Likumprojektu iesniegumi

Dokuments nr.564

Par likumprojektu par Valsts cilvēktiesību biroju Saeimas Prezidijam

Lūdzam iekļaut Saeimas 28.marta plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju” (dok. nr.422) izskatīšanai 1.lasījumā.

Ar cieņu,—

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
1996.gada 21.martā komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts

Projekts 1.lasījumam

Likums par Valsts cilvēktiesību biroju

Iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

1.pants. Valsts cilvēktiesību biroja mērķis un juridiskais statuss

(1) Valsts cilvēktiesību birojs (turpmāk — birojs) ir patstāvīga valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai veicinātu cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību (turpmāk — cilvēktiesības) ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši starptautiskajām cilvēktiesību normām, Satversmei, konstitucionālajam likumam “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” un citiem Latvijas Republikas likumiem. Šo mērķi birojs īsteno, pildot šā likuma 2.pantā norādītos uzdevumus.

(2) Birojs ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša valsts civiliestāde ar juridiskās personas tiesībām. Tam ir savs budžets, un tas darbojas saskaņā ar šo likumu.

 

2.pants. Biroja uzdevumi

Biroja uzdevumi ir:

1) sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju par cilvēktiesībām, kā arī veicināt šo tiesību izpratni un atzīšanu;

2) sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju par Latvijas likumdošanas aktos paredzētajām iedzīvotāju cilvēktiesībām, garantijām un pienākumiem;

3) izskatīt jebkuru sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumu;

4) veikt cilvēktiesību ievērošanas situācijas izpēti valstī, it īpaši jomās, kas skar sabiedrības mazaizsargāto grupu;

5) izstrādāt programmas cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanai, kā arī koordinēt citu valsts un pašvaldību iestāžu un darba grupu sagatavotās programmas cilvēktiesību jomā;

6) ne retāk kā reizi gadā sniegt Saeimai un Ministru kabinetam atskaiti par biroja darbu, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegt ziņojumu ar ieteikumiem cilvēktiesību normu pilnveidošanai un citu pasākumu veikšanai, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus un veicinātu Latvijas likumdošanas aktos noteikto cilvēktiesību ievērošanu, kā arī pildītu Latvijas saistības starptautisko cilvēktiesību normu ievērošanā.

 

3.pants. Biroja direktors

(1) Biroju vada direktors, kuru pēc Ministru kabineta ierosinājuma uz četriem gadiem ieceļ amatā Saeima.

(2) Biroja direktoru atbrīvo vai atlaiž no amata Saeimas Kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

(3) Biroja direktoru no amata atbrīvo:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā;

3) sakarā ar ievēlēšanu politiskās partijas vadībā vai tās revīzijas struktūrā;

4) veselības stāvokļa dēļ.

(4) Biroja direktoru no amata atlaiž:

1) ja direktors ir notiesāts un spriedums ir stājies spēkā;

2) par likuma pārkāpumu, kas saistīts ar biroja darbu un izraisījis būtiskas nevēlamas sekas;

3) par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar biroja direktora statusu;

4) par neatbilstību ieņemamam amatam.

(5) Biroja direktors apstiprina biroja štatus un struktūru valsts budžetā noteiktā štata vienību skaita un darba algu fonda ietvaros.

(6) Biroja direktora amatalga tiek pielīdzināta valsts civildienesta pirmās kategorijas ierēdņa amatalgai.

 

4.pants. Biroja konsultatīvās padomes un darba grupas

(1) Birojs var veidot pastāvīgi darbojošās konsultatīvās padomes, kā arī darba grupas atsevišķu projektu izstrādāšanai.

(2) Konsultatīvo padomju nolikumus un darba grupu uzdevumus apstiprina biroja direktors. Viņš arī apstiprina konsultatīvo padomju un darba grupu sastāvu.

 

5.pants. Biroja kompetence sūdzību izskatīšanā

(1) Sūdzību izskatīšanas kārtību reglamentē šis likums un likums “Sūdzību, iesniegumu un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”.

