Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas iedzīvotāju kopaina. 1995.gada datu apkopojums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.03.1996., Nr. 54 (539) https://vestnesis.lv/ta/id/28632

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uz Pasaules tirdzniecības organizāciju

Vēl šajā numurā

27.03.1996., Nr. 54 (539)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

STATISTIKA

Latvijas iedzīvotāju kopaina. 1995.gada datu apkopojums

Pastāvīgie iedzīvotāji ir visi iedzīvotāji, kuru legālā dzīvesvieta ir attiecīgā administratīvā teritorija. Rajona iedzīvotāju skaitā ietilpst attiecīgā rajona pilsētu un lauku iedzīvotāji, izņemot septiņas republikas pilsētas, kuru iedzīvotāju skaits tiek uzrādīts atsevišķi.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas kādā periodā ietver dabisko pieaugumu un migrācijas saldo.

Informāciju par iedzīvotāju saslimstību ar atsevišķām infekcijas un parazitārajām slimībām regulāri apkopo Nacionālais vides veselības centrs.

Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas
republikas pilsētās un rajonos no janvāra līdz septembrim

Iedzīvotāju 1995 I—IX Iedzīvotāju

skaits dzimuši miruši dabiskais imigrā- emigrā- migrāci- skaits

1995.g.1.janv. pieaugums cija cija jas saldo 1995.g.1.okt.

Pavisam 2529543 15643 29116 –13473 30037 38575 –8538 2507532

Pilsētās:

Rīga 839670 4204 9611 –5407 5365 10590 –5225 829038

Daugavpils 120152 626 1337 –711 906 1518 –612 118829

Jelgava 71129 396 742 –346 1246 1231 15 70798

Jūrmala 59247 286 632 –346 862 794 68 58969

Liepāja 100271 589 1029 –440 696 1759 –1063 98768

Rēzekne 42081 218 458 –240 836 850 –14 41827

Ventspils 47005 279 515 –236 655 656 –1 46768

Rajonos:

Aizkraukles 44046 319 530 –211 601 749 –148 43687

Alūksnes 27670 218 341 –123 489 504 –15 27532

Balvu 32715 237 484 –247 685 684 1 32469

Bauskas 53890 434 586 –152 141 556 –415 53323

Cēsu 62043 391 722 –331 1208 1180 28 61740

Daugavpils 45125 277 609 –332 1100 807 293 45086

Dobeles 41513 343 428 –85 656 736 –80 41348

Gulbenes 29797 231 381 –150 417 445 –28 29619

Jelgavas 37473 267 436 –169 354 689 –335 36969

Jēkabpils 58469 427 702 –275 1038 1027 11 58205

Krāslavas 39438 242 602 –360 601 626 –25 39053

Kuldīgas 41047 314 418 –104 504 579 –75 40868

Liepājas 51677 393 667 –274 781 915 –134 51269

Limbažu 41258 296 457 –161 490 549 –59 41038

Ludzas 40128 238 716 –478 742 711 31 39681

Madonas 48725 420 597 –177 587 605 –18 48530

Ogres 63870 434 608 –174 948 1016 –68 63628

Preiļu 43656 334 556 –222 359 544 –185 43249

Rēzeknes 42485 310 732 –422 1018 798 220 42283

Rīgas 145499 941 1446 –505 2862 2956 –94 144900

Saldus 39831 347 408 –61 580 648 –68 39702

Talsu 50406 405 563 –158 1030 1038 –8 50240

Tukuma 56748 443 601 –158 477 767 –290 56300

Starpvalstu migrācija pēc migrantu tautības
no janvāra līdz septembrimIebrauca Izbrauca Migrāci-

jas saldo

lietuvieši 18 136 –118

ebreji 33 516 –483

čigāni 28 20 8

vācieši 2 190 –188

igauņi 8 13 –5

citas tautības 83 342 –259

 

Pensionāru No pensionāru

 

Iebrauca Izbrauca Migrāci-

jas saldo

Pavisam 2084 10622 –8538

tai skaitā:

latvieši 794 429 365

krievi 906 6733 –5827

baltkrievi 73 836 –763

ukraiņi 98 1269 –1171

poļi 41 138 –97

Starpvalstu migrācija pēc migrantu vecuma
no janvāra līdz septembrim

Iebrauca Izbrauca Procentos Migrāci-

iebrauca izbrauca jas saldo

Pavisam

2084 10622 100 100 –8538

Tai skaitā

vecumā:

0-4 104 384 5,0 3,6 –280

5-9 88 794 4,2 7,5 –706

10-14 72 875 3,5 8,2 –803

15-19 63 789 3,0 7,4 –726

20-24 321 766 15,4 7,2 –445

25-29 327 720 15,7 6,8 –393

30-34 282 838 13,5 7,9 –556

35-39 229 902 11,0 8,5 –673

40-44 149 1105 7,1 10,4 –956

45-49 112 1009 5,4 9,5 –897

50-54 77 489 3,7 4,6 –412

55-59 72 608 3,5 5,7 –536

60- 188 1343 9,0 12,7 –1155

No kopskaita

darbspējas

vecumā 1604 6920 77,0 65,1 –5316

Iebrauca Izbrauca Procentos Migrāci-

iebrauca izbrauca jas saldo

Pensionāru skaits dažādos Latvijas novados

(ceturkšņu beigās) skaits kopskaita, tūkst.

pavisam, uz 1000 vecuma strādājo-

tūkst. iedzīv. pens. šie pens.

1994 X-XII 662,6 262 496,0 49,6

1995 I-III 663,0 263 495,9 49,3

IV-VI 664,7 264 496,2 49,0

VII-IX 662,2 264 496,6 47,7

X-XII 666,0 266 497,0 47,9

Pensionāru No pensionāru

skaits kopskaita, tūkst.

pavisam, uz 1000 vecuma strādājo-

tūkst. iedzīv. pens. šie pens.

 

Par darbinieku skaita sadalījumu pēc darba samaksas apmēriem

Saskaņā ar iepriekš izstrādāto metodiku katra gada nogalē, tāpat arī aizvadītajā gadā, Valsts statistikas komiteja 1995. gada novembrī veikusi valsts un pašvaldību uzņēmumu, organizāciju un iestāžu darbinieku uzskaiti pēc darba samaksas apmēriem. Uzskaite aptvēra darbiniekus, kas pilnībā nostrādājuši visu novembri, kā arī darbiniekus, kuri dažādu attaisnojošu iemeslu dēļ nebija ieradušies darbā, bet viņiem bija aprēķināta darba samaksa par visām mēneša darba dienām. Savukārt uzskaitē netika iekļauti darbinieki, kas pieņemti darbā uz nepilnu darba dienu vai nepilnu darba nedēļu, un mācekļi. Līdzīgs apsekojums saskaņā ar šo metodiku, notika 1994. gada novembrī, un paredzams, ka tā notiks 1996. gadā un arī turpmāk.

Jāņem vērā, ka darbinieki tika sagrupēti pēc aprēķinātās (bruto) darba samaksas, kas atšķiras no tās, ko viņi saņem (neto darba samaksa). Turklāt reālā situācija valstī ir tāda, ka daudzos uzņēmumos, organizācijās un iestādēs algu izmaksas tiek iekavētas un dažkārt paiet ilgs laiks, iekams strādājošais saņem nopelnīto. Tā, piemēram, līdz 1995. gada 7. decembrim valsts un pašvaldību uzņēmumos, organizācijās un iestādēs darbiniekiem par iepriekšējiem laika periodiem nebija izmaksāta darba samaksa kopsummā 5,3 milj. latu.

Pēdējā laikā darba devēju parādu summa strādājošajiem nevis samazinās, bet tieši otrādi — palielinās. 1995. gada novembra laikā tā pieauga par 23,1 tūkst. Ls.

1995. gada novembrī valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā darba samaksa bija Ls 102,05, tai skaitā budžeta iestādēs tā bija Ls 84,52, uzņēmumos, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu (turpmāk uzņēmumi un organizācijas) — Ls 116,03.

Uzskaites rezultāti liecina, ka 1995. gada novembrī 1,9 tūkst. cilvēku jeb 0,5% no darbinieku kopskaita saņēma mazāku darba samaksu par valdības noteikto minimālo mēnešalgu Ls 28. Daļa no tiem bija gabaldarba strādnieki, kas novembrī nebija izpildījuši izstrādes normas, kā arī strādājošie, kam darba samaksa bija zemāka uzņēmuma ekonomisko un finansiālo apstākļu dēļ — trūka naudas līdzekļu algu izmaksai, samazinājās ražošanas apjomi u. tml. Vairāk nekā 13 tūkst. cilvēku jeb gandrīz 4% no darbinieku kopskaita aprēķinātā darba samaksa vidēji bija Ls 28—30, kas tikai nedaudz pārsniedz minimālo, likumdošanā noteikto mēnešalgu. Ceturtajai daļai no valsts un pašvaldību uzņēmumos, organizācijās un iestādēs strādājošajiem aprēķinātā summa novembrī bija Ls 30,01 — 60,00, trešdaļai — Ls 60,01 — 100,00, gandrīz trešajai daļai strādājošo bija aprēķināts no Ls 100,01 — 200,00, bet 6% strādājošo — Ls 200,01 — 500,00. Tikai 2,1 tūkst. cilvēku (0,6% strādājošo) novembrī bija aprēķināta samaksa, kas vidēji mēnesī pārsniedza Ls 500,00.

Gada laikā palielinājies tādu darbinieku skaits, kam alga pārsniedz Ls 100. To īpatsvars kopējā strādājošo skaitā palielinājies no 27% 1994. gada novembrī līdz 37% 1995. gada novembrī. Turklāt šī tendence bija vērojama gan budžeta iestādēs, gan uzņēmumos un organizācijās.

Nedaudz mazāk par 2/3 no visaugstāk atalgotajiem darbiniekiem (viņiem aprēķinātā darba samaksa novembrī pārsniedza Ls 300) strādā transporta palīgdarbībā (piemēram, kravu iekraušanā un izkraušanā, noliktavu saimniecībā u.c.) un ceļojumu birojos, ūdens transportā un rūpniecībā. Valstī kopumā vislabāk atalgoto darbinieku īpatsvars kopējā strādājošo skaitā ir tikai pāris procentu, turpretī ūdens transportā pusei no visiem strādājošiem darba samaksa pārsniedz Ls 300 (transporta palīgdarbībā un ceļojumu birojos — attiecīgi piektajai daļai, zvejniecībā — desmitajai daļai).

Pastāv atšķirība darba samaksas apmērā starp strādājošajiem uzņēmumos un organizācijās un budžeta iestāžu darbiniekiem. 1995. gadā vidēji mēnesī uzņēmumos un organizācijās strādājošajiem tika aprēķināta samaksa, kas bija gandrīz par 40% lielāka nekā budžeta iestāžu darbiniekiem.

Izvērtējot darbinieku skaita sadalījumu pēc darba samaksas apmēriem 1995. gada novembrī, jāsecina, ka samaksu, kas mazāka par Ls 80, saņem galvenokārt budžeta iestādēs strādājošie, bet samaksas grupās, kas pārsniedz minēto summu, arvien lielāks kļūst uzņēmumos un organizācijās strādājošo īpatsvars. Līdzīga tendence bija vērojama arī iepriekšējā gadā.

Atšķirības darba samaksas apmērā pastāv arī starp strādājošajiem vīriešiem un sievietēm. Samaksu, kas mazāka par Ls 80, pārsvarā saņem sievietes, bet samaksas grupās, kas pārsniedz šo summu, pieaug strādājošo vīriešu īpatsvars. Tas liecina, ka vīrieši galvenokārt strādā tādās ekonomiskās darbības sfērās, amatos un profesijās, kur atalgojums ir lielāks.

 

Iedzīvotāju migrācija Latvijas Republikas

pilsētās un rajonos no janvāra līdz septembrim

Imigrācija Emigrācija Migrācijas saldo

Kopā tai skaitā Kopā tai skaitā Kopā tai skaitā

ārvalstis Latvija ārvalstis Latvija ārvalstis Latvija

Pavisam 30037 2084 27953 38575 10622 27953 –8538 –8538 0

Pilsētās 18065 1543 16522 25525 9028 16497 –7460 –7485 25

Laukos 11972 541 11431 13050 1594 11456 –1078 –1053 –25

Republikas pilsētās:

Rīga 5365 601 4764 10590 5165 5425 –5225 –4564 –661

Daugavpils 906 157 749 1518 420 1098 –612 –263 –349

Jelgava 1246 118 1128 1231 287 944 15 –169 184

Jūrmala 862 73 789 794 262 532 68 –189 257

Liepāja 696 59 637 1759 1154 605 –1063 –1095 32

Rēzekne 836 74 762 850 95 755 –14 –21 7

Ventspils 655 42 613 656 322 334 –1 –280 279

Rajonos:

Aizkraukles 601 28 573 749 70 679 –148 –42 –106

Alūksnes 489 43 446 504 72 432 –15 –29 14

Balvu 685 33 652 684 67 617 1 –34 35

Bauskas 141 1 140 556 35 521 –415 –34 –381

Cēsu 1208 78 1130 1180 68 1112 28 10 18

Daugavpils 1100 51 1049 807 188 619 293 –137 430

Dobeles 656 12 644 736 141 595 –80 –129 49

Gulbenes 417 35 382 445 28 417 –28 7 –35

Jelgavas 354 16 338 689 48 641 –335 –32 –303

Jēkabpils 1038 63 975 1027 161 866 11 –98 109

Krāslavas 601 47 554 626 97 529 –25 –50 25

Kuldīgas 504 26 478 579 21 558 –75 5 –80

Liepājas 781 20 761 915 94 821 –134 –74 –60

Limbažu 490 34 456 549 37 512 –59 –3 –56

Ludzas 742 49 693 711 66 645 31 –17 48

Madonas 587 16 571 605 51 554 –18 –35 17

Ogres 948 51 897 1016 168 848 –68 –117 49

Preiļu 359 18 341 544 47 497 –185 –29 –156

Rēzeknes 1018 55 963 798 70 728 220 –15 235

Rīgas 2862 100 2762 2956 884 2072 –94 –784 690

Saldus 580 21 559 648 34 614 –68 –13 –55

Talsu 1030 37 993 1038 65 973 –8 –28 20

Tukuma 477 30 447 767 190 577 –290 –160 –130

Valkas 533 34 499 617 55 562 –84 –21 –63

Valmieras 986 53 933 1065 135 930 –79 –82 3

Ventspils 284 9 275 366 25 341 –82 –16 –66

Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju vidējais skaits

(tūkst.)

Visi tai skaitā

nodarbi- sabiedriskajā privātajā

nātie sektorā sektorā

1992 1345 839 506

1993 1245 616 629

1994 1205 505 700

1995 1189 448 741

1995 I-III 1193 465 728

IV-VI 1191 453 738

VII-IX 1189 440 749

X-XII 1183 435 748

Visi tai skaitā

nodarbi- sabiedriskajā privātajā

nātie sektorā sektorā

Reģistrēto bezdarbnieku skaits un reģistrētā bezdarba līmenis pilsētās un rajonos 1996.gada janvāra beigās

Bezdarb- no tiem Bezdarbnieku

nieku saņem ilgsto- īpatsvars

skaits1 bezdarb- šie bez- ekonomiski

nieka darb- aktīvo iedz.

pabalstu2 nieki1 kopskaitā,%3

Pavisam 83760 35217 39501 6,6

Pilsētās:

Rīga 14526 5805 3148 2,9

Daugavpils 6482 1807 2843 8,8

Jelgava 2702 752 1047 6,5

Jūrmala 1175 425 385 4,6

Liepāja 4481 1343 2247 8,1

Rēzekne 3676 1285 2282 13,3

Ventspils 591 363 190 2,2

Rajonos:

Aizkraukles 1928 1124 1081 10,3

Alūksnes 1059 611 648 10,0

Balvu 2835 986 2040 21,5

Bauskas 1059 756 71 4,6

Cēsu 1354 845 467 5,2

Daugavpils 2203 1060 1197 14,5

Dobeles 1840 743 866 9,2

Gulbenes 1016 500 575 8,1

Jelgavas 1027 451 439 7,3

Jēkabpils 4562 1567 2694 17,5

Krāslavas 4031 1693 2899 23,2

Kuldīgas 794 584 409 5,3

Liepājas 1863 944 942 10,6

Limbažu 882 523 380 5,1

Ludzas 2424 1025 1105 13,9

Madonas 2988 1422 1937 12,9

Ogres 1046 619 308 4,0

Preiļu 4493 1537 3574 22,6

Rēzeknes 4634 1947 2671 27,3

Rīgas 2791 1334 787 4,6

Saldus 413 312 82 2,4

Talsu 980 543 584 4,6

Tukuma 1031 527 383 4,5

Valkas 711 585 200 4,4

Valmieras 1866 953 918 6,5

Ventspils 297 246 102 4,8

1Nodarbinātības valsts dienesta dati

2Valsts sociālās apdrošināšanas fonda dati

3Valsts statistikas komitejas dati

 

Bezdarb- no tiem Bezdarbnieku

nieku saņem ilgsto- īpatsvars

skaits1 bezdarb- šie bez- ekonomiski

nieka darb- aktīvo iedz.

pabalstu2 nieki1 kopskaitā,%3

 

Valsts un pašvaldību uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbinieku skaita sadalījums

pēc aprēķinātās (bruto) mēneša vidējās darba samaksas apmēriem novembrī1

 

Pavisam tai skaitā

tūkst. cilvēku procentos no kopskaita budžeta iestādēs uzņēmumos un organizācijās

tūkst. cilvēku procentos no kopskaita tūkst. cilvēku procentos no kopskaita

1994 1995 1994 1995 1994 1995 1994 1995 1994 1995 1994 1995

Darbinieku skaits —

pavisam, tai skaitā aprēķināta

darba samaksa, Ls 368,2 365,9 100 100 177,2 169,2 100 100 191,0 196,7 100 100

mazāk par 28,00 2,4 1,9 0,7 0,5 0,2 0,3 0,1 0,2 2,2 1,6 1,2 0,8

28,00 — 30,00 15,2 13,5 4,1 3,7 10,3 9,4 5,8 5,5 4,9 4,1 2,6 2,1

30,01 — 40,00 37,7 28,1 10,3 7,7 24,8 18,9 14,0 11,2 12,9 9,2 6,7 4,7

40,01 — 50,00 42,7 31,5 11,6 8,6 26,9 18,7 15,2 11,0 15,8 12,8 8,3 6,5

50,01 — 60,00 40,2 33,1 10,9 9,0 22,8 18,5 12,9 10,9 17,4 14,6 9,1 7,4

60,01 — 80,00 75,5 65,3 20,5 17,8 39,2 33,6 22,1 19,9 36,3 31,7 19,0 16,1

80,01 — 100,00 55,3 56,0 15,0 15,3 24,3 25,1 13,7 14,8 31,0 30,9 16,2 15,7

100,01 — 120,00 36,3 42,6 9,9 11,7 13,4 18,0 7,6 10,6 22,9 24,6 12,0 12,5

120,01 — 150,00 28,5 40,1 7,7 11,0 8,8 14,5 5,0 8,6 19,7 25,6 10,3 13,0

150,01 — 200,00 18,8 29,3 5,1 8,0 4,3 8,3 2,4 4,9 14,5 21,0 7,6 10,7

200,01 — 300,00 10,3 16,4 2,8 4,5 1,6 3,2 0,9 1,9 8,7 13,2 4,6 6,7

300,01 — 500,00 4,2 6,0 1,1 1,6 0,5 0,6 0,3 0,4 3,7 5,4 1,9 2,8

virs 500,00 1,1 2,1 0,3 0,6 0,1 0,1 0,0 0,1 1,0 2,0 0,5 1,0

1Bez darbiniekiem, kuri pieņemti darbā uz nepilnu darba dienu vai nepilnu darba nedēļu, un bez mācekļiem.

Par darbinieku skaita un to samaksas sadalījumu pa profesiju grupām

Novembrī Valsts statistikas komiteja veica apsekojumu par darbinieku skaita un to samaksas sadalījumu pa profesiju grupām zinātniskajās organizācijās, izglītības, veselības aizsardzības un sociālās aprūpes iestādēs, kas atrodas valsts un pašvaldību pārziņā.

Kopumā visās minētajās nozarēs novembrī vidējais strādājošo skaits bija 133,6 tūkst. cilvēku, no tiem lielākā daļa (62%) strādāja izglītības jomā, katrs trešais (30%) — veselības aizsardzībā, bet sociālajā aprūpē 5% un zinātnē 3%.

