21. marta sēde
Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 52., 53., 54.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Sākam izskatīt darba kārtības ceturto sadaļu “Saeimas 7.marta sēdes darba kārtībā iekļautie neizskatītie jautājumi”.

Saeimas lēmuma projekts “Par A.Šostaka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Aida Prēdele — Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā!

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ir saņēmusi un izskatījusi desmit deputātu iesniegto lēmuma projektu par to, lai Aleksandram Šostakam par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķirtu Latvijas pilsonību.

Dokumenti ir jums izdalīti un jūs ar tiem esat jau iepazinušies, tāpēc es tikai pāris vārdos pastāstīšu Aleksandra Šostaka biogrāfiju. Aleksandrs Šostaks ir dzimis 1948.gadā Ukrainā. Visu savu darba dzīvi pavadījis Latvijā.Pārvalda latviešu valodu. Šobrīd ir Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes profesors un darbojas topoloģijas jomā. Laikā no 1988. līdz 1992.gadam aktīvi piedalījies Tautas frontes dibināšanā Latvijas Universitātē. Ir pievienoti arī Latvijas Universitātes rektora profesora Jura Zaķa raksturojums un ieteikums, kā arī mācību prorektora profesora Krūmiņa līdzīgs pozitīvs raksturojums. Mūsu komisija ir nolēmusi Aleksandra Šostaka kandidatūru ar komisijas pozitīvu lēmumu izvirzīt izskatīšanai Saeimas sēdē. Un tātad tagad Saeimas lēmums. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Aleksandra Šostaka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 6, atturas — 8. Aleksandrs Šostaks uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Lēmuma projekts “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — Juris Vidiņš, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību komisija izskatīja šo lēmuma projektu, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”. Kostandas kungs kā pirmais ir parakstījis, es uzsveru, kā pirmais, jo es tur tālāk apstāšos pie tā. Mēs pārbaudījām lēmuma motivāciju, jo viņi motivēja ar to, ka jāpārvēlē tādēļ, ka “Latvijas ceļa” pārstāvji tur ir. Mēs saņēmām no padomes atbildi, ka ir tikai viens “Latvijas ceļa” pārstāvis, tas ir Rolands Tjarve. Es nezinu, kas maskējas, kas ne. Varbūt Mauliņa kungs arī kaut kur maskējas. Un tātad mēs... Es varbūt nolasīšu atzinumu. Tas ir deputātiem izdalīts, es domāju, ka nav ko lasīt. Kā, priekšsēdētājas kundze, vajag?

Sēdes vadītāja. Priekšsēdētājas kundze nelemj. Lemj deputāti.

J.Vidiņš. Deputātu kungi! Kā jūs lemjat? Nu, es nolasīšu, ja vajag. Izskatījusi frakcijas “Latvijai” iesniegto lēmuma projektu “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu” un izanalizējusi Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošanas kārtību un padomes sastāvu, komisija atzīst, ka Nacionālā radio un televīzijas padome deviņu cilvēku sastāvā ir ievēlēta 1995.gada 28.septembrī Saeimas plenārsēdē atbilstoši Radio un televīzijas likuma 42.panta septītajai daļai, kas nosaka, ka padomē nedrīkst būt vairāk par trim locekļiem no vienas politiskās organizācijas. Šajā padomē ir divi Latvijas Zemnieku savienības biedri — Pīks un Berķis, divi LNNK biedri — Pussars un Stalts, pa vienam pārstāvim no “Latvijas ceļa” — Tjarve — un no Zaļās partijas — Puriņa, kā arī divi padomes locekļi, kuri nepieder nevienai partijai. Padomes loceklis Seiksts savas pilnvaras nolicis 1995.gada 5.decembri. Ņemot vērā konstatēto, komisija nolēmusi neatbalstīt minētā lēmuma projekta izskatīšanu Saeimā. Un bez tam ir notikušas jau pārvēlēšanas, kur mēs ievēlējām vēl divus jaunus locekļus. Tā ka vispār pamata šim lēmumam pārāk nav. Un tādēļ es aicinātu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts!

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Mani ir iepriecinājis vienmēr Vidiņa kunga patriotisms un demokrātisms, bet šoreiz mēs zinām, kā viņš arī noskaitīja, ka te nav pārstāvētas... Radio un televīzijas padomē nav pārstāvēta ne Demokrātiskā partija “Saimnieks”, ne Tautas kustība Latvijai, ne arī “Tēvzemei un Brīvībai”. Teiksim, katrreiz pēc Saeimas ievēlēšanas varbūt arī nevajadzētu mainīt, kaut gan neapšaubāmi tur tiek pārstāvētas grupas, kuras nav tautas atzītais vairākums. Bet šīs radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieka vēlēšanas ir notikušas principā nelikumīgi, jo piedalījies ir Antons Seiksts, kas nebija nolicis deputāta pilnvaras. Un tas nozīmē, ka te nav ievērota elementārā kārtība, ko nosaka pats šis likums par radio un televīzijas padomi. (Starpsauciens no zāles: “Vajag tak likumu lasīt!”) Un es domāju, ka tas ir svarīgi, tā teikt, no formālā viedokļa. Mēs esam saņēmuši ļoti daudz vēstuļu un sūdzību par ļoti daudzām nekārtībām un pāridarījumiem taisni šai padomei pakļautajā uzņēmumā, kurš būtībā ir valsts uzņēmums, tas ir, visā radio un televīzijas saimniecībā. Privatizācija notiek ļoti apšaubāmi. Sadalījums... Vai, ja valsts pārvaldē šis radio un televīzijas komplekss ir atstāts, tad tikai ar vienu nolūku. Sadalīt gan raidlaikus, gan piekļūšanu radio un televīzijas raidījumiem vajadzētu visiem apmēram vienādi. Mēs reāli zinām, ka ir partijas, ir grupas, kuras praktiski tiem netiek klāt, un tas nozīmē, ka tur nav ne tikai formālas kārtības, tur nav arī būtiskas kārtības. Un par to vajadzētu Saeimai ļoti nopietni padomāt. Tā kā apiets ir vairākums, es domāju, ka šeit jau vairs nav runa par pozīciju vai opozīciju, te ir runa par kaut ko nopietnāku. Un, es domāju, vajadzētu šos faktus ņemt vērā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Godājamie deputāti! Tā kā manās rokās ir izlemt vienu no retajiem jautājumiem, ko es varu izlemt, — dot vārdu paziņojumam vai nedot deputātam ātrāk nekā pirms pārtraukuma — sakarā ar to, ka ir lūgums dot vārdu paziņojumam deputātam Pēterkopam par kļūdu balsojumā, es arī dodu vārdu Normundam Pēterkopam, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputātam.