(2) Birojs izskata sūdzības par konstitucionālā likuma “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” pārkāpumiem, par to starptautisko līgumu un cilvēktiesību jautājumos noslēgto konvenciju pārkāpumiem, kuras parakstījusi Latvijas Republika, kā arī izskata sūdzības par citiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

(3) Ja sūdzība iesniegta par faktu, kas noticis pirms vairāk nekā 12 mēnešiem, birojam ir tiesības šo sūdzību neizskatīt, izņemot gadījumus, kad pēc šī termiņa notecēšanas pārkāpumu juridiskās sekas turpinās.

(4) Mutiska sūdzība tiek protokolēta, un sūdzības iesniedzējs paraksta protokolu.

(5) Birojs neizskata sūdzību, ja par tajā norādīto cilvēktiesību pārkāpumu jau ir stājies spēkā tiesas spriedums civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā, kas taisīts pret to pašu personu un par to pašu pārkāpumu, vai arī tiesas izskatīšanā atrodas lieta par to pašu pārkāpumu.

 

6.pants. Tiesības pieprasīt informāciju un paskaidrojumus

(1) Birojam ir tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju no jebkuras valsts un pašvaldības iestādes, kā arī no jebkuras amatpersonas, par kuras rīcību ir iesniegta sūdzība.

(2) Pēc biroja uzaicinājuma attiecīgajai amatpersonai ir pienākums ierasties birojā noteiktajā laikā un vietā, sniegt nepieciešamos paskaidrojumus un atbildēt uz jautājumiem par izskatāmā cilvēktiesību pārkāpuma apstākļiem. Ja amatpersona nevar ierasties vai sniegt paskaidrojumu, par to jāpaziņo birojam un jānorāda iemesli. Attiecīgās iestādes vadītājam nav tiesību aizkavēt uzaicinātās amatpersonas ierašanos birojā.

(3) Nevienam nav tiesību aizkavēt biroju tā uzdevumu pildīšanā, kā arī sodīt, aizturēt, vajāt, fiziski vai citādi ietekmēt personu, kas sadarbojas ar biroju vai izpilda biroja norādījumus vai lēmumus. Par šajā daļā minēto noteikumu neievē-rošanu pārkāpēju var saukt pie atbildības likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

 

7.pants. Lietas apstākļu noskaidrošana

Lai noskaidrotu lietas apstākļus un konstatētu faktus, biroja direktors noklausās pušu un citu personu paskaidrojumus, lietpratēju atzinumus, kā arī iepazīstas ar cita veida informāciju, kas ir nepieciešama sūdzības izskatīšanai pēc būtības.

 

8.pants. Konfliktu izšķiršana mierizlīguma ceļā

(1) Sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem birojs ir tiesīgs izskatīt mierizlīguma ceļā pēc tās puses lūguma, kura iesniegusi attiecīgo sūdzību.

(2) Birojs rada pusēm vienādus apstākļus viedokļu pamatošanai.

(3) Ja konflikta izskatīšana beidzas ar mierizlīgumu, biroja direktors par to pieņem rakstveida lēmumu, ko puses apņemas pildīt, apliecinot to ar saviem parakstiem.

(4) Ja nav iespējams panākt pušu mierizlīgumu, birojs rakstveidā paziņo pusēm savu viedokli un priekšlikumus, kuriem ir ieteikuma raksturs.

 

9.pants. Priekšlikumi pārkāpumu novēršanai

Birojs ir tiesīgs ieteikuma veidā izteikt savus priekšlikumus un ierosinājumus cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai un nosūtīt tos attiecīgai iestādei vai amatpersonai. Amatpersonai, kurai nosūtīts priekšlikums, mēneša laikā ir jāsniedz birojam rakstveida atbilde.

 

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi nr.204 “Par Valsts cilvēktiesību biroju” (Latvijas Vēstnesis 1995, 111.nr.).

