Ministru kabineta rīkojums Nr. 673

Rīgā 2016. gada 14. novembrī (prot. Nr. 58 38. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli Rīgā"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli Rīgā" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietverto akustiskās koncertzāles projekta īstenošanas modeļa C alternatīvu.

2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālajā ziņojumā ietvertā akustiskās koncertzāles projekta īstenošanas modeļa C alternatīvas īstenošanā.

3. Kultūras ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādāt konceptuālajā ziņojumā ietvertā akustiskās koncertzāles projekta īstenošanas modeļa C alternatīvas finanšu un ekonomiskos aprēķinus, un kultūras ministram līdz 2017. gada 30. jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā rīkojuma projektu par akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu Rīgā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Kultūras ministra vietā –
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

 

 

(Ministru kabineta
2016. gada  14. novembra
rīkojums Nr. 673)

Konceptuālais ziņojums
"Par akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli Rīgā"

 Rīga, 2016

 

Saturs

1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

2. Esošās situācijas apraksts

2.1. Rīgas akustiskās koncertzāles projekta attīstība

2.2. Reģionālo koncertzāļu attīstība Latvijā

3. Mūsdienīgas akustiskās koncertzāles nepieciešamība Rīgā

3.1. Politikas plānošanas dokumenti nacionālā līmenī

3.2. Politikas plānošanas dokumenti nozaru politikas līmenī

3.4. Koncertdzīves raksturojums

3.5. Koncertu norises vietu raksturojums

3.6. Paredzamais rezultāts, īstenojot akustiskās koncertzāles projektu Rīgā

4. Akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļa Rīgā alternatīvas

4.1. Alternatīva "A" – valsts projekts "Akustiskā koncertzāle uz AB dambja"

4.2. Alternatīva "B" – koncertzāles izveide sadarbībā ar Rīgas domi, pārbūvējot Rīgas Kongresu namu

4.3. Alternatīva "C" – koncertzāles izveide sadarbībā ar privāto partneri Rīgas degradēto teritoriju revitalizācijas ietvaros

5. Akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļa Rīgā alternatīvu salīdzinājums

 1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Konceptuālais ziņojums "Par akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli Rīgā" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) sagatavots saskaņā ar Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (apstiprināta 2016.gada 11.februārī) 69.punktā un Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2016.gada 3.maija rīkojumu Nr.275) 69.1.punktā ietverto uzdevumu: "Sagaidot valsts simtgadi, pilnveidosim nacionālo kultūras infrastruktūru. Vienosimies par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles projekta uzsākšanu Rīgā. Sadarbībā ar privātiem mecenātiem veidosim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Nodrošināsim Latvijas Okupācijas muzeja, Jaunā Rīgas teātra un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (Rīgas pilī) atjaunošanu un izveidosim Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli." ar mērķi noteikt iespējamo akustiskās koncertzāles projekta īstenošanas modeli Rīgā un finansējuma avotu, lai nodrošinātu akustiskās koncertzāles darbības uzsākšanu Rīgā pēc 2021.gada.

Konceptuālā ziņojuma 2.nodaļā aprakstīta esošā situācija saistībā ar akustiskās koncertzāles īstenošanu Rīgā, kā arī apskatīts līdzšinējais progress attiecībā uz reģionālajiem koncertzāļu projektiem – Rēzeknē, Liepājā un Cēsīs. Konceptuālā ziņojuma 3.nodaļā apskatīta akustiskās koncertzāles projekta Rīgā attīstība atbilstoši plānošanas dokumentiem, kā arī apskatīta koncertdzīve Rīgā un esošās koncertu sniegšanas vietas.

Konceptuālajā ziņojumā identificētas vairākas alternatīvas akustiskās koncertzāles attīstībai Rīgā, ieskicējot 3 (trīs) projekta attīstības alternatīvas, un konkrēti, (1) projekta attīstību nodrošina valsts (Alternatīva "A"), (2) projekta attīstību nodrošina valsts sadarbībā ar Rīgas domi (Alternatīva "B") vai (3) projekta attīstību nodrošina valsts sadarbībā ar privāto partneru piesaisti publiskās – privātās partnerības ietvaros (Alternatīva "C"). Konceptuālajā ziņojumā veikts akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļa Rīgā alternatīvu salīdzinājums un sniegtas rekomendācijas par izvirzīto alternatīvu – akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļa Rīgā C alternatīvas 2.variantu.

2. Esošās situācijas apraksts

Jaunas akustiskās koncertzāles celtniecība ir svarīgs un ļoti nozīmīgs kultūrvēsturisks uz nākotni vērsts lēmums, jo Rīga šobrīd ir viena no nedaudzajām galvaspilsētām Eiropā, kurai nav modernas koncertzāles ar profesionālajai mūzikai speciāli veidotu izcilas kvalitātes akustiku. Rīgā profesionālās mūzikas koncertiem izmanto dažādas telpas, kas ne vienmēr atbilst akustiskajām un mākslinieciskajām prasībām.

Jautājums par to, ka akustiskā koncertzāle Rīgā ir akūta nepieciešamība, bijis dienas kārtībā jau pēdējos padomju varas gados, gan arī vēlāk atmodas laikā. Jau 20.gs. 80.gadu beigās Ministru padomē tika virzīts jautājums par jaunas koncertzāles būvniecību, 1988.gadā skiču konkursā izraudzītā koncertzāles projekta realizācija apstājās finansējuma trūkuma dēļ. Jauna iniciatīva par mūsdienīgas koncertzāles būvniecību Rīgas pilsētā tika uzsākta 2004.gadā, kad Ministru prezidenta Induļa Emša vadītais Ministru kabinets ar 2004.gada 21.jūnija rīkojumu Nr.446 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" apstiprinātajā Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai atzina jaunas koncertzāles būvniecību par vienu no valdības prioritātēm.

2.1. Rīgas akustiskās koncertzāles projekta attīstība

2004.gads

- Ministru kabinets izskata informatīvo ziņojumu "Par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanu Rīgā" un pieņem lēmumu par projekta īstenošanas uzsākšanu¹.

- 15.jūnijā Kultūras ministrija un Rīgas dome noslēdz nodomu protokolu "Par Laikmetīgā mākslas muzeja ēkas un jaunas koncertzāles projekta īstenošanu Rīgas pilsētā".

- 1.decembrī Laikmetīgās mākslas muzeja un akustiskās koncertzāles projektu koordinācijas komisija (sastāvā – Rīgas domes un Kultūras ministrijas amatpersonas) pieņem lēmumu par koncertzāles būvniecības vietu Rīgā uz AB dambja, veidojot kultūras objektu grupu Daugavas kreisajā krastā jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas tuvumā.

2005.gads

- Ministru kabinets apstiprina akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanas koncepciju².

- 4.oktobrī valsts aģentūra "Jaunie "Trīs brāļi"" izsludina starptautisko skiču projekta konkursu "Akustiskā koncertzāle".

2006.gads

- arhitektu biroja "Sīlis, Zābers un Kļava" darbs ar devīzi "Lineamentum" uzvar starptautiskā skiču projekta konkursā "Akustiskā koncertzāle".

- notiek akustiskās koncertzāles projekta publiskā apspriešana, kurā atbalstu būvniecības iecerei, tai skaitā arhitektoniskajam risinājumam un ēkas novietojumam pilsētvidē, izsaka 77% no 1 267 publiskās apspriešanas dalībniekiem.

- noslēdz līgumu ar Dānijas uzņēmumu COWI A/S par akustiskās koncertzāles projektēšanas uzdevuma un biznesa plāna izstrādi.

- UNESCO Pasaules mantojuma centra direktors Frančesko Bandarīns akustiskās koncertzāles projektu atzīst par jaunas un kvalitatīvas arhitektūras paraugu.

2007.gads

- Biedrība "Latvijas Būvinženieru savienība" secina, ka nav tehnisku šķēršļu īstenot akustiskās koncertzāles projektu un atzīst to par vienu no tuvāko gadu prioritātēm.

- Rīgas dome akceptē akustiskās koncertzāles būvniecības ieceri³;

- starptautiska konsultantu grupa izstrādā ieteicamo akustiskās koncertzāles pārvaldes modeli un darbības koncepciju, aicinot akustisko koncertzāli būvēt pēc iespējas dažādu žanru mūzikas atskaņošanai, kā arī paredzēt tajā iespējas konferenču rīkošanai.

2008.gads

- Rīgas dome apstiprina detālplānojumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Rīgas koncertzāles teritorijai⁴.

- 30.decembrī valsts aģentūra "Jaunie "Trīs brāļi"" noslēdz līgumu ar arhitektu biroju "AB.SZK" par koncertzāles projektēšanu sadarbībā ar Vācijas būvkonsturktoriem "Bolinger+Grohmann Ingeneure", Japānas akustiķiem "Nagata Acoustics", bet skatuves un zāles aprīkojuma projektēšanu ar "dUCKS sceno" no Francijas. Projektēšana plānota 2 (divos) posmos – pirmajā posmā paredzēts izstrādāt koncertzāles ēkas skiču projektu, AB dambja rekonstrukcijas tehnisko projektu un metus Āgenskalna līča šķērsojumiem, bet otrajā posmā sagatavot Rīgas koncertzāles ēkas tehnisko projektu.

2009.gads

- 3.aprīlī tiek izbeigts valsts aģentūras "Jaunie "Trīs brāļi"" noslēgtais līgums ar arhitektu biroju "AB.SZK" par Rīgas koncertzāles būvprojektēšanu;

- 14.jūnijā Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums "Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanas gaita kopš 2007.gada"⁵, paredzot lēmumu par turpmāko projekta virzību pieņemt, izskatot likumprojektu "Par valsts budžetu 2011.gadam";

- Ministru kabinets pieņem lēmumu par koncertzāles projekta īstenošanas izbeigšanu⁶.

Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (apstiprināta 2016.gada 11.februārī) 69.punktā ietverot apņemšanos: "Sagaidot valsts simtgadi, pilnveidosim nacionālo kultūras infrastruktūru. Vienosimies par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles projekta uzsākšanu Rīgā. Sadarbībā ar privātiem mecenātiem veidosim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Nodrošināsim Latvijas Okupācijas muzeja, Jaunā Rīgas teātra un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (Rīgas pilī) atjaunošanu un izveidosim Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli.", iecerēts no jauna aktualizēt jautājumu par akustiskās koncertzāles projektu Rīgā, pieņemot lēmumu par projekta īstenošanas uzsākšanu.

2.2. Reģionālo koncertzāļu attīstība Latvijā

Latvijas teritorijā situācija ar koncertu norises vietām būtiski uzlabojusies, pateicoties Kultūras ministrijas īstenotajai programmai "Nacionālās un reģionālās nozīmes koncertzāļu tīkla izveide 2007.–2013.gadam"⁷ (turpmāk – programma). Programma tika īstenota saskaņā ar ilgtermiņa politikas pamatnostādņu "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam Nacionāla valsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.264) iezīmētajiem rīcības virziena 4.mērķa "Sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību visā Latvijas teritorijā, nodrošinot tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu visiem valsts iedzīvotājiem" 4.4.apakšmērķi – atjaunot un modernizēt pašvaldību kultūras infrastruktūru, un 7.mērķa "Veidot uz zināšanām balstītu un uz rezultātiem virzītu kultūrpārvaldību un veicināt kultūras decentralizāciju" 7.8.apakšmērķi – renovēt un modernizēt kultūras nozares infrastruktūru un materiāli tehnisko bāzi. Reģionālo koncertzāļu tīkla izveide reģionos nodrošināja, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu (Kultūras ministrijas pārziņā esošās darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.4.prioritātes "Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskajai aktivitātei nodrošināšana" 3.4.3.pasākuma "Kultūrvides sociālekonomiskā ietekme" 3.4.3.1.aktivitātes "Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide" ietvaros un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošās darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" prioritātes "Policentriska attīstība" 3.6.1.pasākuma "Atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides un pilsētreģionu attīstībai" 3.6.1.1.aktivitātes "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai" ietvaros) un pašvaldību līdzfinansējumu, kā arī valsts budžeta dotāciju pašvaldībām. Programmas rezultātā ir izveidotas 3 (trīs) daudzfunkcionālās koncertzāles: Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā, kas piemērotas gan daudzveidīgu profesionālo kultūras pakalpojumu sniegšanai, gan amatiermākslas un interešu izglītības norisēm.

Reģionālo koncertzāļu galvenie rādītāji:

- Liepājas daudzfunkcionālais centrs "Lielais dzintars", Liepājā, Radio ielā 8: platība ~ 14  125.20 m², zāle ar 1 138 sēdvietām un kamerzāle ar 200 sēdvietām, kopā izveidotas 1 338 skatītāju/klausītāju vietas, izveides izmaksas – 33 508 710 euro;

- Latgales vēstniecība "GORS", Rēzeknē, Pils ielā 4: platība ~ 11 166 m², Lielā zāle "Gors" ar 1 000 sēdvietām (3 000 stāvvietas) un Mazā zāle "Zīdaste" ar 220 sēdvietām (1 000 stāvvietas), kopā izveidotas 1 220 skatītāju/klausītāju vietas, izveides izmaksas – 25 763 882 euro;

- Vidzemes koncertzāle "Cēsis", Cēsīs, Raunas ielā 12: platība ~ 7 233 m2, Lielā zāle ar 815 sēdvietām, Kamerzāle ar 100 sēdvietām un Ērģeļu zāle ar 100 sēdvietām, kopā izveidotas 1 015 skatītāju/klausītāju vietas, izveides izmaksas – 12 584 706 euro.

Reģionālo koncertzāļu darbība nodrošinājusi daudzveidīgas kultūrvides pieejamību un pakalpojumu pieaugumu, kā arī veicinājusi reģionālo konkurētspēju, to ekonomisko attīstību un pievilcību, un nozīmīgi – arī tūristu skaita pieaugumu reģionos. Kā liecina Valsts kultūrkapitāla fonda 2014.gada veiktajā pētījumā "Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs 2007.–2014." apkopotie dati⁸, ir palielinājusies iedzīvotāju kopējā apmierinātība ar kultūras aktivitāšu iespējām, piemēram, 2007.gadā ļoti apmierināti bija 7% iedzīvotāju, bet 2014.gadā – 24%⁹. Salīdzinoši ar 2004.gadu, auguši arī patēriņa izdevumi atpūtai un kultūrai – no 6,2% līdz 7,9% 2014.gadā. 2014.gadā par 32,9%, salīdzinoši ar 2004.gadu, audzis arī profesionālās mākslas pasākumu apmeklētāju skaits.

