Par Latvijas pensionāru dzīvi un darbību

Latvijas veco ļaužu tagadējais sociālais stāvoklis

Turpinājums.

Sākums "LV" Nr.96/97, 15.03.2000

No brošūras "Latvijas pensionāru dzīve un darbība"

Par jaunās valdības darbības deklarācijas 6. iedaļu LPF konsultējās ar vietējo apvienību vadītājiem un ierindas pensionāriem, kuri kategoriski iebilda pret valsts samilzušo ekonomisko un sociālo problēmu risināšanu uz trūcīgo veco ļaužu rēķina. Rezultātā Valsts prezidentei, Saeimas priekšsēdētājam, jaunās valdības premjerministram, kā arī lielākajiem laikrakstiem tika nosūtīts šāds dokuments:

Rīgā 1999.gada 20.jūlijā

Latvijas Pensionāru federācija nepiekrīt Valdības deklarācijā ietvertajam priekšlikumam pagarināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem un nemaksāt algas strādājošiem pensionāriem.

Pensionēšanās vecuma pagarināšanu objektīvi nepieļauj šādi Latvijas sociāli ekonomiskie apstākļi: salīdzinājumā ar ekonomiski daudz spēcīgākajām Skandināvijas un citām Eiropas valstīm mūsu veco ļaužu veselības stāvoklis ir ievērojami sliktāks un viņu dzīves ilgums daudz īsāks. Tāpēc šai vecuma grupā no 60 līdz 65 gadiem daudzi no vecajiem ļaudīm būs spiesti nestrādāt, labākajā gadījumā uz laiku saņemot bezdarbnieka pabalstu, kas valstij prasīs izdevumus.

Rūpīgāk, analītiskāk pārdomātu pieeju prasa arī valdības priekšlikums nemaksāt pensiju strādājošiem pensionāriem.

No apmēram 60 tūkstošiem strādājošo pensionāru lielākā daļa ir tādi vecie ļaudis kā sargi, apkopējas, zemāk atalgotie pedagoģiskie un medicīnas darbinieki un citi, kuru mazās pensijas vien nenodrošina viņu pašu minimālāko dzīves vajadzību — īres un citu komunālo maksājumu, transporta pakalpojumu, pārtikas un medikamentu iegādes — izmaksu segšanu. Pārtraucot pensiju izmaksu šādiem strādājošiem vecajiem ļaudīm, viņu elementāra izdzīvošana tiks apdraudēta. Bez tam valsts budžets vienlaikus nesaņems šo strādātāju maksātos nodokļus, kuri ir apmēram trešā daļa no viņu izpeļņas.

Šai jautājumā varbūt būtu lietderīgi noteikt to augstāko pensijas lielumu, piemēram, trīs minimālo algu apjomā, kuru pārsniedzot pensija strādājošajiem pensionāriem vairs netiktu maksāta.

Valsts budžeta deficīta novēršana ir jāpanāk nevis uz trūcīgo ļaužu ienākumu samazināšanas rēķina, bet gan, piesaistot jaunas investīcijas, atvieglojot uzņēmējdarbību, paplašinot saimniecisko rosību, tā krasi samazinot bezdarbu.

Vienlaikus tam daudz stingrāk ir jāapkaro kontrabanda, kā arī jānovērš korupcija un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas.

Ar cieņu

Jūsu Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs profesors

Jānis Porietis

Valdība nedaudz piekāpās, samazinot pensionēšanās vecumu līdz 62 gadiem un nosakot, ka tiem strādājošajiem pensionāriem, kuru pensija nepārsniedz 60 latu mēnesī, nebūs jāpamet darbs. Neraugoties uz LPF, kā arī arodbiedrību vadītāju protestiem, Saeima šos Pensiju likuma grozījumus pieņēma. Pēc tam opozīcijas partijas Saeimas deputāti panāca šī lēmuma apturēšanu un pilsoņu parakstu vākšanu par to, lai šai jautājumā tiktu sarīkots visas tautas referendums.