 

Par likumprojektu

Juridiskā komisija, izskatījusi likumprojektu “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju” (reģ. nr.138; dok. nr.422), konstatēja, ka likumprojekts konceptuāli ir atbalstāms, kaut arī tajā ir daži būtiski trūkumi un nepilnības. Piemēram:

1) nav paredzēts tāds Cilvēktiesību biroja uzdevums kā Latvijas Republikas likumu saskaņošana ar starptautisko tiesību normām cilvēktiesību jautājumos;

2) nepietiekami izstrādātas biroja direktora tiesības, kā arī nemaz nav paredzēti direktora pienākumi;

3) vajadzētu norādīt, ka birojs neizskata arī tās sūdzības, kuru izskatīšana ietilpst citu valsts iestāžu kompetencē.

Ņemot vērā konstatēto, Juridiskā komisija nolēma:

1. Konceptuāli atbalstīt likumprojektu “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju” un aicināt to pieņemt pirmajā lasījumā.

2. Juridiskās komisijas priekšlikumus iesniegt atbildīgajai komisijai, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam.

Ar cieņu,—

1996.gada 14.martā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Kaksītis

Dokuments nr.579

Par trijiem alternatīviem likumprojektiem

LR Saeimas Prezidijam

Aizsardzības un iekšlietu komisija, apspriežot tai nodotos likumprojektus:

“Grozījumi likumā “Latvijas Kriminālkodekss”” (dok.nr.303);

“Grozījumi likumā “Operatīvās darbības likums “” (dok.nr.304);

“Grozījumi likumā “Latvijas Kriminālprocesa kodekss”” (dok.nr.305), nolēma tos konceptuāli neatbalstīt.

Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz iekļaut š.g. 28.marta Saeimas plenārsēdes darba kārtībā komisijas izstrādātos alternatīvos likumprojektus:

“Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”;

“Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”;

“Grozījumi Operatīvās darbības likumā”.

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 86.panta 1.daļu, Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz 1996.g. 28.marta Saeimas plenārsēdē augstākminētos komisijas izstrādātos alternatīvos likumprojektus izskatīt 1. lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz atzīt visus alternatīvos likumprojektus par steidzamiem.

K.Druva,

1996.gada 22.martā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs

 

Likumprojekts

“Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”

Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

 

Izdarīt Latvijas Kriminālkodeksā šādus grozījumus:

1) Papildināt KK 36.pantu ar 9.punktu:

9) Ja tiesājamais ir sniedzis būtiskus pierādījumus pret organizēto grupu, kurai viņš pieder un kuras sastāvā viņš ir izdarījis noziegumu, par kuru tiek saukts pie kriminālatbildības.

2) Papildināt KK 37.pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:

12) Ja tiesājamais ar mērķi panākt kriminālvajāšanas izbeigšanu pret viņu vai viņam piespriestā soda samazināšanu ir imitējis sadarbību ar pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm smagāka vai bīstamāka nozieguma atklāšanā un sniedzis apzināti nepatiesas liecības.

3) Papildināt KK ar 53.–1. pantu šādā redakcijā:

53.–1.pants. Soda samazināšana izņēmuma gadījumos

Ja notiesātā persona ar savām liecībām pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs un/vai tiesā palīdzējusi atklāt smagāku vai bīstamāku noziegumu nekā viņas pašas izdarīto noziegumu, kura izskatīšana ir piekritīga apgabaltiesai, tad tiesa, ar kuras spriedumu šī persona ir notiesāta, pamatojoties uz ģenerālprokurora konfidenciālu iesniegumu, ar savu lēmumu samazina tiesas spriedumā noteikto sodu ne mazāk kā uz pusi, bet piespriesto nāvessodu aizstāj ar brīvības atņemšanu uz divdesmit gadiem vai uz visu mūžu (mūža ieslodzījumu).

4) Papildināt KK ar 177.–1. pantu šādā redakcijā:

177.–1.pants. Personu speciālās valstiskās aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par personu speciālās valstiskās aizsardzības likumā noteiktās kārtības neievērošanu, tajā skaitā aizsargājamās personas identitātes datu vai atrašanās vietas izpaušanu, ko izdarījusi amatpersona, kura realizē šo aizsardzību, vai persona, kurai sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu vai citiem apstākļiem ir bijusi zināma informācija par speciāli valstiski aizsargājamo personu un kura ir bijusi rakstiski brīdināta par šo ziņu neizpaušanu, —

soda ar brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem vai naudas sodu līdz 10 minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas aiz mantkārības, —

soda ar brīvības atņemšanu līdz 5 gadiem.

