Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Skats uz valsti un pasauli. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.04.1996., Nr. 59/60 (544/545) https://vestnesis.lv/ta/id/28668

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Francijas Republikas Senāta priekšsēdētājs Renē Monorī: "Mēs vienmēr būsim blakus Latvijai - tās ceļā uz Eiropu"

Vēl šajā numurā

04.04.1996., Nr. 59/60 (544/545)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

VALSTS PREZIDENTS UN MINISTRU PREZIDENTS

Skats uz valsti un pasauli

Vakar, 3.aprīlī, Rīgas pilī Valsts prezidents tikās ar Ministru prezidentu un Ministru prezidenta biedriem, lai izvērtētu līdzšinējo valdības darbību un pārrunātu turpmāko darbu (tuvāka informācija — 2.lpp.). Pēc tam valsts vadītāji tikās ar žurnālistiem.


Tikšanās reizē: Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers, Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Ministru prezidents Andris Šķēle, Ministru prezidenta biedrs, zemkopības ministrs Alberts Kauls. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un
Ministru prezidenta Andra Šķēles pārdomas —

vakar, 3.aprīlī, Rīgas pilī, preses konferencē

Sarunu uzsāka Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

— Atbilstoši mūsu vienošanās garam, kad es nominēju Šķēles kungu kā Ministru prezidentu, mēs jau toreiz vienojāmies, ka regulāri tiksimies, analizēsim situāciju, izteiksim viens otram to, ko mēs redzam un ko mēs darām, lai varētu pēc tam pieņemt pareizos lēmumus un virzīties uz priekšu. Šodien bija šāda tikšanās.

Mēs pieskārāmies likumdošanas procesiem, galvenokārt domādami par valdības stratēģiju Latvijas attīstībai — kas notiks šī gada beigās un kas notiks pēc pieciem gadiem un desmit gadiem. Pamatu šim procesam daudzos konkrētos jautājumos valdība ir ielikusi šajās simts dienās. Pamatā tie saistās ar līdzekļu iegūšanu un ar budžeta plānu un tā izpildi. Tas ir viens aspekts. Otrs — ierēdņu darbs un birokrātiskā aparāta darbība, vai tas saskan ar tiem procesiem un tām tendencēm, kas vajadzīgs mūsu valsts attīstībai.

Bija arī jautājums par kredītiem, kas kādreiz ņemti, un tiem, kurus ņemsim, un kā tos izmantosim. Runājām par ārlietām, par to, ka būtu jāpaātrina sarunu process ar Krieviju. Analizējām jautājumus par mūsu procesiem Eiropas Savienībā, NATO un Rietumeiropas Savienībā.

Runājot par atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, analizējām divus sāpīgus jautājumus: Nacionālie bruņotie spēki un zemnieku stāvoklis, gaidāmais pavasaris un drošība pavasara plūdu gadījumā.

Apkopojot visu sarunu, varu teikt, ka joprojām esmu pārliecināts, ka mana izvēle izvirzīt Šķēles kungu Ministru kabineta prezidenta amatam ir argumentēta un pamatota. Šīs 100 dienas ir apliecinājušas, ka viņa vārdi un viņa solījumi sakrīt ar darbiem.

 

Pēc tam runāja Ministru prezidents Andris Šķēle.

Viņš apstiprināja prezidenta teikto par vienošanos drīz vien pēc valdības nominēšanas, kā arī tiekoties ar partiju un frakciju vadītājiem, kas ir Ministru prezidenta biedri. Šīs simboliskās simts dienas aizritējušas, lai gan pēc 20.janvāra, kā atzīmēja Andris Šķēle, viņš šīs dienas neesot vairs jutis. Pēc šīm simboliskajām simts dienām valdībai bija jāinformē prezidents, jāsniedz pārskats par veikto:

“Mēs centāmies prezidentu informēt par veiksmēm un vēl nepadarītiem, nepaspētiem darbiem un citiem jautājumiem, kas nav tiešā valdības kompetencē, bet ir jārisina.”

 

Pēc tam tika atvēlēts laiks žurnālistu jautājumiem.

 

Jautājums: — Prezidenta kungs, kā jūs vērtējat faktu, ka valdība nolēmusi Satversmes 81.panta kārtībā Saeimas sesiju starplaikā pieņemt...

Guntis Ulmanis: — Jā, es sapratu jūsu jautājumu. Te ir vairāki aspekti. Mēs šim jautājumam arī pieskārāmies. Tā kā gan parlaments, gan valdība, gan prezidents šobrīd saskaņo, strādā un ir ieinteresēti visos tajos procesos, par ko šodien runājam, ir tomēr jādod laiks arī parlamentam stabilizēties. Bet tajā pašā laikā valdībai jāizvirza un jārisina ļoti daudzas konkrētas un asas problēmas.

