Ministru atbildes

Dokuments nr.565a

Par bērnu uzņemšanu latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs

Saeimas deputātiem Bartaševičam, Stašam, Urbanovičam, Lujānam, Kalnbērzam

Atbildot uz Jūsu 19.03.96. jautājumu par Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības un zinātnes iestāžu pārvaldes 1995.gada 17.jūnija dokumentu “Par cittautu mācībvalodu izglītības iestāžu audzēkņu uzņemšanu latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs”, Izglītības un zinātnes ministrija paskaidro:

“Konvencijas par bērnu tiesībām”, kurai Latvijas Republika pievienojās 1990.gada 4.maijā, 3.panta 1.daļa nosaka:

“Lemjot jebkurus jautājumus, kas skar bērnus, vienalga, vai to darītu sabiedriskās vai privātās sociālās nodrošināšanas iestādes, tiesa, administratīvie vai likumdošanas orgāni, pirmām kārtām maksimāli tiks ievērotas bērna intereses.”

Minētā Izglītības un zinātnes iestāžu pārvaldes vēstule rajonu/pilsētu/pilsētas rajonu skolu valžu priekšsēdētājiem ir ieteikums, kā rīkoties, lai arī mācībvalodas aspektā netiktu pārkāptas konvencijas normas. Pilnvērtīgu izglītību iespējams apgūt tikai tajā valodā, kuru bērns saprot. Skolēnu, kuru latviešu valodas prasmes ir nepietiekamas un kuriem nav reālu iespēju tās pilnveidot ikdienas saskarsmē ģimenē, uzņemšana latviešu mācībvalodas klasēs neizbēgami radīs viņiem psiholoģisku diskomfortu, kavēs intelektuālo attīstību un būtiski pasliktinās viņu izglītības rezultātus, respektīvi, būs pretrunā ar konvencijā deklarēto vienādu iespēju principu.

Tātad ieteikuma vēstulē iekļautie nosacījumi nekādā ziņā nav saistāmi ar bērnu šķirošanu pēc viņu tautības vai dzimtās valodas un nav pretrunā ar Konvencijas par bērnu tiesībām pamatnostādnēm — mācībvalodas izvēli nosaka bērnu pamatzināšanu līmenis izvēlētajā mācībvalodā.

Atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai visi valsts teritorijā dzīvojošie obligātā skolas vecuma bērni tiek nodrošināti ar vietām pamatizglītības iestādēs. 1995.gadā pieņemtie Izglītības likuma 5.panta grozījumi nosaka to, ka ar 1996./97. mācību gadu cittautu mācībvalodas skolu 5.—9.klasē vismaz divos, 10.—12.klasē — vismaz trijos priekšmetos mācībām pamatā jānotiek valsts valodā; tādējādi tiks sekmēta cittautu bērnu integrācija latviskajā kultūrvidē. Šī procesa steidzināšana, veidojot klases no bērniem ar dažādām priekšzināšanām, var radīt cerētajam pretēju rezultātu. Šai sakarā īpaši uzsverama katras skolas un tā vadītāja atbildība. Čpašu klašu veidošana bērniem, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, ir viens no iespējamiem šīs problēmas risinājuma ceļiem, ja pilnībā tiek ievērots brīvprātības princips un skola spēj nodrošināt darbam šādā klasē atbilstoši kvalificētus pedagogus.

Izglītības un zinātnes ministrs Māris Grīnblats
1996.gada 26(27). martā

Dokuments nr.567a

Par naudu Ludzas slimnīcas celtniecībai

Finansu ministrija izskatīja Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas Ministru prezidentam izvirzīto jautājumu par Ls 300000 no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālā budžeta līdzekļiem, kas paredzēti ministrijas telpu remontam, novirzīšanu Ludzas slimnīcas būvdarbu turpināšanai un pabeigšanai.

Likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam” Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas centrālā aparāta uzturēšanai paredzēti Ls 884457 no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, tajā skaitā darba samaksas fondam Ls 190151 tūkst. No minētās pamatbudžeta (nevis speciālā budžeta) summas ministrijas telpu remontam paredzēts izlietot Ls 350000.

Informējam, ka budžeta projekta izskatīšanas gaitā Finansu ministrija 1996.gada 31.janvārī pēc deputāta K.Čerāna pieprasījuma iesniedza Saeimā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas centrālā aparāta pamatbudžeta izdevumu tāmes projektu, saskaņā ar kuru ēku kārtējam un kapitālajam remontam bija paredzēti Ls 350000. Saeima akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta projektu 1996.gadam ministrijas pieprasītajā un Ministru kabineta ierosinātajā apmērā.

Finansu ministrija neiebilst, ja Saeima ierosinās izmaiņas likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam”.

Uzziņai informējam, ka Ludzas slimnīcas celtniecība bija apstiprināta Valsts investīciju programmā 1995.gadam par Ls100000. Pēc grozījumiem 1995.gada pamatbudžetā apstiprināja Ls 76000 un par šo summu finansējums ir atvērts, bet celtniecība nav pabeigta.

1996.gadā ierobežoto līdzekļu dēļ Ludzas slimnīcas celtniecība nav iekļauta Valsts investīciju programmā, bet tā ir iekļauta “prioritāšu sarakstā” mērķdotācijās investīcijām Ls 200000 apmērā.

Finansu ministrs A.Kreituss
1996.gada 27.martā