Par šī panta (1) un (2) daļā paredzētajām darbībām, ja to rezultātā iestājusies cilvēka nāve vai citas smagas sekas,—

soda ar brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem.

 

Dokuments nr.580

 

Likumprojekts

“Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”

Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

1) Izslēgt KPK 85.panta 6.daļu.

2) Papildināt KPK ar devīto “A” nodaļu: “Kriminālprocesā liecinošo per-sonu speciālā valstiskā aizsardzība”.

106.2.pants. Personas, kurām ir tiesības uz speciālo valstisko aizsardzību

Tiesības uz speciālo valstisko aizsardzību ir cietušajiem, lieciniekiem, aizdomās turētajiem, apsūdzētajiem un tiesājamiem, kas liecina krimināllietās, kā arī šo personu radiniekiem, laulātajiem vai citiem cilvēkiem, kurus apdraudot, var ietekmēt aizsargājamo.

Procesa virzītājam attiecīgajos likumos paredzētajā kārtībā jānosaka arī valstiski aizsargājamās personas mantiskā nodrošinājuma pasākumi, ieskaitot šo personu mantas un dzīvības apdrošināšanu uz valsts rēķina un citus speciālos noteikumos paredzētus pasākumus.

106.3.pants. Speciālās valstiskās aizsardzības pamats

106.2.panta pirmajā daļā minēto personu speciālā valstiskā aizsardzība veicama tad, kad sakarā ar viņu sniegtajām liecībām ir noticis reāls šo personu dzīvības, veselības, mantas vai likumīgo interešu apdraudējums, izteikti šādi draudi, kā arī gadījumos, kad procesa virzītājam ir pietiekams pamats domāt, ka apdraudējums var notikt.

106.4.pants. Personas atzīšana par speciāli valstiski aizsargājamu

Konstatējot šī kodeksa 106.3.pantā minēto apstākļu esamību un saņemot rakstisku šī kodeksa 106.2.panta pirmajā daļā minētās personas iesniegumu vai piekrišanu, pēc procesa virzītāja ierosinājuma ģenerālprokurors pieņem motivētu lēmumu par šīs personas atzīšanu par speciāli valstiski aizsargājamu, bet, ja lieta atrodas apgabaltiesā — šādu lēmumu pieņem šīs tiesas priekšsēdētājs. Šāds lēmums nav nepieciešams, ja ir šī kodeksa 106.7.panta otrajā daļā minētie apstākļi.

Šī panta pirmajā daļā minētais lēmums netiek pievienots krimināllietai, bet, ievērojot slepeniem dokumentiem noteikto lietvedības kārtību, glabājas pie ģenerālprokurora. Ar lēmumu drīkst iepazīties tikai aizsardzības pasākumu izpildītājs un visi procesa virzītāji.

Ja procesa gaitā rodas nepieciešamība piemērot speciālās valstiskās aizsardzības pasākumus, lai slēptu personas indentitātes datus, pēc lēmuma pieņemšanas par personas atzīšanu par speciāli valstiski aizsargājamu visi krimināllietā iepriekš sastādītie dokumenti, kuros ir fiksēti šīs personas identitātes dati, tiek pārrakstīti, izmainot personas identitāti, kā to paredz lēmums. Dokumentu oriģināli tiek izņemti no lietas un glabājas kopā ar lēmumu par speciālās valstiskās aizsardzības piemērošanu šai personai.

106.5.pants. Speciālās valstiskās aizsardzības saturs

Speciālās valstiskās aizsardzības saturu veido šī kodeksa 106.6.pantā minētie pasā-kumi, kurus veic procesa virzītājs vai viņa uzdevumā — operatīvās darbības subjekti.