2016.gadā Profesionālās izglītības kompetences centrs "Ventspils Mūzikas vidusskola" un Ventspils pilsētas dome kā sadarbības partneris plāno uzsākt Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju projekta īstenošanu. Ēkā plānots nodrošināt šādas galvenās funkcijas: mūzikas vidusskola ar mācību un nodarbību telpām, bibliotēka un skolas administrācija, 2 (divas) koncertzāles ar 146 (Mazā zāle) un 600 – 800 (Lielā zāle) vietu ietilpību, koncertzāles administrācijas telpas, mākslinieku ģērbtuves. Koncertzālē kā neatņemama sastāvdaļa ietverta arī ērģeļu izbūve Lielajā zālē. Ēkas kopējā lietderīgā platība plānota 6 598,40 m² (vidusskola 5 055 m², koncertzāle 1 543,4 m²). Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju projektam tiks piesaistīts Eiropas Savienības fondu finansējums, valsts budžeta finansējums, pašvaldības finansējums un Ventspils pašvaldības piesaistītais ārējais finansējums. Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju projekta mērķis ir radīt priekšnosacījumus izglītības un kultūras pakalpojumu pieejamības uzlabošanai Ventspils pilsētā un Kurzemes reģionā. Projektu plānots īstenot laikposmā no 2018.gada 1.novembra līdz 2022.gada 31.decembrim.

2016.gada 29.aprīlī Kultūras ministrija, Ventspils pilsētas dome un Profesionālās izglītības kompetences centrs "Ventspils Mūzikas vidusskola" noslēdza sadarbības līgumu par projekta "Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju attīstība, II kārta" īstenošanu.

3. Mūsdienīgas akustiskās koncertzāles nepieciešamība Rīgā

3.1. Politikas plānošanas dokumenti nacionālā līmenī

Akustiskās koncertzāles nepieciešamība Rīgā ir iezīmēta šādos nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokumentos:

3.1.1.  Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā) par 1.prioritāti "Kultūras telpas attīstība" atzīst Kultūras telpas saglabāšanu, mijiedarbību un bagātināšanu ar mērķi – saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veicināt kvalitatīvu kultūrvidi.

Izveidojot akustisko koncertzāli, tiks sniegts ieguldījums gan vispārējo valsts mērķu sasniegšanā, gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam 1.prioritātē "Kultūras telpas attīstība" un 6.prioritātē "Telpiskās attīstības perspektīva" paredzētajos risinājumos.

Akustiskās koncertzāles izveide sekmēs Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam izvirzīto attīstības virzienu – Rīgai kļūt par nozīmīgu reģiona kultūras, darījumu un tūrisma centru.

3.1.2.  Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam (apstiprināts Saeimā 2012.gada 20.decembrī) prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" mērķi ir [353] "Stiprināt Latvijas reģionu starptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu nacionālās nozīmes attīstības centru starptautisko lomu" un [430] "Kultūras kapitāla resursu ilgtspējīga izmantošana".

Akustiskās koncertzāles izveide sniegtu ieguldījumu šādu Nacionālās attīstības plāna 2014.–2020.gadam rīcības virzienu un to uzdevumu sasniegšanā:

- rīcības virziena "Ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos – teritoriju potenciāla izmantošana" ([369] "Rīgā kā Latvijas galvaspilsētā un Baltijas valstu lielākajā pilsētā koncentrējas liela daļa valsts zinātniskā un uzņēmējdarbības potenciāla. Šo potenciālu apvienojot un izveidojot klasterus zinātnei un pētniecībai, kā arī inovatīvu un tehnoloģiski ietilpīgu uzņēmumu izaugsmei, iespējams panākt Rīgas kā Ziemeļeiropas darījumu, zinātnes, kultūras un tūrisma centra izaugsmi.") uzdevums [389] "Attīstīt Rīgas kā reģiona metropoles funkciju veikšanai nepieciešamo infrastruktūru (tai skaitā tūrisma, kultūras, zinātnes un investīciju piesaistes jomā)";

- rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" ([420] "Unikālie kultūras un radošie cilvēkkapitāla resursi dod iespēju pašvaldībām attīstīt konkurētspējīgu uzņēmējdarbību ne tikai lauksaimniecības nozarēs, bet arī attīstīt radošās industrijas un tūrisma aktivitātes, tostarp veidojot labvēlīgu un iekļaujošu dzīves vidi. Radošā sabiedrībā kultūras kapitālam ir nozīmīga loma personības izaugsmē."), uzdevums [436] "Uz eksportu orientētu integrētu tūrisma, kultūras, veselības un dabas kapitāla infrastruktūras, pakalpojumu un produktu piedāvājuma attīstība.".

3.2. Politikas plānošanas dokumenti nozaru politikas līmenī

3.2.1. Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401) virsmērķis ir veidot Latviju par zemi ar bagātu un koptu kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi, radošiem cilvēkiem, konkurētspējīgām radošajām industrijām un augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam.

Pamatnostādnēs ir definētas 4 (četras) prioritātes (stratēģiskie mērķi) politikas mērķa sasniegšanai. Koncertzāles projekta īstenošana atbilst pamatnostādņu prioritātēm – "Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos" un "Radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu pieejamība".

Pamatnostādnēs secināts, ka "radošā darbaspēka un tūristu piesaistei netiek pilnvērtīgi izmantots Rīgas kultūras kapitāla potenciāls, kas varētu veicināt arī pārējās Latvijas teritorijas attīstību. Rīgas kultūras potenciāls valsts izaugsmei ir milzīgs, tas ir arī starptautiski novērtēts un tādējādi spētu piesaistīt ārvalstu tūristu un investoru interesi. Rīgai ir lielas priekšrocības un ambīcijas Eiropas mērogā, bet, lai tās īstenotu, ir jāizveido atbilstoša infrastruktūra, kas nākotnē ļaus Rīgai kļūt par Ziemeļeiropas kultūras metropoli. Lai spētu pilnvērtīgi īstenot kultūras metropoles funkcijas, Rīgai nepieciešama akustiskā koncertzāle [..]".

Viens no pamatnostādņu rīcības virzieniem paredz "attīstīt Rīgu kā kultūras metropoli un sekmēt tās pozitīvo ietekmi", tā sasniegšanai izvirzīts uzdevums – "Kultūras infrastruktūras attīstība Rīgas metropoles areālā" un pasākums – "Izveidot Rīgā Laikmetīgās mākslas muzeju un akustisko koncertzāli (rekonstrukcija un attīstība)".

Pamatnostādnēm pakārtotas kultūras ministres apstiprinātās kultūras apakšnozaru attīstības stratēģijas līdz 2020.gadam. Mūzikas nozares stratēģijā (apstiprināta Kultūras ministrijā 2015.gada 20.novembrī) kā viena no nozares attīstības prioritātēm iezīmēta nepieciešamība laikā līdz 2020.gadam Rīgā uzbūvēt nacionālas nozīmes mūsdienīgu akustisko koncertzāli, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu atbilstoši jaunā plānošanas perioda prasībām vai valsts budžeta līdzekļus. Lai nodrošinātu arvien augošo interesi par mūzikas nozari, ir nepieciešama attīstīta mūzikas infrastruktūra, kas ietvertu jaunu multifunkcionālu koncertzāli Rīgā¹⁰.

3.2.2.  Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam¹¹ (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 3.jūlija rīkojumu Nr.326) nosaka šādus valsts stratēģiskā tūrisma veidus – MICE (darījumu un pasākumu) tūrisms (Ieteikumi: attīstīt kompleksus piedāvājumus, sadarbojoties dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, lai pasākumu apmeklētāji būtu ieinteresēti uzturēties ilgāk; piemēri: darījumu, konferenču centra izveide ļautu Rīgai iekļauties pasaules konkurences ķēdēs konferenču organizēšanas pasūtījumu piesaistē); veselības tūrisms; dabas tūrisms; kultūras tūrisms un radošās industrijas.

Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam 1.rīcības virziens "Infrastruktūras attīstība tūrisma izaugsmei" paredz veicināt pilsētas revitalizāciju, vides kvalitātes uzlabošanos, investīciju piesaistīšanu, kā arī integrētus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, tai skaitā nacionālas nozīmes kultūras, darījumu tūrisma un sporta infrastruktūras attīstībā (investīcijām nepieciešams balstīties uz vietējo pašvaldību attīstības stratēģijām). Savukārt Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam 5.rīcības virziens "Atpazīstamības veicināšana" paredz izstrādāt un īstenot valsts atbalsta programmu MICE (darījumu un pasākumu) tūrisma pasākumu piesaistei.

Koncertzāles izveide sekmēs pamatnostādnēs noteikto rādītāju, piemēram, apmeklētāju skaita pieaugums multifunkcionālos infrastruktūras objektos, sasniegšanu Rīgā.

3.2.3.  Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.–2019.gadam¹² (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.496) politikas rezultāts paredz [7.1.3.] "Veicināt Rīgas starptautisko konkurētspēju, veicot nacionālās nozīmes multifunkcionālu objektu attīstību".

Akustiskās koncertzāles projekta īstenošana sniegs ieguldījumu pamatnostādnēs izvirzīto rezultatīvo rādītāju – "apmeklējumu skaits atbalstītajos multifunkcionālajos infrastruktūras objektos" un "atbalstīto nacionālas nozīmes multifunkcionālo objektu skaits" sasniegšanā.

3.3. Politikas plānošanas dokumenti plānošanas reģiona un pilsētas līmenī

3.3.1. Rīgas plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014.–2030.gadam un Rīgas plānošanas reģiona attīstības programma 2014–2020¹³ (apstiprināta ar Rīgas plānošanas reģiona 2015.gada 18.septembra lēmumu Nr.13) ietver prioritāti "4.Globāli konkurētspējīgas nozares", kuras sasniegšanai izvirzīti šādi rīcības virzieni:

[R 4.1.5.]  Uz eksportu orientētu tūrisma produktu veidošana, reģiona kā tūrisma galamērķa atpazīstamības un kvalitātes sekmēšana: veselības/medicīnas tūrisms, konferenču tūrisms, dabas un eko tūrisms, kultūrvēsturiskā mantojuma, kultūras, gastronomiskais tūrisms.

[R 4.3.1.]  Valsts kultūrpolitikas īstenošanas atbalsts reģionā.

[R 4.3.3.]  Kultūras un radošo industriju attīstībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība (koncertzāles, tautas nami u.c.).

[R 4.4.1.]  Tūrisma koordinēšana reģionā.

Koncertzāles projekta īstenošana sniegtu ieguldījumu minēto rīcības virzienu mērķu sasniegšanā.

3.3.2.  Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programma 2014.–2020.gadam¹⁴ ir Rīgas pilsētas pašvaldības vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prioritātes, rīcības virzieni, uzdevumi un veicamie pasākumi, kas vērsti uz pilsētas stratēģisko mērķu sasniegšanu.

Rīgas pilsētas pašvaldības princips paredz, ka tagadējām un nākamajām paaudzēm tiek nodrošināta kvalitatīva vide un līdzsvarota ekonomiskā attīstība, tiek racionāli izmantoti dabas, cilvēku un materiālie resursi, tiek saglabāts un attīstīts dabas un kultūras mantojums.

Stratēģijas ilgtermiņa attīstības mērķis ir [IM4] Rīga – starptautiski atpazīstama, nozīmīga un konkurētspējīga Ziemeļeiropas metropole. [56] Radot priekšnoteikumus darījumu un pasākumu infrastruktūras attīstībai pilsētā, pašvaldība sagaida, ka palielināsies pilsētas kā biznesa darījumu vietas nozīme un pilsēta ik gadu uzņems virkni starptautiski nozīmīgu, lielu pasākumu. [58] Lai Rīga varētu veiksmīgi tuvināties citām Eiropas metropolēm, pilsētai, sadarbojoties ar valsti un privātajām iniciatīvām, līdz 2030.gadam ir nepieciešams uzbūvēt tādus sabiedriski nozīmīgus objektus kā Zinātniski tehnoloģiskais parks, koncertzāle, Laikmetīgās mākslas muzejs, Starptautiskas kongresu centrs un multifunkcionāls pilsētas stadions.

Akustiskās koncertzāles un konferenču centra izveides atbilstība Rīgas pilsētas attīstības mērķiem un atbilstošajiem rīcības virzieniem ir apkopota 1.attēlā.

 1.attēls

Rīgas pilsētas attīstības mērķi un atbilstīgie rīcības virzieni

Ņemot vērā iepriekš minētos plānošanas dokumentus, akustiskās koncertzāles projekta Rīgā tālāka attīstība ir noteikta visu līmeņu politikas plānošanas dokumentos, tai skaitā paredzēta arī Rīgas pilsētas pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos.

3.4. Koncertdzīves raksturojums

Latvija ir neliela valsts, tomēr tās mūzikas kultūra un akadēmiskās mūzikas izpildītāju talants to izceļ citu Eiropas valstu starpā. Latvijas mūziķu augsto profesionalitātes līmeni un radošumu augstu ir novērtējuši mūzikas speciālisti un klausītāji visā pasaulē. Latvija guvusi starptautisko atzinību ar tādiem izciliem mūziķiem kā diriģenti Mariss Jansons un Andris Nelsons, mecosoprāns Elīna Garanča, soprāni Kristīne Opolais, Maija Kovaļevska, Marina Rebeka, bass Egils Siliņš, tenors Aleksandrs Antoņenko, vijolnieces Baiba Skride un Vineta Sareika, ērģelniece Iveta Apkalna, pianists Vestards Šimkus, kolektīvi – Latvijas Radio koris, Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", orķestris "Kremerata Baltica". Jāizceļ ir arī simfonisko orķestru jauno diriģentu Andra Pogas, Atvara Lakstīgalas un Aināra Rubiķa aktivitātes starptautiskajā laukā.