Tāpēc šī jautājuma “kombinēšana”, ka daļa jautājumu tiek izskatīta 81.panta kārtībā, — varbūt vairāk, nekā mēs to vēlētos, — jo tomēr mēs esam parlamentāra republika, un mans viedoklis ir, ka likumu pamatmasa un pamatpakete ir jāizskata tieši tādā kārtībā, kā paredz Satversme. Bet kā situācijas normalizēšanai, aktivizēšanai, paātrināšanai, savstarpēji saskaņojot šos jautājumus, tā kā tas tika darīts Sadarbības padomē, es to uzskatu kā zināmu izņēmuma situāciju valstī pašlaik. Un es varu tikai novēlēt, lai šie likumi tiktu izstrādāti pietiekami dziļi un pamatīgi.

 

Jautājums: — Sakiet, prezidenta kungs, pēc kā ierosmes notika šī saruna? Vai jūs uzaicinājāt Šķēles kungu uz pili, vai arī viņš atgādināja par šīm pagājušajām 100 dienām?

Guntis Ulmanis: — Tas gan varētu būt arī mūsu iekšējais jautājums. Mēs diezgan regulāri analizējam situāciju un izdarām secinājumus. Bet jau tad, kad notika nominācija, mēs vienojāmies, ka regulāri tiksimies pilī un apspriedīsim šos jautājumus.

 

Jautājums: — Kad varētu būt nākamā šāda tikšanās?

Guntis Ulmanis: — Pēc nākamajām 100 dienām (zālē jautrība).

 

Jautājums: — Vai fakts, ka valdību veidojošās frakcijas neatbalsta lielu daļu valdības iesniegto likumprojektu, nebremzē reformu kursu, par ko jūs vienmēr esat iestājies?

 

Andris Šķēle: — Man īsti nav skaidrs, kāpēc jūs tā kvalificējat, ka neatbalsta. Tiešo otrādi — vairākums vakar apspriesto likumprojektu vai attiecīgi likumprojektu precizējumu (jo dažos mainās tikai viens vai divi vārdi, kas ir svarīgi) kopumā tika atbalstīti. Palika neskaidri daži jautājumi, kurus ir iespējams vēl saskaņot. Protams, ir vesela virkne jautājumu, kurus mēs nevaram skatīt tīri Satversmes 81.panta kārtībā, kā arī — ja bija pārsvarā noraidoša attieksme. Bija daži ļoti specifiski likumi, kas attiecas uz medicīnu un tamlīdzīgi. Par tiem acīmredzot deputāti grib plašāk debatēt un publiski izrunāt. Mūsu viedoklis bija tāds, ka tie jāpieņem 81.panta kārtībā. Mēs respektēsim deputātu viedokli.

 

Jautājums: — Jūs, prezidenta kungs, kā vienu no valdības problēmām minējāt attiecības ar Krieviju. Ko jūs ar to domājāt?

Guntis Ulmanis: — Es te varētu daudz gari un plaši pastāstīt, sevišķi pēc vizītes Briselē. Bet šodien mēs pieskārāmies vienam jautājumam: jāaktivizē sarunu gaita starp abām komisijām — starp valdības komisiju, ko vada Gaiļa kungs un Boļšakova kungs, un jāaktivizē otras komisijas darbība — par robežu jautājumiem. Tie ir divi jautājumi, kurus nedrīkstētu atlikt.

 

Jautājums (“Latvijas Vēstneša” pārstāvis): — Vai jūsu sarunā šodien figurēja arī Latvijas ārpolitikas stratēģiskais mērķis — Eiropas Savienība?

Guntis Ulmanis: — Jā, noteikti. Es domāju, ka neviena augsta līmeņa sanāksme Latvijā vairs nevar notikt un nenotiks, tieši neakcentējot to, kas mums jādara, lai ceļš uz Eiropas Savienību būtu mazlietiņ gaišāks nekā šobrīd.

 

Jautājums: — Šķēles kungs, sakiet, lūdzu, kāpēc šīsdienas sanāksmē nepiedalījās Gaiļa kungs un Grīnblata kungs?

Andris Šķēle: — Gaiļa kungs ir nedaudz apslimis, bet Grīnblata kungam jau iepriekš bija ieplānota tikšanās ar Valkas rajona skolotājiem. Viņš vakar atvainojās, ka šodien nevarēs piedalīties sanāksmē.

 

Guntis Ulmanis: — Katrā ziņā šeit nav nekādu zemtekstu, nav nekādu pazīmju, ka varētu pastāvēt konfrontācija vai konflikta situācija valdības sastāvā. To es arī šīsdienas sanāksmē nejutu — ne starp valdības locekļiem, ne starp prezidentu un valdības locekļiem.

 

Jautājums: — Šķēles kungs, kā jūs vērtējat to, ka piecas no sešām valdību veidojošām frakcijām neatbalsta brīvo zemes tirgu?

Andris Šķēle: — Man jāsaka, ka jūs neprecīzi formulējat savu jautājumu. Ir runa par to, cik brīvi šo zemes tirgu katra frakcija atbalsta. Šajā gadījumā viens aspekts vēl ir apspriežams, un es runāšu ar frakciju “Tēvzemei un Brīvībai” par maksimālo normu, ko šī frakcija ir gatava pieņemt. Domāju, ka mums izdosies saskaņot viedokļus, jo arī man ir vēl daži argumenti, ko likt pretim, jeb pamatojumi, kāpēc tas ir vajadzīgs. Es jau vakardien individuālās sarunās jutu, ka neesmu pratis pietiekami pārliecinoši izskaidrot jautājumus frakcijās. Man katru dienu ir bijis pārlieku maz laika, lai varētu pietiekami pabūt frakcijās. Es ceru šo kļūdu labot.