Pensionāru un pirmspensijas vecuma cilvēku sociālā stāvokļa nepasliktināšanu LPF vadība stingri prasīja, arī tiekoties ar valdības vadītāju Andri Šķēles kungu šī gada 4.augustā. Lūk, divi raksti no laikraksta "Latvijas Pensionārs" 1999.gada septembra izdevuma:

"Izskaidrojums vai psiholoģiskā apstrāde

Pirms pensiju likuma izmaiņu pieņemšanas Saeimā premjerministrs A.Šķēle uzaicināja pie sevis LPF priekšsēdētāju profesoru Jāni Porieti, lai paskaidrotu paredzamās likuma izmaiņas. Šajā sarunā bija iespēja piedalīties arī man.

Premjerministrs informēja par plānotajām izmaiņām un iemesliem, kādēļ tās vajadzīgas.

Prof.J.Porietis atkārtoti iesniedza premjerministram LPF prasības, kādas jau iepriekš iesniegtas Saeimai, Valsts prezidentei un Labklājības ministrijai, kurās uzsvērtas prasības, lai pensionāriem būtu cilvēka cienīga dzīve, lai pensija būtu ne mazāka par iztikas minimumu, kā arī norādīts pret pensijas vecuma palielināšanu, aizliegumu pensionāriem strādāt un citas pensionāriem būtiskas lietas — medicīnas un komunālie pakalpojumi...

Sarunā norādījām arī uz faktu, ka pensionāriem saistošas likumu izmaiņas iepriekš nepieciešams apspriest arī ar LPF pārstāvjiem. Runājām arī par daudzajām pensionāru izmisuma pilnajām vēstulēm, kuras saņemtas LPF.

Premjerministra kungs mūs uzklausīja ļoti uzmanīgi, bet pie kopēja viedokļa nenonācām.

Piezīmēšu, ka saruna ilga krietni vairāk nekā paredzēts, kas, izrādās, pārsteidza arī premjera kancelejas darbiniekus.

LPF priekšsēdētāja pirmā vietniece

"Latvijas Pensionāru federācijas domes 1999.gada 23.augusta sēdes lēmums par Saeimā šī gada 5.augustā pieņemtajiem grozījumiem pensiju likumā

Pēc jautājuma vispusīgas apspriešanas LPF dome pieņēma šādu lēmumu:

1. LPF dome pieprasa, lai valsts sociālā budžeta sabalansēšanu valdība un Saeima veiktu, rodot tādu risinājumu, kas nepasliktinātu Latvijas veco ļaužu jau tā smago sociālo stāvokli.

2. LPF dome atkārtoti prasa, lai visos tajos gadījumos, kad valdība un Saeima gatavo tādus lēmumus, kuri būtiski skar pensionāru sociālās intereses, to projekti tiktu savlaicīgi nodoti federācijas reģionālo padomju un domes apspriešanai un izvērtēšanai, kā arī priekšlikumu sagatavošanai.

3. LPF dome uzskata, ka līdzīga rakstura likumu grozījumu projektus gatavojot, Saeimai ir jāprasa no valdības to pamatojuma labāka sagatavošana, izmantojot plašu skaitlisko materiālu, ar modelēšanu pārbaudot vairākus risinājuma variantus un to sagaidāmās pozitīvās, kā arī negatīvās ekonomiskās, sociālās un psiholoģiskās sekas.

4. Ievērojot to, ka jautājumā par referendumu sakarā ar pensiju likuma grozījumiem Latvijas pensionāru, viņu vietējo apvienību un arī LPF domes locekļu vidū pastāv atšķirīgi viedokļi, tā izlemšana tiek atstāta vecajiem ļaudīm katram personīgi.

LPF dome

1999.gada 23.augustā"

Kamēr notika gatavošanās referendumam, sabiedrība, tostarp arī Latvijas Pensionāru federācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un citas organizācijas, panāca, ka valdība un Saeima bija spiestas sagatavot izmaiņas pensiju likuma grozījumos. Tā kā referendumā netika savākts pietiekams balsu skaits, grozījumu grozījumi ieguva likuma spēku. Tie paredz ātrākas pensionēšanas iespējas un strādājošiem pensionāriem, turpinot darbu, — tiesības saņemt līdz Ls 60 lielu pensiju, kā arī pensiju indeksāciju vienu reizi gadā.