Latvijā ir dziļas kordziedāšanas un kordiriģēšanas mākslas saknes, kuru vainagojums redzams Latvijas Vispārējo Dziesmu svētku tradīcijā. Latvijas amatieru un profesionālie kori ir plaši pazīstami un atzīti starptautiskajā arēnā, regulāri gūstot starptautiski nozīmīgas uzvaras, tostarp jauniešu koris "Kamēr…" 2004. un 2013.gadā ieguva Eiropas Grand Prix konkursā (2004.gadā Gorīcijā un 2013.gadā Areco, Itālijā), zelta medaļas Pasaules koru olimpiādē (2006.gadā Ksjamena, Ķīnā); Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris "Sõla" zelta medaļu Pasaules koru olimpiādē (2012.gadā Sinsinati, ASV); Jauniešu koris "Balsis" Grand Prix BBC koru ierakstu konkursā "Let the People sing", 1.vietu Starptautiskajā koru konkursā Spittal an der Drau (Austrija) un zelta medaļu Pasaules koru olimpiādē (Šaoksingā, Ķīna).

Profesionālie kori – Latvijas Radio koris un Valsts Akadēmiskais koris "Latvija": Latvijas Radio koris ir viens no labākajiem Eiropas kamerkoriem – 2014.gadā apbalvots ar prestižo Grammy balvu un regulāri uzstājas nozīmīgākajās pasaules koncertzālēs ar tādiem izciliem maestro kā Rikardo Muti, Heincs Holigers, Larss Ulriks Mortensens, Stīvens Leitons, Tenu Kaljuste, Džeimss Vuds, Esa Peka Salonens, savukārt Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" ir viens no labākajiem vokālinstrumentālo darbu kora partiju meistariem Eiropā. Rodions Ščedrins Valsts Akadēmisko kori "Latvija" nosaucis par labāko kori pasaulē. Nozīmīgāko un prestižāko pasaules mūzikas festivālu (Lucerna (Šveice), White Light Festival (Ņujorka) dalībnieks sadarbībā ar Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri, Marisa Jansona vadībā, u.c.

Latvijas mūzikas nozares augstais profesionalitātes līmenis ir novērtēts ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā. Kopējais akadēmiskās mūzikas apmeklētāju skaits kopš 2008.gada ir audzis no 245 200 līdz 429 659 klausītājiem 2014.gadā (2.attēls).

2.attēls

Akadēmiskās mūzikas apmeklētāju skaits 2008.–2014. (skaits)

Latvijā katru gadu notiek nozīmīgi nacionālās un starptautiskās nozīmes festivāli, kuri savu nozīmi kopējā koncertu norises apjomā arvien pastiprina: Positivus Festival, Starptautiskais džeza mūzikas festivāls "Rīgas Ritmi", eksperimentālās mūzikas festivāls "Skaņu mežs", Eiropas Ziemassvētki, Artissimo, Senās mūzikas festivāls, Rīgas Operas festivāls, Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls, Kremerata Baltica festivāls, saksofona mūzikas festivāls "Saxophonia", ērģeļmūzikas festivāls "Rīgas Doms", Starptautiskais Baleta festivāls, Jaunās latviešu mūzikas dienas, u.c.

2016.gadā pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma SIA "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija" veica pētījumu "Pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas ietekme kultūras nozarē". Pētījuma ietvaros ir apkopoti biļešu pārdošanas dati no Latvijā esošajām elektronisko biļešu izplatīšanas sistēmām. Visi elektronisko biļešu izplatītāji varēja sagatavot datus pa gadiem par pasākumu rīkotāju skaitu, notikušo pasākumu skaitu, pārdoto biļešu skaitu un no biļešu pārdošanas iegūto apgrozījumu laika periodā no 2013. līdz 2015.gadam. Laika periodā no 2013. līdz 2015.gadam vidēji 70% no pasākumiem notika Rīgā, kur koncerti sastādīja 27% no kopējā pasākuma skaita. Uz koncertiem tika pārdotas 37% no kopā pārdoto biļešu skaita, t.i. 646 359 biļetes 2015.gadā. Gandrīz 60% no visiem pasākumu rīkotājiem ir privātie komersanti, kas organizē lielāko daļu pasākumu (44%) un pārdod visvairāk biļešu (43%). Privātie komersanti pārsvarā organizē popmūzikas, rokmūzikas u.c. komerciāli ienesīgu žanru koncertus un citus pasākumus. Valsts iestādes un kapitālsabiedrības sastāda 5% no visiem pasākumu rīkotājiem, taču tās organizē 38% no pasākumiem (teātra izrādes un akadēmiskās mūzikas koncertus) un pārdod 40% no kopējā biļešu skaita. Nevalstisko organizāciju un pašvaldības iestāžu grupas nozarei ir salīdzinoši mazāk nozīmīgas, jo tās organizē 18% pasākumu un pārdod 17% biļešu.

4.attēls

Kultūras pasākumus raksturojošo rādītāju sadalījums pa pasākumu rīkotāju veidiem

(vidējie rādītāji laika periodā 2013.–2105.; katra rindiņa = 100%)

 

Kultūras ministrijas pārziņā esošās valsts koncertorganizācijas rīko lielāko akadēmiskās mūzikas koncertu skaitu Rīgā. Analizējot valsts koncertorganizāciju 2015.gada darbības rādītājus, secināms, ka gadā vidēji organizēti 228 koncerti (4,3 koncerti nedēļā), katra koncerta vidējais apmeklētāju skaits – 646 klausītāji, kas ir ekvivalents 96% piepildījumam Lielajā Ģildē (669 sēdvietas).

5.attēls

Kultūras ministrijas pārziņā esošo koncertorganizāciju 2015.gada darbības rādītāji

	Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris	Latvijas Koncerti	Valsts Akadēmiskais koris "Latvija"	Kremerata Baltica	Kopā:
	izpilde 2015	izpilde 2015	izpilde 2015	izpilde 2015	izpilde 2015
Apmeklējumu skaits gadā	37 537	141 436	26 660	34 800	240 433
Koncertu skaits gadā	72	308	50	70	500
Koncertu skaits gadā RĪGĀ	50	157	19	2	228
Koncertu skaits gadā LATVIJAS REĢIONOS	20	106	11	7	144
Koncertu skaits ārvalstīs	2	45	20	61	128
Apmeklētība %	83	85	70	95	85

Pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas 2007.gadā veikts pētījums par kultūras pieejamību Latvijas reģionos¹⁵. Pētījuma mērķis bija noskaidrot kultūras pakalpojumu attīstības tendences. Pēc iedzīvotāju aptaujas datu analīzes un ekspertu aptauju veikšanas, pētījums ļāvis izdarīt būtiskus secinājumus:

- ir stabili palielinājies kultūras pasākumu apmeklētības līmenis – intensīvāka ir kļuvusi profesionālā teātra, amatieru teātra apmeklētība, palielinājies klasiskās, folkloras, tautas mūzikas, kora mūzikas un popmūzikas koncertu apmeklētāju skaits, tos regulāri apmeklē vidēji 20% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Stabils ir mākslas izstāžu, galeriju un muzeju apmeklētības rādītājs, tos regulāri apmeklē vidēji 23% no visiem Latvijas iedzīvotājiem;

- Latvijas iedzīvotāji vēlētos biežāk veltīt brīvo laiku dažādām kultūras aktivitātēm;

- kā noteicošie kavējošie faktori kultūras pasākumu apmeklēšanai ir minēti naudas trūkums (65%), laika trūkums (47%) un ģeogrāfiskais attālums (21%). Ģeogrāfisko attālumu pirmajā vietā kavējošo iemeslu ziņā minējuši 52% Latgales iedzīvotāju;

- kultūras infrastruktūras attīstība ļoti lielā mērā nosaka cilvēku intereses pieaugumu par kultūras piedāvājumu. Modernizējot kultūras infrastruktūru, palielinās koncertu, izrāžu un citu pasākumu apmeklētība, ja tie tiek rīkoti izremontētā un modernizētā ēkā. Ņemot vērā pētījuma rezultātā iegūtos datus, kas norāda, ka Latvijas iedzīvotāju vidū stabili pieaug interese par kultūras pasākumiem un to apmeklētību, un, ja tiktu nodrošināta mūsdienu prasībām atbilstošas kultūras infrastruktūras izveide, kultūras pasākumu apmeklētība pieaugtu vēl vairāk.

Latvijas iedzīvotāji pēc kultūras līdzdalības un patēriņa rādītājiem ir starp līderiem Eiropā (2013.gada Eurobarometer pētījums apliecina, ka Latvija ir starp 5 (piecām) Eiropas Savienības valstīm ar augstāko kultūras līdzdalības %¹⁶). Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati apliecina, ka Latvijā pieaug kultūras pasākumu apmeklētāju skaits. Centrālās statistikas pārvalde konstatējusi, ka pēdējo 10 (desmit) gadu laikā visstraujāk ir palielinājies izrāžu un uzvedumu (izrāde, opera, balets, koncerts, deju priekšnesums u.c.), kā arī sporta pasākumu apmeklētāju īpatsvars¹⁷.

Rīgā ir augsts pasākumu un koncertu rīkošanas īpatsvars, kā arī augsta skatītāju interese. Lai nodrošinātu arvien augošo interesi par mūzikas nozari, ir nepieciešama attīstīta mūzikas infrastruktūra, kas ietvertu jaunu multifunkcionālu koncertzāli Rīgā¹⁸.

3.5. Koncertu norises vietu raksturojums

Situācija ar koncertzālēm Rīgā, jo īpaši akadēmiskās un džeza mūzikas vajadzībām, ir neapmierinoša. Rīgā koncertdzīvi organizē telpās, kas sākotnēji projektētas citām funkcijām – kongresu rīkošanai (Kongresu nams), saviesīgiem pasākumiem (Lielā Ģilde), teātra izrādīšanai (Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka, Dailes teātris, Latvijas Nacionālais teātris, u.c.), dievkalpojumiem (Doma baznīca, Jāņa baznīca, u.c.), mācību procesam (Latvijas Universitātes Lielā Aula), sporta spēlēm, izstādēm (Arēna Rīga, Ķīpsalas izstāžu komplekss). Rīgā ir vairākas neliela izmēra akustiskas zāles, kas ir piemērotas kamermūzikas atskaņošanai (Spīķeru koncertzāle, Mazā Ģilde, u.c.), bet nav atbilstošas zāles pilna sastāva simfoniskā orķestra muzicēšanai. Dailes teātra, Latvijas Nacionālās operas un baleta, Latvija Nacionālā teātra, Kongresu nama zāles u.c. ir akustiski nepiemērotas, jo šajās zālēs ir nepietiekams skaņas reverberācijas laiks. 

Rīgas pilsētā ir šādas koncertu norises vietas:

Kongresu nams – Lielā zāle 1 142 vietas, Mazā zāle 280 vietas, Jaunā zāle 350 vietas, nepietiekams skatuves izmērs tikai ~120 m², 73 934 m³, nav piemērota akustiskajiem koncertiem – skaņas reverberācijas laiks ~ 1 s, nepieciešama piespiedu apskaņošana, nepietiekamas un šauras mākslinieku ģērbtuves un koncertu tehniskās telpas, neapmierinošs tehniskais stāvoklis; ēkas publiskais tēls sabiedrībā visbiežāk asociējās ar padomju laika politikas (ideoloģijas) mantojumu;

Latvijas Nacionālās operas un baleta Lielā zāle – 970 vietas, akustika - skaņas reverberācijas laiks tikai ~ 1,3 s, nav piemērota simfoniskās mūzikas koncertiem, koncertu rīkošanu nepieciešams saskaņot ar Latvijas Nacionālās operas un baleta izrāžu grafiku, tādēļ praktiski nav pieejama koncertu rīkošanai;  

Zinātņu akadēmijas zāle – 800 skatītāju vietas, apmierinoša akustika, simfoniskajam orķestrim nepietiekami plaša skatuve, nepietiekamas un šauras mākslinieku ģērbtuves un koncertu tehniskās telpas, neapmierinošs tehniskais stāvoklis;

Latvijas Universitātes Lielā Aula – 800 vietas, laba akustika, nav skatuves, nav mākslinieku ģērbtuves, koncertu rīkošanu nepieciešams saskaņot ar Latvijas Universitātes mācību procesu;

Lielā Ģilde – 667 vietas, skatuves izmērs 224 m² (platums 18 m, dziļums 12 m), liela sastāva orķestra muzicēšanai nepietiekams akustiskās telpas apjoms, tikai viena mākslinieku ģērbtuve un tualete, neapmierinošs tehniskais stāvoklis, nav lifta u.c. koncertiem nepieciešamā aprīkojuma;

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielā zāle – 345 vietas, laba akustika, nepietiekamas un šauras mākslinieku ģērbtuves, koncertu rīkošanu nepieciešams saskaņot ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācību procesu;

Melngalvju nams – 300 vietas, laba akustika, nav skatuves, nepietiekamas un šauras mākslinieku ģērbtuves un koncertu tehniskās telpas;

Mazā Ģilde – 300 vietas, laba akustika, nav skatuves, nepietiekamas un šauras mākslinieku ģērbtuves un koncertu tehniskās telpas;

Vāgnera zāle – 240 vietas, laba akustika, avārijas stāvoklī, koncertu rīkošanai vairs netiek ekspluatēta.

Koncertu rīkošanai adaptētas vietas Rīgā:

Rīgas Doms – 1 400 vietas, specifiska akustika, nav skatuves, koncertu rīkošanu nepieciešams saskaņot ar draudzi, specifisks repertuārs;

Sv. Jāņa Baznīca – 700 vietas, laba akustika, koncertu rīkošanu nepieciešams saskaņot ar draudzi, specifisks repertuārs, nav tualetes;

Ķīpsalas un Skonto izstāžu zāles piemērotas tikai koncertiem ar apskaņošanu, koncertu rīkošanas vajadzībām speciāli iekārtojamas vietas, piemērotas rokmūzikas koncertiem;

Mežaparka Lielā estrāde – 27 000 vietas, darbojas tikai vasaras sezonā.

