Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 3 Visi
Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.21
Liepājā 2016.gada 13.oktobrī (prot. Nr.13, 12.§)
Liepājas pilsētas ūdenstilpes "Beberliņi" akvatorijas ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma
7.panta ceturto daļu
Saistošie noteikumi apstiprina Liepājas pilsētas ūdenstilpes "Beberliņi" akvatorijas ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumus saskaņā ar pielikumu.
Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs U.Sesks
Apstiprināti
ar Liepājas pilsētas domes
2016.gada 13.oktobra
saistošajiem noteikumiem Nr.21
ŪDENSTILPES BEBERLIŅI AKVATORIJAS EKSPLUATĀCIJAS
(APSAIMNIEKOŠANAS) NOTEIKUMI
(Noteikumu sadaļas, atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1014 "Ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtība". NOTEIKUMU saturam iekrāsotas zilā krāsā un izceltas)
1. VISPĀRĪGIE DATI
1.1. Ūdens objekta nosaukums – Beberliņi.
1.2. Atrašanās vieta (pilsēta, novads) – Liepāja.
1.3. Ģeogrāfiskās koordinātas – centroīds:
● 560 33’51.356
● 210 1’7.960.
1.4. Ūdenssaimnieciskā iecirkņa kods/ūdenstilpes kods (saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras klasifikatoru) – n/a.
1.5. Upes baseins, kurā atrodas ūdens objekts – Ventas upju baseinu apgabals:
1.5.1. upe, kur atrodas ūdens objekts – n/a;
1.5.2. attālums no ietekas citā upē, jūrā (km) – n/a.
1.6. Ūdens objekta veids:
1.6.1. dabīga ūdenstilpe (ezers, upe) – mākslīgi veidota ūdenstilpe;
1.6.2. dabīga ūdenstilpe ar mākslīgi mainītiem ūdens līmeņiem kopš ____.gada – n/a;
1.6.3. mākslīgs uzpludinājums (dīķis, ūdenskrātuve) kopš _____.gada – n/a;
1.6.4. jaunveidots uzpludinājums (ūdenskrātuve, dīķis, kanāls) – n/a.
1.7. Ūdens objekta saimnieciskās izmantošanas veids – publiskai, ikdienišķai lietošanai (Civillikuma 1110.panta izpratnē), tajā skaitā:
● amatierzvejai – makšķerēšanai;
● rekreācijai (atpūta uz un pie ūdeņiem un peldvietās).
2. ŪDENS OBJEKTA RAKSTUROJUMS
2.1. Morfometriskais un hidroloģiskais raksturojums:
2.1.1. ūdens objekta sateces baseins (km2) – ūdenstilpe Beberliņi izveidojusies bijušā smilšu karjera izstrādes rezultātā. Sateces baseins apmēram 25 ha, beznoteces;
2.1.2. baseina relatīvā mežainība (%) – 70%
2.1.3. baseina relatīvā purvainība (%) – n/a;
2.1.4. pavasara plūdu maksimālais caurplūdums – n/a;
2.1.5. minimālais caurplūdums – n/a;
2.1.6. normālais ūdens līmenis (NŪL) (m) (LAAS) – 1 m;
2.1.7. zemākais ūdens līmenis (ZŪL) (m) (LAAS) – 1 m;
2.1.8. augstākais (plūdu) 1% ūdens līmenis (AŪL) (m) (LAAS) – 1,5 m;
2.1.9. kopējais ūdens objekta tilpums normālam ūdens līmenim (milj. m3) – 0,27 milj. m3;
2.1.10. lietderīgais tilpums (milj. m3) – 0,27 milj. m3;
2.1.11. virsmas laukums normālam ūdens līmenim (ha) – 9 ha;
2.1.12. ūdens objekta garums (km) – 0,5 km pa ūdenstilpes vidus daļu;
2.1.13. ūdens objekta lielākais platums (km) – 0,2 km;
2.1.14. ūdens objekta vidējais dziļums (m) – 3 m;
2.1.15. ūdens objekta maksimālais dziļums (m) – 5 m;
2.1.16. krasta līnijas garums (km) – 1,5 km;
2.1.17. seklūdens zonas (dziļums mazāks par 0,5 m) platība (ha) – 1 ha;
2.1.18. ilggadīgā vidējā notece gadā ūdens objektā (milj. m3) – ūdenstilpe Beberliņi ir beznoteces;
2.1.19. ietekmēto zemju platība normālam ūdens līmenim (ha) – n/a.