N.Pēterkops (TB). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Ir kļūdains rezultāts parādījies balsojumā par Šostaka uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Mans balsojums īstenībā ir “pret”. Un, ja var, tad varbūt to var kaut kādā veidā arī noformulēt, bet ja ne, tad pieņemt zināšanai, ka tas ir nepareizs, jo es esmu balsojis “pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies! Saeima to uzklausīja, un stenogrammā tas ir ierakstīts.

Turpinām debates par lēmuma projektu. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

I.Bišers (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Es neesmu nācis tribīnē, lai runātu par to, vai padomē šobrīd ir ievēlēti paši kompetentākie un labākie, un godīgākie cilvēki, vai arī viņiem ir kādi trūkumi. Es neesmu nācis runāt par to, vai viņi pārstāv pašas pareizākās partijas vai arī galīgi nepareizas. Un es pat negribu runāt par to, vai Latvijā ir vajadzīga šāda augsti kompetenta un augsti atalgota padome vai to varētu aizstāt viens direktors. Es esmu nācis runāt par likumu.

Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka augstākais no valstisko aktu veidiem ir likums un likumu šodien var grozīt tikai ar likumu un nekā savādāk. Un nevar ar lēmumu, iesniedzot lēmuma projektu, grozīt likumus. Šī padome ir ievēlēta saskaņa ar Radio un televīzijas likumu tajā noteiktajā kārtībā, un pašā likumā ir arī norādīti vienīgie iemesli, kad un kā atsevišķus locekļus var atsaukt no šīs padomes. Neviens no šiem gadījumiem šeit nav norādīts kā pamatojums atsaukšanai. Tāpēc šeit ir tikai priekšlikums atzīt to par pagaidu padomi un līdz ar to atlaist. Es domāju, ka tas ir diezgan bīstams priekšlikums. Es lūdzu cienījamos kolēģus atturēties balsot par šādu priekšlikumu, jo citādi man pastāv zināmas bažas, ka Centrālā vēlēšanu komisija varētu sekot šim piemēram, pasludināt mūsu cienījamo Saeimu par pagaidu Saeimu, arī atlaist to un noteikt jaunas vēlēšanas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tātad, cik es saprotu, Bišera kungs ierosina pirms balsojuma — pieņemt vai ne — uzskatīt saskaņā ar 135. pantu, ka jautājums nav izskatāms pēc būtības. Bet 130. pants nenosaka, ka pēc šāda priekšlikuma ir jāpārtrauc debates.

Juris Vidiņš, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts! Jūs esat debatēs, man ir lapiņa, ka jūs esat pierakstījies debatēs. Tāpēc lūdzu! Ja jūs nevēlaties, jūs, loģiski, varat atteikties.

J. Vidiņš (TB). Kādēļ ne. Es ļoti īsi... Kādēļ es minēju Kostandas kungu kā pirmo parakstītāju? Ja es, piemēram, būtu Guntas Līdakas vai Ojāra Rubeņa vietā, es uzskatītu par savas cieņas un goda pazemojumu, ka mani pieskaita pie kaut kādas politiskās partijas, it sevišķi “Latvijas ceļa” partijas. Tādēļ es iesaku Guntai Līdakai un Ojāram Rubenim sniegt tiesā sūdzību par goda un cieņas aizskaršanu, ja viņi to uzskata par vajadzīgu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Panteļējeva kungs! Sarunas no vietas nav atļautas. Jānis Strods, frakcijas “Latvijai” deputāts!

J.Strods (TKL). Godātie kolēģi! Jautājums par Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu, es domāju, joprojām ir aktuāls un nav mainījies, neskatoties uz to, ka pagājušajā vai aizpagājušajā Saeimas plenārsēdē mēs pievēlējām klāt vēl divus jaunus locekļus. Un es domāju, ka šis jautājums ir jāskata nedaudz plašāk, jo tas ir ļoti aktuāls. Un es paskaidrošu, kāpēc.

Demokrātiskajās valstīs elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi veic divas svarīgas funkcijas — viena ir informēšanas un izglītošanas funkcija, otra funkcija ir paturēt redzeslokā valdību, parlamentu un citus ietekmīgus sabiedriskos institūtus. Tagad izskatāmais jautājums par Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu vistiešākajā veidā skar šo otro funkciju, kā arī pašas padomes darbības stilu. Radio un televīzijas likuma 41. pants skan: “Nacionālā radio un televīzijas padome ir patstāvīga institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā un uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Satversme un citi likumi, kā arī nodrošināta vārda un informācijas brīvība.”