Rīgā ir daudzas koncertu norises vietas nelielam klausītāju lokam. Ikvienai Rīgas koncertu norises vietai ir būtiski tehniski trūkumi vai apgrūtinājumi koncertu norisei, turklāt klausītāju sēdvietu skaits nav lielāks par 800 vietām. Saskaņā ar Kultūras ministrijas apzināto informāciju Rīgas koncertu apmeklētāju kapacitāte ir pietiekoša, lai vienlaicīgi piepildītu koncertzāli virs 1 000 klausītāju vietām. Mūsdienu prasībām atbilstošas koncertzāles trūkums Rīgā ir viens no iemesliem, kas mazina starptautiski atzītu mūzikas kolektīvu un atskaņotājmākslinieku interesi par Rīgu un Latviju kā vieskoncertu norises vietu. Ierobežotais sēdvietu skaits ir iemesls augstām biļešu cenām (40 euro un dārgāk). Atsevišķus koncertus, piemēram, lielu simfonisko orķestru vieskoncertus rīkot ir nerentabli, tādēļ šādu pasākumu norise bez papildu finansiālā atbalsta Rīgā nav iespējama.

3.6. Paredzamais rezultāts, īstenojot akustiskās koncertzāles projektu Rīgā

Moderna konferenču centra trūkums Rīgā joprojām būtiski kavē sasniegt Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam un Rīgas attīstības programmā 2014.–2020.gadam izvirzīto mērķi – veidot Rīgu par nozīmīgu kultūras, biznesa un tūrisma centru Ziemeļeiropā.

Nacionāla līmeņa akustiskās koncertzāles projekta īstenošana, veidojot to arī par liela mēroga konferenču centru, ļautu īstenot visus 3 (trīs) nodomus vienlaikus – radīt īpašu kultūras, biznesa un tūrisma enkurobjektu Latvijas galvaspilsētā. Izveidota nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle būtu valsts nozīmīgāko mūzikas pasākumu norises vieta, Ziemeļeiropas mūzikas centrs, kas piesaistīs labākos Latvijas un ārvalstu mūziķus un vienlaikus arī moderna starptautiski nozīmīgu pasākumu norises vieta – ieguldījums Rīgas ekonomiskajā attīstībā un starptautiskajā atpazīstamībā.

Akustiskajai koncertzālei jānodrošina pastāvīgā rezidenta – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra darbība. Akustiskās koncertzāles programmai ir jābūt ļoti plašai un jāiekļauj mūzikas priekšnesumi plašā žanru un stilu spektrā, piesaistot daudzveidīgu apmeklētāju loku, to vidū iekļaujami orķestra un kamermūzikas koncerti, vokālās mūzikas koncerti, senās un modernās mūzikas koncerti, pasaules, džeza un tradicionālās mūzikas koncerti u.c. Pēc iespējas jārīko abonentu koncertu cikli plašas, lojālas auditorijas, jo īpaši jaunas publikas, piesaistīšanai. Veidojot programmu, būtu jāparedz koncerti bērniem un ģimenēm, koncerti skolām, dienas, vakara un nakts koncerti, multimediju priekšnesumi, kino un mūzikas, dejas u.tml. kultūras piedāvājumi.

Plānotā akustiskās koncertzāles pasākumu daudzveidība:

- simfonisko orķestru un koru koncerti;

- operu un oratoriju koncertuzvedumi;

- džeza un popmūzikas koncerti;

- vidēja mēroga (1 000 – 1 500 dalībnieki) kongresi un konferences;

- dažādas svinības, pieņemšanas, ceremonijas;

- konferences.

Plānotie akustiskās koncertzāles tehniskie rādītāji:

- viena apjoma telpa (bez atdalītas telpas skatuves augšējai mašinērijai);

- zāles izmēri – platums 18m x augstums 18m x garums 36m;

- klausītāju vietu skaits 1 000 – 1 400;

- skatuves platība <180 m².

Akustiskās prasības:

- 10 – 12 m³ telpas apjoms uz vienu cilvēku zālē;

- reverberācijas laiks T30 125Hz 2,2 – 3,0 s;

- reverberācijas laiks T30 250Hz 1,75 – 2,5 s;

- reverberācijas laiks T30 500 Hz 1,75 – 2,5 s;

- reverberācijas laiks T30 1000Hz 1,75 – 2,5 s;

- reverberācijas laiks T30 2000Hz 1,75 – 2,5s;

- reverberācijas laiks T30 4000Hz 1,3 – 2,5s;

- samazinājuma potenciāls vidējā frekvenču joslā 0,4 s;

- skaidrības parametrs C80 visās zāles sēdvietās 500/1000 Hz oktāvu joslās no -3dB līdz +3dB;

- telpiskuma koeficients LFvisās zāles sēdvietās 500/1000 Hz oktāvu joslās 20 –35%;

- skaņas stipruma indekss G 500/1000 Hz oktāvu joslās >7dB;

- RASTI indekss STI >0.50.

Multifunkcionalitāte un aprīkojums:

- fiksēta skatuves daļa un mobila zāles klausītāju sēdvietu daļas grīda – iespējams panākt pilnīgi izlīdzinātu virsmu (piemēram, koncertzāle "Latgales vēstniecība "GORS"");

- stacionāra gaismas un skaņas sistēma. Stacionāra digitālās koncertzāles sistēma ierakstu veikšanai;

- iespēja papildus izveidot kulises un priekškaru.

Palīgtelpas:

- koncertzāles aizskatuves daļā izvietotas piecas solistu garderobes (5 x 18 m²), mākslinieku tualetes (30 m²), pulcēšanās un piegādes vestibils (150 m²);

- orķestra ģērbtuvēm un ikdienas darba telpām jāatrodas koncertzāles tiešā tuvumā vai koncertzālē;

- skatītāju serviss (garderobe, kafejnīca, tualetes telpas).

4. Akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļa Rīgā alternatīvas

Akustiskās koncertzāles īstenošanai Rīgā iespējams identificēt vairākas alternatīvas:

1) projekta attīstību nodrošina valsts (Alternatīva "A");

2) projekta attīstību nodrošina valsts sadarbībā ar Rīgas domi (Alternatīva "B");

3) projekta attīstību nodrošina valsts sadarbībā ar privāto partneru publiskās – privātās partnerības ietvaros (Alternatīva "C").

Lai detalizētāk izvērtētu iespējamos akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļus Rīgā, konceptuālajā ziņojumā veikts katras alternatīvas priekšrocību un trūkumu izvērtējums.

4.1. Alternatīva "A" – valsts projekts "Akustiskā koncertzāle uz AB dambja"

4.1.1. Alternatīvas "A" apraksts

Projekta alternatīva paredz, ka koncertzāles attīstību nodrošina valsts, veicot projektēšanas, būvniecības un infrastruktūras apsaimniekošanas funkciju. Alternatīvas ietvaros valstij ir pilnībā jānodrošina projekta finansējums no budžeta vai aizņemtiem līdzekļiem.

Šīs alternatīvas ietvaros izskatīta arhitektu biroja "Sīlis, Zābers un Kļava" izstrādātā projekta – akustiskā koncertzāle uz AB dambja īstenošanas iespēja. Arhitektu biroja "Sīlis, Zābers un Kļava" projekts, kas 2006. gadā uzvarēja plašā starptautiskā konkursā pašlaik atrodas attīstīta meta stadijā, ir izanalizēts un publiski apspriests.

4.1.2.  Alternatīvas "A" tehniskie parametri

Ēkas novietojums:

Koncertzāle novietota uz AB dambja, iepretī Rīgas vēsturiskajam centram – UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietai un blakus Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkai. Visas koncertzāles programmā paredzētās telpas uz AB dambja izkārtotas kā kristālu puduris. Ēkai ir potenciāls kļūtu par vienu no pilsētas simboliem.

Telpu programma:

Koncertzāles kopējā apbūves platība – 22 000 m². Koncertzāli veido Lielā zāle – 2 835 m² platībā ar 1 500 skatītāju vietām un skatuvi, uz kuras varētu atrasties 120 mūziķi, Lielajā zālē paredzēta vieta ērģelēm. Mazā zāle – 1 205 m² platībā ar 400 skatītāju vietām un skatuvi, uz kuras varētu atrasties 40–50 mūziķi. Publiskā zona, kā arī telpas mūziķu ikdienas darbam – mēģinājumu zāle 375 m² platībā, garderobes, administratīvās telpas, tehniskās telpas, bibliotēka, arhīvu telpas, noliktavu telpas un citas. Ēkā bija plānots izmitināt Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Valsts Akadēmisko kori "Latvija" un kamerorķestri "Sinfonietta Rīga". Koncertzāle plānota galvenokārt akadēmiskās mūzikas atskaņošanai, taču ar nosacījumu, ka tajā būtu iespējams atskaņot arī elektronisko mūziku un rīkot dažādus pasākumus. Koncertzāle būtu ikdienā sabiedrībai atvērta – cilvēku plūsmu ārpus koncertu laika nodrošinātu ierakstu veikali, kafejnīcas un restorāni.

4.1.3.  Alternatīvas "A" izmaksas un ietekme uz budžetu un valsts parādu

Izmaksas

Pēc likvidētās valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" aprēķiniem koncertzāles celtniecībai būtu nepieciešami vismaz 89,9 miljoni euro, no kuriem:

● koncertzāles ēkas izmaksas paredzētas 54,2 miljoni euro,

● AB dambja rekonstrukcija (ieskaitot autostāvvietu 400 automašīnām) – 20,06 miljoni euro,

● infrastruktūras pārveide AB dambja tuvumā:

- ielu un celiņu izbūve – 5,4 miljoni euro;

- inženierkomunikāciju izbūve – 1,99 miljoni euro;

- četru joslu tilta izbūve uz Trijādības ielu – 6,6 miljoni euro;

- gājēju tilta uz Ķīpsalu celtniecība – 1,56 miljoni euro.

Iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu

Šīs projekta īstenošanas alternatīvas ietvaros Eiropas Savienības fondu finansējumu piesaistīt nav iespējams.

Kapitālo izdevumu finansēšana

Alternatīvas ietvaros iepriekš norādītās izmaksas būtu pilnībā jāsedz valstij, paredzot šīs izmaksas iekļaut valsts budžeta izdevumos.

Uzturēšanas izdevumu finansēšana

Pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā katru gadu budžetā būtu nepieciešams paredzēt ēkas uzturēšanas izdevumus (ēkas uzturēšanas izdevumu aplēse nav veikta), kas tiktu finansēti no koncertzāles ieņēmumiem.

Ietekme uz valsts parādu

Alternatīvas ieviešanas gadījumā valsts budžeta izdevumu palielinājums, visticamāk, ietekmētu valsts parāda rādītāju, tam pieaugot.

4.1.4.  Alternatīvas "A" īstenošanas statuss

Alternatīvas "A" īstenošana šobrīd ir atlikta. Izvērtējot apstākļus, kas ekonomiskās situācijas dēļ krīzes gados lika ievērot valstī stingru budžeta disciplīnu, tika pieņemts lēmums būvprojektēšanas līgumu izbeigt. 2009.gada 6.februārī SIA "AB.SZK" tika iesniegts paziņojums par atkāpšanos no līguma par akustiskās koncertzāles būvprojekta izstrādāšanu, norādot, ka atbilstoši līguma noteikumiem līgums tika izbeigts 2009.gada 3.aprīlī.

Izbeidzot līgumu, valstij netika radīti finanšu izdevumi. Akustiskās koncertzāles būvprojekta izstrāde un citi ar akustiskās koncertzāles projekta turpmāko attīstību saistītie darbi tika atlikti, nosakot, ka par to atsākšanu – nākamo projekta attīstības posmu, proti – būvprojekta (tai skaitā skiču projekta izstrādes uzsākšanu), jālemj Ministru kabinetam.

4.2. Alternatīva "B" – koncertzāles izveide sadarbībā ar Rīgas domi, pārbūvējot Rīgas Kongresu namu

4.2.1. Alternatīvas "B" apraksts

Rīgas dome 2010.gadā uzsāka darbu pie Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas projekta, kura mērķis ir nodrošināt Rīgā daudzfunkcionālu dabīgas akustikas koncertzāli klasiskās un populārās mūzikas atskaņošanai un dažādu citu sarīkojumu rīkošanai ar vietu skaitu no 1 350 līdz 1 680, papildus nodrošinot augstvērtīgu apmeklētāju servisa līmeni.

Projekta attīstītājs: SIA "Rīgas nami", Rekonstrukcijas koncepcijas autori: SIA "Arhitekta J.Pogas birojs", arhitekts Juris Gertmanis, SIA "Arhitektu birojs NAMS". Būvprojekta izstrāde uzsākta 2011.gada oktobrī. Būvprojekts akceptēts Rīgas pilsētas būvvaldē 2014.gada 14.aprīlī. Būvprojekta autors: SIA "Arhitektu birojs NAMS", būvprojekta vadītājs Sergejs Ņikiforovs

4.2.2.  Alternatīvas "B" tehniskie parametri

Telpu programma pēc ēkas rekonstrukcijas:

Kopējo ēkas platību plānots palielināt līdz 14 111 m² ( šobrīd apbūves platība 13 039 m²⁾ un būvtilpumu līdz 98 190 m³, pārbūvējot Kongresu nama Lielo zāli un pielāgojot pārējo ēku mūsdienīga konferenču centra prasībām. Līdz ar rekonstrukciju ēka būs piemērota dažāda veida kultūras, izglītības un saviesīgiem pasākumiem – klasiskās mūzikas koncertiem, koru koncertiem, operas uzvedumiem, estrādes koncertiem, teātrim, izglītojošām konferencēm, pieņemšanām. Pateicoties plašajam telpu piedāvājumam, fleksiblajām transformācijas iespējām un mūsdienīgajam tehniskajam nodrošinājumam, koncertzāle būs spējīga nodrošināt augstākā līmeņa koncertus un pasākumus, tai skaitā starptautiskas nozīmes.

Lielā zāle:

- pilna apjoma rekonstrukcija, partera līmeņa pārbūve, papildus balkonu izveide, jauna zāles pārseguma un skatuves ar šņorbērniņiem izbūve.