Latvijas Pensionāru federācija

kā veco ļaužu sociālo interešu aizstāve

Kā radās un ko dara LPF?

Latvijas Pensionāru federācija ir demokrātiska, nepolitiska, nevalstiska sabiedriska organizācija. LPF tika izveidota 1992.gada martā, lai aizstāvētu Latvijas 640 tūkstošus lielās pensionāru saimes sociālās intereses.

Federācijā kā jumta organizācijā ir iestājušās 82 vietējās apvienības no visas Latvijas. Tās ir pilsētu, lauku rajonu un atsevišķu pagastu, kā arī dažu profesiju — dzelzceļnieku, skolotāju, kino, koru, poligrāfijas un citu pensionēto darbinieku — lokālās apvienības.

Reizi divos gados notiek LPF kongresi. Tajos ievēl federācijas domi 60 cilvēku sastāvā un priekšsēdētāju. Latvijas Pensionāru federācijas kārtējo darbu vada domes ievēlētā valde 15 cilvēku sastāvā un priekšsēdētājs ar saviem vietniekiem. Jau notikušajos trijos kongresos par LPF priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts profesors Jānis Porietis. Domes sēdes notiek četras reizes gadā, un valdes sēdes vismaz vienu reizi mēnesī. Ikdienas darbu veic priekšsēdētājs ar saviem vietniekiem un septiņu pastāvīgo komisiju vadītāji.

LPF valde apkopo no federācijas vietējām apvienībām saņemto informāciju — prasības, ieteikumus, priekšlikumus un sagatavo pensionāru sociālo interešu ievērošanai nepieciešamos dokumentus iesniegšanai Valsts prezidentam, Saeimā, valdībā, attiecīgajās ministrijās, vietējās pašvaldībās un citiem adresātiem. LPF sagatavo arī rakstus publicēšanai visas republikas un vietējos laikrakstos. Caurmērā mēnesī dažāda satura dokumenti un raksti tiek nosūtīti no 40 līdz 50 adresātiem. Sakarā ar Pasaules veco ļaužu gadu sagatavotas divas brošūras par LPF darbību, kā arī veikti socioloģiskie pētījumi, anketējot Latvijas pensionārus visās vietējās apvienībās.

LPF ir vairāku starptautisko pensionāru organizāciju — "Help Age International", "NORSAM", "EURAG" un "EPSO" — asociētā locekle. LPF vispusīgi sadarbojas ar Vācijas pensionāru organizācijām, it īpaši ar Berlīnes sociālā darba apvienību, kā arī ASV pensionāru organizāciju "AARP". LPF tiek pieaicināta arī Eiropas brīvprātīgo pensiju fondu kluba pasākumos. Pateicoties šo starptautisko organizāciju atbalstam, LPF regulāri saņem plašu literatūru par sociālo darbu, var ar saviem ziņojumiem un rakstiem par veco ļaužu dzīvi Latvijā piedalīties to organizētajos semināros, konferencēs un kongresos, kā arī tiem veltītajos žurnālos, biļetenos un citos izdevumos.

LPF nevāc no pensionāriem biedru naudu, bet nepieciešamos pasta, telpu īres un citus administratīvos izdevumus sedz, pateicoties savu atbalstītāju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, banku, firmu un citu atbalstītāju ziedojumiem. LPF vadība savu darbu veic sabiedriskā kārtā, bez algas.

Ar Nīderlandes karalienes Juliānas fonda un PHARE programmas finansiālo atbalstu LPF reizi mēnesī izdod savu neliela formāta laikrakstu "Latvijas Pensionārs". Tas tiek nosūtīts LPF vietējām apvienībām, kā arī tām Latvijas iestādēm un organizācijām, kas rūpējas par veco ļaužu sociālā stāvokļa uzlabošanu.