106.6.pants. Procesa virzītāja veicamie speciālās valstiskās aizsardzības pasākumi

Veicot speciālo valstisko aizsardzību, procesa virzītājs:

1) nodrošina aizsargājamās personas darba un dzīves vietas, bet vajadzības gadījumā visu personības identitātes datu neizpaušanu un nefiksēšanu krimināllietas materiālos;

2) izdara pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas darbības īpašā veidā, lai nedotu iespēju identificēt aizsargājamo pēc viņa ārējā izskata vai balss;

3) šī kodeksa 131.p. trešajā daļā paredzētajā kārtībā izdala lietu par speciāli valstiski aizsargājamo apsūdzēto atsevišķā lietvedībā;

4) galējās nepieciešamības gadījumos, pēc aizsargājamā lūguma, ar apgabaltiesas tiesneša lēmumu uz nepieciešamo laiku ievieto viņu ieslodzījuma vietā (cietumā);

5) uzdod operatīvās darbības subjektiem veikt nepieciešamos Operatīvās darbības likumā paredzētos un citus aizsardzības pasākumus, kā arī neizmanto aizsargājamās personas liecību kā pierādījumu krimināllietā, ja šajā pantā paredzētie pasākumi nevar garantēt viņas drošību.

Šī panta pirmajā daļā minētos pasākumus procesa virzītājs izvēlas un veic atkarībā no lietas konkrētajiem apstākļiem šī kodeksa 106.6. — 106.10.pantā, bet operatīvās darbības subjekti — Operatīvās darbības likuma un citu normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

106.7.pants. Aizsargājamās personas identitātes datu neizpaušana

Lai nosargātu aizsargājamās personas identitātes datu neizpaušanu, visos krimināllietas dokumentos (protokolos, lēmumos, ekspertu un speciālistu atzinumos, spriedumā) viņas uzvārda un vārda vietā tiek lietots izvēlētais pseidonīms, bet darba vietas un mājas adreses vietā — tās amatpersonas, ar kuras starpniecību aizsargājamo var uzaicināt uz pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesu, uzvārds un dienesta telefons (fakss).

Ja, ievērojot lietas konkrētos apstākļus, nav iespējama vai nav nepieciešama aizsargājamā uzvārda un vārda slēpšana, lietas dokumentos nenorāda tikai viņa adresi un darba vietu, aizstājot tos ar šī panta pirmajā daļā minētiem attiecīgās amatpersonas datiem. Šajā gadījumā procesa virzītājs ar policijas starpniecību nosūta visām institūcijām, kuru rīcībā (datu bāzēs) ir ziņas par aizsargājamā adresi, aizliegumu to izpaust.

106.8.pants. Pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas darbību izdarīšana īpašā veidā

Papildus šī kodeksa attiecīgajos pantos paredzētajiem noteikumiem, lai izslēgtu iespēju identificēt aizsargājamo personu pēc tās ārējā izskata un balss, pratinot viņu tiesas izmeklēšanā:

1) procesa virzītājs pirmstiesas izmeklēšanas laikā var lūgt aizsargājamo nopratināt tiesnesim, un tiesa, izskatot krimināllietu, var aprobežoties ar šo tiesneša sastādītā protokola nolasīšanu tiesas sēdē, neuzaicinot aizsargājamo;

2) ja tiesa uzskata par nepieciešamu nopratināt aizsargājamo, tad uzdod policijai viņu konfidenciāli uzaicināt un nopratināt to apspriežu istabā, pārējiem procesa dalībniekiem klāt neesot. Pratināmā liecību tiesas sēdes protokolā šajā gadījumā pieraksta viens no tiesnešiem un pēc tam to nolasa tiesas zālē. Pušu jautājumus šādi nopratināmam tiesnesis uzdod viņam apspriežu istabā, paziņojot saņemto atbildi tiesas zālē;

3) uzskatot par nepieciešamu nopratināt aizsargājamo tiesas sēdē, tiesa to dara, izmantojot tehniskos līdzekļus, un uzdod policijai nodrošināt tādu vizuālu un akustisku traucējumu radīšanu, kuri neļautu pārējiem procesa dalībniekiem identificēt viņa personību.

Konfrontācija ar aizsargājamo izdarāma, izmantojot tehniskos līdzekļus un radot vizuālus un akustiskus traucējumus, kuri neļauj otram konfrontācijas dalībniekam identificēt aizsargājamo, kā arī neuzdodot konfrontējamiem šī kodeksa 164.panta 2.daļā paredzēto jautājumu par savstarpējo pazīšanos.

Pratinot tiesas sēdē un izdarot konfrontāciju, procesa virzītājs noraida jautājumus, atbildes uz kuriem var radīt iespēju identificēt aizsargājamo personu.

106.9.pants. Aizsargājamā ievietošana ieslodzījuma vietā (cietumā)

Čpašos gadījumos, ja citi šajā kodeksā paredzētie pasākumi pietiekami negarantē aizsargājamā drošību, ģenerālprokurors, saņemot personas rakstisku iesniegumu, griežas pie apgabaltiesas priekšsēdētāja ar lūgumu pieņemt lēmumu, uzdod operatīvās darbības subjektam ievietot aizsargājamo uz noteiktu laiku ieslodzījuma vietā (cietumā).

Ja aizsargājamais ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais, kuram kā drošības līdzeklis jau izraudzīts apcietinājums — viņu ar procesa virzītāja lēmumu pārvieto uz citu ieslodzījuma vietu.

Šī panta (1) un (2) daļā paredzētajos gadījumos aizsargājamais tiek pilnīgi izolēts no pārējiem ieslodzījuma vietā esošajiem arestētajiem un notiesātajiem.

Šī panta (1) daļā paredzētajos gadījumos ieslodzījuma vietas režīma un iekšējās kārtības noteikumos paredzētie ierobežojumi uz aizsargājamo attiecas tikai tajos jautājumos, kuri nepieciešami viņa drošības garantēšanai.

106.10.pants. Aizsargājamās personas liecību neizmantošana

Ja visi šī kodeksa 106.6.pantā paredzētie pasākumi konkrētajā situācijā nevar garantēt aizsargājamā drošību, procesa virzītājs pieņem motivētu lēmumu neizmantot viņa liecības kā pierādījumus krimināllietā.

Šī panta pirmajā daļā minētajā gadījumā visi šīs personas pratināšanas un citu ar viņu izdarīto izmeklēšanas darbību protokoli, kuros fiksētās informācijas dēļ viņa var tikt apdraudēta, no krimināllietas izdalāmi un turpmāk glabājami slepe-niem dokumentiem noteiktajā kārtībā.

106.11.pants. Aizsargājamās personas tiesības un pienākumi

Aizsargājamai personai ir tiesības pieprasīt pastiprināt viņas aizsardzības pasākumus, atlīdzināt sakarā ar aizsardzību vai tās nepietiekamību nodarītos materiālos zaudējumus, kā arī jebkurā laikā atteikties no aizsardzības.

Aizsargājamās personas pienākums ir precīzi ievērot un izpildīt visus procesa virzītāja un aizsardzības pasākumu tiešo izpildītāju norādījumus, neradīt apstākļus, kuri traucētu vai apgrūtinātu šo pasākumu realizāciju, kā arī palielinātu apdraudējumu risku (iespējamību).

106.12.pants. Atbildība par personu speciālās valstiskās aizsardzības nenodrošināšanu, kavēšanu vai pretdarbību tai

Policijas, prokuratūras un tiesas amatpersonas atbild par personas speciālās valstiskās aizsardzības realizāciju, tās efektivitāti un nodarītajiem zaudējumiem likumā noteiktajā kārtībā un apmēros.

Par personu speciālās valstiskās aizsardzības likumā noteiktās kārtības neievērošanu, tajā skaitā aizsargājamās personas identitātes datu vai atrašanās vietas izpaušanu, vainīgā persona ir saucama pie likumā noteiktās atbildības.

106.13.pants. Personas speciālās valstiskās aizsardzības izbeigšanās

Personas speciālā valstiskā aizsardzība tiek izbeigta ar ģenerālprokurora lēmumu, ja ir zudis apdraudējuma pamats vai pats aizsargājamais atteicies no speciālās valstiskās aizsardzības.