- vietas kopā 1 481 līdz 1 681, atkarībā no zāles transformācijas modeļa

- skatuves izmērs 355 m² – 435m²;

- akustisko prasību uzlabojums – speciāla apdare un akustiskie elementi akustiskas transformācijai, būvtilpuma palielinājums līdz ~13 750 m³, jeb 9 – 10 m³ uz vienu apmeklētāja vietu, nodrošinot optimālas akustiskās prasības – reverberācijas laiks 1,6 – 1,9 sekundes;

- iespējamas zāles grīdas, krēslu un orķestra bedres transformācijas dažādās kombinācijās, nodrošinot vietu skaitu līdz 1681 (rok. vai pop. u.c. mūzikas koncerti, deju pasākumi) Lielās zāles transformācijas iespējas pieļauj ēkas ekspluatācijas laikā pilnvērtīgi nodrošināt plaša spektra pasākumu norisi (opera, mūzikli, teātris, konferences u.c.);

- aizskatuves zonas izbūve četros līmeņos, komfortablas un ērti pieejamas mākslinieku ģērbtuves un atpūtas telpas aizskatuvē ar kopējo platību 657m²;

- uzlabota piekļuve skatuves uzbūvei. Jaunas dienesta ieejas, skatuves pacēlājs, piegādes rampas, virsskatuves tehniskās telpas, kas ļaus zālē rīkot augstāku prasību koncertus un izrādes.

Daudzfunkcionalitātes iespējas un uzlabojumi:

Sākotnējais rekonstrukcijas projekts tika veidots ar uzsvaru uz koncertzāles funkcijas nodrošināšanu. Šobrīd, atbilstoši vēlmei apvienot koncertzāles funkciju ar plaša konferenču centra izveidi, ir iespējams veikt rekonstrukcijas projekta papildinājumus, paredzot arī telpas konferenču centram. Līdz ar ieplānotajiem papildinājumiem, pasākumu centrs būtu piemērots visdažādāko kultūras un biznesa pasākumu uzņemšanai.

Mazā zāle:

- esošās mazās zāles rekonstrukcija ar teleskopiski sabīdāmu krēslu rindām, 250 – 300 apmeklētājiem;

- daudzfunkcionālās zāles izbūve 1M līmenī, 240 sēdvietām;

- vidēja lieluma zāļu izbūve ēkas jaunajā daļā – trīs stāvos izvietojot zāles ar 500 sēdvietu ietilpību;

- visas zāles tiks nodrošinātas ar tehnisko aprīkojumu un optimālu akustiku populārās mūzikas koncertu, teātra izrāžu, publisko pasākumu un konferenču rīkošanai.

Konferenču centrs:

- daudzfunkcionāla konferenču centra izbūve ēkas vecajā daļā un jaunajā piebūvē, nodrošinot plašu transformējamu telpu grupu konferenču dalībnieku izvietošanai;

- konferenču telpu platība, bez vestibiliem 2945 m²,

- līdz pat 18 atsevišķām semināra telpām, ar ietilpību līdz 100 – 130 vietām;

- iespēja nodrošināt līdz pat 44 break-out telpām darba grupu darbam (bez papildus aprīkojuma);

- nepieciešamības gadījumā iespēja palielināt break-out telpu skaitu vēl par 20 nodalītām telpām (ar papildus nodalījumiem);

- iespēja uzņemt 1 680 dalībnieku lielu konferenci Lielajā zālē un sadalīt tās darbu pa mazākām semināru telpām;

- rīkojot konferenci paralēlās sesijās, iespēja uzņemt līdz 2 800 dalībnieku;

- maksimālā iespējamā konferenču centra ietilpība, bez vestibiliem, 5 025 m² (5 710 apmeklētājiem) – 2 945 m² rekonstruējamajā vēsturiskās ēkas un piebūves daļā, 1 310 m² nerekonstruētajā piebūves daļā, 770 m² papildus piebūvējamā daļa.

- konferencē izmantojamie vestibili, foajē 5 015 m²;

- maksimālā ietilpība ēdināšanas nodrošināšanai – līdz 3 385 personām pie stāvgaldiem;

- precīzs konferenču telpu plānojums tiks izstrādāts, sadarbojoties ar nozares ekspertiem.

Ērtību izbūve:

- galvenās ieejas pārbūve, nodrošinot savienojumu ar pazemes autostāvvietām;

- aizmugurējās āra terases pārbūve, nodrošinot savienojumu ar parku un kanālu;

- nodrošināta piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem visā ēkas teritorijā;

- paplašināta kafejnīca (līdz 150 vietām) un banketu zāle (līdz 120 vietām);

- papildus tehnisko telpu platības ārējo pakalpojumu sniedzējiem, ēdinātāji, pagaidu virtuves izbūve liela mēroga pasākumu ēdināšanai;

- trīs atsevišķu ēkas ieeju nodrošinājums, ieejas vārti drošības vajadzībām, iespēja sadalīt apmeklētājus paralēlās plūsmās;

Projekta attīstītāji uzsver vietas priekšrocību – ēkas lielisko sasniedzamību un tuvumu citām vēsturiskajā centrā esošajām nacionālas nozīmes kultūras iestādēm, viesnīcām un transporta mezgliem, kā arī vēsturiskās funkcijas pārmantojamību – attīstot koncertzāli esoša pasākumu centra vietā. Tiek norādīta arī projekta nozīmība Kronvalda parka attīstībā, veicot apkārtnes sakārtošanu, kanāla un parka iespēju izmantošanu pasākumu rīkošanai, rekreācijai un tūrismam. Neignorējot ēkas padomju laiku mantojuma vērtības, rekonstrukcijas projekts tiek skatīts kā iespēja mainīt šīs vietas ideoloģiskos uzsvarus, radot šeit jaunu kultūras centru, ar jaunu vārdu un jaunu nozīmi. Projekts ir realizējams 3 (trīs) gadu laikā pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas.

4.2.3.  Alternatīvas "B" izmaksas un ietekme uz budžetu un valsts parādu

Izmaksas

Atbilstoši Rīgas pilsētas pašvaldības SIA "Rīgas nami" aprēķiniem (6.tabulu), koncertzāles pārbūvei būtu nepieciešami vismaz 48 miljoni euro.

6.tabula

Rīgas Kongresu nama pārbūvei nepieciešamais finansējums

Nr. p.k.	Rīgas Kongresu nama pārbūves ietvaros veicamie darbi	Izmaksas (mlj. euro)
1.	Vispārīgie būvdarbi, t.sk. nesošās būvkonstrukcijas un apdare	14,80
2.	Iekšējie inženiertīkli	8,10
3.	Tehnoloģiskais aprīkojums – apskaņošanas, apgaismošanas, video, skatuves un konferenču aprīkojums	10,30
4.	Teritorijas labiekārtošana	0,74
5.	Būvlaukuma organizācija, projekta vadība, autoruzraudzība, būvuzraudzība, citi izdevumi	5,75
6.	Ārējie inženiertīkli (esošā infrastruktūra)	0,00
7.	Autostāvvietas (esošā infrastruktūra)	0,00
8.	Sabiedriskā transporta tīkls (esošā infrastruktūra)	0,00
9.	Papildpakalpojumi - viesnīcas, restorāni (esošā infrastruktūra)	0,00
10.	Rekreācijas zonas izveide pilsētvidē, Kronvalda parks (esošā infrastruktūra)	0,00
	Kopā, bez PVN	39,69
	Kopējās izmaksas, ieskaitot PVN	48,4

Iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu

Šīs projekta īstenošanas alternatīvas ietvaros Eiropas Savienības fondu finansējumu piesaistīt nav iespējams.

Kapitālo izdevumu finansēšana

Projekta īstenošanai nepieciešamos līdzekļus iespējams nodrošināt:

1) pašvaldībai vai pašvaldības SIA "Rīgas nami" veicot aizņēmumu Valsts kasē vai kredītiestādē;

2) pašvaldībai vai pašvaldības SIA "Rīgas nami" veicot aizņēmumu Valsts kasē vai kredītiestādē, bet valsts uzņemas saistības daļēji apmaksāt aizņēmumu, ar vai bez valsts galvojuma izsniegšanu.

Uzturēšanas izdevumu finansēšana

Alternatīvas īstenošanas gadījumā uzturēšanas izdevumi būtu pilnībā jāsedz no pašvaldības SIA "Rīgas nami" līdzekļiem (ēkas uzturēšanas izdevumu aplēse nav veikta). SIA "Rīgas nami" ir iespēja kompensēt telpu uzturēšanas izdevumus no nomas maksas ieņēmumiem saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumiem Nr.515 "Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem" atbilstoši apjomam, kādu valsts koncertorganizācijas nomās koncertzāles telpas. Ar šādiem nosacījumiem koncertzāles telpas nomā VSIA "Liepājas simfoniskais orķestris" no Liepājas pašvaldības SIA "Lielais dzintars".

Ietekme uz valsts parādu

Alternatīvas ieviešanas gadījumā uzņemtās saistības, visticamāk, būtu jāataino valsts parādā.

4.3. Alternatīva "C" – koncertzāles izveide sadarbībā ar privāto partneri Rīgas degradēto teritoriju revitalizācijas ietvaros

4.3.1. Alternatīvas "C" apraksts

Alternatīvas ietvaros koncertzāle tiktu izveidota sadarbībā ar privāto partneri publiskās – privātās partnerības ietvaros, kur publiskais partneris definē koncertzāles būtiskos parametrus, bet privātais partneris nodrošina ēkas projektēšanu, būvniecību un apsaimniekošanu. Koncepcijas īstenošanas ietvaros ar jēdzienu "privātais partneris" saprotot atbilstoši 29.03.2016. Ministru kabineta noteikumi Nr.188, Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi 19.punktā minētais projekta iesniedzējs – "komersants".

4.3.2.  Alternatīvas "C" atrašanas vieta

Ņemot vērā to, ka akustiskās koncertzāles izveidei Rīgas degradēto teritoriju revitalizācijas ietvaros tiktu plānots izmantot Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu"¹⁹ līdzekļus, tad akustiskā koncertzāle atrastos kādā no Rīgas pilsētas prioritāti atbalstāmajā degradētajām teritorijām. Šobrīd akustiskās koncertzāles atrašanās vieta šajās teritorijās nav iezīmēta, bet tiktu noskaidrota publiskās – privātās partnerības iepirkuma procedūras ietvaros.

4.3.3.  Alternatīvas "C" izvirzītie tehniskie parametri

Alternatīvas ietvaros tiktu izveidota koncertzāle un konferenču centrs, kas papildinātu projektu un spētu pozitīvi ietekmēt projekta naudas plūsmu, tādējādi samazinot iespējamos publiskā partnera maksājumus publiskās – privātās partnerības projekta ietvaros privātajam partnerim.

Telpu programma akustisko koncertu norises vietai:

Akustisko koncertu norises vietas izveides mērķis ir palielināt kultūras pakalpojumu pieejamību, attīstīt pilsētvidi un radīt pozitīvu ietekmi uz ekonomisko aktivitāti tās apkaimē. Tās pamatfunkcija ir nodrošināt augstu akustisko kvalitāti simfoniskā orķestra koncertiem ar skatītāju kapacitāti līdz 1 300 vietām un noslodzi vismaz 80 – 100 vakari gadā.

7.tabula

Telpu programma

Telpu platības	Min / Max
Kopējā akustiskās koncertzāles platība ar palīgtelpām	2 500 /4 000m²
zāle (bez skatuves, bez balkona)	vismaz 600/800 m²;
skatuve	200 m² (paredzama vieta vismaz 90 mūziķiem)	250 m² (paredzama vieta vismaz 120 mūziķiem)
balkons	vismaz 250 /400m²
operatora telpa	25 m²
ģērbtuves kopā	60 m²
instrumentu glabāšanas telpas ar klimata kontroli	100 m²
darbinieku telpa	50 m²
tehniskās telpas skatuves vajadzībām (1 līmenis), tai skaitā glabāšanas telpa klavierinstrumentiem ar tiešu izeju uz skatuvi;	250m²
tehniskās telpas (-1., 1., 2. līmenis) inženiertehniskajām iekārtām	150 m²
orķestra pulcēšanās/mēģinājumu zāle	200 m²
kāpnes, lifti, koridori, WC	600 m²

Telpu programmu iespējams papildināt ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vajadzībām nepieciešamajām darba telpām 1 100 m², tai skaitā orķestra mēģinājumu zāli 350 m². Tādā gadījumā akustiskās koncertzāles kopējā telpu programma sasniedz kopējo apbūves platību 4 000 m².

 Ņemot vērā līdzīgu Latvijā pēdējos gados realizēto objektu vidējās izmaksas (ar maksimālo apgaismes, video projekcijas, ierakstu un apskaņošanas aprīkojumu, kā arī nepieciešamo stacionāro instrumentu iegādi) – 3000 euro/m² (ieskaitot PVN un virsuzdevumus) – šāds koncertzāles realizācijas variants ļautu precīzāk izpildīt prasības, kuras izvirza mūsdienīga koncertu un konferenču infrastruktūra.

Minimālā telpu programma akustisko koncertu norisei var funkcionēt tikai pie nosacījuma, ja Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ietvaros tiek izbūvēts ēku puduris, kurš bez koncertzāles ietver arī citas ēkas ar šādām funkcijām – konferenču centrs, izstāžu zāle u.c. Vairāku objektu (funkciju) koncentrēšana vienā teritorijā, turklāt veidojot kā atsevišķas infrastruktūras vienības ar kopīgām tehniskām un funkcionālām telpām un apkārtnes iekārtojumu ļauj samazināt kopējās izmaksas, vienlaikus nodrošinot koncertzāles publikas apkalpošanai nepieciešamās telpas – foajē, publikas garderobi, ēdināšanas vietas u.c.

Minimālā telpu programma konferenču un darījumu centram

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ietvaros atbalstāma:

Konferenču auditorija

Konferenču auditorija līdz 3 000 apmeklētājiem starptautiska un vietēja mēroga konferencēm un izglītības pasākumiem.

Plānotā noslodze gadā: 30 konferences līdz 1 000 apmeklētāju; 20 – 50 mazāki pasākumi līdz 100 apmeklētājiem; provizoriskais apmeklējums: 20 – 50 tūkst. apmeklētāji gadā.

Platība: 2 000 līdz 2 500 m².