LPF un Dānijas veco ļaužu organizācija "Omsorgsorganisationeres Samrad" (OS), piedaloties Latvijas Labklājības ministrijai, ir īstenojušas starptautisku projektu "Odin/Vita Latvija". Ir izveidots pensionāru apmācību centrs Jēkabpilī. Tajā jau notikuši vairāki LPF vietējo apvienību vadītāju semināri. Dānijā kursos pieredzi ir apguvušas divas LPF reģionālo darbinieku grupas.

LPF piedalījās arī Nevalstisko organizāciju (NVO) centra izveidošanā Rīgā. Ar NVO dibināšanas sēdes protokola izrakstu lasītājs var iepazīties pielikumā.

LPF darbības pamatmērķi

Kā jau parādīja iepriekš minētie fakti, Latvijas pensionāru sociālais stāvoklis ir ļoti smags. Tāpēc Pensionāru federācija ir izstrādājusi savas darbības koncepciju pensiju jautājumā. LPF darbības pamatmērķis ir panākt, lai vecie ļaudis Latvijā varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Lai to panāktu, koncepcijā ir ietvertas šādas četras pamatprasības. Pirmā — minimālajai pensijai ir jābūt vismaz pilna iztikas minimuma līmenī. Otrā — šai nolūkā pensiju indeksācijai ir jāapsteidz inflācija. Trešā — paaugstinot īres maksu un komunālo pakalpojumu tarifus, attiecīgi jāpalielina arī indeksācijai pakļautās pensijas. Un ceturtā prasība — lai, aprēķinot iedzīvotāju reālo dzīves līmeni, pensionāri visos gadījumos būtu izdalīti kā tāda atsevišķa sociāla grupa, kuras patēriņa groziņā lielāks īpatsvars ir tādām precēm un pakalpojumiem, kuru cenas un tarifi aug straujāk.

Šīs konceptuālās prasības savukārt nosaka arī federācijas darbības galveno stratēģiju un taktiku — prasību sakārtot sociālo likumdošanu, uzlabot sociālā nodokļa ievākšanu, kā arī Saeimas komisijās iesaistītajiem LPF valdes pārstāvjiem neatlaidīgi aizstāvēt pensionāru sociālās intereses, tāpat kā tas tiek darīts, kārtējo reizi tiekoties ar Labklājības ministru, premjeru vai citiem valdības locekļiem.

Lai gan pašreiz valstī ir smaga ekonomiskā situācija, nekādā ziņā nedrīkst pieļaut to, ka pensiju turpmāko izmaksu regularitāte tiktu apdraudēta.

LPF vadība operatīvi reaģē uz visām norisēm, kas būtiski skar Latvijas veco ļaužu dzīvi. Mēs uzklausām ierindas pensionāru domas, apkopojam viņu vēstulēs izteiktos priekšlikumus un sagatavojam attiecīgus iesniegumus valsts vadībai. Piemēram, tikai 1999.gada pirmajā pusē vien LPF valde sagatavoja un nosūtīja 287 dokumentus Valsts prezidentam, Saeimai, Ministru kabinetam, Labklājības ministrijai, vietējām pašvaldībām un citiem adresātiem, tajā pašā laikā saņemot 377 dokumentus.

Lūk, ilustrācijai viens no tiem, kuru nosūtījām visai Latvijas valsts vadībai, kā arī lielāko laikrakstu redakcijām:

"Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) darbības mērķi un pamatprincipi

1. Arī Latvijas vecajiem ļaudīm ir jānodrošina mūsdienu cilvēka cienīga dzīve.

2. Šai nolūkā minimālā pensija jāpalielina vismaz līdz iztikas minimuma līmenim.

3. Lai to panāktu, pensiju indeksācijai ir jāapsteidz inflācijas tempi.

4. Indeksācijai pakļautās pensijas ir jāindeksē vismaz divas reizes gadā, lai nepieļautu veco ļaužu sociālā stāvokļa pasliktināšanos to starplaikā.

5. Tautsaimnieciski nepieciešamā budžeta deficīta samazināšana nedrīkst notikt uz veco ļaužu sociālā stāvokļa pasliktināšanās rēķina. Tāpēc valdības Saeimā šai sakarā iesniegtie priekšlikumi jāsadala divās daļās, Saeimas 5.augusta sēdē pieņemot to daļu, kas nepasliktina veco ļaužu sociālo stāvokli, turpretī valdības priekšlikumu otras daļas apspriešanu atliekot līdz rudens sesijai.