2.2. Ūdens objekta ekoloģiskā stāvokļa raksturojums:
2.2.1. prioritārie ūdeņi (ūdens objekta atbilstība normatīvo aktu prasībām par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti):
Ūdenstilpe Beberliņi nav klasificēta atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" nosacījumiem.
Ūdenstilpe Beberliņi ir vāji eitrofa ūdenstilpe, kurai raksturīga samērā augsta potenciālā zivju produktivitāte.
Ūdenstilpē Beberliņi ūdens kvalitāte atbilst Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" prasībām. Liepājas pilsētas pašvaldība veic Zilā karoga kvalitātes radītāju monitoringu. Zilā Karoga kritēriju izpildi uzrauga Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Vides nodaļa. Ūdenstilpē Beberliņi ūdens kvalitāte atbilst Zilā Karoga kritēriju nosacījumiem;
2.2.2. ūdens objekta hidroloģiskā režīma ietekme uz piegulošo platību gruntsūdens līmeņiem:
Gruntsūdeņu līmeņu dziļums ir līdz 2 m. Virszemes ūdeņu režīms ūdenstilpē Beberliņi vāji ietekmē apstākļus gruntsūdens horizontā. Pazemes ūdens horizontu, dziļāku par gruntsūdeni, hidroģeoloģiskie apstākļi nav atkarīgi no ūdenstilpes Beberliņi hidroloģiskā režīma. Pazemes ūdeņu plūsmas virziens (pieguļošajos gruntsūdeņos) ir virzienā uz Baltijas jūru;
2.2.3. hidrobiocenožu raksturojums, tajā skaitā dati par kopējo un virsūdens aizaugumu (%):
Ūdenstilpes dienvidrietumu daļa ir stipri aizaugusi, aizaugumu pārsvarā veido Potamogetonaceae. Virsūdens aizaugums veido apmēram 10% no ūdenstilpes virsmas;
2.2.4. ihtiofaunas raksturojums:
2009.gadā veiktajā zivju uzskaitē ūdenstilpē Beberliņi konstatētas deviņas zivju sugas: asaris Perca fluviatilis, ausleja Leucaspius delineatus, līdaka Esox lucius, līnis Tinca tinca, plaudis Abramis brama, plicis Blicca bjoerkna, rauda Rutilus rutilus, rudulis Scardinius erythrophthalmus un spidiļķis Rhodeus amarus, kā arī platspīļu vēzis Astacus astacus. Interneta vietnē http://www.ezeri.lv/ minēts, ka ūdenskrātuvē sastopamas arī karpas Cyprinus carpio un karūsas Carassius carassius. Ņemot vērā augsto varbūtību, ka ūdenstilpē Beberliņi ir notikusi nereģistrēta zivju un vēžu ielaišana, iespējama arī citu zivju un vēžu sugu sastopamība šajā ūdenstilpē.
Lielākā daļa no ūdenstilpē Beberliņi sastopamajām zivju sugām tiek iegūtas makšķerēšanā, savukārt divas no tām – ausleja un spidiļķis – ir iekļautas Latvijas un starptautiskajos sugu aizsardzības normatīvajos aktos.
Bez makšķernieku lomu uzskaites makšķerēšanā nozīmīgākās sugas precīzi noteikt nav iespējams. Informācija par citām ūdenstilpēm ļauj pieņemt, ka makšķernieku spiediens ir orientēts uz plēsīgajām zivīm, galvenokārt līdakām.
Gan spidiļķis, gan ausleja ir Latvijā plaši izplatītas un maz apdraudētas zivis un ūdenstilpē Beberliņi vērā ņemamas nozīmes šo sugu saglabāšanā un aizsardzībā;
2.2.5. ekoloģiskā stāvokļa vērtējums un to ietekmējošie faktori:
Ūdenstilpe Beberliņi ir vidēji dziļa, dzidrūdens (~18 pēc Pt/Co skalas), cietūdens (EVS vid. 320 μS/cm) ūdenstilpe. Saskaņā ar Ministru kabineta Noteikumiem par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību (MK Noteikumi Nr.858, 19.10.2004) ūdenstilpe atbilst 5.ezeru tipam – Sekls dzidrūdens ezers ar augstu ūdens cietību. Ūdenstilpe netiek izdalīta kā atsevišķs ūdensobjekts, jo tās ūdens virsmas laukums nav lielāks par 50 ha. Atbilstoši VUBP ūdensobjektu iedalījumam ūdenstilpes Beberliņi teritorija atbilst ūdensobjekta V012 (Bubieris) teritorijai.
