Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 3 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi
Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.40
Jūrmalā 2016.gada 20.oktobrī (prot. Nr.15, 58.p.)
Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā
Izdoti saskaņā ar likuma "Par palīdzību
dzīvokļa jautājumu risināšanā" 6.panta otro daļu,
7.panta piekto daļu, 14.panta astoto daļu, 15.pantu,
17.pantu, 21.1 panta otro daļu, 21.2 panta otro daļu,
24.panta pirmo daļu, 26.1 panta pirmo un otro daļu,
27.pantu un likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un
sociālajām dzīvojamām mājām" 5.panta ceturto daļu,
6.pantu, 9.panta ceturto daļu, 10.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt Jūrmalas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) palīdzību dzīvojamās telpas (pašvaldības īpašumā, valdījumā vai nomā esošas dzīvojamās telpas) jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības veidus, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību.
2. Lēmumu par personas reģistrēšanu palīdzības saņemšanai un atzinumu par palīdzības sniegšanu personai pieņem Jūrmalas pilsētas domes Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija).
3. Lēmumu par palīdzības sniegšanu personai pieņem Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk – dome), izņemot lēmumus, kurus dome deleģējusi pieņemt Komisijai atbilstoši Komisijas nolikumam. Pieņemot lēmumu, dome ievēro Komisijas un Jūrmalas pilsētas domes Sociālo un veselības jautājumu komitejas atzinumus.
4. Pašvaldības palīdzības dzīvojamās telpas jautājumu risināšanā reģistru (turpmāk – reģistri) uzturēšanu veic domes Īpašumu pārvaldes Dzīvokļu nodaļa (turpmāk – Nodaļa).
5. Tiesības saņemt palīdzību ir personām, kuras uz tiesiska pamata savu dzīvesvietu ir deklarējušas pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, repatriantiem, personām, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma vietas, un speciālistiem, kuri nodrošināmi ar dzīvojamo telpu.
6. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai reģistros iekļautajām personām, izņemot gadījumus, kad neatliekami sniedzama palīdzība saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13.pantu.
II. Reģistru un palīdzības veidi, personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību
7. Pašvaldība sniedz šādu palīdzību:
7.1. dzīvojamās telpas izīrēšana personām, kuras ar palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām (1.reģistrs);
7.2. sociālās dzīvojamās telpas izīrēšana (2.reģistrs);
7.3. nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu (3.reģistrs);
7.4. īrētās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (4.reģistrs);
7.5. speciālista nodrošināšana ar dzīvojamo telpu (5.reģistrs);
7.6. dzīvojamās telpas remonts (6.reģistrs);
7.7. vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršana (7.reģistrs).
8. Personām neatliekami sniedzama palīdzība saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13.pantu.
9. Pašvaldības 1.reģistrā dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā":
9.1. 14.panta pirmās daļas 1.–5.punktu;
9.2. 14.panta septītās daļas 1.punktu – kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā uz ordera vai īres līguma pamata, un to lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas un ja ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz divas minimālās mēneša darba algas, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki – ienākumi nepārsniedz pusotru minimālo mēneša darba algu vienam cilvēkam;
9.3. 14.panta septītās daļas 2., 3.punktu.
10. Pašvaldības 2.reģistrā sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai tiek reģistrētas:
10.1. likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5.panta pirmajā daļā minētās personas (ģimenes);
10.2. pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar I vai II invaliditātes grupu, kura uz pašvaldības lēmuma pamata pastāvīgi dzīvo sociālās aprūpes iestādē un tai nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku, ja:
10.2.1. personai nepieder nekustamais īpašums;
10.2.2. persona nav atsavinājusi nekustamo īpašumu pēdējo piecu gadu laikā;
10.2.3. sniegts Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldes (turpmāk – Labklājības pārvalde) atzinums par to, ka persona ir spējīga patstāvīgi dzīvot.
10.3. maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona ar I vai II invaliditātes grupu, vai maznodrošināta persona ar kuru kopā dzīvo tās apgādībā esošs nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī persona ar I vai II invaliditātes grupu, ja:
10.3.1. persona pēdējo piecu gadu laikā vismaz trīs gadus īrē (un deklarējusi dzīvesvietu) fiziskai vai juridiskai personai piederošu dzīvojamo telpu Jūrmalas pilsētā,
10.3.2. izīrētājs dzīvojamās telpas īres līgumu izbeidz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.panta otrās daļas 2., 3.punktā paredzētajos gadījumos;
10.4. pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar I vai II invaliditātes grupu, ja:
10.4.1. personai nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku,
10.4.2. personai ienākumi nepārsniedz minimālo mēneša darba algu un Labklājības pārvaldē ir veikts personas materiālā stāvokļa izvērtējums,
10.4.3. personai nav likumiska vai līgumiska pamata uz citu dzīvojamo telpu (izņemot līgums par pašvaldības naktspatversmes pakalpojuma saņemšanu);
10.5. trūcīga vai maznodrošināta persona (ģimene) ar diviem vai vairāk nepilngadīgiem bērniem, vai bērnu ar invaliditāti (arī aizbildnībā esoši vai audžuģimenē ievietoti bērni līdz pilngadības sasniegšanai) un stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas (ģimenes) izlikšanu no tās īpašumā esošas dzīvojamās telpas, par kuru ņemts hipotekārais kredīts (vienīgā īpašuma iegādei) ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru.
11. Pašvaldības 3.reģistrā pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanai tiek reģistrēta pašvaldības 1.reģistrā reģistrēta persona, kura rakstveidā ir izteikusi vēlēšanos uz laiku līdz pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai īrēt pagaidu dzīvojamo telpu.
12. Pašvaldības 4.reģistrā īrēto telpu apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu tiek reģistrētas personas, kuras:
12.1. vēlas īrēto dzīvojamo telpu apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu ar mazāku platību vai ar zemāku labiekārtojuma līmeni;
12.2. veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama dzīvojamā telpa ēkas zemākā stāvā;
12.3. vismaz 3 (trīs) gadus ir īrējušas pašvaldības dzīvojamo telpu un vēlas apmainīt to pret citu neizīrētu dzīvojamo telpu.
13. Pašvaldības 4.reģistrā reģistrētajām personām īrēto dzīvojamo telpu apmaiņa tiek veikta, ja personai (ģimenei) par īrēto dzīvojamo telpu nav parādsaistību par īri un saņemtajiem pakalpojumiem, un persona ir pildījusi citus pienākumus, kas noteikti īres līgumā.
14. Noteikumu 12.2.apakšpunktā minētajām personām dzīvojamās telpas apmaiņa tiek veikta, ja neviena no pašvaldības attiecīgajā reģistrā reģistrētām personām nav izteikusi un apliecinājusi nepieciešamību īrēt dzīvojamo telpu, kas atrodas dzīvojamās mājas pirmajā vai otrajā stāvā, vai pielāgota personas ar invaliditāti vajadzībām.
15. Pašvaldības 5.reģistrā reģistrē personas, kuras ir kvalificēti speciālisti saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.1 pantu (turpmāk – speciālists).
16. Pašvaldības 5.reģistrā reģistrējamo speciālistu atbilstību Noteikumu 17., 18.punktam izvērtē ar domes priekšsēdētāja rīkojumu izveidota darba grupa, ja speciālists darba līgumā viņam noteikto pārbaudi ir izturējis.
17. Speciālistam izīrējamu dzīvojamo telpu pašvaldība ir tiesīga izīrēt šādiem speciālistiem, kuri veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītus pārvaldes uzdevumus:
17.1. tūrisma, izglītības, veselības, sociālās aprūpes, kultūras, sporta, būvniecības jomā nodarbinātam pašvaldības speciālistam, pašvaldības administrācijas speciālistam un pašvaldības policijas darbiniekam;
17.2. Valsts policijas darbiniekam likuma "Par policiju" izpratnē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, ja minētie speciālisti dienesta interesēs tiek pārcelti uz Jūrmalas pilsētas administratīvo teritoriju.
18. Noteikumu 17.punktā noteikto speciālistu nepietiekams nodrošinājums tiek noteikts, ievērojot:
18.1. speciālista darba devēja iesniegtu pieprasījumu speciālista nodrošināšanai ar speciālistam izīrējamu dzīvojamo telpu, kurā pamatots:
18.1.1. kādā jomā saskaņā ar Noteikumu 17.punktu nodarbināts speciālists, kopējā nodarbinātības situācija valstī un pašvaldībā speciālista pārstāvētajā jomā vai profesijā (amatā),
18.1.2. nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums jomā, profesijā (amatā), kurā nodarbināts speciālists,
18.1.3. speciālista darba izpildes novērtējums,
18.1.4. darba devēja nepieciešamība minētā speciālista pakalpojumu nodrošināšanā, ko izvērtē, ievērojot attiecīgā speciālista izglītību, īpašas zināšanas vai prasmes, līdzšinējo profesionālo ieguldījumu vai sasniegumus konkrētajā iestādē (ja speciālists ir jau ilgstoši nodarbināts);
18.2. Ekonomikas ministrijas mājaslapā ikgadējā informatīvajā ziņojumā noteiktās darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes;
18.3. Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā publiskotās ikgadējās darba tirgus īstermiņa prognozes;
18.4. darba tirgus pieprasījumu Pašvaldības administratīvajā teritorijā.
19. Pašvaldības 6.reģistrā dzīvojamās telpas remonta nodrošināšanai reģistrē personas, kurām palīdzība sniedzama saskaņā ar pašvaldības 2005.gada 9.februāra saistošo noteikumu Nr.5 "Kārtība, kādā Jūrmalas pilsētas pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, attiecībā uz dzīvojamo telpu remontu" 1.5.punktu.
20. Pašvaldības 7.reģistrā vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršanai reģistrē personas, kurām palīdzība sniedzama saskaņā ar pašvaldības 2007.gada 8.februāra saistošajiem noteikumiem Nr.7 "Vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršanas kārtība un apmērs".
III. Kārtība, kādā personas tiek reģistrētas reģistros
21. Personas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību, iesniedz Nodaļai iesniegumu atbilstoši Noteikumu pielikumam (turpmāk – iesniegums), norādot palīdzības veidu un pievienojot dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzību:
21.1. dokumenta, kas apliecina stihiskas nelaimes vai avārijas faktu, kopiju (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta akts u.tml.), uzrādot oriģinālu (Noteikumu 8.punkts);
21.2. pensijas vecumu sasniegušas personas apliecības vai atbildīgās institūcijas lēmuma par invaliditāti kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 10.2., 10.3., 10.4.apakšpunkts);
21.3. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju un dzīvojamās telpas izīrētāja rakstveida atteikuma personai pagarināt īres līgumu (ja personai tāds izsniegts), kur norādīts atteikuma pamatojums, kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 10.3.apakšpunkts);
21.4. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 9.2.apakšpunkts);
21.5. izziņu par īres un saņemto pakalpojumu maksājumu parādu neesamību vai vienošanos ar dzīvojamo telpu apsaimniekotāju vai pakalpojuma sniedzēju par parāda nomaksu (Noteikumu 12., 45.punkts);
21.6. ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu izziņu par personas veselības stāvokli (Noteikumu 12.2.apakšpunkts, 36.punkts);
21.7. atbildīgās institūcijas lēmuma par invaliditāti kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 37.punkts, 38.2., 38.4.apakšpunkts);
21.8. speciālista darba devēja pieprasījumu, kurā izteikta pamatota nepieciešamība nodrošināt speciālistu ar dzīvojamo telpu (Noteikumu 18.1.apakšpunkts);
21.9. speciālista darba devēja, kas nav pašvaldība, izteikts priekšlikums par sadarbības līguma noslēgšanu ar pašvaldību (Noteikumu 15.punkts);
21.10. speciālista izglītību (kvalifikāciju) apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 15.punkts);
21.11. darba līguma (valsts iestādes speciālistam – rīkojuma par iecelšanu amatā) un amata apraksta kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 15.punkts);
21.12. speciālista dzīves gājumu (Curriculum Vitae) (Noteikumu 15.punkts);
21.13. lēmuma par aizgādnības nodibināšanu kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 10.3.apakšpunkts), ja šī informācija nav pašvaldības rīcībā;
21.14. Labklājības pārvaldes dokumenta par materiālā stāvokļa izvērtējumu kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 9.2.apakšpunkts, 10.4.2.apakšpunkts);
21.15. kredītlīguma kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 10.5.apakšpunkts);
21.16. tiesas nolēmuma par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu, kas stājies likumīgā spēkā, noraksta kopiju; tiesas nolēmuma par izsoles akta apstiprināšanu noraksta kopiju, uzrādot oriģinālus (Noteikumu 10.5.apakšpunkts).
22. Papildus Noteikumu 21.punktā norādītajiem dokumentiem iesniegumam jāpievieno:
22.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta pirmās daļas 1., 1.1, 2.punktā minētajām personām:
22.1.1. tiesas sprieduma par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, kas stājies likumīgā spēkā, noraksta kopija, uzrādot oriģinālu,
22.1.2. pensijas vecumu sasniegušas vai politiski represētās personas apliecības vai atbildīgās institūcijas lēmuma par invaliditāti kopija, uzrādot oriģinālu;
22.2. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta pirmās daļas 4.punktā minētajām personām:
22.2.1. repatrianta statusu apliecinoša dokumenta kopija, uzrādot oriģinālu;
22.2.2. arhīva izziņa par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas.
22.3. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta pirmās daļas 4.1 punktā minētajām personām – politiski represētās personas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;
22.4. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta pirmās daļas 5.punktā minētajām personām – izziņas par atbrīvošanu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas kopija, kurā norādīts faktiski izciestais brīvības atņemšanas soda laiks, uzrādot oriģinālu.
23. Iesniegumu aizpilda un paraksta visas pilngadīgās personas, kuras vēlas saņemt palīdzību.
24. Lai pieņemtu lēmumu par palīdzības piešķiršanu, nodaļas darbiniekam ir tiesības pārbaudīt pieteicēja sniegto ziņu patiesību un par pieteicēju iegūt papildu informāciju no citām institūcijām un datu reģistriem.
25. Nodaļa pārbauda informāciju no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas par personas īpašumiem pirms reģistrācijas reģistros un pirms palīdzības saņemšanas.
26. Persona (ģimene), kura ir trūcīga, maznodrošināta vai sociāli mazaizsargāta un attiecībā uz to likumīgā spēkā ir stājies tiesas spriedums par personas (ģimenes) izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta pirmo daļu, tiek reģistrēta 2.reģistrā, ja persona iesniegumu par reģistrēšanu 2.reģistrā iesniegusi ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no tiesas nolēmuma stāšanās spēkā vai ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no piespiedu izlikšanas no īrētās dzīvojamās telpas.
27. Personas, kuras saskaņā ar Noteikumiem atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību un iekļaujamas personu iesniegumā norādītajā reģistrā, reģistrē tādā secībā, kādā tās iesniegušas Nodaļai iesniegumu Noteikumos noteiktajā kārtībā attiecīgā palīdzības veida saņemšanai. Lēmums par personas iekļaušanu vai atteikumu iekļaut reģistrā tiek paziņots personai rakstveidā.
28. Persona ir tiesīga iesniegt iesniegumu par cita palīdzības veida saņemšanu, ja tā ir tiesīga saņemt attiecīgo palīdzību. Saskaņā ar Komisijas lēmumu persona tiek reģistrēta citā reģistrā, ievērojot iesnieguma saņemšanas datumu.
29. Ne retāk kā reizi gadā Nodaļa pārbauda reģistros iekļautos datus, vai personas ir saglabājušas tiesības saņemt palīdzību. Nepieciešamības gadījumā Nodaļa lūdz personas sniegt aktuālo informāciju. Reizi mēnesī Nodaļa reģistros aktualizē reģistrēto personu rindas kārtas numurus.
IV. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība un izīrēšanas kārtība
30. Dzīvojamo telpu uzskaiti veic Nodaļa, izveidojot šādus dzīvojamo telpu reģistrus:
30.1. dzīvošanai nederīgo dzīvojamo telpu reģistrs;
30.2. dzīvošanai derīgo dzīvojamo telpu reģistrs;
30.3. sociālo dzīvojamo telpu reģistrs;
30.4. speciālistiem izīrējamo dzīvojamo telpu reģistrs.
31. Noteikumu izpratnē dzīvojamās telpas tiek klasificētas:
31.1. dzīvojamā telpa – dzīvoklis ar ērtībām, dzīvoklis ar daļējām ērtībām, dzīvoklis bez ērtībām un dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;
31.2. dzīvoklis ar ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar centrālapkuri vai autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, aukstā ūdens apgādi un kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu, karstā ūdens apgādi (centrālais ūdensvads, boilers vai gāzes katls), dabasgāzes apgādi (var būt vēl citi papildpakalpojumi);
31.3. dzīvoklis bez ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar krāsns apkuri, auksto ūdeni un kanalizāciju (dzīvoklī vai ārpus dzīvokļa), sadzīves atkritumu izvešanu;
31.4. dzīvoklis ar daļējām ērtībām – dzīvoklis, kurā nodrošināti visi dzīvoklī bez ērtībām pieejamie pamatpakalpojumi un kāds(i) no dzīvoklī ar ērtībām pieejamiem papildpakalpojumiem;
31.5. dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – dzīvojamā telpa dažādu sociālo grupu dzīvojamā mājā vai istabu plānojuma dzīvojamā mājā, kurās palīgtelpas (virtuve, tualete, duša) nodotas koplietošanā vairākiem īrniekiem;
31.6. sociālā dzīvojamā telpa – dzīvojamā telpa, kurai noteikts sociālās dzīvojamās telpas statuss;
31.7. speciālistam izīrējama dzīvojamā telpa – dzīvojamā telpa, kurai noteikts speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas vai dienesta dzīvojamās telpas statuss, vai dzīvojamā telpa, kas atrodas dienesta viesnīcā.
32. Personai, kura reģistrēta:
32.1. pašvaldības 1.reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 30.2.apakšpunktā noteiktās dzīvojamās telpas;
32.2. pašvaldības 2.reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 30.3.apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas;
32.3. pašvaldības 3.reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 30.1.apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas;
32.4. pašvaldības 5.reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 30.4.apakšpunktā noteiktās dzīvojamās telpas.
33. Noteikumu 8.punktā noteiktajos gadījumos personām, kurām neatliekami sniedzama palīdzība, piešķirot pagaidu dzīvojamo telpu, tiek piedāvātas ar domes lēmumu šiem gadījumiem rezervētas dzīvojamās telpas.
34. Personai, kura reģistrēta pašvaldības 1. vai 2.reģistrā, tiek piedāvāta dzīvojamā telpa vai vairākas atsevišķas dzīvojamās telpas ar ne lielāku istabu skaitu:
34.1. viena istaba – vienai personai vai laulātajiem;
34.2. divas istabas – ģimenei, kurā ir divi (izņemot laulātos) vai trīs cilvēki;
34.3. trīs istabas vai vairāk – ģimenei, kurā ir četri vai vairāk cilvēki.
35. Personai, kura reģistrēta pašvaldības 5.reģistrā, dzīvojamo telpu izīrē, ņemot vērā ģimenes sastāvu.
36. Personai ar veselības traucējumiem tiek piedāvāta īrei dzīvojamā telpa, kas atrodas dzīvojamās mājas pirmajā vai otrajā stāvā.
37. Personai ar invaliditāti, kas saistīta ar kustību traucējumiem, tiek piedāvāta īrei dzīvojamā telpa, kas ir pielāgota personas ar invaliditāti vajadzībām.
38. Personai (ģimenei), kura no dzīvojamās telpas izlikta likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 pantā noteiktajā gadījumā, piedāvā īrei dzīvokli ar daļējām ērtībām, dzīvokli bez ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, izņemot:
38.1. pensijas vecumu sasniegušai personai;
38.2. personai ar I vai II invaliditātes grupu;
38.3. personai (ģimenei), ar kuru kopā dzīvo tās aizgādībā vai aizbildnībā esošs nepilngadīgs bērns, vai aizgādnībā esoša persona;
38.4. personai (ģimenei), ar kuru kopā dzīvo vai viens no ģimenes locekļiem ir persona ar I vai II invaliditātes grupu.
39. Izīrējamas dzīvojamās telpas piedāvāšanu atliek uz laiku ne ilgāku par vienu gadu, kamēr reģistrā reģistrētā persona atrodas:
39.1. ārstniecības vai rehabilitācijas iestādē un iesniegts medicīnas iestādes vai ārsta apliecinājums;
39.2. ieslodzījuma vietā un iesniegts brīvības atņemšanas iestādes apliecinājums.
40. Līgums par pagaidu dzīvojamās telpas īri, kas noslēgts ar personu, kurai sniedzama palīdzība saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13.panta pirmās daļas 1.punktu, tiek parakstīts no pašvaldības puses divu darba dienu laikā pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas.
41. Pašvaldība izīrē:
41.1. dzīvojamās telpas uz laiku līdz 3 (trīs) gadiem, īres līgumā iekļaujot saistību, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, ja īrnieks pilda līguma nosacījumus;
41.2. sociālās dzīvojamās telpas uz laiku līdz 6 (sešiem) mēnešiem un īres līgumu atjauno ikreiz, kad saņemts īrnieka iesniegums par līguma atjaunošanu, ja persona nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvojamo telpu;
41.3. speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas uz laiku saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.3 pantu.
42. Attiecīgās dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanas pamatotību vērtē Komisija un atbilstoši Komisijas nolikumam sniedz domei atzinumu.
43. Tiesības atjaunot sociālā dzīvokļa īres līgumu uz laiku līdz 6 (sešiem) mēnešiem papildu likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5.panta pirmajā daļā minētajām personām (ģimenēm) ir personai (ģimenei), ja tā atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
43.1. ģimene, kurā ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni;
43.2. ģimene, kura audzina bērnu ar invaliditāti;
43.3. ģimene, kurā visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar I vai II invaliditātes grupu;
43.4. atsevišķi dzīvojoša persona ar I vai II invaliditātes grupu, kurai nav apgādnieku Civillikuma izpratnē;
43.5. atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona, kurai nav apgādnieku Civillikuma izpratnē;
43.6. politiski represēta persona;
43.7. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieks;
43.8. viens no vecākiem vai aizbildnis, kurš dzīvo kopā ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (nepilna ģimene).
44. Iesniegumu ar lūgumu atjaunot īres līgumu atbilstoši likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 11.panta otrajai daļai persona iesniedz, ja nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām. Ja iesniegums iesniegts vēlāk kā vienu mēnesi pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām, sociālā dzīvokļa īres līgums var tikt atjaunots, ja Komisija atzīst iesnieguma iesniegšanas kavējumu par pamatotu un ja persona pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām nebija zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli.
45. Iesniegums par speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu īrniekam jāiesniedz pašvaldībai ne vēlāk kā divus mēnešus pirms dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām.
46. Pašvaldība lemj par speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu, ievērojot likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", Noteikumu 17., 18.punktu un ņemot vērā:
46.1. speciālista dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildi;
46.2. speciālista darba izpildes un tās rezultātu novērtējumu.
47. Sociālās dzīvojamās telpas īrnieks maksā 25 procentus no sociālās dzīvojamās telpas īres maksas, apkures, kanalizācijas, aukstā un karstā ūdens pakalpojumu maksas. Atlikušie 75 procenti no īres maksas, apkures, kanalizācijas, aukstā un karstā ūdens pakalpojumu maksas, pamatojoties uz dzīvojamās telpas apsaimniekotāja iesniegtajiem maksājuma dokumentiem, tiek segti no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
48. Speciālistu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu pašvaldība var izīrēt ne vairāk kā sešus procentus no pašvaldības dzīvojamo telpu skaita.
V. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšanas kārtība
49. Komisijas pieņemto lēmumu persona var apstrīdēt pašvaldības izpilddirektoram, ja normatīvie akti neparedz citu apstrīdēšanas kārtību.
50. Domes un pašvaldības izpilddirektora lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā persona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
VI. Noslēguma jautājumi
51. Ar Noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2015.gada 19.februāra saistošie noteikumi Nr.6 "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības palīdzību personām dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību".
52. Ar Noteikumu spēkā stāšanos tiek atcelti Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2016.gada 18.augusta saistošie noteikumi Nr.25 "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".
53. Personas, kuras līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas pašvaldības reģistros palīdzības saņemšanai, netiek izslēgtas no reģistriem un tām ir tiesības Noteikumu noteiktā kārtībā saņemt palīdzību.
Pārejas noteikums
Paredzēt, ka īrniekam, ar kuru ir noslēgts līgums par dzīvojamās telpas īri saskaņā ar domes 2014.gada 20.februāra lēmumu Nr.65 "Par neprivatizēto dzīvojamo telpu īres līgumu noslēgšanu" apstiprināto Dzīvojamās telpas īres parauglīgumu (pielikums) un atbilstoši pašvaldības 2015.gada 19.februāra saistošo noteikumu Nr.6 "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības palīdzību personām dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību" 34.punktu uz noteiktu laiku – 3 (trīs) gadiem, ir tiesības prasīt līguma pagarināšanu.
Jūrmalas pilsētas domes
priekšsēdētāja vietniece R.Sproģe
Pielikums
Jūrmalas pilsētas domes
2016.gada 20.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.40
(prot. Nr.15, 58.p.)
Jūrmalas pilsētas domei
(vārds, uzvārds) | |
(personas kods) | |
(dzīvesvietas adrese) | |
(tālruņa numurs, e-pasta adrese) |
Iesniegums
Lūdzu, sniegt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā
(norādīt nepieciešamo palīdzības veidu) | |
(vārds, uzvārds) | |
(ģimenes locekļu, kuriem nepieciešama palīdzība vārds, uzvārds, personas kods) | |
. |
Pievienotie dokumenti – kopijas (tiesas spriedums, īres līgums, bāriņtiesas lēmums, pensijas vecumu sasniegušas personas apliecība, politiski represētas personas apliecība, repatrianta izziņa, atbrīvojuma izziņa no ieslodzījuma vietas, vienošanās (līgums) ar apsaimniekotāju vai pakalpojuma sniedzēju par parāda nomaksu, vai citi):
Apliecinu, ka visa iesniegumā un tā pielikumos minētā informācija ir pareiza un pilnīga.
Apliecinu, ka man (un manai ģimenei) nav ne likumiska, ne līgumiska pamata lietot citu dzīvojamo telpu.
Apliecinu, ka manā (un ģimenes) īpašumā nav dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa.
Piekrītu, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība var pārbaudīt un apstrādāt šajā iesniegumā un tā pielikumos norādītos datus.
Piekrītu, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība kā izīrētās dzīvojamās telpas īpašnieks drīkst apstrādāt manus personas datus (vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta) un nodot tos komunālo pakalpojumu sniedzējiem, ar mērķi nodrošināt komunālo pakalpojumu sniegšanu dzīvojamajai telpai, par kuru ar Jūrmalas pilsētas domi noslēgts līgums par dzīvojamo telpu īri.
Esmu informēts, ka gadījumā, ja šajā iesniegumā un tā pielikumos ir sniegtas nepatiesas ziņas, Jūrmalas pilsētas pašvaldībai ir tiesības vērsties pret personu, kas sniegusi nepatiesas ziņas, civiltiesiskā un administratīvi tiesiskā kārtībā.
Apliecinu, ka iesniegums ir uzrakstīts saskaņā ar manu mutiski sniegto informāciju (atzīmē gadījumos, ja persona pati neraksta iesniegumu).
(datums) | (paraksts) |
Dokumenta rekvizītus "paraksts", "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu noformēšanai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Personas dati pārbaudīti šādos datu reģistros:
1. Pašvaldības sociālās palīdzības informācijas sistēma | |
2. Iedzīvotāju reģistrs | |
3. Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata |
Paskaidrojuma raksts
Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 20.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.40 "Par
Jūrmalas pilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
Paskaidrojuma raksta sadaļas | Norādāmā informācija |
1. Projekta nepieciešamības pamatojums | 2016.gada 18.aprīlī ir stājušies spēkā
grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", kas
nosaka regulējumu speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu. Kā arī darba procesā secināts – nepieciešams izdarīt grozījumus Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2015.gada 19.februāra saistošajos noteikumos Nr.6 "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības palīdzību personām dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību", papildinot un precizējot tos. Apkopojot iespējamo grozījumu apjomu, tika secināts, ka tie pārsniegtu pusi no saistošo noteikumu regulējuma. Atbilstoši 2009.gada 3.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140.punktam grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu. Līdz ar to tiek pieņemti jauni saistošie noteikumi. |
2. Īss projekta satura izklāsts | Saistošajos noteikumos noteikts, kurās jomās nodarbinātam pašvaldības speciālistam un darbiniekam un kuriem valsts institūcijās nodarbinātiem speciālistiem un darbiniekiem pašvaldība ir tiesīga izīrēt speciālistam izīrējamu dzīvojamo telpu, kā arī noteikta kārtība, kādā tiek izvērtēts speciālistu, kuri veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu, nepietiekams nodrošinājums; precizēti pašvaldības palīdzības reģistri; precizētas pašvaldības 2.reģistrā – sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai, reģistrējamo personu kategorijas; noteikts, ka īres līgumā tiek iekļauta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt īres līguma pagarināšanu, ja īrnieks pilda līguma nosacījumus; noteikts, kādas dzīvojamās telpas tiek piedāvātas īrei attiecīgajā reģistrā reģistrētajām personām; precizēti dzīvojamās telpas izīrēšanas kritēriji; precizēti nepieciešamie dokumenti, kas iesniedzami pašvaldībai un apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt palīdzību. |
3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu | Nav būtiskas ietekmes uz pašvaldības budžetu. |
4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā | Nav būtiskas ietekmes. |
5. Informācija par administratīvajām procedūrām | Neietekmē. |
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām | Izvērtējot iedzīvotāju iesniegumos norādīto par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, secināts – nepieciešams papildināt un precizēt dzīvojamās telpas izīrēšanas kritērijus, kā arī precizēt personu kategorijas, kurām sniedzama pašvaldības palīdzība sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanā. |
Jūrmalas pilsētas domes
priekšsēdētāja vietniece R.Sproģe