6. Ievērojot Latvijas ekonomisko situāciju, LPF nevar atbalstīt valdības priekšlikumus pensionēšanās vecuma palielināšanai, kā arī strādājošo pensionāru daļai liedzot saņemt līdzšinējo pensiju. LPF uzskata, ka tas palielinās valstī bezdarbu, mudinās pensionārus strādāt uz citu uzvārda vai arī saņemt algu aploksnē, tas ir, gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem nemaksājot nodokļus un tā samazinot budžeta ieņēmumus. Pensijas vecumu pagarinot, palielināsies tādu jau agrāk no darba atbrīvoto pensionāru skaits, kuri jau būs zaudējuši tiesības saņemt bezdarbnieku pabalstu, bet vēl nesaņems pensiju un tātad būs vispār bez eksistences līdzekļiem.

7. Izvērtējot Saeimā iesniegto grozījumu likumā par pensijām pieņemšanas gadījumā sagaidāmas sekas, tomēr vislielākais zaudējums šai Pasaules veco ļaužu gadā būtu pašreizējās valdības un 7.Saeimas sabiedriskā prestiža katastrofāla krišanās. To ļoti uzskatāmi apliecina LPF vadībai pensionāru un pirmspensijas vecuma cilvēku sūtītās vēstules, viņu telefona zvani, kā arī, personīgi ierodoties, izteiktā valdības priekšlikumu kritika.

Rīgā 1999.gada 3.augustā

LPF priekšsēdētājs profesors

Jānis Porietis"

LPF sadarbība

ar "Help Age International",

"EURAG", "NORSAM"

un citām starptautiskām

organizācijām

Jau iepriekš minējām, ka Latvijas Pensionāru federācija sadarbojas ar vairākām starptautiskām veco ļaužu organizācijām. Jau kopš LPF darbības sākuma mums lielu atbalstu ir sniegusi Skandināvijas valstu pensionāru organizāciju apvienība "NORSAM", kā arī Vācijas, Somijas, Norvēģijas un Zviedrijas nacionālās organizācijas. Tieši sadarbībā ar Dānijas pensionāru organizācijām radās tāds nozīmīgs kopprojekts kā "Odin/Vita Latvija".

"Odin/Vita Latvija" projekts — liels atbalsts Latvijas vecajiem ļaudīm

Arvien plašāka kļūst Latvijas veco laužu sadarbība ar savas paaudzes cilvēkiem citās valstīs. To veicina arī kopīgu starptautisku sociālu projektu īstenošana. Kā viens no tādiem jāatzīmē sociālā darba projekts — "Odin/Vita Latvija".

Latvijas Pensionāru federācija un Dānijas veco ļaužu organizācija "Omsorgsorganisationeres Samrad" (OS) 1997. gadā uzsāka un 1999. gada vasarā pabeidza īstenot brīvprātīga sociālā darba aktivizēšanas projektu "Odin/Vita Latvija".

Šo projektu finansiāli atbalstīja Eiropas Savienība, Dānijas Ārlietu ministrija, Latvijas Labklājības ministrija, Kopenhāgenas pilsētas trīs rajonu, kā arī Jēkabpils pilsētas pašvaldība.

Projektu īstenojot, tika paveikts šāds liels darbs.

• Valsts austrumu daļā, Jēkabpilī, tagad ir izveidots Latvijas pensionāru apmācības un informatīvais centrs, kuru izmanto arī citas nevalstiskās organizācijas.

• Savukārt Dānijā speciālos kursos tika apmācīti 30 LPF vietējo apvienību sabiedriskie darbinieki no visas Latvijas. Viņi kursos iegūtās zināšanas un pieredzi tagad nodod tālāk citiem veco laužu brīvprātīgajiem sabiedriskajiem darbiniekiem.