2.3. Ūdens objekta un tā piekrastes joslas saistība ar aizsargājamām teritorijām un aizsargājamiem dabas objektiem:
Ūdenstilpes Beberliņi un tā apkārtne nav īpaši aizsargājamā dabas teritorija. Ūdenstilpes apkārtnē dominējošo augšņu tipu, kā arī ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi.
Ūdenstilpes rietumu un austrumu krasti stāvi, mazāk pieejami, tuvāk litorālei noauguši ar melnalkšņiem, kas vietām sakrituši ūdenī, gar krastiem neliela niedru – vilkvālīšu josla, kas tālāk pāriet glīveņu – elodeju audzēs.
Apkārt ūdenstilpei Beberliņi aug dažāda vecuma priežu audzes, apkārtnei raksturīgi sausi un nabadzīgi augšanas apstākļu, mežaudzēs vecums no 60 līdz apmēram 150 gadiem, augšanas apstākļu tipi – sils un mētrājs. Ūdenstilpes dienvidu, austrumu un rietumu krastu daļā reljefs viegli viļņots, bet ziemeļu daļā – izteikts kāpu reljefs. Mežu teritorijas apkārt ūdenstilpei Beberliņi atbilst Eiropas Savienības aizsargājamā biotopa "Mežainas piejūras kāpas" (kods 2180) un Latvijas īpaši aizsargājamā biotopa "Mežainas jūrmalas kāpas" tipam.
2.4. Ūdens līmeņa regulēšanas būvju raksturojums – n/a.
3. ŪDENS OBJEKTA EKSPLUATĀCIJAS NOSACĪJUMI
3.1. Hidrotehnisko būvju ekspluatācijas nosacījumi – n/a:
3.1.1. darbības ierobežojumi zivju nārsta periodā:
Lēni tekošiem un stāvošiem ūdeņiem raksturīgo saldūdens zivju nārsts, kā arī to ikru, kāpuru un mazuļu attīstība var norisināties faktiski visā Beberliņu ūdenstlpē līdz 2–3 m dziļumam. Lielākā platībā zivju nārstam piemēroti biotopi koncentrēti ūdenstilpes Beberliņi dienvidrietumu daļā. Zivju nārstam mazāk piemērota ir dziļākā ūdenstilpes centrālā daļa.
Precīzu zivju nārsta periodu noteikt nav iespējams. Nārsta laiks ir mainīgs un atkarīgs no konkrētā gada apstākļiem – temperatūras, upju caurplūduma, ledus segas pastāvēšanas ilguma u.c. Ūdenstilpē Beberliņi dažādu sugu zivju nārsts var norisināties no aprīļa līdz jūlija vidum. Šo noteikumu ietvaros kā nozīmīgāko nārsta periodu var noteikt laiku no 1.marta līdz 15.maijam, kad norisinās līdaku un asaru nārsts un ikru attīstība. Karpveidīgo zivju sugu nārsta laikā ierobežojumus noteikt nav nepieciešams.
Ierobežojumi rekreācijas pasākumiem:
Nozīmīgākās zivju nārsta vietas atrodas ūdenstilpes dienvidrietumu daļā un daļēji saskan ar rekreācijas aktivitāšu zonu. Tomēr nozīmīgākajā zivju nārsta periodā ar ūdeni saistīto rekreācijas aktivitāšu intensitāte parasti ir salīdzinoši zema. Veikborda trase, kuras izmantošana iespējama faktiski visā bezledus periodā, neatrodas nozīmīgāko nārsta vietu tuvumā, un tās izmantošanas ietekme uz zivju nārstu ir minimāla. Uzskaitīto iemeslu dēļ rekreācijas pasākumu ierobežojumu noteikšana zivju nārsta periodā šajos ekspluatācijas noteikumos nav nepieciešama.