3) KPK 131.panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā:

Viena vai vairāku noziegumu kopīgā izdarīšanā apsūdzētu personu lietas, lietas par vienas un tās pašas personas izdarītiem vairākiem noziegumiem, kā arī gadījumos, lai nodrošinātu apsūdzētā valstisko aizsardzību, pēc motivēta prokurora vai izziņas izdarītāja lēmuma var sadalīt, ja šāda sadalīšana ir nepieciešama un nekaitē pareizai lietas izlemšanai.

4) KPK 166.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:

Ja nepieciešams nodrošināt uzzīmētāja personisko drošību, uzzīmēšanu var izdarīt, izmantojot vienpusēji caurredzamu spoguļstikla sienu, aiz kuras uzzīmējamā persona tiek uzrādīta kopā ar citām personām, skaitā ne mazāk par trim, jebkurā secībā.

Ja personu uzrādīt uzzīmēšanai nav iespējams, uzzīmēšanu var izdarīt pēc fotogrāfijas, kuru uzrāda kopā ar citām fotogrāfijām, skaitā ne mazāk par trim, vai arī pēc videoierakstiem vai kinouzņēmumiem, kuros uzzīmējamā persona tiek uzrādīta kopā ar citām personām, skaitā ne mazāk par trim.

5) Papildināt KPK ar 208.1.pantu šādā redakcijā:

208.–1.pants. Kriminālvajāšanas izbeigšana pret personu, kura ar savām liecībām palīdzējusi atklāt smagāku vai bīstamāku nekā viņas pašas izdarīto noziegumu, kura izskatīšana ir piekritīga apgabaltiesai

Ģenerālprokurors ar savu lēmumu var izbeigt kriminālvajāšanu pret personu, kura ar savām liecībām palīdzējusi atklāt smagāku vai bīstamāku nekā viņas pašas izdarīto noziegumu, kura izskatīšana ir piekritīga apgabaltiesai.

Šī panta pirmā daļa nav piemērojama attiecībā pret personām, kas ir sauktas pie kriminālatbildības par noziegumu, par kuru Kriminālkodeksā ir paredzēts nāves sods.

Ja ģenerālprokurors kriminālvajāšanu nav izbeidzis, viņš ar konfidenciālu iesniegumu informē tiesu par apsūdzētā sniegto palīdzību cita nozieguma atklāšanā.

6) Papildināt KPK ar 375.–2.pantu šādā redakcijā:

375.–2.pants. Soda samazināšana sakarā ar īpašiem apstākļiem

Ja persona, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu, ar savām liecībām pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs un/vai tiesā palīdzējusi atklāt smagāku vai bīstamāku nekā viņas pašas izdarīto noziegumu, kura izskatīšana ir piekritīga apgabaltiesai un, ja ģenerālprokurors kriminālvajāšanu pret šo personu nav izbeidzis saskaņā ar šī kodeksa 208.–1.pantu, ģenerālprokurors griežas ar konfidenciālu iesniegumu tiesā, ar kuras spriedumu šī persona ir notiesāta, par tiesas spriedumā noteiktā brīvības atņemšanas soda samazināšanu, bet nāves soda aizstāšanu ar brīvības atņemšanu saskaņā ar KK 53.1.pantu.

Iesniegumu izskata tiesas sēdē, kurā piedalās prokurors un notiesātais.

Ja tiesa šo iesniegumu noraida, prokurors to var pārsūdzēt augstākstāvošā tiesā, kur tiesa to izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

Tiesas lēmuma rezultatīvā daļa tiek nosūtīta iestādei, kas nodrošina soda izpildi, bet viss lēmums un visi lietas materiāli tiek glabāti atbilstoši slepeno dokumentu glabāšanai noteiktajā kārtībā.