Lielākā daļa (80%) šajās nozarēs strādājošo ir sievietes, turklāt nedaudz atšķirīga situācija ir zinātniskajās organizācijās, kur to skaits tikai mazliet pārsniedz pusi.

Izanalizējot visu pieejamo informāciju, jāsecina, ka kopumā katrs devītais šo nozaru darbinieks dažādu iemeslu dēļ nav nostrādājis pilnu mēnesi un tāda attiecība pastāv arī katrā no apsekojumā iekļautajām nozarēm (izņemot zinātni, tur katrs piektais darbinieks). Šī iemesla dēļ minētajās nozarēs novembrī mēneša vidējā darba samaksa visiem darbiniekiem samazinājās par 3—11%.

No zinātniskajās organizācijās strādājošo skaita (3,9 tūkst. cilvēku) nedaudz vairāk par pusi (59%) bija vecākie speciālisti un speciālisti, no kuriem nepilna puse (45%) — zinātnes darbinieki, bet katrs piektais zinātniskajās organizācijās strādājošais bija attiecināms uz apkalpojošo personālu.

Finansiālo līdzekļu ierobežotības dēļ daļa minētās nozares darbinieku ir spiesti strādāt nepilnu darba laiku, par to saņemot attiecīgi mazāku samaksu. Tomēr apsekojuma rezultāti liecina, ka zinātnes darbiniekiem novembrī aprēķinātā samaksa (Ls 80,10) ir vidēji par Ls 21,31 lielāka nekā izglītības, veselības aizsardzības un sociālās aprūpes jomā strādājošajiem.

Izglītības iestādēs strādājošo vidējā aprēķinātā darba samaksa bija Ls 75,65. Darbinieku skaits — 83,0 tūkst. cilvēku, bet tikai pusei (49%) no tiem galvenā funkcija bija pedagoģiskā darbība. Interesants ir fakts, ka vairāk nekā trešā daļa (35%) šajās iestādēs strādājošo ir apkalpojošais personāls, kuriem novembrī aprēķinātā darba samaksa bija vairāk nekā divas reizes mazāka par pedagogu atalgojumu. Veiktie aprēķini liecina, ka šīs grupas darbinieku zemās algas pazemina nozarē strādājošo vidējo samaksu par Ls 17,14 jeb gandrīz par ceturto daļu.

Veselības aizsardzībā darba specifika un dažkārt arī darbinieku trūkums šajās iestādēs noteicis, ka novembrī viens strādājošais vidēji ir nostrādājis vairāk stundu nekā pārējo apsekoto iestāžu un organizāciju darbinieki.

Šajā nozarē strādājošajiem vidējā aprēķinātā darba samaksa sasniedz Ls 71,78. Ārstiem, medmāsām un feldšeriem — Ls 78,37, bet darbiniekiem, kas veic individuālo klīnisko un stacionāro aprūpi — par trešo daļu mazāk.

Sociālās aprūpes iestādēs (pansionātos, zīdaiņu namos, bērnu namos, bāreņu patversmēs u.c.) lielākā daļa — divas trešdaļas no strādājošajiem ir apkalpojošais personāls. To nosaka minēto iestāžu specifika. Tomēr darba samaksa sociālās aprūpes darbiniekiem (Ls 56,39) novembrī bija viszemākā no valsts un pašvaldību pārziņā esošajām iestādēm un organizācijām.

Visām nozarēm raksturīgi, ka vadītājiem aprēķinātā samaksa 1,5 — 1,9 reizes pārsniedz vecākajiem speciālistiem un speciālistiem aprēķināto summu. Turklāt jāatzīmē, ka sociālās aprūpes iestādēs vadītāju samaksa bija 2,6 reizes lielāka par samaksu apkalpojošajam personālam.