Ierobežojumi makšķerēšanai (arī makšķerēšanas sacensību rīkošanai):
Makšķerēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumi Nr.800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi". Šajos noteikumos noteikti ierobežojumi tikai ūdenstilpē potenciāli nozīmīgākās makšķernieku mērķsugas – līdakas makšķerēšanai. Ierobežojumi citu ūdenskrātuvē sastopamo sugu makšķerēšanai šajos noteikumos ierobežojumi nav noteikti. Līdzšinējā Latvijas pieredze un pašreizējā ūdenskrātuves zivju fauna liecina, ka papildu makšķerēšanas ierobežojumu noteikšana zivju nārsta laikā nav nepieciešama.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.800 6.punktu makšķerēšanas, sacensību nolikumi ir saskaņo ar vietējo pašvaldību un Valsts vides dienestu. Makšķerēšanas sacensību organizēšana notiek, balstoties uz konkrētiem nolikumiem. Papildu prasību noteikšana šajos ekspluatācijas noteikumos nav nepieciešama.
Citi ierobežojumi:
Nozīmīgākajā zivju nārsta laikā no 1.marta līdz 15.maijam ūdenstilpē nav pieļaujama sporta, rekreācijas, ūdens transporta vai citu infrastruktūras objektu būvniecība, rekonstrukcija vai likvidēšana, kā arī citi darbi (tīrīšana, padziļināšana, uzbērumu veidošana, grunts ieguve u.c.), kas saistīti ar tiešu ietekmi uz ūdenstilpi, būtisku troksni, uzduļķojuma veidošanos, vai būtisku ūdens piesārņošanas risku. Šādi darbi ir pieļaujami, bet nav vēlami pārējā zivju nārsta laikā no 15.maija līdz 30.jūnijam.
3.2. Saimnieciskās darbības nosacījumi:
Ūdenstilpes Beberliņi akvatorijas un tai piegulošo teritoriju izmantošanai tiek izvirzīti šādi mērķi:
● saglabāt izcilu peldūdens ūdens kvalitāti;
● ūdenstilpes Beberliņi akvatorijas un tai piegulošo teritoriju floras un faunas eksistences un daudzveidības nodrošināšana, vienlaikus nodrošinot to pieejamību sabiedrībai;
● ūdenstilpes Beberliņi akvatorijas un tās piekrastes zonas rekreatīvā potenciāla saglabāšana un palielināšana;
● ūdenstilpes Beberliņi akvatorijas kā makšķerēšanas vietas potenciāla saglabāšana un palielināšana;
● saglabāt piekrastes dabas vērtības.
3.2.1. ūdens objekta izmantošana ekspluatācijas noteikumos paredzētās saimnieciskās darbības veikšanai:
Rekreācijas un sporta pasākumiem, ūdens transportam un makšķerēšanai:
Izmantošana jāveic atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (Ūdens apsaimniekošanas likums; MK 09.02.2016. noteikumi Nr.92 "Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos; MK 22.12.2015. noteikumi Nr.800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi"; MK 31.03.2015. noteikumi Nr.150 "Kārtība, kādā uzskaita un dabiskajās ūdenstilpēs ielaiž zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētos zivju mazuļus, kā arī prasības attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru izmantošanu" u.c.) prasībām.
Īpašu papildu ierobežojumu noteikšana rekreācijas un citiem pasākumiem no zivju resursu aizsardzības viedokļa šajos ekspluatācijas noteikumos nav nepieciešama.
Zivju nārsta periodā ūdens objekta izmantošana jāveic atbilstoši šo noteikumu 3.1.1.apakšpunkta prasībām.
Rekreācijas, sporta un citas infrastruktūras objektu izveidošanai un uzturēšanai:
Jaunu rekreācijas, sporta un citu infrastruktūras objektu izveidošana vienā ūdenstilpes daļā zināmā mērā ļaus samazināt rekreācijas aktivitāšu intensitāti pārējā ūdenstilpē. Jaunu objektu izveidošanā ir jāņem vērā, ka ūdenstilpes dienvidrietumu daļā nepieciešams saglabāt zivju nārstam un mazuļu attīstībai piemērotus biotopus. Objektu būvniecība jāveic atbilstoši Beberliņu akvatorijas ekspluatācijas (apsaimniekošanas) atļautā izmantošanas shēmai (pievienota šo noteikumu 1.pielikumā).
Sporta un rekreācijas infrastruktūras objektos ir jānodrošina videi draudzīga to uzturēšana un ekspluatācija atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un labas prakses paraugiem.