Ņemot vērā līdzīgu Latvijā pēdējos gados realizētu objektu vidējās izmaksas – 2 000 euro/m² (ieskaitot PVN un virsuzdevumus) – minimālā telpu programma, lai objekts varētu funkcionēt kā konferenču auditorija norises vieta, provizoriskie ieguldījumi objektā plānojami līdz 5 (pieciem) miljoniem euro.

Izstāžu zāle

Izstāžu centrs – izmantojams gan konferenču, kongresu vajadzībām, gan kā atsevišķs objekts dažāda veida izstādēm, sabiedriskiem, profesionāliem un ar industriju saistītiem pasākumiem.

Plānotā noslodze: 6 izstādes gadā, 30 korporatīvie un sociālie pasākumi, 12 banketi un pieņemšanas.

Platība: 2 500 līdz 3 000 m². Apmeklējums 50 – 70 tūkst. apmeklējumu.

Ņemot vērā līdzīgus Latvijā pēdējos gados realizētu objektu vidējās izmaksas – 1 800 euro/m² (ieskaitot PVN un virsuzdevumus) – telpu programmas platība līdz 3 000 m² sastāda provizoriskos ieguldījumus objektā līdz 5 (pieciem) miljoniem euro.

Publiskā ārtelpa, "Park & Ride" stāvparki

Programmas ietvaros plānojama publiskās ārtelpas iekārtošana (mazās arhitektūras formas, apstādījumi, gājēju celiņi utt.). Tāpat plānojama "Park & Ride" stāvparku izbūve apmeklētājiem un apkaimes iedzīvotājiem, kas nodrošina arī sakarus uz un no pilsētas centru, paplašinot sabiedriskā transporta izmantošanu un samazinot transporta intensitāti un piesārņojumu Rīgā.

Izmaksas: atkarībā no izvēlētās teritorijas pašreizējās publiskās ārtelpas kvalitātes līmeņa un autostāvvietu nodrošinājuma, līdz 2 (diviem) miljoniem euro.

Teritorijas inženierkomunikācijas un inženierbūves

Teritorijā nepieciešams izbūvēt jaunas, teritorijas vajadzībām atbilstošas inženierkomunikācijas (elektroapgāde, ūdens vads, gāzes vads, kanalizācija u.c. nepieciešamās inženierkomunikācijas (iekšējie un ārējie tīkli)).

Komercplatību ēkas (privātās investīcijas)

Teritorijā nepieciešams paredzēt platības ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām ēku būvniecībai, kas paredzētas uzņēmējdarbības infrastruktūras (piemēram, biroji, viesnīca, kafejnīcas, galerijas/ mākslas saloni un tml.) funkciju nodrošināšanai.

4.3.4.  Alternatīvas "C" īstenošanas veidi un īstenošanas posmi

Alternatīva tiktu īstenota publiskās – privātās partnerības līguma ietvaros, kur publiskais partneris definē alternatīvas būtiskos parametrus un veic degradētās teritorijas revitalizācijas stratēģijas izstrādi, bet privātais partneris nodrošina Eiropas Savienības fondu projekta sagatavošanu un iesniegšanu saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumu Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" nosacījumiem, ēkas projektēšanu, būvniecību un apsaimniekošanu. Atkarībā no izvēlētā publiskās – privātās partnerības veida, privātais partneris ir tiesīgs lietot būvi un saņemt par to samaksu vai arī samaksu sedz publiskais partneris, pirms darījuma vienojoties par maksājuma kārtības būtiskajiem nosacījumiem.

Publiskās – privātās partnerības īstenošanas veidi (publiskās – privātās partnerības īstenošanas veidu un īstenošanas posmu detalizēts novērtējums sniegts konceptuālā ziņojuma 1.pielikumā):

1) projektu īsteno uz valstij piederoša nekustamā īpašuma, kas tiek piesaistīts publiskās – privātās partnerības projektam kā publiskais resurss Publiskās un privātās partnerības likuma izpratnē²⁰, un to var nodot bez atsevišķas samaksas privātajam partnerim lietojumā ar noteiktu mērķi: publiskās – privātās partnerības projekta īstenošanai līgumiskās publiskās – privātās partnerības ietvaros (partnerības līgums vai koncesijas līgums), vai arī veidot institucionālo partnerību- publiskais resurss tiek ieguldīts kopsabiedrības ar privāto partneri pamatkapitālā, noslēdzot publiskās – privātās partnerības līgumu;

2) projektu īsteno uz pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma, kas tiek piesaistīts publiskās – privātās partnerības projektam kā publiskais resurss (līdzīgi kā iepriekšējais veids, tomēr atsevišķi izdalīts, ņemot vērā dažus specifiskus jautājumus saistībā ar valsts un pašvaldības kopīgi īstenotu publiskās – privātās partnerības projektu);

3) projektu īsteno uz privātpersonai (juridiskai vai fiziskai personai vai šādu personu apvienībai) piederoša nekustamā īpašuma, valstij piedaloties ar Eiropas Savienības fondu finansējumu kā publisko resursu (t.s. hibrīdprojekts). Ja Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta līdzfinansējums tiek atzīts par publisko resursu Publiskās un privātās partnerības likuma izpratnē, publiskais partneris saskaņā ar pašreizējiem darbības programmas nosacījumiem to var izmantot kapitālieguldījumu līdzfinansēšanai projekta būvniecības stadijā.

Rekomendācijas atbilstošākajam publiskās – privātās partnerības veidam

Ņemot vērā potenciālo Eiropas Savienības fondu finansējuma pieejamību un to, ka valstij ir ierobežotas iespējas finansēt apjomīgas kapitālos izdevumus koncertzāles būvniecībai, izskatīšanai ieteicamais ir publiskās – privātās partnerības veids, kur projektu īsteno uz privātpersonai piederoša nekustamā īpašuma.

Šim veidam ir identificējami 2 (divi) projekta īstenošanas varianti:

1) C 1 variants "Tiesības lietot telpas"

Valsts nodrošina publisko finansējumu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums) iepirkuma procedūras ietvaros izvēlētajam pretendentam, un pēc koncertzāles nodošanas ekspluatācijā (2021.gads) valsts iegūst tiesības lietot koncertzāli bez nomas maksas, piemēram, līdz 100 dienām gadā ("C" modelis) noteiktu gadu skaitu;

2) C 2  variants "Telpu pakāpenisks izpirkums"

Privātais partneris veic investīcijas koncertzāles un darījuma centra īstenošanai (piesaistot privāto un Junkera plāna ietvaros pieejamo finansējumu koncertzāles funkcijai²¹, kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu konferenču centram). Pēc objekta nodošanas ekspluatācijā (2021.gads) valsts veic noteiktus pieejamības maksājumus, līdz publiskais resurss atgriežas publiskā partnera īpašumā.

Publiskās – privātās partnerības projekta izvērtēšanas kārtība

Lai valsts varētu pārliecināties par publiskās – privātās partnerības projektu finanšu – ekonomisko izdevīgumu, visi potenciālie publiskās – privātās partnerības projekti ir jāsaskaņo ar Publiskās un privātās partnerības likumā noteikto uzraudzības institūciju (šobrīd – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra²²). Detalizēts publiskās – privātās partnerības izdevīguma izvērtējums sniegts konceptuālā ziņojuma 2.pielikumā.

4.3.5.  Alternatīvas "C" izmaksas un ietekme uz budžetu un valsts parādu

Izmaksas

Atbilstoši aplēsēm, alternatīvas īstenošanai (publiskā partnera definētajam koncertzāles, konferenču un darījumu centra ēku kompleksa kopējam apjomam) būtu nepieciešami aptuveni 70 milj. euro, kur koncertzāles daļa atkarībā no telpu programmas 7,5 milj. – 12 milj. euro.

Iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu

Šīs projekta īstenošanas alternatīvas ietvaros ir iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu:

1) C1 variants, tiesības saņemt Eiropas Savienības finansējumu 20 milj. euro kapitālo izdevumu laikā konferenču un darījumu centra klasterim (ievērojot 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa nosacījumus, 5 miljoni ierobežojums vienam funkcionāli neatkarīgam objektam. ERAF finansējums netiek ieguldīts koncertzāles funkcijai);

2) C2 variants, tiesības saņemt Eiropas Savienības finansējumu 15 milj. euro kapitālo izdevumu laikā konferenču un darījumu centra klasterim (ievērojot 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa nosacījumus, 5 miljoni ierobežojums vienam funkcionāli neatkarīgam objektam. ERAF finansējums netiek ieguldīts koncertzāles funkcijai), 12 milj. euro, koncertzāles uzturēšanas perioda laikā.

Kapitālo izdevumu finansēšana

1) C1 variants, kapitālos izdevumus finansē privātais partneris. Privātajam partneriem ir tiesības saņemt Eiropas Savienības fondu finansējumu līdz 20 milj. euro, kapitālo izdevumu laikā;

2) C2 variants, kapitālos izdevumus finansē privātais partneris. Privātajam partnerim ir tiesības saņemt Eiropas Savienības fondu finansējumu līdz 15 milj. euro kapitālo izdevumu laikā.

Alternatīvas ietvaros projekta īstenošanu veic privātais partneris, finansējot objektu īstenošanu un piesaistot valsts finansējuma daļu, izmantojot Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" finansējumu. Detalizēts Eiropas Savienības fondu pieejamības novērtējums sniegts konceptuālā ziņojuma 3.pielikumā. Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaiste būs iespējama tikai tad, ja par izvēlēto teritoriju, kurā tiks būvēta koncertzāle, tiks izstrādāta teritorijas revitalizācijas stratēģija, kā arī projekta iesniegums atbildīs 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumos Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" noteiktajam. C alternatīvas īstenošanas ietvaros ir plānots, ka Kultūras ministrija kā atbildīgā institūcija virzīs Ministru kabinetā apstiprināšanai koncertzāles teritorijas revitalizācijas stratēģiju, savukārt komersants izstrādās projekta pieteikumu Eiropas Savienības fondu Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu".

Uzturēšanas izdevumu finansēšana

1) C1 variants, uzturēšanas izdevumus finansē privātais partneris, publiskais partneris neveic uzturēšanas izdevumu finansēšanu;

1) C2 variants, uzturēšanas izdevumus finansē privātais partneris, bet publiskais partneris veic regulāru maksājumu privātajam partnerim par koncertzāles pieejamības nodrošināšanu (sākotnēja aplēse 12 milj. euro, jeb 1milj. euro ik gadu 12 gadu laikā) publiskās – privātās partnerības līguma darbības beigās koncertzāle pāriet publiskā partnera īpašumā. maksājums var būt atkarīgs no tādiem parametriem kā apmeklētāju skaits, ieņēmumu apjoms, telpu pieejamība u.c. apsvērumiem.

Ietekme uz valsts parādu

Alternatīvas ieviešanas gadījumā, pie atbilstoša projekta īstenošanas risku sadalījuma (būvniecības risks, pieejamības risks, pieprasījuma risks) starp publisko un privāto partneri, atbilstoši ESA95 metodoloģijai, no projekta izrietošās saistības valsts var neuzrādīt valsts parādā.

Valsts atbalsta regulējums C alternatīvai

Alternatīvas gadījumā akustiskās koncertzāles projekts Rīgā tiks realizēts kā valsts atbalsta pasākums saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumiem Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi". Atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 10.pantam Finanšu ministrijā sākotnējai izvērtēšanai tiks iesniegts plānotais atbalsta pasākums, un, ja plānotais atbalsta pasākums neatbildīs Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumu Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" 44.punktā minētajiem Komisijas regulas Nr.651/2014 nosacījumiem, saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumu Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" 45.punktu tiks gatavota atsevišķa notifikācija par individuālu atbalsta projektu.

5. Akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļa Rīgā alternatīvu salīdzinājums

Lai pieņemtu lēmumu par optimālāko risinājumu akustiskās koncertzāles izbūvei, konceptuālajā ziņojumā veikta visu attīstībā esošo projektu realizācijas iespējas, plānotie telpu funkcionalitātes aspekti, koncertzāles nākotnes īpašuma tiesību aspekti, kā arī paredzamais valsts budžeta finansējuma ieguldījuma apjoms un laiks. Akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļa Rīgā alternatīvu īstenošanai nepieciešamā valsts un pašvaldību budžeta finansējuma kopsavilkums sniegts konceptuālā ziņojuma 4.pielikumā.