• "Odin/Vita Latvija" projekta īstenošanas laikā Jēkabpils veco ļaužu apmācības un informatīvajā centrā tika noorganizēti pieci nedēļu ilgi kursi. Tāpat kā brīvprātīgie sabiedriskie darbinieki, tika apmācīti vairāk nekā četrdesmit pensionāri no visas Latvijas.

• Tāpat ar "Odin/Vita Latvija" projekta un Nīderlandes karalienes Juliānas fonda finansiālo atbalstu jau trešo gadu tiek izdots LPF laikraksts "Latvijas Pensionārs". Šis laikraksts iznāk vienu reizi mēnesī, informējot vecos ļaudis par federācijas darbību un sociālo situāciju valstī.

• "Odin/Vita Latvija" projekta ietvaros tika sagatavota un izdota divu iespiedlokšņu liela brošūra "Arī vecums var būt pilnvērtīgs jeb kam tie vecie ļaudis der?". Brošūras autori ir iepriekš minēto kursu un semināru 25 dalībnieki un tās sastādītāji — Ēvalds Apīnis un Sarma Novicāne. Šī projekta īstenošanas gaitā tika veikts socioloģisks pētījums, anketējot vecos ļaudis visā Latvijā. To veica LPF vietējo apvienību pārstāvji. Respondentu atbildes datorizēti apstrādāja un analizēja Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes studentes Juta Pupure un Karina Savicka LU profesora Jāņa Porieša vadībā. Viņu sagatavotais manuskripts četru autorlokšņu apjomā ir sagatavots iespiešanai.

• Projekta ietvaros divas LPF sabiedriskās darbinieces — Aija Kušķe un Veneranda Caune — apguva pieredzi starptautiskās veco ļaužu organizācijas "EURAG" seminārā Londonā.

Par šo pieredzi tika publicēts plašs raksts avīzē "Latvijas Pensionārs". Rezultātā tā tagad ir pieejama visām LPF 82 vietējām apvienībām.

Sociālā darba projekta "Odin/Vita Latvija" īstenošanas rezultātus izvērtēja starptautiskā konference, kas notika Rīgā 1999. gada 28. maijā. Šajā konferencē plašu informāciju un jaunākos secinājumus par paveikto sniedza projekta galvenais koordinators Rolfs C.Desslers, Dānijas veco ļaužu organizāciju vadītājs Kristiāns Riis un atbildīgais par projekta īstenošanu no Latvijas puses — LPF priekšsēdētājs Jānis Porietis. Konferencē piedalījās arī pensionāru organizāciju pārstāves no Igaunijas. Konferences dalībnieki vienbalsīgi izteica pateicību Latvijas bijušajam Labklājības ministram Vladimiram Makarovam, kā arī projekta koordinatorei Latvijā Sarmai Novicānei par viņu lielo atbalstu "Odin/Vita Latvija" projekta izstrādāšanā un īstenošanā.

Visu Baltijas valstu veco ļaužu organizācijas, tostarp arī Latvijas Pensionāru federāciju, savā plašajā un daudzveidīgajā darbībā ir iesaistījusi arī tāda Eiropas starptautiskā organizācija kā "EURAG", kuras vadības mītne atrodas Grācas pilsētā Austrijā. "EURAG" prezidente ir enerģiskā un vienmēr ar interesantām iecerēm tik bagātā Edmee Mangers–Anen kundze no Luksemburgas. Šī starptautiskā organizācija sniedz mūsu federācijai lielu atbalstu, ievietojot savos izdevumos informāciju par Latvijas pensionāru dzīvi, regulāri dodot iespēju LPF pārstāvjiem referēt par to "EURAG" organizācijās, konferencēs un semināros, sūtot mums sociāliem tematiem veltītu literatūru vācu un angļu valodā.

Ar sevišķi lielu gādību pret Latvijas Pensionāru federāciju attiecas viena no lielākajām "EURAG" dalībniecēm — Vācijas veco ļaužu organizācijas, it īpaši — lielā un darbīgā Berlīnes organizācija. Tās ilggadīgā enerģiskā vadītāja Käte Tresenreutere šai ziņā ir tiešām pelnījusi lielu jo lielu patiecību!

