PAŠVALDĪBĀS

Par būtiskām problēmām dzīvojamo māju privatizācijā

Latvijas Pašvaldību savienības konferencē, Ogrē 22. martā

Latvijas Pašvaldību savienība 1996. gada 22. martā Ogrē organizēja konferenci “Par pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, uz kuru bija aicināti visi pilsētu un pagastu pašvaldību vadītāji.

Konferencē piedalījās 176 delegāti — pašvaldību vadītāji, dzīvojamo māju privatizācijas komisiju locekļi un citi speciālisti, kuru darbs saistīts ar dzīvojamo māju privatizāciju.

Pašvaldību viedokli ziņojumos izteica Olaines Domes priekšsēdētājs, Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas loceklis O.Kienkass, Rīgas rajona Babītes pagasta padomes priekšsēdētājs A.Ence, Rīgas Domes Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietniece S.Reinsone.

Konferencē referātus nolasīja un uz delegātu jautājumiem atbildēja Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Z.Ziediņš, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieks V.Kvetkovskis, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja vietnieks O.Leščinskis, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs J.Kaksītis un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis N.Pēterkops.

Uz konferenci bija aicināti, taču neieradās īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās E.Jurkāns un Tieslietu ministrijas Privāto tiesību departamenta direktore I.Kalniņa.

Konferences delegāti pēc spraigām diskusijām pieņēma rezolūciju ar aicinājumu valdībai un Saeimai.

LPS un “LV” informācija

Latvijas Pašvaldību savienības konferences rezolūcija

Konstatējot, ka

— joprojām nav ekonomisku stimulu dzīvokļu privatizācijai;

— pašvaldībām nav līdzekļu dzīvokļu privatizācijas uzsākšanai;

— spēkā esošie tiesību akti ir pretrunā ar pašvaldību pastāvīgās funkcijas — nodrošināt ar dzīvokļiem mazturīgos un sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus — izpildes iespējamību;

— zemes un īpašuma reģistrācijas tempi zemesgrāmatās nepieļaujami atpaliek no pārējo institūciju darbības tempa īpašuma tiesisko attiecību sakārtošanā;

— pašvaldībām nav līdzekļu iesāktās valsts dzīvokļu privatizācijas pabeigšanai;

— tiesību akti un tiesu prakse joprojām neaizstāv dzīvojamo māju īpašniekus, tai skaitā pašvaldības, pret ļaunprātīgiem īres un komunālo pakalpojumu nemaksātājiem;

— likumā noteiktā kārtība var nodarīt kaitējumu uzņēmējiem — nedzīvojamo telpu nomniekiem,

apzinoties, ka

dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizācijas tālāka kavēšana ir pretrunā ar Latvijas tautas interesēm,

konferences dalībnieki aicina valdību un Saeimu:

1. Noteikt, ka dzīvojamo telpu īres maksas maksimālo apmēru turpmāk regulēs pašvaldības.

2. Izmainīt tiesību aktus, nodrošinot līdzekļus dzīvojamo māju privatizācijai atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 11.pantam.

3. Noteikt pašvaldībām tiesības izlemt, kādas dzīvojamās telpas nav privatizējamas un atstājamas pašvaldības funkciju veikšanai.

4. Noteikt, ka pašvaldību īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā attiecībā uz pašvaldības zemi un tās bilancē esošajām ēkām veicama uz domes (padomes) lēmuma pamata.

5. Izdalīt valsts budžeta līdzekļus dzīvojamo māju privatizācijas tiesiskai pabeigšanai, ja tās privatizētas saskaņā ar likumiem “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”, “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”, kā arī saskaņā ar 1989.gada 24.jūlija Ministru padomes lēmumu nr.171 “Par valsts un sabiedriskā dzīvokļu fonda dzīvokļu un māju pārdošanu pilsoņu personīgajā īpašumā”.

6. Čstenot īres valžu kā pirmās instances tiesu dzīvokļu jautājumos izveidošanu.

7. Līdz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izsludināšanai iznomātu neapdzīvojamo telpu pirmpirkuma tiesības noteikt šo telpu nomniekiem.

LPS priekšsēža vietnieks Ē.Zunda