Runāšu par šajā 41. pantā minēto vārda un informācijas brīvību. Pēc maniem uzskatiem Nacionālā radio un televīzijas padome šo vārda un informācijas brīvību traktē pēc saviem ieskatiem. Ja šai pašā 41. pantā padome ir definēta kā patstāvīga institūcija, tad runāt par tās politisko neatkarību un neitralitāti šodien nav iespējams. Un spilgti to varam redzēt, izskatot personālijas padomē. Tajā līdz pagājušās ceturtdienas balsojumam bija tikai trīs politiskie spēki no Saeimā pārstāvēto 13 partiju deputātiem, un domāju, ka nesen ievēlētie divi jaunie padomes locekļi situāciju būtiski nav mainījuši. Opozīcijas deputāti un viņu vēlētāji tik un tā nav pārstāvēti šajā padomē. Un visām frakcijām un partijām, kas nav pārstāvētas šajā padomē, gribu vērst uzmanību uz to, ka no valsts budžeta šajā gadā Nacionālajai radio un televīzijas padomei Saeima ir piešķīrusi 162 tūkstošus latu. Tātad šī nauda nāk nevis no dažu partiju kasēm, bet no visu Latvijas Republikas nodokļu maksātāju, tajā skaitā arī visu opozīcijas deputātu vēlētāju, kabatām.

Tālāk. Paskatīsimies, kā praksē izpaužas šī demokrātija un brīvība. Esam nonākuši pat tik tālu, ka šī Latvijas radio un televīzijas padome, kam no visu nodokļu maksātāju kabatām šogad no budžeta ir piešķirti 5,6 miljoni latu, pirmajā un otrajā kanālā nav izveidojusi nevienu raidījumu par Saeimas, valdības un pašvaldību darbu. Šādas situācijas nav nevienā Eiropas valstī. Kaksīša kungs pieminēja manu uzvārdu par braucienu uz Lielbritāniju. Es varu dot, kā saka, tagad tādu mazu informāciju, ko es tur uzzināju, kā šī lieta tiek risināta Lielbritānijā. Ņoti elementāri. Un tas notiek līdzīgi arī visās civilizētajās Eiropas Savienības valstīs, uz kurieni mēs tā ejam. Tātad britu politiķi nevar saprast un netic, ka tāda situācija var būt Latvijā. Viņi dara tieši otrādi — maksimāli cenšas informēt savus vēlētājus tieši caur radio un televīziju. Patiesas un objektīvas informācijas trūkums iznīcina demokrātiju diemžēl. Lai gan Apvienotā Karaliste ir monarhija, tomēr tā visu cieņu izrāda arī apakšnama deputātiem. Visas apakšnama plenārsēdes tur raida vienā kabeļtelevīzijas tīklā, pirmajā kanālā katru vakaru notiek speciāls raidījums, tāds pārskats par to, kas noticis parlamentā tajā dienā. Reizi nedēļā ir tieša televīzijas diskusija starp vadošo partiju līderiem, tāpat vienreiz nedēļā televīzijā pašā labākajā laikā, ap pulksten 21, katrai parlamentārajai partijai atkarībā no vietu skaita apakšnamā tiek dots laiks partijas vai frakcijas viedokļa skaidrošanai saviem vēlētājiem. Un man tiešām rodas aizdomas, ka Latvijas valsts šajā jomā nevis soļo uz Eiropas Savienību, bet glūn atpakaļ uz Padomju Savienību, kur masu mediji piederēja vienai partijai.

Un pēdējais. Paiet pusgads, kopš ievēlēta šī padome, taču līdz šim brīdim es neko neesmu dzirdējis par nacionālā pasūtījuma pildīšanu. Es neiešu tagad citēt visus televīzijas un radio likuma pantus, kas skar šī pasūtījuma būtību, uzdevumus un veidošanu, taču fakti liecina par sekojošo. Pirmkārt, Latvijas televīzijā un daļēji Latvijas radio nav nodrošināts Saeimas, Ministru kabineta un pašvaldību, kā arī partiju darbības atspoguļojums; otrkārt, netiek nodrošināta vispusīga informācija par notikumiem Latvijā un ārzemēs; treškārt, netiek nodrošinātas sabiedrības vajadzības pēc izglītojošiem un reliģiski izglītojošiem, kā arī kultūras un zinātnes raidījumiem; ceturtkārt, Latvijas televīzijā dominē izklaidējošie raidījumi jaunatnei un “ziepju operas” pensionāriem, maz tiek atspoguļotas sabiedrības sociāli aktuālas problēmas: narkomānija, dzeršana, prostitūcija, noziedzība un korupcija; un, piektkārt, netiek izsludināti atklāti konkursi uz autorprogrammām un politiskas ievirzes raidījumiem, kaut vai “Skats no malas”. Tāpēc es iestājos par pilnīgu Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu. Patlaban esošā padome nekādi neveicina nedz demokrātijas, nedz atklātības, nedz arī vārda un informācijas brīvību attīstību Latvijā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu 10 deputātu iesniegumu: “Ierosinām slēgt runātāju sarakstu un saīsināt debašu laiku līdz trim minūtēm pirmo reizi un vienai minūtei otro reizi.” Par un pret runāt neviens nevēlas, lūdzu zvanu! Balsojam par pirmo daļu — slēgt runātāju sarakstu! Lūdzu, balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 16, atturas — 5. Lēmums par runātāju saraksta slēgšanu ir pieņemts. Otrs priekšlikums — saīsināt debašu laiku līdz trim minūtēm pirmo reizi un vienai minūtei, otro reizi. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 17, atturas — 6. Lēmums ir pieņemts. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Saulītis (TKL). Mīļie kolēģi! Kad mēs vienreiz beigsim izlikties? Mēs sakām “tirgus ekonomika”, bet, kā mēs redzējām ar akcīzes nodokli, ar to mēs saprotam, ka tā ir valsts regulējošās lomas palielināšana ekonomikā. Runājam par demokrātiju, un ar to mēs saprotam monopolizētas tiesības paust viedokli. Mīļie cilvēki, tirgus ekonomikā, brīvā sabiedrībā klišejas nestrādā, vai nu ir sacensība vai tās nav. Tas ir tāpat kā grūtniecība — vai nu viņa ir, vai viņas nav. Jā. Un visi šodien stāv — parlaments, Prezidents, valdība, Ministru prezidents. Tā ir tāda spēle. Tā ir tāda tukša spēle. Faktiski viena grupa cilvēku uzurpē visu šajā valstī un taisa apkārt tādu cirku. Un vēl neapmierināti rūc, ka kāds viņiem vienkārši pasaka to. Ar ko mēs spēlējam, kungi? Kur tad mēs dzīvojam? Tepat vien esam. Te ir jāsaprot vienreiz — vai nu sāksim, vai nesāksim. Un tieši šī televīzija, radio... Inkēna kungs, es cienu jūsu viedokli, jūs taču vismaz esat izlasījis ābeces līmeņa politiskās patiesības par demokrātiju. Taču, saprotiet, es nezinu, vai tiešām tas nav skaidrs, ka 200 tūkstoši maksā naudu, opozīciju vēlējušie cilvēki uztur šo televīziju, kaut viņiem par šo naudu, ko viņi maksā, gāž virsū visus šos propagandas raidījumus. Teiksim, tos Streipa murgojumus, atļaušos teikt, gāž uz galvas virsū cilvēkiem. Kas tas ir normālā valstī? Es domāju, ka mēs ne tikai nemākam rakstīt vārdu “demokrātija”, mēs pat nemākam to izrunāt. Nu, tad neizliksimies! Pasakām skaidri un gaiši! Monopols, monopols, monopols. Tā tikai turpināsim, un beigās būs viens cilvēks, kuram būs ļoti daudz visa kaut kā, un būs ļoti daudz cilvēku, kuriem nebūs nekā. Un tad tie visi cilvēki, kuriem nebūs nekā, pateiks — pietiek, gribam dzīvot vienlīdzībā un brālībā, un dzīvosim atkal 50 gadus tā, kā mēs dzīvojām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Man nevajag ne 15 minūtes, ne piecas, ne trīs, pietiks ar vienu. Es gribu vērsties pie visiem deputātiem, pie Prezidija, pie frakcijām, varbūt pie Sadarbības padomes, tāda mums ir, — jāizlemj beidzot problēma, vai mēs tiksim vai netiksim pie likumdošanas darbiem. Jo ir pagājuši daudzi mēneši, un mēs nodarbojamies ar daiļrunāšanu. Jau sasauktas ir ārkārtas sēdes šajā sakarībā, lai atbildētu uz jautājumiem, drīz droši vien tiks rīkotas literārās pēcpusdienas, lai trenētos daiļrunāšanā un kļūtu par Ciceroniem, un tā tālāk un tā joprojām. Es nemaz negribu runāt par Nacionālās radio un televīzijas padomes problēmām. Es jau kādreiz teicu šeit no tribīnes — es nešaubos, ka frakcija “Latvijai” drīz ierosinās pārskatīt visus likumus, ko pieņēmusi 5.Saeima, jo vairākums no tās 5.Saeimā nav strādājuši. Un tikai tāpēc ir jāpārskata. Lūk, pašlaik tā izskatās arī šis priekšlikums, kas ir likts priekšā. Es aicinu noraidīt to!

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

A.Jirgens (TB). Cienījamie kolēģi! Es nedomāju, ka šobrīd šis lēmuma projekts būtu tas pamats, uz kura varētu diskutēt jautājumu par to, cik labi vai slikti strādā radio un televīzijas padome, vai diskutēt, cik labas vai sliktas ir programmas televīzijā un radio. Man vienkārši pārsteidz frakcijas “Latvijai” pieeja, ka tā vienā gadījumā ārkārtīgi stingri iestājas par Satversmes un citu likumu ievērošanu, savukārt citos gadījumos uzskata, ka normas, kas ir noteiktas likumā, var vienkārši mainīt ar Saeimas lēmumu vienā balsojumā. Es vienkārši nesaskatu šeit nekādu konsekvenci. Es arī pievienojos Bišera kunga viedoklim, ka šis jautājums tādā veidā, kā tas ir iesniegts, nav izskatāms pēc būtības. Ja jūs vēlaties kaut ko šajā situācijā mainīt, tad pirmais ir iesniegt labojumus likumā par radio un televīziju. Paldies!

Sēdes vadītāja. Anta Rugāte, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte!

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Un mīļā frakcija “Latvijai”! Sakiet skaidri un gaiši: “Rokas nost no padomes! Mēs paši gribam to paņemt savās rokās! Es motivēšu, kādēļ ir šāda mana uzruna, kuras dēļ es varētu izpelnīties arī aizrādījumu. Proti, ir runa par motivāciju, ar kuru ir iesniegts šis priekšlikums. Motivācija ir nolasāma, jo pretējā gadījumā man būs grūti pateikt savu argumentāciju pret šo motivāciju. “Ņemot vērā, ka Nacionālā radio un televīzijas padome ir deviņu cilvēku sastāvā ievēlēta 1995.gada 28.septembra sēdē, pārkāpjot 1995.gada 24.augustā apstiprinātā Radio un televīzijas likuma 42.panta septīto daļu, kas nosaka, ka šajā padomē nedrīkst būt vairāk par trim locekļiem no vienas politiskas organizācijas vai partijas... “Šī norma — 42.panta septītā daļa — tika iestrādāta likumprojekta trešā lasījuma laikā kā aizsardzības norma, taču šobrīd tā tiek traktēta kā normatīvā norma. Tā ir aizsardzības norma pret to, lai nebūtu kādu partiju pārsvars. Tagad pēc savas vēlmes mēs to traktējam kā obligātu normu, lai būtu šie trīs. Taču lieta ir pavisam citāda. Un lieta ir tāda, ka 41.pantā, iepriekšējā pantā, ir Nacionālās radio un televīzijas padomes definīcija pēc būtības, ko citēja Stroda kungs. Es citēšu tikai to daļu, kas patiešām pasaka šīs padomes būtību. Un tā ir — pārstāvēt sabiedrības intereses elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā. Un nevienā vārdā nav teikts, ka padomei ir jāpārstāv partiju intereses. Tādēļ šis ierobežojums, kurš ir paredzēts 42.panta septītajā daļā, patiesībā, ja to izskaidro tā, kā to šobrīd traktē kustība “Latvijai”, iesniedzot šo priekšlikumu, ir klajā pretrunā ar to normu, kas ir iestrādāta 41.pantā, definējot, kas ir radio un televīzijas padome. Šajā sakarā te būtu vietā teikt, ka jā, patiesi mēs pirms dažām stundām diskutējām par to, vai mēs kā parlaments varam vai nevaram labojumus izdarīt Satversmē, un tad kustība “Latvijai” to noliedza un teica, ka mēs to nedrīkstam. Šobrīd, piedāvājot šādu, pievienojoties Bišera kunga atzinumam, nekorektu formu... Es lūdzu vēl divas minūtes, lai es varu pabeigt domu... (No zāles deputāts A.Saulītis: “Bezkaunība! Paši nobalso un pēc tam lūdz laiku... nevajadzēja balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem diemžēl, Rugātes kundze, ir iebildumi. Komentārus, lūdzu, neizteikt, tie nav pieļauti. Ja vēlaties vārdu, nāciet tribīnē un runājiet! Runātāju saraksts ir slēgts. Tas, kas bija iesniegts līdz šā lēmuma pieņemšanai, ir izsmelts, līdz ar to debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Atbilstoši Kārtības ruļļa 135.pantam, ja kāds deputāts iesniedzis priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, tad šāds priekšlikums balsojams vispirms. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot, ka jautājums nav izskatāms pēc būtības! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 14, atturas — 5. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis septiņu deputātu parakstītu iesniegumu Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam. “Ierosinām turpināt Saeimas 21.marta sēdi bez pārtraukuma, kamēr tiek izskatīts dienas kārtībā iekļautais likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā”.” Tas ir nākamais dienas kārtības jautājums. Ja tas ieilgst, lai mums nav jāpārtrauc, ja būs nolemts tā, ja ne, tad mēs sāksim izskatīt un beigsim sēdi, kā būs lēmusi Saeima. “Par” un “pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 29, atturas — 18. Nav pieņemts.

Sākam izskatīt likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā”.

Māris Vītols — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi Saeimas deputāti! Vispirms Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu lemt par šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 7, atturas — 15. Steidzamība pieņemta.

M.Vītols. Paldies! Izskatām likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā”, dokuments nr.491, pirmajā lasījumā. Šo likumprojektu saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 1996.gadam” pārejas noteikumiem ir izstrādājusi Pašvaldību lietu pārvalde un savā sēdē ir akceptējis Ministru kabinets. Es ceru, ka vairākums no jums ir iepazinušies ar šo likumprojektu, tomēr maksimāli koncentrēti, īsā izvērsumā pasniegšu šī likumprojekta būtību.

Tātad likuma mērķis ir pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmas radīšana šim budžeta gadam, lai samazinātu atšķirības pašvaldību funkciju izpildē, neraugoties uz vietējām sociāli ekonomiskajām un citām atšķirībām. Lai veicinātu pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finansu resursu veidošanā, šī sistēma, tāpat kā pērn, paredz tikai daļēju pašvaldību finansu līmeņa atšķirību izlīdzināšanu. No likuma kompozīcijas viedokļa šogad saglabājas iepriekšējā gada pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmas pamatelementi, tātad izlīdzināšana tiek veikta, pamatojoties uz divām apakšsistēmām — izdevumu nepieciešamības izlīdzināšanas sistēmu un ieņēmumu izlīdzināšanas sistēmu.

Tāpat ir saglabāti kritēriji, kurus ņem vērā, nosakot pašvaldību nepieciešamos izdevumus. Daudzus no jums, izskatot šo likumprojektu komisijā, interesēja datu bāze, kas šajā likumā ir izmantota aprēķinos. Izlīdzināšanai tiek pakļauti pašvaldību ieņēmumi un nepieciešamie izdevumi uz vienu iedzīvotāju. Aprēķinos izmantota Valsts statistikas komitejas informācija par iedzīvotāju skaitu un demogrāfisko struktūru katrā konkrētā pašvaldībā. Aprēķini tāpat arī izdarīti un šī izlīdzināšana notiek saskaņā ar pašvaldību budžetu ieņēmumu prognozi, kuru savā atzinumā ir apstiprinājusi Finansu ministrija un kura šim gadam paredzēta 234, 335 miljonu latu apmērā. Savukārt šie aprēķini balstās uz nodokļu ieņemumu pieauguma koeficientiem pret pagājušā gada faktisko ieņēmumu izpildi trim nodokļu veidiem — iedzīvotāju ienākuma nodoklim 1,31, zemes nodoklim — 1,19 un īpašuma nodoklim — 1,11.