"EURAG" arī turpmāk iecerējis arvien plašāk sadarboties ar Austrumeiropas valstu, tostarp arī Latvijas, pensionāru organizācijām.

Lai vēl vairāk nostiprinātu līdzšinējo auglīgo sadarbību starp Latvijas Pensionāru federāciju, tās priekšsēdētājs Jānis Porietis pēdējā "EURAG" kongresā Grācā tika ievēlēts tās Ģenerālpadomē.

Ne tik cieša un regulāra, bet tomēr ļoti noderīga sadarbība Latvijas Pensionāru federācijai ir ar Eiropas Brīvprātīgo pensiju fondu klubu, kura ģenerālsekretariāts atrodas Bordo pilsētā Francijā. Kluba ģenerālsekretārs Tjerī Kristopula ( Thierry Christophoul ) kungs mūs regulāri informē par svarīgākajām novitātēm un sūta nozīmīgāko literatūru. Jācer, ka Latvijas brīvprātīgie pensiju fondi, piemēram, "Saules stars", kura valdē ir iesaistīts arī LPF sabiedriskais pārstāvis, šo starptautisko sadarbību palīdzēs paplašināt.

Veco ļaužu aktīvā darbība

kā veselības saglabāšanas

un ilga mūža nodrošināšanas

labākais medikaments

Ir brīži, kad jūtos kā karaliene

Jau četrus gadus Jēkabpils rajona kultūras nama paspārnē darbojas senioru koris "Atvasara", pie kura šūpuļa stāvējusi tā vienīgā vadītāja un diriģente Skaidrīte Pugača. Šajā laikā tas ir izveidojies par viskuplāko kori rajonā, kurā dzied ap 50 vecākās paaudzes cilvēku.

Skaidrīte Pugača dalās savās pārdomās par kopējo ceļu uz dziesmu šo gadu garumā.

"Ļoti bagātina garīgais kontakts, kas radies saskarsmē ar dziedātājiem. Tie ir augstas sirds kultūras cilvēki, kuriem tuvs teātris un koncerti, laba dzeja, rokdarbi un kulinārija. Viņi gaida kora mēģinājumu, lai izrautos no vientulības, lai kaut uz brīdi aizmirstu savas bēdas."

Esam koncertējuši un ciemojušies pie mūsu draugu koriem Alūksnē, Cēsīs, Ogrē, Madonā, Rīgā, Rojā un citur.

Kāda dzīves patiesība saka: "Nevajag ļaut dienām ritēt vienmulībā. Tad nejutīsim saules siltumu un nedzirdēsim, kā puķes sarunājas. Nevajag ļaut sadrupt sapņiem. Tad neredzēsim augstu debesīs…"

Upīštēvs — pagasta "ātrā palīdzība"

Vienu no sakoptākajām sētām — Leimaņu pagasta "Liepiņas" — zina vietējie ļaudis. Šeit mīt vīrs ar rokām Artūras Upītis, kuru dēvē par Upīštēvu. Ja kādam saimniecībā derīgam rīkam gadās ķibele, griežas pie viņa, jo zina, ka meistara prasmīgajās rokās tas atgūs "otro jaunību".

Jaunības laikos darbnīcās apguvis metāldarbus, pats virpo, metina. Viens no tādiem darbiem ir medussviede, ar kuru uzreiz iespējams iztukšot četrus rāmīšus. Meistaram tā izmaksājusi septiņus latus, nerēķinot paša darbu, bet veikalā tāda nopērkama par 76 latiem. Upīštēvs tik atsmej, ka šajos laikos jāprot visu pašam taisīt.

Viņa mūža garums ieritējis astotajā gadu desmitā, un cauri meistara rokām izgājuši 23 mācekļi.

Skaistās sētas labais gariņš ir saimniece Vilma, tāpēc šeit visus atnācējus priecē lielziedu klematis. Krāšņi ziedu dārziņi un rūpīgi pļauts zāliens kā zaļš paklājs ieskauj māju. Šais mājās uzskata, ka sakopta sēta ir īsta latvieša dzīvesveids, nevis izrādīšanās iemesls.