Ja infrastruktūras objektu izveidošana, uzturēšana vai likvidēšana ir saistīta ar aktivitātēm, kas var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz zivju resursiem, pirms darbības uzsākšanas atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumu Nr.188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" prasībām ir nepieciešams saņemt zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu. Ja šādu darbu ietvaros paredzēta tīrīšana un padziļināšana, nepieciešams saņemt arī Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumu Nr.475 "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība" 25.punktā noteiktos atzinumus. Darbi ir jāveic atbilstoši minēto atzinumu rekomendācijām un nosacījumiem. Ņemot vērā to, ka katrs atsevišķs projekts tiks izvērtēts vienā vai vairākos atzinumos, īpašu papildu nosacījumu iekļaušana šajos ekspluatācijas noteikumos nav nepieciešama;
3.2.2. piekrastes platību izmantošana ūdens objekta aizsargjoslā:
Saskaņā ar Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu Beberliņu ūdenstilpes apkārtnes teritorija ir noteikta kā Mežaparku teritorija (DM), kur kā galvenais ainavas elements ir definēts mežs, kurā saglabājami dabiskie augšanas apstākļi.
Piekrastes platību izmantošana veicama ievērojot aprobežojumus, kas jāievēro aizsargjoslā saskaņā ar Aizsargjoslu likumu. Beberliņu ūdenstilpes akvatorijai noteikta 10m plata virszemes ūdensobjekta aizsargjosla.
Ūdenstilpē atrodas peldvieta, kas apstiprināta ar MK 2012.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.38.
Daļa no mežaparka teritorijas ir iznomāta SIA "BB Wakeparks" un SIA "Liepājas tarzāns".
Rekreācijas infrastruktūras izveidošanā ir vēlams izvairīties no pilnīgas ūdenstilpes dienvidrietumu daļas pārveidošanas.
Beberliņu teritorija tiek intensīvi izmantota vietējo iedzīvotāju atpūtai – pastaigām, riteņbraukšanai, piknikiem, peldēšanai un tml. Apkārtējo teritoriju caurvij izteikti blīvs taku tīkls;
3.2.3. ūdens objekta izmantošana citām saimnieciskām darbībām:
Gultnes tīrīšana, gultnes padziļināšana, dažādu objektu būvniecība vai rekonstrukcija u.c. ir pieļaujama, ja tā tiek veikta Beberliņu akvatorijas ekspluatācijas (apsaimniekošanas) atļautā izmantošanas shēmai (pievienota šo noteikumu 1.pielikumā). Saimniecisko darbību īstenošanai nepieciešams saņemt Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumos Nr.188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" un/vai Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumos Nr.475 "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība" paredzētos atzinumus un darbus veikt atbilstoši minēto atzinumu rekomendācijām. Konkrētu ierobežojumu noteikšana šajos ekspluatācijas noteikumos nav nepieciešama.
Cita veida saimnieciskā darbība ūdenstilpē jāveic atbilstoši spēkā esošo attiecīgās jomas normatīvo aktu prasībām;
3.2.4. prasības zivju aizsardzības un pārvades ierīcēm:
Ūdenstilpē nav izveidotas īpašas zivju aizsardzības un pārvades ierīces. Ūdenstilpei nav nozīmes zivju migrācijā, un šādu ierīču izveidošana nav nepieciešama;
3.2.5. zivju nārsta nodrošinājums un citas dabas aizsardzības prasības:
Zivju nārsta laikā ir jāņem vērā šo noteikumu 3.1.1.apakšpunkta prasības.
Labu zivju nārsta apstākļu saglabāšanai un zivju resursu aizsardzībai ir jāņem vērā arī šo noteikumu 3.2.1. un 3.2.3.apakšpunktā noteiktās prasības infrastruktūras un citu objektu izveidošanai un saimnieciskās darbības veikšanai;
3.2.6. īpaši nosacījumi makšķerēšanai:
Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumi Nr.800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi". Šo noteikumu prasības ir pietiekamas zivju faunas un zivju resursu aizsardzības nodrošināšanai. Papildu prasību noteikšana ekspluatācijas noteikumos nav nepieciešama;
3.2.7. peldošo līdzekļu izmantošanas kārtība:
Peldošo līdzekļu izmantošana jāveic atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.92 "Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos" u.c. normatīvo aktu prasībām.