Nedaudz par pašvaldību izdevumu nepieciešamības izlīdzināšanu. Izdevumu izlīdzināšanu veic atbilstoši šī likumprojekta iecerei divās pašvaldību grupās, proti, republikas pilsētu un lauku pašvaldību grupās, pieņemot, ka pašvaldību kopējo izdevumu īpatsvars katrā no tām ir atšķirīgs. Likums nosaka, ka 45 procentus šajā izdevumu grozā veido republikas pilsētu kopbudžets, bet atlikumu — 55 procentus lauku pašvaldību kopbudžets. Nepieciešamos izdevumus uz vienu iedzīvotāju jeb izdevumus, kas nepieciešami likumā noteikto funkciju izpildei uz vienu iedzīvotāju, nosaka, ņemot vērā četrus kritērijus un tiem piešķirto īpatsvaru. Un šie kritēriji ir pastāvīgo iedzīvotāju skaits, bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem, bērnu un jauniešu skaits vecumā no 7 līdz 18 gadiem un pensionāru skaits katrā konkrētā pašvaldībā. Katra kritērija īpatsvars atbilst pašvaldību funkciju finansējumam, kurš ir koriģēts caur izdevumu slodzi uz katru no šīm iedzīvotāju grupām. Un šādā veidā tiek noteikti pašvaldību nepieciešamie izdevumi. Pašvaldībām, kurām aprēķinātie nepieciešamie izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir lielāki par vidējiem nepieciešamajiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā pašvaldību grupā, samazina aprēķinātos izdevumus par 35 procentiem no starpības. Savukārt pašvaldībām, kurām aprēķinātie nepiecie-šamie izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir mazāki par vidējiem nepieciešamajiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju šajā pašvaldību grupā, palielina aprēķinātos izdevumus par 35 procentiem no starpības. Galvenās atšķirības no pagājušā gada finansu izlīdzināšanas sistēmas veidojas budžetā noteiktās valsts dotācijas apjoma dēļ, kas pret pagājušo gadu ir ievērojami samazināts. Un tādēļ, lai būtu iespējams šo pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritmu iedarbināt, šeit tiek noteikti papildu naudas līdzekļu ieguves avoti un šī iemesla dēļ ir ieviesta norma, ka ienākumi tiek izlīdzināti divās pakāpēs. Tātad donoru ieskaitījumi pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā tiek izlīdzināti divās pakāpēs, vispirms izlīdzinot pret vidējiem ieņēmumiem valstī donoru ieņēmumus 40 procentu apmērā un pēc tam izlīdzinot pret izlīdzinātajiem izdevumiem šos ieņēmumus 66 procentu apmērā, papildus paredzot, ka donoru pašvaldību izlīdzināto ieņēmumu nodrošinājumam no iedzīvotāju ienākuma, īpašuma un zemes nodokļiem ir jābūt vismaz 95 procentu apmērā no izlīdzinātās izdevumu nepieciešamības un ka kopējais izlīdzinātais līmenis nepārsniedz trešo daļu no izlīdzinātajiem ieņēmumiem. Dotācijas no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda nodrošina šī likuma kontekstā pašvaldību nepieciešamo izdevumu apjomu attiecīgi pilsētu (pagastu) grupā vismaz 79, 5 procentu un rajonu grupā vismaz 93,5 procentu apmērā.

Mēs esam saņēmuši arī daudzus priekšlikumus vēl Budžeta komisijā līdz šī projekta izskatīšanai pirmajā lasījumā, kurus komisija apkopos otrajam lasījumam, tādēļ es lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā atbalstīt konceptuāli šī likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pirms atklājam debates, ir jāizskata jautājums... priekšlikums, ko iesnieguši desmit deputāti.” Lūdzam slēgt runātāju sarakstu izskatāmajā jautājumā par pašvaldību finansu izlīdzināšanas budžetu 1996.gadam.” Lūdzu zvanu! (Starpsauciens no zāles: “Nolasiet, kas ir pieteikušies!”) Pieteikušies ir divi deputāti — Anna Seile un Jānis Bunkšs. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu slēgt runātāju sarakstu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 2, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Principā atbalstot šo likumprojektu, jo ir nepieciešams šo izlīdzināšanas fondu zināt, lai pašvaldības varētu ķerties pie savu līdzekļu izmantošanas un pie sava budžeta projektēšanas, es gribu tomēr norādīt uz dažām lietām, kuras būtu palabojamas, šo likumu gatavojot otrajam lasījumam. Un konkrēti — ir tādas pavisam mazas pašvaldības kā, piemēram, Kolka Ziemeļkurzemē, kur ir ārkārtīgi mazs iedzīvotāju skaits. Un no ienākuma nodokļa tai mazajai Kolkai ir jāmaksā 20 tūkstoši šajā izlīdzināšanas fondā. Tajā pašā laikā viss tās budžets ir ārkārtīgi mazs un no zemes nodokļa tikai 297 lati ienāk gada laikā. Kolka ir, manuprāt, gandrīz vai vienīgais pagasts, kurā ir tik mazs iedzīvotāju skaits — 1100 iedzīvotāju. Un viņu nav tāpēc, ka mirstība ir lielāka par dzimstību šajā konkrētajā pagastā, jo tur absolūti nav nekādu priekšnosacījumu dzīves attīstībai. Ir kāpas, par kurām netiek maksāts zemes nodoklis, ir veci lībieši, un nav jaunu un mazu bērnu, jo šī pagasta teritorijā nav pat vidusskolas. Kaut kas nav kārtībā ar šo algoritmu aprēķināšanas metodiku, un tāpēc es lūdzu pievērst tam uzmanību arī Budžeta komisijas deputātus, jo labojums būs jāiesniedz. 20 tūkstošus izlīdzināšanas fondā no mazās Kolkas nav iespējams paņemt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Jānis Bunkšs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

J.Bunkšs (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Vispirms es gribētu jūs informēt, ka arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja šo likumprojektu virzīšanai kā steidzamu. Tas ir likumprojekts, kuru pašvaldības gaida, un tāpēc tas mūsu lēmums šeit ir diezgan viennozīmīgs šodien. Bet es gribētu tomēr pievērst dažām problēmām arī jūsu uzmanību, un tieši tām problēmām un tām kļūdām, kuras ir parādījušās likumprojektā, lai tās tiktu novērstas, pieņemot likumu galīgajā variantā. Man pašam nav iebildumu, teiksim, pret šo tehnisko izpildi, pret algoritmu, algoritms ir matemātika, tas ir tehnisks jautājums, un kādus datus mēs tur ievadām, tādu rezultātu mēs arī dabūjam. Un tāpēc mana piebilde vairāk ir tieši par to datu, tās informācijas korektumu, kuru mēs izmantojam šī likumprojekta sagatavošanā. Tātad pirmā piezīme, uz ko es vēršu jūsu uzmanību, ir šī likuma 2.panta otrā daļa, kura nosaka, ka nodokļu, trīs nodokļu prognozes tiek aprēķinātas, pamatojoties uz 1995.gada faktisko nodokļu izpildi. Un šeit ir viens no tiem jautājumiem, uz kuriem ir jāatbild līdz otrajam lasījumam, līdz galīgajai pieņemšanai — ko nozīmē šī 1995.gada faktiskā nodokļu izpilde? Saskaņā ar likumu par budžeta un finansu vadību Valsts kase nosaka, kādām jābūt šīm atskaitēm un kādai jābūt šai informācijai. Šai informācijai saskaņā ar šo pašu manis nosaukto likumu jābūt arī apstiprinātai ar finansu ministra akceptu. Taču šajā gadījumā attiecībā uz informāciju, kas ir izmantota likumprojektā, rodas šaubas par to, vai tā ir tā informācija, kura būtu pareizā. Jo šajā likumprojektā mēs neatrodam atsauces par trim pašvaldībām. Tā ir Rēzekne, tā ir Daugavpils, tā ir Liepājas pilsēta, kurām šī faktiskā izpilde neatbilst tai, ko pašvaldības ir iesniegušas, un neatbilst statistikas biļetenā šā gada janvārī publicētajiem datiem. Sagatavošanas periodā gan pašvaldību ministrs raksta, ka minētajām trim pašvaldībām šī nodokļu bāze ir samazināta objektīvu faktoru dēļ. Šeit es gribētu iebilst un teikt, ka šobrīd un pagaidām subjektīvu faktoru dēļ, jo atrunas, ka Rēzeknes pilsētā ir ienākuši ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kuru ir iekasējusi pašvaldība no tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rēzeknes pilsētas teritorijas, nav pamatotas, šāda situācija nav unikāla, tā nav vienīgā, un, ja šāds izņēmums un šāds objektīvs faktors tiek ietverts, tad viņš ir jāatspoguļo likumprojektā. Likumprojektā šobrīd tas pietrūkst. Tāpat arī attiecībā uz Daugavpili, kur šis it kā objektīvais nosacījums ir tas, ka šī pašvaldība saņēmusi iepriekšējo gadu parādus, manuprāt, arī ir subjektīvs, un, ja šāda atruna un šāda piebilde tiek izdarīta, tad tam ir jāatspoguļojas likumprojektā. Arī tas, ka Liepājā ir pārstājuši darboties vairāki uzņēmumi, manuprāt, nav, teiksim, tāds nosacījums, kas ir unikāls un kas ir vienīgais tikai Liepājai pilsētai. Šeit varētu minēt vairākas pašvaldības, bet es domāju, ka šos citus piemērus deputāti paši var nosaukt. Katrā gadījumā, ja šādi izņēmumi parādās, tiem ir jābūt ar likuma spēku un tiem ir jābūt saprotamiem visām pašvaldībām. Tāpēc, gatavojot otrajam lasījumam, mums ir noteikti šī neprecizitāte jānovērš un vai nu jāizdara šādas atrunas, vai arī izņēmumi nedrīkst parādīties, katrā gadījumā tie nedrīkst būt pretrunā ar likuma noteikumiem.

Otrs moments, uz ko es gribētu vērst uzmanību, ir 2.panta otrā daļa. Un šeit es gribētu teikt, ka tas ir tāds varbūt diezgan konceptuāls jautājums. Jo faktiski, ja mēs paskatāmies uz tiem detalizētajiem noteikumiem, kuri ir šī 2.panta otrajā daļā, tad varam teikt, ka šajā gadā likums gluži vienkārši, kā lai saka, pieregulēts vai piedzīts tai konkrētajai situācijai, kādā mēs atrodamies. Un tas it kā nozīmē to, ka faktiski pašvaldības līdz pat šim mirklim un līdz pat likumprojekta galīgajam lasījumam ir lielā mērā atkarīgas no Saeimas lēmuma un faktiski pašvaldību budžeti tiek apstiprināti centralizēti. Pašvaldības pašas iepriekš nevar plānot savus budžetus, jo šie nosacījumi var mainīties.

Šis trūkums ir tāds, kuru diezin vai izdosies novērst uz otro lasījumu, bet katrā gadījumā šis trūkums ir jāņem vērā, gatavojot likumprojektu par finansu izlīdzināšanu ilgākam laika periodam, un ar šāda likumprojekta pieņemšanu ir jānosaka, ka tiem nosacījumiem, kuri darbojas šajā finansu izlīdzināšanas sfērā un šajā algoritmā, ir jābūt pastāvīgiem vismaz triju līdz piecu gadu periodā. Citādāk, kā es jau te minēju, pašvaldību budžetu patstāvība nav īsti tāda, kā es teicu. Šie budžeti nav patstāvīgi.

Bez tam man ir vēl sekojošas pāris, varbūt dažas citas piezīmes. Viena no tām ir tāda, ka šim likumprojektam, līdzīgi kā dažiem citiem likumprojektiem, tomēr savlaicīgi netiek pievienots Latvijas Pašvaldību savienības atzinums. Tas ir jau tāds ielaists trūkums, un Saeima uz šiem jautājumiem skatās caur pirkstiem. Es teikšu, ka tas ir tāds recidīvisms attiecībā uz likumu par pašvaldību prasībām, un arī tas nav pareizi, ka šie likumprojekti nav saskaņoti ar Pašvaldību savienību.

Es šeit gan negribētu vainot šajā gadījumā tikai valdību. Es gribētu teikt, ka arī Latvijas Pašvaldību savienības procedūra, kādā tiek izstrādāti un doti šie atzinumi, diemžēl ir pārāk smagnēja. Un šeit arī Pašvaldību savienībai un pašvaldību cilvēkiem vajadzētu skatīties un mēģināt atrast ceļu, lai šos atzinumus tomēr būtu iespējams dot operatīvi. Tas nāktu par labu ne tikai Saeimai, bet arī valdībai, pieņemot lēmumus, ja pašvaldību atzinumi tiktu pievienoti. Un, protams, grūti ir kādreiz izšķirties, kā arī šajā gadījumā, tīri politiski, kura, teiksim, pašvaldību grupai dot priekšrocības, kurai ne, taču atzinumiem par tehniskām nepilnībām, kādas ir attiecīgajā likumprojektā, vai tamlīdzīgām lietām, noteikti vajadzētu būt pievienotiem.