8.tabula

Alternatīva		Kopējās izbūves izmaksas	Īpašuma tiesības	Valsts budžeta izmaksas izbūvei (euro)	SAM 5.6.1. finansējums izbūvei (euro)	Rīgas domes izmaksas izbūvei (euro)	Privātā partnera izmaksas izbūvei	Valsts budžeta izpirkuma izmaksa (euro)	Pozitīvie faktori	Negatīvie faktori
A.	AB dambis	89,9 milj.	Valsts īpašums	80% 71,9 milj.	0	20% 17,99 milj.	0	0	Tiek iegūta prasībām atbilstoša akustiskā koncertzāle, potenciāli ikoniska celtne, kura popularizē Rīgas starptautisko atpazīstamību.	Patreizējā ekonomiskajā situācijā projekta īstenošanai nav pieejams publiskais finansējums nepieciešamajā apjomā.
B.	Kongresu nams	48,4 milj.	Rīgas domes īpašums	n/a	0	48,4 milj.	0	0	Tiek iegūta prasībām atbilstoša, multifunkcionāla koncertzāle Rīgas centrā. Daļēji tiek risinātas Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra telpu vajadzības koncertiem. Lieliskas sasniedzamības un transporta piekļuves iespējas. Tuvums citām nacionāla mēroga kultūras celtnēm Rīgas vēsturiskajā centrā. Funkcijas izveide uz esoša pasākuma centra infrastruktūras un komandas. Iespēja nodrošināt ēdināšanu lielajiem pasākumiem turpat uz vietas. Iespēja apvienot pasākumu rīkošanu koncertzālē ar tai piekļaujošo laukumu un parku. Pietiekama infrastruktūra konferenču centra izbūvei. Kronvalda parka, Rīgā teritorijas attīstība tai skaitā impulss mazāk attīstītās centra daļas attīstībai, mazā biznesa veicināšanai apkārtnē. Projekts ar tuvāko realizācijas termiņu – 3 (trīs) gadu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, paspējot uzsākt būvniecību līdz Latvijas simtgadei.	Ēka nav piemērota liela izmēra konferencēm. Daļēji risinātas akustiskās prasības akadēmiskajai mūzikai. Nepieciešamas nozīmīgas publiskās investīcijas īsā laika periodā – līdz 2021.gadam ~50 milj euro. Jāmeklē risinājums valsts un pašvaldības sadarbības modelim koncertdarbības nodrošināšanai
C1	Sadarbība ar privāto partneri, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu		Viss komplekss pieder privātajam partnerim	0	20 milj.	0	0		Tiek iegūta prasībām atbilstoša koncertzāle. Koncertzāles būvi īstenojot publiskās – privātās partnerības modelī nav pieci milj. ierobežojuma, mazāks risks koncertzāles būves realizācijas kvalitātei. Tiek iegūta starptautiskām prasībām atbilstoša konferenču infrastruktūra. Valsts bez papildu izmaksām iegūst iespēju rīkot līdz 100 pasākumiem gadā. Minimāli valsts budžeta izdevumi.	Nav iespējams nodrošināt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra darba telpas. Jāmeklē risinājums valsts un privātā partnera sadarbības modelim koncertdarbības nodrošināšanai publiskās – privātās partnerības ietvaros.
C2	Sadarbība ar privāto partneri, piesaistot ES Fondu finansējumu + akustiskās koncertzāles izpirkums pēc kapitālo ieguldījumu veikšanas		Pēc 12 gadu izpirkuma perioda koncertzāles un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra telpas nonāk valsts īpašumā	0	15 milj.	0	55 milj.	12 milj. no 2021g. ik gadu 1 milj.	Tiek iegūta prasībām atbilstoša koncertzāle. Tiek iegūta starptautiskām prasībām atbilstoša konferenču infrastruktūra. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestris iegūst darbam nepieciešamās telpas. Koncertzāles būvi īstenojot publiskās – privātās partnerības modelī nav pieci milj. ierobežojuma, mazāks risks koncertzāles būves realizācijas kvalitātei. Valsts 12 gadu laikā pēc objekta atklāšanas un izpirkuma veikšanas iegūst īpašumā prasībām atbilstošu koncertzāli, publiskās – privātās partnerības modelis rada labvēlīgākus priekšnoteikumus investora piesaistei.	Valsts finansējuma nepieciešamība īpašuma izpirkšanai, sākot no 2021.gada ik gadu 1milj.   Lielu starptautisku valstiskas nozīmes pasākumu (piem. ES pasākumi, NATO samits, u.c.) nodrošināšanai telpas jānomā no privātā investora.

Atbilstoši konceptuālā ziņojuma 8.tabulā ietvertajam akustiskās koncertzāles ieviešanas modeļa Rīgā izvērtējumam secināms, ka visi 3 (trīs) modeļi piedāvā akustiskās koncertzāles projekta īstenošanas iespējas Rīgā. Akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļus savā starpā atšķir šādas pazīmes:

1) nepieciešamais publiskā finansējuma (valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu) investīciju apmērs laika periodā līdz 2021.gadam;

2) riska pakāpe koncertzāles projekta ieviešanai ar Eiropas Savienības fondu finansējumu;

3) starptautiskām prasībām atbilstoša konferenču centra nodrošinājuma iespēja.

Atbilstoši valsts politikas plānošanas dokumentos un Rīgas plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2014.–2030.gadam noteiktajam, veicot Rīgas degradēto teritoriju revitalizāciju līdz 2021.gadam, izmantojot konceptuālajā ziņojumā ietverto akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļa Rīgā C alternatīvas 2.variantu, kas paredz kombinēt Eiropas Savienības fondu finansējumu un privāto finansējumu publiskās – privātās partnerības iepirkuma procedūras ietvaros līdz 2021.gadam iespējams Rīgā uzbūvēt ne tikai mūsdienu prasībām atbilstošu akustisko koncertzāli, bet arī tūrisma un darījumu centru.

C alternatīvas 2.variants paredz Eiropas Savienības fondu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" finansējumu  vismaz 15 milj. apmērā ieguldīt tūrisma un darījumu centra klasterī un  akustiskās koncertzāles izpirkumu pēc kapitālo ieguldījumu veikšanas.

Saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likuma 14.pantu lēmuma pieņemšanai par publiskās – privātās partnerības variantu izvēli nepieciešams veikt finanšu un ekonomiskos aprēķinus atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.1152 "Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās – privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai", lai pamatotu publiskās – privātās partnerības piemērojamību konkrētajam projektam un slēdzamo publiskās – privātās partnerības līguma veidu

Kopējais plānotais publisko resursu ieguldījumu apmērs izvirzītajā akustiskās koncertzāles īstenošanas Rīgā C alternatīvas 2.variantā publiskās – privātās partnerības ietvaros ir 15 milj. euro Eiropas Savienības fondu finansējums un valsts budžeta līdzekļi 12 milj. euro apmērā 12 gadu laikā. Precīzāka informācija par izmaksu aplēsi un ietekmi uz budžetu būs zināma pēc finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas.

---

Kultūras ministra vietā –
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

 

1. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par akustiskās koncertzāles
īstenošanas modeli Rīgā"

 Publiskās – privātās partnerības īstenošanas veidu un īstenošanas posmu detalizēts novērtējums

Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmēju izvērtējums

Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumu Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.188) 19.punktā noteikts, ka projekta iesnieguma iesniedzējs darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk – darbības programma) prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ietvaros ir Rīgas pilsētas pašvaldība vai tās izveidota iestāde, valsts iestāde, valsts kapitālsabiedrība (tai skaitā valsts kapitālsabiedrība, kura pārvalda valsts nekustamos īpašumus, ja tā projekta infrastruktūrā īsteno valsts iestāžu funkciju), vai komersanti.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.188 21.punktam projekta iesniedzējs sadarbības partnera statusā var piesaistīt Rīgas pilsētas pašvaldību vai tās izveidotu vienu vai vairākas iestādes, vienu vai vairākas valsts iestādes (tai skaitā valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas). Potenciālie sadarbības partneri varētu būt valsts izveidotās kapitālsabiedrības – orķestri un muzikālie kolektīvi, kuri veic deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus mūzikas jomā.

Darbības programmas ietvaros kā sadarbības partneri ir norādīti arī investori un attīstītāji. 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa ietvaros par investoru tiek uzskatīts komersants, kas iegulda savu kapitālu investīciju objektā, līdz ar to iegūstot īpašuma tiesības; savukārt par attīstītāju – komersants, kas darbojas nekustamo īpašumu jomā un veic investīcijas nekustamo īpašumu attīstības projektos; sīkais (mikro), mazais un vidējais komersants – komersants, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija regulas (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (ES Oficiālais Vēstnesis, 2015.gada 26.jūnijs Nr.L 187/1) (turpmāk – Komisijas regula Nr.651/2014) 1.pielikumā noteiktajām definīcijām.

Publiskās – privātās partnerības veidi

Programmas īstenošanai nepietiekoša publiskā finansējuma apstākļos nepieciešams piesaistīt privātā sektora investīcijas. Tādejādi izvērtējama sadarbības modeļa īstenošana publiskās un privātās partnerības ietvaros.

Zemāk minētie publiskā un privātā sektora sadarbības modeļi norādīti 3 (trīs) pamata variantiem, ņemot vērā, ka konkrēta modeļa izvēli publiskās un privātās partnerības ietvaros pamatā noteiks izvēlētā publiskā resursa¹ veids un piederība.

● A – projekts tiek īstenots uz valstij piederoša nekustamā īpašuma, kas tiek piesaistīts publiskās un privātās partnerības projektam kā publiskais resurss Publiskās un privātās partnerības likuma izpratnē;

● B – projekts tiek īstenots uz pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma, kas tiek piesaistīts publiskās un privātās partnerības projektam kā publiskais resurss (līdzīgi kā A modelis, tomēr atsevišķi izdalīts, ņemot vērā dažus specifiskus jautājumus saistībā ar valsts un pašvaldības kopīgi īstenotu publiskās un privātās partnerības projektu);

● C – projekts tiek īstenots uz privātpersonai (juridiskai vai fiziskai personai vai šādu personu apvienībai) piederoša nekustamā īpašuma, valstij piedaloties ar Eiropas Savienības fondu finansējumu kā publisko resursu (t.s. hibrīdprojekts).

A modelis

Ja nekustamais īpašums ir valsts īpašumā (attiecīgi atbilst Publiskās un privātās partnerības likuma 1.panta 30.punkta nosacījumiem), to ir iespējams:

A 1 – nodot bez atsevišķas samaksas privātajam partnerim lietojumā ar noteiktu mērķi – publiskās un privātās partnerības projekta īstenošanai līgumiskās publiskās un privātās partnerības ietvaros (partnerības līgums vai koncesijas līgums).

Finanšu investīciju plūsmu attiecīgā projekta īstenošanai attiecīgi nodrošina publiskais partneris (tai skaitā, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu atbalstu) un privātais partneris (tā piesaistītie līdzekļi). Nekustamā īpašuma nodošanas nosacījumus (tai skaitā, tā sastāvu, nodošanas laiku un nodošanas mērķi) nosaka publiskās un privātās partnerības līgumā, kas slēdzams uz laiku, kas ir ilgāks par 5 (pieciem) gadiem, bet nepārsniedz 30 gadus (atsevišķos gadījumos – ja tas pamatots ar finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un nepieciešams publiskās un privātās partnerības projekta mērķu un rezultātu sasniegšanai, termiņš var arī pārsniegt 30 gadus).

Finansējumu privātā partnera finanšu investīciju atmaksai (tai skaitā, par privātā partnera piesaistīto finansējumu, projektēšanu, būvniecību, nojaukšanu, uzturēšanu, komunālajiem pakalpojumiem u.c. pēc vienošanās) var nodrošināt, izmantojot: 1) pieejamības maksājumu (publiskais partneris maksā privātajam partnerim) vai 2) koncesiju (privātais partneris pamatā saņem maksājumus no būves galalietotājiem).

Partnerības līguma gadījumā:

1) privātais partneris iegūst bez atlīdzības nekustamā īpašuma lietošanas tiesības uz noteiktu periodu, veic projektēšanu un būvdarbus, daļēji finansē arī publisko būvdarbu veikšanas izmaksas, kā arī pats vai cita sabiedrība veic uzceltās būves apsaimniekošanu;

2) publiskais partneris veic pieejamības maksājumus privātajam partnerim, balstoties uz pakalpojuma sniegšanas kvantitāti vai būves pieejamību.

Koncesijas līguma gadījumā:

3) privātais partneris iegūst bez atlīdzības nekustamā īpašuma lietošanas tiesības uz publiskās un privātās partnerības līgumā noteikto periodu, veic būves projektēšanu un būvdarbus, daļēji finansē arī publisko būvdarbu veikšanas izmaksas, veic uzceltās būves apsaimniekošanu;

4) privātais partneris kā atlīdzību vai atlīdzības būtiskāko daļu iegūst tiesības noteiktu laika periodu (5 – 30 gadi vai ilgāk) ekspluatēt būvi un tiesības saņemt samaksu no galalietotājiem.

Partnerības vai koncesijas līguma izvēle ir jāpamato finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem, tomēr pamatā vērā ņemams paredzētās būves primārais galalietotājs. Ja valsts interese ilgtermiņā ir būvi ekspluatēt pašai vai caur sev piederošām institūcijām (piemēram, muzejs kā publiska institūcija vai valsts koncertorganizācijas koncertzāles gadījumā), tad attiecīgi kā piemērotāks vērtējams pieejamības maksājums. Savukārt, konferenču zāles gadījumā (galalietotājs pamatā nav valsts vai tās institūcija, bet privātpersonas), kā piemērotāks vērtējams koncesijas līgums.

A2 – veidot institucionālo partnerību – publiskais resurss tiek ieguldīts kopsabiedrības ar privāto partneri pamatkapitālā, noslēdzot publiskās un privātās partnerības līgumu.

Šajā gadījumā publiskais partneris kopīgi ar privāto partneri nodibina kopsabiedrību, kuras pamatkapitālā tiek ieguldīts attiecīgais nekustamais īpašums un publiskās un privātās partnerības līgums tiek slēgts ar attiecīgo kopsabiedrību. Kopsabiedrības pārvaldē piedalās gan publiskais, gan privātais partneris atbilstoši sev piederošajām kapitāla daļām kopsabiedrībā. Publiskās un privātās partnerības līgumā papildus norāda risku, ienākumu un zaudējumu sadali (faktiski – proporcionāli piederošajām kapitāla daļām kopsabiedrībā).

Šādas kopsabiedrības izveide ir iespējama, ja tiek ievērots vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) kopsabiedrības komercdarbību atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam var veikt arī publiskais partneris;

2) kopsabiedrība veic publiskajam partnerim normatīvajos aktos noteiktu vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģētu pārvaldes uzdevumu (Publiskās un privātās partnerības likuma 7.pants).

Privātā partnera ieguldīto finanšu investīciju atmaksu var nodrošināt gan pieejamības maksājuma, gan koncesijas ietvaros.

B modelis

Pamatā uz pašvaldību kā publisku personu attiecas tie paši nosacījumi, kas minēti A modelī. Papildus jāņem vērā, ka valsts un pašvaldība var noslēgt kopīgu publiskās un privātās partnerības līgumu ar vienu privāto partneri (Publiskās un privātās partnerības likuma 6.pants). Tas var būt risinājums gadījumā, ja konkrētā projekta īstenošanai nepieciešams izmantot gan valsts, gan pašvaldības īpašumā esošu nekustamo īpašumu.

Valsts un pašvaldības kopīga projekta ietvaros ir iespējama gan partnerības, gan koncesijas līguma noslēgšana, gan institucionālā partnerība. Institucionālās partnerības gadījumā par kopsabiedrības dalībnieku var kļūt gan visi attiecīgie publiskie partneri, gan arī tikai viens no tiem. Savukārt partnerības iepirkuma vai koncesijas procedūras ietvaros publiskajiem partneriem savstarpēji jāvienojas par to publiskā partnera pārstāvi, kas veic Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktās procedūras konkrēta privātā partnera izvēlei.

