumu komisijai, ko arī mēs darām.

Tālāk — divi jautājumi. Pirmais. Deputāti Kostanda, Kazāks, Grīnbergs, Gannusa, Zelgalvis, Liepa, Dunkers, Mauliņš, Čerāns un Kušnere nosūta jautājumu Latvijas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, Latvijas Republikas zemkopības ministram Albertam Kaulam un Latvijas Republikas labklājības ministram Vladimiram Makarovam par Latvijas pārtikas produkcijas konkurētspēju. Nododam jautājumu Ministru prezidentam, zemkopības ministram un labklājības ministram.

Pieci deputāti — Bartaševičs, Urbanovičs, Stašs, Lujāns un Kalnbērzs — jautā Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Mārim Grīnblatam par bērnu tiesībām uz izglītību. Nododam jautājumu izglītības un zinātnes ministram.

 

Tālāk — trešā sadaļa “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”. Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā mums ir jāizskata Saeimas lēmuma projekts par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas delegācijā.

Pirmais. Atsaukt Kārli Jūliju Druvu no Latvijas Republikas Saeimas delegācijas. Lūdzu zvanu! Panteļējeva kungs, vispirms, lūdzu, tribīnē! Otrkārt, gribu deputātiem atgādināt vēlreiz, ka, rakstot lēmumu projektus, kur jūs savienojat atsaukšanu un apstiprināšanu, ņemiet vērā,ka tas nav izdarāms vienlaicīgi. Jo viens balsojums ir slēgts un otrs ir atklāts. Līdz ar to turpmāk būtu lūgums deputātiem to ievērot un šādus lēmumu projektus rakstīt kā atsevišķus dokumentus. Lai nav tā kā šobrīd — jābalso it kā par atsevišķiem punktiem.

Tātad pirmais — atsaukt Kārli Jūliju Druvu no Latvijas Republikas Saeimas delegācijas. Balsojums slēgts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 10, atturas — 9. Deputāts Kārlis Jūlijs Druva atsaukts no Latvijas Republikas Saeimas delegācijas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas delegācijā.

Otrais. Papildināt Latvijas Republikas Saeimas delegācijas sastāvu ar deputātu Juri Kaksīti. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — 9. Deputāts Juris Kaksītis iekļauts Latvijas Republikas Saeimas delegācijas sastāvā.

Nākamais dienas kārtības punkts. Saeimas lēmums par pilnvaru apstipri-nāšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas Padomes Parlamentu delegācijā.

Tā kā šis lēmuma projekts tāpat ir sadalāms divās daļās — vispirms par Gundara Valdmaņa atsaukšanu un pēc tam par Jāņa Priedkalna iekļaušanu delegācijas sastāvā, — tas ir atsevišķs balsojums. Man ir jautājums deputātiem, kas pieteikušies debatēs. Par kuru no šiem punktiem jūs vēlaties runāt? Cik es saprotu, Dilbas kungs, jūs gribat runāt par deputāta Gundara Valdmaņa atsaukšanu no delegācijas. Roberts Dilba — Vienības partijas frakcijas deputāts!

 

R.Dilba (LVP). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es gribētu nolasīt Gundara Valdmaņa uzrakstīto, jo viņš man to ir lūdzis. “Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Esmu ceļā uz Ņujorku un tāpēc lūdzu savu kolēģi Robertu Dilbu nolasīt manu viedokli jautājumā par Eiropas Padomes delegāciju, atsaucoties uz šodienas plenārsēdē izskatāmo jautājumu par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata, par papildinājumu Saeimas deputātu delegācijā Eiropas Padomes Parlamentārajā delegācijā.

Pirmkārt, iepazīstoties ar Eiropas Parlamentārās asamblejas statūtiem, tajos 25.a punktā panta nr.3 kopums paredz, ka pilnvara izbeidzas ar tās notecējumu, ar atlūguma iesniegšanu vai ar iecelšanu Ministru kabinetā. Izprotu, ka valdība mani neiecels Ministru kabinetā, un mirt vēl nevēlos, tāpēc varētu atstāt manu pilnvaru spēkā līdz tās notecēšanas brīdim vai arī es varētu piekrist iesniegt atlūgumu. Beidzamo esmu ar mieru darīt pēc norunas.

Otrkārt. Atgādinu, ka Eiropas Parlamentārās asamblejas statūtu 25.punktā ir teikts, ka Ministru kabineta locekļi, tādi kā Aleksandrs Kiršteins, nedrīkst sastāvēt delegācijā.”

Attiecībā uz otro jautājumu. Visus lūdzu balsot par Jāni Priedkalnu. Viņam ir Kiršteina kunga vieta delegācijā. Priedkalna kungam piemīt daudz radošu spēju, valodu prasme un laba griba. Mūsu uzskati ir vienādi, un no sirds apsveicu viņu jaunajā papildu darba laukā. Mēs kopīgi Saeimā veidosim represēto latviešu karavīru atbalsta grupu, starptautiski uzstāsimies par atlīdzības piedzīšanu okupācijas laikā cietušajiem. Es domāju, ka Jānis Priedkalns Strasbūrā labi pārstāvēs mūsu tautu. Lūdzu visus manus draugus balsot par Jāni Priedkalnu.

Runājot par trešo jautājumu, par Kušneres kundzi, uzskatu, ka viņa atbilst delegācijas...”

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Dilbas kungs! Mums šāda jautājuma par Kušneres kundzes pārskatīšanu vai tamlīdzīgi dienas kārtībā nav. Tā ka es atļaujos jūs pārtraukt šoreiz.