Īpašu prasību noteikšana šajos ekspluatācijas noteikumos no zivju resursu aizsardzības viedokļa nav nepieciešama;
3.2.8. pašvaldības pieņemtie saistošie noteikumi, kas nosaka ūdens objekta izmantošanu:
"Beberliņu teritorijas ilgtspējīgas attīstības koncepcija", apstiprināta ar Liepājas pilsētas domes pastāvīgās Pilsētas attīstības komitejas 2015.gada 9.aprīļa lēmumu Nr.7.
3.3. Saimnieciskās darbības veicēja pienākumi un tiesības:
Saimnieciskās darbības veicēju pienākums ir ievērot šo ekspluatācijas noteikumu un spēkā esošo normatīvo aktu prasības, kā arī iespēju robežās nodrošināt, lai šo noteikumu un normatīvo aktu prasības ievērotu arī citas fiziskas un juridiskas personas.
Ūdenstilpes gultnes tīrīšanas un padziļināšanas darbi jāveic atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu (MK 13.06.2006. noteikumi Nr.475 "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība" u.c.) prasībām.
Par saimniecisko darbību, kas saistīta ar potenciālu nelabvēlīgu ietekmi uz zivju resursiem (būvniecība, rekonstrukcija u.c.) pirms darbības uzsākšanas ir jānodrošina zivsaimnieciskā ekspertīze atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumi Nr.188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" prasībām. Konkrētās saimnieciskās darbības veikšanā ir jāņem vērā attiecīgās ekspertīzes rekomendācijas.
Zivju resursu pavairošana ir jāveic atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 31.marta noteikumi Nr.150 "Kārtība, kādā uzskaita un dabiskajās ūdenstilpēs ielaiž zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētos zivju mazuļus, kā arī prasības attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru izmantošanu".
3.4. Saimnieciskās darbības veicēja darbība ārkārtējos dabas apstākļos – saskaņā ar Liepājas pilsētas Civilās aizsardzības plānu.
4. INSTITŪCIJAS, KAS KONTROLĒ EKSPLUATĀCIJAS NOTEIKUMU IEVĒROŠANU
Kontrolēt noteikumu izpildi un sastādīt administratīvos protokolus savas kompetences ietvaros ir tiesīgas šādas amatpersonas:
● Liepājas pilsētas Pašvaldības policija;
● Liepājas pilsētas pašvaldības iestāžu un uzņēmumu amatpersonas savas kompetences ietvaros.
Policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē likums "Par policiju".
5. PAPILDMATERIĀLI
Saskaņojumi:
1. Valsts Vides dienesta reģionālā vides pārvalde.
2. Liepājas pilsētas dome.
3. Valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts".
1.pielikums.
Ūdenstilpes Beberliņi akvatorijas ekspluatācijas (apsaimniekošanas) atļautā izmantošanas shēma.
Ūdens objekta ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumus izstrādāja
Juridiskā persona:
SIA "Eiroprojekts", reģistrācijas Nr.40003493684
Par ūdens objekta ekspluatācijas noteikumu izpildi atbildīgā persona (saimnieciskās darbības veicējs):
Liepājas pilsētas dome
Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs U.Sesks
1.pielikums. Ūdenstilpes Beberliņi akvatorijas ekspluatācijas (apsaimniekošanas) atļautā izmantošanas shēma
Saistošo noteikumu "Liepājas pilsētas ūdenstilpes "Beberliņi"
akvatorijas ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi"
paskaidrojuma raksts
Paskaidrojuma raksta sadaļas |
Norādāmā informācija |
1. Projekta nepieciešamības pamatojums | Atbilstoši Zvejniecības likuma 7.panta ceturtajai daļai, ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi apstiprināmi ar saistošajiem noteikumiem. |
2. Īss projekta satura izklāsts | Saistošie noteikumi apstiprina ūdenstilpes
"Beberliņi" ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumus, kas izstrādāti
saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1014
"Ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas
kārtība". Saistošo noteikumu mērķis ir noteikt ūdenstilpes saimnieciskās darbības nosacījumus, veidus un ierobežojumus, kā arī piekrastes platību izmantošanu ūdenstilpes aizsargjoslā. |
3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu | Tiešas ietekmes nav. |
4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā | Tiešas ietekmes nav. |
5. Informācija par administratīvajām procedūrām | Saistošo noteikumu izpildi nodrošinās Nekustamā īpašuma pārvaldes darbinieki, iznomājot ūdenstilpi. |
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām | Nav attiecināms. |
Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs U.Sesks