Valsts robeža — tas ir sākums valstij, dzimtenei un mājai

Latvijas robežsargu zvēresta pēctecība

Robežsargu atceres dienā zvēresta nodošanas brīdī notika robežsargu veterānu un jauno virsdienesta karavīru tikšanās. Pirms 61 gada — 26. martā — izveidoja Latvijas Republikas Robežsargu brigādi.

Vakar Robežapsardzības spēku štābā trīspadsmit robežsargi – virsdienesta karavīri — nodeva karavīra zvērestu un notika Latvijas brīvvalsts robežsargu veterānu un viņu ģimenes locekļu tikšanās (attēlos pa labi). Svinīgajā pasākumā piedalījās Robežapsardzības spēku štāba priekšnieka vietnieks, operāciju daļas priekšnieks, pulkvežleitnants Ārijs Jansons, RS kapteinis Juris Martukāns, RS Rīgas RKP štāba priekšnieks, majors Konstantīns Šarigins, RS virsleitnants Māris Muižnieks, fonda “Patriots” viceprezidents Voldemārs Atis (apakšējā kreisajā attēlā), robežsargu veterāni (augšējā kreisajā attēlā).

Atklādams svinīgo pasākumu, RS štāba priekšnieka vietnieks, pulkvežleitnants Ā.Jansons teica: “Latvijas robežsargi! Cienījamie virsnieki, instruktori, kareivji un viesi! Katru gadu 25. marts un 26. marts ir nozīmīgas dienas. 25. martā Latvijā tiek pieminēti komunistiskā genocīda upuri. 26. martā — tādā pat pavasara vēju brāzmu pārņemtā dienā — 1935. gadā tika izveidota Robežsargu brigāde. Tas bija pirmais militārais spēks, kam tolaik Latvijas prezidents un valdība uzdeva apsargāt valsts robežas. Par pirmo robežsargu komandieri tika iecelts pulkvedis (vēlāk ģenerālis) Ludvigs Bolšteins. Un 25. un 26. martā mēs atceramies tos robežsargus, kas sargāja Latvijas robežu un pirmie gāja bojā no ienaidnieka lodēm 1940. gada 15. jūnijā Masļenkos. Tūlīt pēc tam sākās Latvijas okupācija.

Šodien jums, robežsargi, virsdienesta karavīri, ir jāzvēr uzticība savai tautai, Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem, jāzvēr pildīt visas Valsts prezidenta, Saeimas, valdības pavēles un rīkojumus. Es novēlu, lai karavīra zvērests paliktu jūsu sirds dziļumos līdz ar apziņu, ka Latvijas okupācija, baigie gadi nedrīkst atkārtoties!”

Pēc jauno robežsargu zvēresta ceļavārdus teica fonda “Patriots” viceprezidents Voldemārs Atis, robežsargu veterāni. Latvijas brīvvalsts Robežsargu brigādes 1. Dagdas bataljona robežsargs Valentīns Ozoliņš novēlēja izturību un biedrisku cieņu savstarpējās attiecībās. Latvijas brīvvalsts Robežsargu brigādes 2. Zilupes bataljona robežsargs Herberts Lūsis teica: “Jūs esat izvēlējušies vienu no visskaistākajām un labākajām profesijām — sargāt savas dzimtenes robežu. Jums to nākas darīt skaudros materiālos un bieži vien arī morālos apstākļos. Mēs, robežsargu veterāni, ceram, ka Saeima un valdība uzklausīs un sapratīs jūsu materiālās vajadzības. Tomēr jau pašlaik jūsu rīcībā ir tāda tehnika, par kādu mēs 30. gados pat sapņot nevarējām. Un daudzas grūtības var pārvarēt arī ar morālu izturību, gara stingrību un gribasspēku.”

Latvijas brīvvalsts Robežsargu brigādes 3. Abrenes bataljona robežsargs Roberts Goldbergs piebilda: “Pašlaik Latvijas robeža ir pārāk caurspīdīga. Tāda tā nedrīkstētu būt. Kontrabandas, nelegālo imigrantu, dažādu antisociālu un kriminālu elementu iekļūšana Latvijā var nopietni apdraudēt mūsu valsti. Tādēļ es jums novēlu apzināties savu pienākumu pret Tēvzemi un ievērot disciplīnu!”

Pēc tam robežapsardzības veterāni un viņu ģimenes locekļi (daudzi no viņiem izgājuši moku ceļus Gulaga arhipelāgā) pie kafijas tases kavējās atmiņās un pārdomās. Jo dzīvi tika apspriesta Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa runa un NBS komandiera Jura Dalbiņa referāts runa šā gada 22. martā notikušajā Latvijas virsnieku sanāksmē. Robežsargu veterāni, kavējoties atmiņās, izteica neizpratni un sašutumu par disciplīnas pārkāpumiem un ārpusreglamenta attiecībām, kādu nebija Latvijas armijā līdz 1940. gadam.

Svinīgā pasākuma izskaņā robežsargu veterāni un robežsargi devās uz Brāļu kapiem, kur nolika ziedus pie Robežsargu brigādes komandiera ģenerāļa Ludviga Bolšteina (viņš, nespēdams pārdzīvot Latvijas okupāciju, nošāvās) atdusas vietas.

Viesturs Avots,
“LV” nozares redaktors
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Kontekstā — skat. arī Robežapsardzības spēku komandiera Leonīda Lasmaņa referātu Latvijas virsnieku sanāksmē 22.martā — 5.lpp.