 

Dokuments nr.581

Likumprojekts

“Grozījumi Operatīvās darbības likumā”

Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Izdarīt Operatīvās darbības likumā (LR Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1) šādus grozījumus:

1) Papildināt Operatīvās darbības likuma 2.panta (1) daļas 7.punktu ar vārdiem: “kā arī likumā noteiktajos gadījumos personu speciālās valstiskās aizsardzības pasākumu nodrošināšana”.

2) Papildināt Operatīvās darbības likumu ar 6.1.pantu šādā redakcijā:

6.1.pants. Personu speciālās valstiskās aizsardzības nodrošināšana

(1) Saņemot kriminālprocesa virzītāja uzdevumu nodrošināt personas speciālo valstisko aizsardzību, operatīvās darbības subjekts pielieto visus tā izpildei nepieciešamos, šajā likumā paredzētos pasākumus, metodes un līdzekļus, kā/vai arī veic aizsargājamās personas (u) un/vai viņa dzīves vietas (mantas) apsardzi; iesniedz un apmāca lietot speciālos tehniskos līdzekļus un/vai ieročus; uz nepieciešamo laiku nodrošina aizsargājamās personas uzturēšanos citiem nezināmās (konfidenciālās) dzīvojamās telpās; noteiktajā kārtībā nodrošina aizsargājamam pases un pārējo dokumentu ar citiem personas identitātes datiem izsniegšanu, kā arī viņa pastāvīgās dzīves un darba vietas maiņu, tajā skaitā saskaņā ar starpvalstu līgumiem arī uz ārvalstīm.

(2) Šī panta (1) daļā minētos pasākumus operatīvās darbības subjekti izvēlas un veic atkarībā no konkrētajiem lietas apstākļiem un situācijas šī un citu likumu un likumpakārtoto normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, nodrošinot procesa virzītājam pēc viņa pieprasījuma iespēju izdarīt ar aizsargājamo nepieciešamās procesuālās darbības.

Dokuments nr.588

Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā

(satiksmes līdzekļu zādzību, laupīšanu pozīcijā)

Iesniedz frakcija “Latvijai”

1. Izteikt Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta (zādzība) ceturto daļu šādā redakcijā:

“Par zādzību, ja tā saistīta ar iekļūšanu telpā vai citā glabātavā, kā arī par automašīnu vai citu mehānisko transporta līdzekļu zādzību, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.”

2. Izteikt Latvijas Kriminālkodeksa 141.panta (laupīšana) otro daļu šādā redakcijā:

“Par tām pašām darbībām, ja tās saistītas ar iekļūšanu telpā vai citā glabātavā vai tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas norunas, kā arī par automa-šīnu vai citu mehānisko satiksmes līdzekļu laupīšanu, —

soda ar brīvības atņemšanu no sešiem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.”

Saeimas deputāti: J.Mauliņš, O.Kostanda, O.Dunkers, J.Kazāks, G.Gannusa, E.Grīnbergs, A.Saulītis,
1996.gada 27.martā K.Čerāns, O.Grinbergs, I.Liepa

Par likumprojektu

Tā kā Saeima 1996.g. 7.marta plenārsēdē piekrita izslēgt Latvijas Kriminālkodeksa 197.pantu “Mehānisko transporta līdzekļu vai buru kuģu nelikumīga aizdzīšana”, bet noraidīja mūsu iesniegtā likumprojekta daļu, kas paredzēja sankciju pastiprināšanu par automašīnu zādzību, radās stāvoklis, ka sods par automašīnas zādzību palicis gandrīz tāds pats kā pirms LKK 197.panta izslēgšanas (skat. LKK 139.panta pirmo daļu), naudas soda veidā pat vēl mazāks.

Uzskatot, ka pretargumenti par jauna 139.1.panta veidošanu atsevišķam zādzības veidam ir daļēji pamatoti, šoreiz soda pastiprinājumu par mehānisko satiksmes līdzekļu zādzību vai laupīšanu ietilpinām jau esošajos pantos kā daļu papildinājumus.

Atkārtojam jau izteiktos argumentus: automašīna ir dārga manta, kas parasti stāv brīvi pieejamās vietās un ar tās palīdzību var izdarīt noziegumus.