Vidējā strādājošo skaita sadalījums
zinātniskajās organizācijās, izglītības,
veselības aizsardzības un sociālās aprūpes iestādēs

Darbinieku Vidējā Vidējā Vidējā Vidējā

vidējais skaits aprēķinātā aprēķinātā faktiski faktiski

cilvēku % no darba darba sa- nostrādātās nostrādā-

kopējā samaksa, maksa vienai stundas dar- tās stundas

skaita Ls slodzei, Ls ba dienā mēnesī

Kopā 133631 100 73,71 62,09 7,6 167

tai skaitā:

zinātniskajās organizācijās 3880 2,9 80,10 85,37 7,4 162

izglītības iestādēs 82984 62,1 75,65 63,45 7,2 158

veselības aizsardzības iestādēs 40333 30,2 71,88 59,30 8,4 185

sociālās aprūpes iestādēs 6434 4,8 56,39 50,49 8,1 179

Vidējā strādājošo skaita sadalījums pa profesiju grupām
zinātniskajās organizācijās, izglītības, veselības aizsardzības
un sociālās aprūpes iestādēs

Darbinieku Vidējā Vidējā Vidējā Vidējā

vidējais skaits aprēķinātā aprēķinātā faktiski faktiski

cilvēku % no darba darba sa- nostrādātās nostrādā-

kopējā samaksa, maksa vienai stundas dar- tās stundas

skaita Ls slodzei, Ls ba dienā mēnesī

Kopā 133631 100 73,71 62,09 7,6 167

tai skaitā pa profesiju grupām

vadītāji 5288 3,9 138,31 121,03 8,3 182

vecākie speciālisti, speciālisti 74940 56,1 86,88 71,50 7,0 154

tai skaitā:

fiziķi, ķīmiķi, matemātiķi,inženieri

un tiem radniecīgu profesiju

vecākie speciālisti, fizikas un

inženierzinātņu speciālisti 2020 1,5 90,34 84,91 6,6 146

dabaszinātņu un veselības aprūpes

vecākie speciālisti, speciālisti 25107 18,8 77,43 63,77 8,2 179

mācību iestāžu vecākie

speciālisti, speciālisti 40839 30,6 93,97 75,51 6,2 136

citi vecākie speciālisti, speciālisti 6974 5,2 78,41 71,88 7,9 173

no tiem zinātnes darbinieki 1315 1,0 86,98 96,23 7,1 155

kalpotāji 4817 3,6 56,04 50,91 8,2 181

pārējie darbinieki 48586 36,4 48,12 41,57 8,4 185

No kopējā skaita sievietes 106491 79,7 72,55 60,83 7,5 166

Vidējā strādājošo skaita sadalījums pa profesiju grupām

zinātniskajās organizācijās, izglītības, veselības aizsardzības

un sociālās aprūpes iestādēs

Pavisam tai skaitā No kopējā

vadītāji vecākie kalpotāji pārējie skaita

speciālisti, darbinieki sievietes

speciālisti

Pavisam

Darbinieku vidējais skaits, cilvēki 133631 5288 74940 4817 48586 106491

% no kopējā skaita 100 3,9 56,1 3,6 36,4 79,7

Vidējā aprēķinātā darba samaksa, Ls 73,71 138,31 86,88 56,04 48,12 72,55

Zinātniskajās organizācijās

Darbinieku vidējais skaits, cilvēki 3880 356 2292 435 797 2004

% no kopējā skaita 100 9,2 59,1 11,2 20,5 51,6

Vidējā aprēķinātā darba samaksa, Ls 80,10 140,76 81,50 46,58 67,28 69,30

Izglītības iestādēs

Darbinieku vidējais skaits, cilvēki 82984 3564 47010 3063 29347 65723

% no kopējā skaita 100 4,3 56,6 3,7 35,4 79,2

Vidējā aprēķinātā darba samaksa, Ls 75,65 137,60 91,89 54,46 44,32 75,47

Veselības aizsardzības iestādēs

Darbinieku vidējais skaits, cilvēki 40333 1202 23936 1040 14155 33406

% no kopējā skaita 100 3,0 59,3 2,6 35,1 82,8

Vidējā aprēķinātā darba samaksa, Ls 71,88 141,33 78,88 62,78 54,80 69,65

Sociālās aprūpes iestādēs

Darbinieku vidējais skaits, cilvēki 6434 166 1702 279 4287 5358

% no kopējā skaita 100 2,6 26,5 4,3 66,6 83,3

Vidējā aprēķinātā darba samaksa, Ls 56,39 126,18 68,23 63,02 48,55 56,04

Valsts statistikas komitejas
Darba statistikas daļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!