Vēl pēdējā piezīme no manas puses, kas attiecas uz tiem jautājumiem, par kuriem runāja Seiles kundze tieši pirms manis. Šī likumprojekta algoritms neaizliedz izveidot un ieviest, teiksim, algoritmā kritēriju, kurš nosaka, ka sakarā ar īpašiem apstākļiem tām pašvaldībām, kuras vai nu ir mazas, kurām ir objektīvi apstākļi vai arī kādi citi iemesli, ko es iepriekš teicu, varētu būt arī papildu dotācijas vai papildu palīdzība, vai arī, kā šajā konkrētajā Kolkas gadījumā, tiktu samazināta ieskaitāmā summa izlīdzināšanas fondā. Taču es gribu teikt, ka šis likums par pašvaldību finansu izlīdzināšanu neatrisina pilnīgi visu. Un tam arī nav jāatrisina pilnīgi visi pašvaldību finansēšanas jautājumi. Jo tie jautājumi, kas ir saistīti ar pašvaldību attīstību, kas ir saistīti ar investīcijām pašvaldībām, nav iekļauti šajā algoritmā. Tie tur, manuprāt, arī nav jāiekļauj. Taču pašvaldību attīstībai jābūt pilnīgi citai pieejai un arī citiem kritērijiem. Tie ir tie jautājumi, kas risināmi reģionālās attīstības programmas ietvaros, un, teiksim, apskatot šādu programmu, mēs arī varētu risināt jautājumus varbūt par šiem specifiskajiem gadījumiem, par Kolku un citiem.

Es aicinu apstiprināt šo likumprojektu un virzīties uz otro lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā runās? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, kad otro lasījumu!

M.Vītols. Lūdzu Saeimu noteikt otrā lasījuma datumu 11.aprīli un priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam — 1.aprīli.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu termiņu nenosaka, jo likumprojekts ir steidzams. Nosaka tikai otro lasījumu — 11.aprīlis. Ernests Jurkāns — pašvaldību valsts ministrs!

E.Jurkāns (pašvaldību valsts ministrs). Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Lieta ir tā, ka varētu piekrist 11.aprīlim, bet katru mēnesi pašvaldību fondā jāienāk 3 miljoniem latu. Šodien, kā teica Počas kundze, ir 340 tūkstoši. Ja mēs pagarināsim šo laiku, tad būs katastrofā pašvaldību budžets. Tāpēc es ļoti jūs lūdzu noteikt termiņu otrajam lasījumam nākošo ceturtdienu — 28.martu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ir divi priekšlikumi — 11.aprīlis un 28.marts. Balsojam par tālāko vispirms. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par 11.aprīļa ārkārtas plenārsēdi, kurā tiktu izskatīts šis likumprojekts! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 51, atturas — 12. Nav pieņemts.

Lūdzu balsot par likumprojekta izskatīšanu 28.marta plenārsēdē! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 2, atturas — 8. Tātad otrais lasījums 28.martā.

Līdz sēdes beigām astoņas minūtes. Saeimas Prezidijā ir sešu deputātu Gredzena, Staša, Dilbas, Grinovska, Rubuļa un Kalnbērza jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālā budžeta līdzekļu izlietošanu Ludzas slimnīcas būvdarbu turpināšanai un pabeigšanai. Motivācijai neviens deputāts pieteicies nav. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam.

Līdz sēdes beigām septiņas minūtes. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Izskatām nākamo jautājumu.

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums li-kumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Anna Seile — Tautsaim-niecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi Ministru kabineta izstrādāto un Satversmes 81.panta kārtībā pieņemto likumprojektu. Ņoti īss ir šis likuma labojums. Jau esošajā likuma tekstā, kurš paredz ēku īpašniekiem pirmpirkuma tiesības, ierosināts viens papildinājums. Papildināt šo tekstu ar būvju īpašniekiem. Tautsaimniecības ko-misija ir atbalstījusi. Es aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos deputātiem! Piesakot dienas kārtības punktu, es pateicu jums 19. Tas ir dienas kārtības 18.punkts. Tāpēc es lūdzu ņemt vērā, ka tas ir 18.punkts, ar ko jūs iepazīstināja tikko kā Seiles kundze.

A.Seile. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka teksta labojumi kā pilsētu, tā lauku zemes reformas likumā ir pilnīgi vienādi. Šajā gadījumā ziņojums bija par pilsētu zemes likumu, un tūlīt mēs varētu ļoti ātri izskatīt arī šo lauku zemes likumu.

Sēdes vadītāja. Tā kā par dienas kārtības 18.punktu debatēs neviens pieteicies nav, lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Gro-zījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 2, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu priekšlikumu iesniegšanai!

A.Seile. Termiņš — 16.aprīlis priekšlikumu iesniegšanai. Tā liek priekšā Tautsaimniecības komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Piecas minūtes jūsu rīcībā, Seiles kundze! Jūs izmantosiet?

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Anna Seile — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

A.Seile (LNNK, LZP). Arī šajā likumā ir paredzēts papildināt esošo tekstu ar iespēju būvju īpašniekiem izmantot pirmpirkuma tiesības, ja viņu būves atrodas uz privatizējamā zemes gabala. Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 1, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Darba diena ir beigusies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Kamēr deputāti reģistrējas, varu jums paziņot, ka šodien ir izskatīti 19 dienas kārtības jautājumi, par kuriem 71 reizi deputāti ir runājuši no Saeimas tribīnes.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Jānis Kalviņš, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Aivars Guntis Kreituss, Ludmila Kuprijanova, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Požarnovs, Antons Seiksts, Jānis Straume, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītāja. 21.marta sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā sēde 28.martā pulksten 9.00.