 

R.Dilba. Jā. Tad es arī nelasīšu tālāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Jānis Priedkalns, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

J.Priedkalns (TB). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Ievērojot, ka šajā lēmuma projektā ierosināts, ka es nomainu deputātu Gundaru Valdmani Saeimas delegācijā Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, es nevaru nepieminēt kolēģa Valdmaņa pūles un patriotiskās vēlmes, un iesaisti šajā darbā. Viņa drosme, cīnoties par Latvijas okupācijas seku likvidēšanu, tajā skaitā politiskās deformācijas izlabošanu un kompensāciju pieprasīšanu par latviešiem nodarītajiem zaudējumiem okupācijas laikā, ir sevišķas atzinības vērtas. Par to mūsu kolēģim paldies!

Savu kandidatūru es uzturu un ceru, ka ar savu līdzdalību varēšu palīdzēt mūsu darbā Eiropas asamblejā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lēmuma projektā nav paredzēts, ka vienu deputātu nomaina ar otru. Ja jūs uzmanīgi izlasītu dokumenta numuru — 556, tad pirmais, par ko mēs balsojam, ir atsaukt Gundaru Valdmani no Latvijas Republikas Saeimas delegācijas. Un otrais — papildināt Latvijas Republikas Saeimas delegācijas sastāvu ar deputātu Jāni Priedkalnu. Tā ka lūdzu to ņemt vērā, kad jūs balsojat par to tekstu, ko es jums tikko kā nolasīju. Dokuments jums visiem ir izdalīts un atrodas jums uz galda.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Tātad lūdzu deptuātus balsot par deptuāta Gundara Valdmaņa atsaukšanu no Saeimas deputātu delegācijas Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas delegācijā. Balsojums slēgts. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 16, atturas — 7. Lēmums pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par lēmumu papildināt Latvijas Republikas Saeimas delegācijas sastāvu ar deputātu Jāni Priedkalnu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 6, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

 

Sākam izskatīt darba kārtības ceturto sadaļu “Saeimas 7.marta sēdes darba kārtībā iekļautie neizskatītie jautājumi”.

Saeimas lēmuma projekts “Par A.Šostaka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Aida Prēdele — Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā!

 

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ir saņēmusi un izskatījusi desmit deputātu iesniegto lēmuma projektu par to, lai Aleksandram Šostakam par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķirtu Latvijas pilsonību.

Dokumenti ir jums izdalīti un jūs ar tiem esat jau iepazinušies, tāpēc es tikai pāris vārdos pastāstīšu Aleksandra Šostaka biogrāfiju. Aleksandrs Šostaks ir dzimis 1948.gadā Ukrainā. Visu savu darba dzīvi pavadījis Latvijā. Pārvalda latviešu valodu. Šobrīd ir Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes profesors un darbojas topoloģijas jomā. Laikā no 1988. līdz 1992. gadam aktīvi piedalījies Tautas frontes dibināšanā Latvijas Universitātē. Ir pievienoti arī Latvijas Universitātes rektora profesora Jura Zaķa raksturojums un ieteikums, kā arī mācību prorektora profesora Krūmiņa līdzīgs pozitīvs raksturojums. Mūsu komisija ir nolēmusi Aleksandra Šostaka kandidatūru ar komisijas pozitīvu lēmumu izvirzīt izskatīšanai Saeimas sēdē. Un tātad tagad Saeimas lēmums. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Aleksandra Šostaka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 6, atturas — 8. Aleksandrs Šostaks uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

 

Lēmuma projekts “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvē-lēšanu”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — Juris Vidiņš, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību komisija izskatīja šo lēmuma projektu, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”. Kostandas kungs kā pirmais ir parakstījis, es uzsveru, kā pirmais, jo es tur tālāk apstāšos pie tā. Mēs pārbaudījām lēmuma motivāciju, jo viņi motivēja ar to, ka jāpārvēlē tādēļ, ka “Latvijas ceļa” pārstāvji tur ir. Mēs saņēmām no padomes atbildi, ka ir tikai viens “Latvijas ceļa” pārstāvis, tas ir Rolands Tjarve. Es nezinu, kas maskējas, kas ne. Varbūt Mauliņa kungs arī kaut kur maskējas. Un tātad mēs... Es varbūt nolasīšu atzinumu. Tas ir deputātiem izdalīts, es domāju, ka nav ko lasīt. Kā, priekšsēdētājas kundze, vajag?

Sēdes vadītāja. Priekšsēdētājas kundze nelemj. Lemj deputāti.

 

J.Vidiņš. Deputātu kungi! Kā jūs lemjat? Nu, es nolasīšu, ja vajag. Izskatījusi frakcijas “Latvijai” iesniegto lēmuma projektu “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu” un izanalizējusi Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošanas kārtību un padomes sastāvu, komisija atzīst, ka Nacionālā radio un televīzijas padome deviņu cilvēku sastāvā ir ievēlēta 1995.gada 28.septembrī Saeimas plenārsēdē atbilstoši Radio un televīzijas likuma 42.panta septītajai daļai, kas nosaka, ka padomē nedrīkst būt vairāk par trim locekļiem no vienas politiskās organizācijas. Šajā padomē ir divi Latvijas Zemnieku savienības biedri — Pīks un Berķis, divi LNNK biedri — Pussars un Stalts, pa vienam pārstāvim no “Latvijas ceļa” — Tjarve — un no Zaļās partijas — Puriņa, kā arī divi padomes locekļi, kuri nepieder nevienai partijai. Padomes loceklis Seiksts savas pilnvaras nolicis 1995.gada 5.decembri. Ņemot vērā konstatēto, komisija nolēmusi neatbalstīt minētā lēmuma projekta