C modelis

Ja nekustamais īpašums nav valsts vai pašvaldības īpašumā un publiskais partneris nepiedalās ar nekustamo īpašumu kā publisko resursu, šādā gadījumā publiskās un privātās partnerības ietvaros nepieciešams izvērtēt iespēju īstenot t.s. hibrīdprojektu, kurā par publisko resursu Publiskās un privātās partnerības likuma ietvaros var tikt atzīts Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Lai arī Latvijā šobrīd neviens šāds projekts nav īstenots, tomēr ir attīstīti teorētiski modeļi šāda veida partnerībai, tai skaitā, arī konkrēti attiecībā uz Kohēzijas fonda finansējumu kā publiskās un privātās partnerības resursu Latvijas apstākļiem².

Ja Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta līdzfinansējums tiek atzīts par publisko resursu Publiskās un privātās partnerības likuma izpratnē, publiskais partneris saskaņā ar pašreizējiem darbības programmas nosacījumiem to var izmantot kapitālieguldījumu līdzfinansēšanai projektu būvniecības stadijā. Šādā gadījumā privātā partnera resursam (zemei) ir jāatbilst darbības programmas nosacījumiem – proti, tai jāatrodas attiecīgi degradētās teritorijas zonā. Arī šādā modelī iespējama gan partnerības, gan koncesijas līguma noslēgšana.

Īpašumtiesību aspekti

Jau finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādes stadijā nepieciešams risināt jautājumu par zemes piederību pēc publiskās un privātās partnerības līguma darbības termiņa beigām, ja zeme nav izpirkta, atsavināta vai citādi iegūta publiskā partnera īpašumā (tādā gadījumā piemērojams A vai B modelis kā iepriekš minēts). Publiskās un privātās partnerības modelis pieļauj tā ietvaros radīto aktīvu (šai gadījumā – būve un tai funkcionāli piesaistītā zeme) nodošanu publiskā partnera īpašumā pēc publiskās un privātās partnerības līguma termiņa beigām. Šādā gadījumā, veicot finanšu un ekonomiskos aprēķinus un izstrādājot publiskās un privātās partnerības iepirkuma nosacījumus, nepieciešams pieejamības maksājuma apmēru balstīt uz principu, kas paredz gan nekustamā īpašuma (sastāv gan no zemes, gan būves) iegūšanu publiskā partnera īpašumā pēc publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktā darbības termiņa beigām, gan pieejamības maksājumu par būves pieejamību.

Valsts atbalsts

Alternatīvas "C" gadījumā koncertzāles projekts tiks realizēts kā valsts atbalsta pasākums saskaņā ar MK noteikumiem Nr.188. Atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 10.pantam Finanšu ministrijā sākotnējai izvērtēšanai tiks iesniegts plānotais atbalsta pasākums, un, ja plānotais atbalsta pasākums neatbildīs MK noteikumu Nr.188 44.punktā minētajiem Komisijas regulas Nr.651/2014 nosacījumiem, saskaņā ar MK noteikumu Nr.188 45.punktu tiks gatavota atsevišķa notifikācija par individuālu atbalsta projektu.

Koncertzāles un konferenču darījuma centra īstenošanai nepietiekoša publiskā finansējuma apstākļos nepieciešams piesaistīt privātā sektora investīcijas. Tādējādi optimālākie projektu īstenošanas risinājumi ir sadarbībā ar privāto investoru publiskās un privātās partnerības ietvaros, un konkrēti, izmantojot 2 (divus) iespējamos finansēšanas modeļus:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma nodrošināšana privātajam partnerim koncertzāles un darījuma centra īstenošanai. Pēc nodošanas ekspluatācijā (2021.gads) valsts tiesības objekta lietošanai bez nomas maksas (ņemot vērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu), piemēram, līdz 100 dienām gadā (C modelis);

2) privātais partneris veic investīcijas koncertzāles un darījuma centra īstenošanai (piesaistot privāto un Junkera plāna ietvaros pieejamo finansējumu koncertzāles funkcijai³, kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas finansējumu konferenču centram). Pēc objekta nodošanas ekspluatācijā (2021.gads) valsts veic pakāpenisku koncertzāles nodrošināšanai nepieciešamo telpu izpirkumu.

---

Kultūras ministra vietā –
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

 

2. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par akustiskās koncertzāles
īstenošanas modeli Rīgā"

Publiskās – privātās partnerības izdevīguma izvērtējums

Ikvienā no publiskās – privātās partnerības projekta īstenošanas scenārijiem (tai skaitā rekomendētajām publiskās – privātās partnerības variantam) nepieciešams veikt sekojošas Publiskā un privātā partnerības likumā noteiktās darbības:

1. veikt finanšu un ekonomiskos aprēķinus, lai pamatotu publiskās – privātās partnerības piemērojamību konkrētajam projektam un slēdzamo publiskās – privātās partnerības līguma veidu (Publiskā un privātā partnerības likuma 14.pantu, detalizēta finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumos Nr.1152 "Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās un privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai"). Vienlaikus ar finanšu un ekonomisko aprēķinu ir nosakāma arī paredzamā publiskās – privātās partnerības līguma līgumcena;

2. finanšu un ekonomiskā aprēķina saskaņojums ar Finanšu ministriju (sniedz atzinumu par publiskās – privātās partnerības projekta paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistībām un valsts parādu), kā arī uzraudzības institūciju (šobrīd – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, sniedz atzinumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu iekļautajiem pieņēmumiem un risku sadali starp partneriem publiskās – privātās partnerības līgumā);

3. pēc finanšu un ekonomiskā aprēķina saskaņojuma un pārliecinoties par to, ka iespējamais publiskās – privātās partnerības līgums nerada nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņu saistību apjomu, attiecīgā kompetentā institūcija (valsts gadījumā – Ministru kabinets, pašvaldības – attiecīgā pašvaldības dome) pieņem lēmumu par publiskās – privātās partnerības procedūras uzsākšanu;

4. pēc lēmuma par publiskās – privātās partnerības procedūras uzsākšanu ir uzsākama attiecīgās publiskās – privātās partnerības iepirkuma procedūra (dokumentācijas sagatavošana, izsludināšana, norise, lēmuma pieņemšana utt.);

5. alternatīvas "C" gadījumā akustiskās koncertzāles projekts Rīgā tiks realizēts kā valsts atbalsta pasākums saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumiem Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi". Atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 10.pantam Finanšu ministrijā sākotnējai izvērtēšanai tiks iesniegts plānotais atbalsta pasākums, un, ja plānotais atbalsta pasākums neatbildīs Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumu Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" 44.punktā minētajiem Komisijas regulas Nr.651/2014 nosacījumiem, saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumu Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" 45.punktu tiks gatavota atsevišķa notifikācija par individuālu atbalsta projektu.

Kultūras ministra vietā –
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

 

3. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par akustiskās koncertzāles
īstenošanas modeli Rīgā"

Eiropas Savienības fondu pieejamības novērtējums

Akustiskās koncertzāles izveidei Rīgas degradēto teritoriju revitalizācijas ietvaros akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļa Rīgā alternatīvai "C" plānots izmantot Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk – darbības programma) 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" (turpmāk – SAM 5.6.1.) līdzekļus.

Atbalstāmās darbības SAM 5.6.1 ietvaros ir noteiktas Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumu Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.188) 35.punktā, kas sekmē SAM 5.6.1 mērķi: veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu, veicot ieguldījumus tādu degradēto objektu un teritoriju revitalizācijā, kas, izveidojot un pārbūvējot maza mēroga sabiedrisku, kultūras, sporta un infrastruktūras objektus, kvantitatīvā izteiksmē paredzēs lielāko revitalizācijas efektu un lielākos privātos līdzieguldījumus, kā arī nodrošinās pievienoto vērtību nacionālajā līmenī atbilstoši mērķiem un uzdevumiem, kas noteikti nacionālajos plānošanas dokumentos kultūras, sporta, tūrisma vai citās nozarēs

Atbilstoši Eiropas Savienības fondu darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība", MK noteikumos Nr.188 un projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos noteiktajam jāņem vērā sekojoši nosacījumi:

● objekti ir paredzēti nacionāla un Rīgas pilsētas pašvaldības līmeņa plānošanas dokumentos;

● ir atbalstāmi tikai maza apjoma kultūras un ilgtspējīga tūrisma infrastruktūra, kā arī – saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda regulas 3.panta (1) daļas (e) apakšsadaļā minēto, veicot Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumus saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda regulas 5.panta (6) daļas (c) apakšsadaļu. Par ieguldījumiem maza mēroga infrastruktūrā uzskatāmi ieguldījumi, kur kopējās izmaksas nepārsniedz 5 (piecus) milj. euro;

● ieguldījumi vienā infrastruktūras objektā (piemēram, muzejā vai teātrī) nedrīkst tikt veidoti, sadalot tos vairākos mazākos ieguldījumos, lai apietu minēto kopējo izmaksas apjoma ierobežojumu;

● ieguldījumi, kas satur vairākus nelielus  objektus infrastruktūrā var tikt atbalstīti kā daļa no plašākas teritorijas attīstības stratēģijas, ieskaitot papildu  atbalsta  pasākumus,  lai  maksimāli  palielinātu  to  izaugsmi  un  radītu  darbavietu potenciālu;

● 5 (piecu) milj. euro ierobežojums ir attiecināms arī uz inženierkomunikāciju un inženierbūvju izbūvi (ja tādi paredzēti);

● objektiem jābūt funkcionāli neatkarīgiem.

Tādējādi izvērtējams, vai MK noteikumos Nr.188 noteikto nosacījumu ietvaros ir iespējama šāda objekta īstenošana kādā no Rīgas pilsētas revitalizējamām apkaimēm. Nacionāla, plānošanas reģiona un Rīgas pilsētas pašvaldības līmeņa plānošanas dokumenti (sk. konceptuālā ziņojuma 2.nodaļu) paredz vairākus kultūras un darījumu tūrisma objektus, starp kuriem kā prioritāri īstenojami atzīta akustiskās koncertzāles un konferenču centra (ietverot atsevišķas tā sadaļas, piemēram, izglītības centrs, izstāžu zāle u.c.) būvniecība Rīgas pilsētā. Abus objektus iespējams celt gan dažādās teritorijās, gan kā atsevišķas infrastruktūras vienības vienā teritorijā atbilstoši darbības programmas nosacījumos paredzētajam par vairāku objektu koncentrēšanu vienā teritorijā.

Vairāku objektu (programmas) koncentrēšana vienā teritorijā vai vienas apkaimes ietvaros:

● ļauj samazināt izmaksu līmeni (pie nosacījuma, ka vairāki objekti (tai skaitā, koncertzāle un konferenču centrs) ir veidoti kā atsevišķas infrastruktūras vienības vienā teritorijā, bet ar kopīgām tehniskām un funkcionālām telpām un apkārtnes iekārtojumu);

● rada labvēlīgus priekšnosacījumus ilgtspējai – konferenču centra, akustisko koncertu norises vietas un citu sabiedrisko objektu koncentrēšana vienā klasterī, veido potenciālu radīt virkni sinerģijas efektu, piemēram, paplašinot un dažādojot mērķauditoriju;

● rada lielāku multiplikatora un degradētās teritorijas revitalizācijas efektu.

Papildus programmas ietvaros apkaimes identitātes attīstīšanai iespējams paredzēt arī citu sabiedrisko un kopienas dzīvi stimulējošu pasākumu norises objektu īstenošanu.

Konkrētu objektu izvēli noteiks konkrētas teritorijas specifiskā situācija.

Atbilstoši darbības programmā noteiktajam SAM 5.6.1. kopējais pieejamais publiskais finansējums ir ne mazāks kā 94 567 990 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 80 382 791 euro un nacionālais publiskais finansējums (valsts budžeta finansējums, pašvaldības finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībai, privātais finansējums) – ne mazāks kā 14 185 199 euro.

Maksimālais koncertzāles un konferenču un darījumu centra klasterī nepieciešamais investīciju apjoms var sasniegt līdz 70 milj. euro. Pašreizējā plānošanas stadijā programmai "Koncertzāles, konferenču un darījumu tūrisma klasterim" pieejamais publiskais finansējums ir vismaz 20 milj. euro.

Kultūras ministra vietā –
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

 

4.pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par akustiskās koncertzāles
īstenošanas modeli Rīgā"

Akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļa Rīgā alternatīvu īstenošanai nepieciešamā valsts un pašvaldību budžeta finansējuma kopsavilkums

euro

Risinājums	Risinājums (risinājuma varianti)	Budžeta programmas (apakš- programmas) kods un nosaukums	Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums			Nepieciešamais papildu finansējums					Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)
			2016.gads	2017.gads	2018.gads	2017.gads	2018.gads	2019.gads	turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta)	turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta)
Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā			0	0	0	0	0	0	0	0	0
tajā skaitā
	A alternatīva		0	0	0	0	11300000	20000000	58600000	0	0
22. Kultūras ministrija		22.00.00 "Kultūras projekti un investīcijas"	0	0	0	0	11300000	20000000	58600000	0	2022
	B alternatīva		0	0	0	6000000	12400000	20000000	10000000	0	0
Pašvaldību budžets		Rīgas dome	0	0	0	6000000	12400000	20000000	10000000	0	2020
	C alternatīva
	1. variants		0	0	0	2000000	5000000	8000000	5000000	0	0
13. Finanšu ministrija		62.08.00 "Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) avansa maksājumi un atmaksas finansējuma saņēmējiem (2014-2020)"	0	0	0	2000000	5000000	8000000	5000000	0	2021
	2. variants		0	0	0	2000000	5000000	8000000	12000000	0	0
13. Finanšu ministrija		62.08.00 "Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) avansa maksājumi un atmaksas finansējuma saņēmējiem (2014-2020)"	0	0	0	2000000	5000000	8000000	0	0	0
22. Kultūras ministrija		22.00.00 "Kultūras projekti un investīcijas"	0	0	0	0	0	0	12000000	0	2021

Kultūras ministra vietā –
 tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs