Francijas Republikas Senāta priekšsēdētājs Renē Monorī:
"Mēs vienmēr būsim blakus Latvijai — tās ceļā uz Eiropu"

Foto: Māris Kaparkalējs un Arnis Blumbergs, "LV"

Vakardienas brīfingā

“Mēs vienmēr būsim blakus Latvijai — tās ejamajā ceļā uz integrēšanos Eiropā,” šie Francijas Senāta priekšsēdētāja Renē Monorī vārdi vakardienas preses brīfingā akcentē augstā viesa vizītes nozīmi mūsu valstu attiecībās un Latvijas izredzēs nākotnes Eiropā. Renē Monorī, būdams Francijas parlamenta priekšsēdētājs, ir otra augstākā amatpersona Francijas Republikā.

Līdz ar to viņa darba vizīte bija loģisks turpinājums augstajam draudzīgo attiecību līmenim starp mūsu valstīm, ko iezīmēja Francijas toreizējā prezidenta, tagad jau mūžībā aizgājušā Fransuā Miterāna oficiālā vizīte Latvijā.

Savukārt abu valstu parlamentu sadarbība aizsākās 1993.gada martā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes toreizējā priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova oficiālo vizīti Francijā. Šīs vizītes laikā A.Gorbunovs tikās ar Francijas prezidentu Fransuā Miterānu, kā arī ar Senāta priekšsēdētāju Renē Monorī. Atkārtota A.Gorbunova, jau 5.Saeimas priekšsēdētāja, un mūsu parlamenta delegācijas vizīte Francijā notika tā paša gada decembrī pēc Francijas Republikas Nacionālās asamblejas Francijas — Latvijas draudzības grupas ielūguma. Bet Latviju 1994.gada septembrī apmeklēja Francijas Senāta Francijas — Baltijas valstu draudzības grupas delegācija. 1994.gada janvārī Rīgā bija Francijas Republikas Eiropas lietu ministrs Alēns Lamasūrs, bet pagājušā gada oktobrī 5.Saeimas priekšsēdētājs tikās ar Francijas Republikas Eiropas lietu deleģēto ministru Mišelu Barnjē.

Francijas Republikas Senāta priekšsēdētāja Renē Monorī vizīte pēctecīgi iekļāvās šajā augsta līmeņa kontaktu virknē. Tā bija jo svarīgāka Latvijai tieši šobrīd, kad Eiropas Savienības valstis nonākušas izšķirīgajās krustcelēs, kad aktīvi norit diskusija par Eiropas Savienības nākotni un 12 pretendentvalstu, arī Latvijas, vietu nākotnes Eiropā.

Vizītes otro dienu Francijas Republikas Senāta priekšsēdētājs Renē Monorī (Rene Monory) uzsāka paagri, tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Ilgu Kreitusi un aplūkojot Saeimas sēžu zāli. Pēc tam Saeimas nama Dzeltenajā zālē notika Renē Monorī un Ilgas Kreituses preses brīfings, kurā augstais viesis, uzrunājot žurnālistus, teica:

“Es ļoti priecājos būt šajā deputātu namā. Man tas vienmēr ir ļoti svarīgs brīdis, jo es pats esmu senators. Mēs šeit esam ieradušies kopā ar manu draugu Žaku Valada kungu (Jecques Valade — Francijas Republikas Senāta priekšsēdētāja vietnieks), lai apliecinātu Latvijai savu cieņu. Mēs vēlreiz vēlamies pateikt saviem draugiem Latvijā un uzsvērt, cik esam lepni par to, ka jūs esat atguvuši savu brīvību un savu neatkarību. Pateikt, ka mēs vienmēr būsim blakus Latvijai tās ejamajā ceļā uz integrēšanos Eiropā. Manuprāt, svarīgākais tagad ir nodibināt vēl ciešākas saites starp Francijas un Latvijas parlamentiem. Jo pats svarīgākais ir deputātu savstarpējās tikšanās, saišu padziļināšana un nostiprināšana, kā arī pieredzes apmaiņa.”

Savukārt Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse teica:

“Es gribētu uzsvērt, ka Latvijai ir liels gods uzņemt Francijas Senāta prezidentu, kas ir otrā persona valstī. Šī vizīte ir nozīmīga gan kā valsts atzinība, gan arī tīri praktiskās darba pieredzes apmaiņā. Man bija svarīgi tas, ko mēs pārrunājām par Latvijas un Francijas attiecībām. Par iespējamo tālākās sadarbības padziļināšanu. Bet uzreiz es gribu teikt abiem kungiem, ka man tik par svarīga bija tā sarunas daļa, kas mums noritēja sēžu zālē: kā deputātiem strādāt, kā viņus disciplinēt. Jo, kā izrādās, šīs problēmas mums abiem ir vienādas. Arī tas, kurā vietā katram zālē jāatrodas. Un tad es sapratu, ka es vēl esmu maiga prasībās pret cilvēkiem, kas atrodas zālē, salīdzinot ar to, kā tas notiek Francijas Senātā. Es vienmēr atcerēšos Viņa ekselences teikto, ka tikai konsekvence un stingrība šajā darbā dos labu rezultātu. Jo jāatzīst ir tas, ka Viņa ekselence ir politikā no 29 gadu vecuma un visi šie principi viņam ir dziļi iestrādāti.”

Francijas Republikas Senāta priekšsēdētājs piebilda:

“Es esmu ļoti piesardzīgs ar demokrātiju un demokrātiskajiem procesiem. Jo savas dzīves laikā es ļoti labi esmu sapratis, ka ar demokrātiju ir ļoti jāuzmanās, jo tā ir ārkārtīgi trausla lieta. Demokrātiju nevar traktēt pēc savas patikas. Un parlaments ir šīs demokrātijas izpausme.”

Līdz ar šo atziņu izteikšanu preses brīfings arī beidzās. Augstajam viesim bija priekšā ārkārtīgi piesātināta darba diena: tikšanās ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Ministru prezidentu Andri Šķēli, ārlietu ministru Valdi Birkavu, Latvijas Universitātes rektoru Juri Zaķi un Rīgas Domes priekšsēdētāju Māri Purgaili. Jau tās pašas dienas vakarā Francijas Republikas Senāta priekšsēdētājs Renē Monorī no Rīgas izlidoja uz Tallinu.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors 

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Trešdien, 3.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse tikās ar Francijas Republikas Senāta priekšsēdētāju Renē Monorī, Senāta priekšsēdētāja vietnieku Žaku Valadu un delegāciju (2.attēlu rindā 1.lpp.).

Tikšanās ritēja sirsnīgā, bet lietišķā gaisotnē, jo tika pārrunāti vairāki svarīgi jautājumi, kas skar Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienības struktūrās, kā arī Francijas pieredzi lauksaimniecības kooperācijā, tāpat lielo un mazo pilsētu problēmu risināšanā.

Apspriežot jautājumu par Latvijas ceļu uz Eiropas Savienību, Francijas Republikas Senāta priekšsēdētājs Renē Monorī uzsvēra, ka ir atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā. Proti, ka 25 valstu Eiropas Savienība nebūs pārvaldāma un var rasties problēmas lauksaimniecības jomā, jo iespējamās 10 kandidātes ir vairāk vai mazāk lauksaimnieciski orientētas. Tomēr Senāta priekšsēdētājs personīgi nesaskata risku šajā lietā. R.Monorī atzina, ka neapšaubāmi svarīgs būs ES starpvaldību konferences viedoklis, taču, viņaprāt, tādai valstij kā Latvija neapšaubāmi jāatrodas Eiropas Savienībā, bet tas jāsasniedz saviem spēkiem.

Tikšanās laikā Francijas Republikas Senāta priekšsēdētājs R.Monorī un viņa vietnieks Žaks Valads dalījās pārdomās par lielo un mazo pilsētu, kā arī lauku iedzīvotāju problēmām un to risinājumu Francijā. Viņaprāt, Francijā šobrīd teritorijas uzlabošanas process rit tajā virzienā, kādā mēs vēlamies. Ja cilvēkiem nedod iespēju identiski dzīvot laukos vai mazpilsētās, tie paliek tukši. Urbanizācija diemžēl ir raksturīga tieši nabadzīgajām valstīm, atzina Francijas Republikas Senāta priekšsēdētāja vietnieks Ž.Valads.

Tikšanās laikā, apskatot Saeimas sēžu zāli, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse un viesi dalījās pieredzē par parlamentu darba specifiku, sēdes vadīšanas tradīcijām un kārtību, kas nosaka deputātu darbu un ministru līdzdalību Saeimas sēdē.

Saeimas preses dienests

Pie Saeimas deputātiem

Vakar, 3.aprīlī, notika Francijas Republikas Senāta priekšsēdētāja Renē Monorī un viņa vadītās delegācijas tikšanās ar Saeimas frakciju un komisiju vadītājiem.

Uzsākot sarunu, Renē Monorī iepazīstināja Saeimas deputātus ar Francijas Republikas Senāta struktūru un likumdošanas darbu, bet sarunas turpinājumā Francijas Republikas Senāta delegācija un Saeimas deputāti pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienību.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš uzsvēra, ka “Francijas atbalsts Latvijai vajadzīgs tieši šajā laikā, kad izšķiras mūsu nākotne — vai kļūsim līdztiesīga Eiropas Savienības valsts, vai tiksim atsviesti atpakaļ pagātnē,” un vaicāja, kas ir jādara Latvijas parlamentam un ko var darīt Francijas parlaments, lai saīsinātu laiku, kas nepieciešams Latvijas iestājai Eiropas Savienībā. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs atzina, ka, neskatoties uz to, ka Briselē izvērtē Latvijas likumdošanu, valdības darbu integrācijas jomā, kā arī vienotā tirgus prasību atbilstību Eiropas standartiem, vēl ir sagaidāms liels darbs, kā arī nepieciešams laiks, lai izdebatētu šos jautājumus Saeimā. Arī A.Gorbunovs teica, ka šajā laikā Latvijai nepieciešams tāds pats Francijas politiskais atbalsts, kāds tas bija 1991.un 1992.gadā.

Uzklausot Saeimas deputātu pārdomas un jautājumus, Senāta priekšsēdētājs Renē Monorī atbildēja, ka Latvijai jāiziet nepieciešamais evolūcijas process un ekonomiskajiem, politiskajiem un aizsardzības parametriem ir jābūt vienlīdz attīstītiem. Kā ļoti būtisku Renē Monorī uzsvēra nepieciešamo Latvijas iedzīvotāju informētību par šiem jautājumiem. Senāta priekšsēdētājs arī teica, ka Latvijā ir tikai 2,5 miljoni iedzīvotāju. Tāpēc iespējamā finansiālā palīdzība, kas Eiropai nav liela, Latvijai būtu nozīmīga. Savukārt Senāta priekšsēdētāja vietnieks Žaks Valads atzīmēja, ka Latvijai skaidri jāparāda sava vēlme pievienoties Eiropas Savienībai, un atzina, ka Francija atbalsta Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. “Jums jābūt Eiropā, šajā ceļā izejami daudzi posmi, kas var likties grūti... Esam gatavi palīdzēt jums šajā ceļā,” teica Žaks Valads.

Sarunas noslēgumā Saeimas deputāti uzklausīja Francijas pieredzi lauksaimniecības attīstības jomā. Senāta priekšsēdētājs Renē Monorī pastāstīja, ka kādreiz Francijā bija 50% lauksaimniecībā nodarbināto, bet tagad tikai 5%. Savukārt Senāta priekšsēdētāja vietnieks Žaks Valads atzina, ka lauksaimniecībā nodarbinātajiem jāsaprot, ka viņi ir ne tikai ražotāji. Lai nestrādātu ar zaudējumiem, lauksaimniekiem ir jāprot pārvaldīt un arī risināt produkcijas realizācijas problēmas.

Lauma Koļesņikova,
Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar pie Ministru prezidenta Andra Šķēles viesojās Francijas Senāta delegācija Senāta prezidenta Viņa ekselences Renē Monorī vadībā (3.attēlu rindā 1.lpp.).

Sarunu gaitā tika pārspriestas Eiropas Savienības paplašināšanās perspektīvas. Francijas puse izteica savu atbalstu Latvijas centieniem integrēties Eiropas struktūrās.

A.Šķēle viesiem izklāstīja valdības nosprausto ekonomisko politiku un norādīja potenciāli izdevīgākos tautsaimniecības sektorus franču uzņēmēju investīcijām.

Valdības preses dienests

Pie Valsts prezidenta

Vakar, 3. aprīlī, Rīgas pils Ģerboņu zālē Latvijas Valsts prezidents G. Ulmanis tikās ar Francijas Republikas Senāta priekšsēdētāju Monorī kungu un Francijas Senāta delegāciju (1.attēlā 1.lpp.).

G. Ulmanis aicināja apmainīties viedokļiem par ES nākotnes perspektīvām. Francijas Senāta priekšsēdētājs uzsvēra, ka Francija ir skaidri paudusi savu nostāju, kas ir neatgriezeniska, jautājumā par to, ka Latvijai ir jākļūst par ES locekli. Monorī kungs runāja par reorganizācijas procesu, kas būtu jāveic pastāvošajās Eiropas organizācijās, kā arī par Turīnas starpvaldību konferenci, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem esot izmainīt šo organizāciju funkcionālo sistēmu.

“Par Eiropas Savienību līdz šim mēs runājām nākotnes formā. Šobrīd tas jādara tagadnes formā,” teica G. Ulmanis, piebilstot, ka Francijas atbalsts Latvijai ir ļoti nozīmīgs.

Sarunas nobeigumā Francijas Senāta priekšsēdētājs nodeva G. Ulmanim Francijas prezidenta Žaka Širaka vēstuli, apliecinot savā un Francijas prezidenta vārdā cieņu Latvijas Valsts prezidentam un Latvijas valstij.

Valsts prezidenta
preses dienests

Par Francijas Republikas Senāta priekšsēdētāja Renē Monorī augsto cieņas apliecinājumu Latvijas tautai un valstij — ziedu nolikšanu pie mūsu Brīvības pieminekļa — 9.lpp.

Francijas Republikas ziedu klēpis — pie Latvijas Brīvības pieminekļa

Plašajā valsts vizītes programmā Francijas Republikas Senāta delegācija ar tās priekšsēdētāju Renē Monorī vakar apliecināja savu cieņu Latvijas valstij un tautai, noliekot ziedus mūsu svētvietā — pie Brīvības pieminekļa. Ziedu nolikšanā piedalījās Sanāta priekšsēdētāja vietnieks Žaks Valads, augstos viesus pavadīja Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks, Francijas vēstniece Latvijā Žanna Debenē, Latvijas vēstniece Francijā Aina Nagobada–Ābola un citas oficiālas personas. Foto: Arnis Blumbergs, "LV"