 

Jautājums: — Ceru, ka pirmdien “Dienas Bizness” publicēs materiālu sakarā ar jaunām nepatikšanām, kas draud Latvijai tranzīta problēmu dēļ. Mums ir zināms, ka par Krievijas precēm — pamatoti vai nepamatoti — jau trīs mēnešus palikuši nenokārtoti rēķini par 45 miljoniem dolāru. Vai tas saskan ar jūsu izteikto vēlmi veicināt tranzītu?

Andris Šķēle: — Man grūti komentēt šādu informāciju. Man šāda materiāla, ko būtu iesniegusi Krievijas puse, nav — ne oficiāli, ne neoficiāli. Otrkārt, vai ir pareizi vainot Latviju, ja Krievijas muitnieki nav bijuši precīzi. Ja šādas problēmas rodas mūsu pusei, saskaroties ar muitas šķērsošanas noteikumiem, mēs nedomājam vainot ne Igaunijas, ne Krievijas, ne Lietuvas robežsargus vai muitniekus. Mēs uzskatām, ka šie jautājumi vispirms ir jāsaskaņo mūsu pusei. Man būs ļoti žēl, ja izrādīsies, ka bijusi arī kāda mūsu puses vaina. Taču tas mums palīdzēs ātrāk un efektīvāk sakārtot mūsu darbu. Jūsu avīzē nesen publicētais raksts bija tik neskaidrs, ka man bija grūti saprast, ko jūs ar to gribējāt pateikt. Es gribētu jūs vēlreiz lūgt publicēt plašāku un precīzāku rakstu.

 

Jautājums: — Prezidenta kungs, jūs izteicāties, ka nākamā tikšanās varētu būt pēc nākamajām simts dienām. Vai šī saruna nav sākums prezidenta vēlēšanu kampaņai?

Guntis Ulmanis: — Es nekādu kampaņu nerīkošu.

 

Jautājums: — Vai jūs šīsdienas sanāksmē skārāt arī Krievijas un Baltkrievijas noslēgto vienošanos? Kā jūs vērtējat šādu tendenci?

Guntis Ulmanis: — Šajos jautājumos mēs nepaguvām iedziļināties. Vairāk runājām par iekšpolitiku. Jautājumu par Krievijas un Baltkrievijas vienošanos un turpmāko šīs tendences attīstību man uzstādīja gan NATO, gan Eiropas Savienībā. Manuprāt, tā ir divu brīvu valstu vienošanās, to iekšējā lieta, un mums atliek vērot, kas notiks tālāk.

 

Jautājums: — Vai šodien tika spriests arī par “Latvenergo” kredītu?

Andris Šķēle: — Šis jautājums valdībā ir jau izlemts. To vēl saskaņo finansu un ekonomikas ministri. Daži skaitļi un normas pēc Finansu ministrijas iesniegto argumentu izskatīšanas bija vairākkārt jāpārskata. Darbs turpinās tālāk.

 

Jautājums: — Vai no Igaunijas puses ir kāda reakcija sakarā ar vakar valdībā pieņemto lēmumu par pagaidu jūras robežlīniju starp Igauniju un Latviju?

Andris Šķēle: — Nē, pagaidām nav. Ceru, ka šis mūsu lēmums varētu stimulēt un intensificēt turpmākās sarunas šajā jautājumā. Igaunija bija vienpusīgi noteikusi jūras robežu. Mēs uzskatām, ka Rīgas jūras līcis ir abu valstu zvejnieku brīvas nozvejas rajons. Vakar valdība ilgi diskutēja par šo jautājumu un pieņēma šo lēmumu. Visiem valdības locekļiem bija redzams, ka Igaunijas puses noteiktā jūras robeža šķērso Rīgas jūras līci gandrīz pa vidu. Ir grūti zvejniecības valsts ministram Amoliņa kungam pamatot Kolkas zvejniekam, kāpēc viņš nevar zvejot tur, kur no krasta saredz igauņus zvejojam. Mums ir grūti to pamatot saviem zvejniekiem. Man žēl, ka pastāv šāds diplomātisks konflikts. Tas vēlreiz apliecina, ka runas jāorientē uz brīvas ekonomiskās zonas izveidošanu abu Baltijas valstu starpā.

 

Jautājums: — Šķēles kungs! Vairākās Rietumeiropas valstīs, arī Amerikas Savienotajās Valstīs gan valdību, gan valstu vadītāji izteikušies par informācijas tehnoloģijas perspektīvām. Vai Latvijas valsts attīstības shēmā informācijas tehnoloģijai ir sava vieta?

Andris Šķēle: — Grūti salīdzināt dažādas valstis dažādās ekonomiskās attīstības stadijās. Ko var atļauties valstis ar tik jaudīgu ekonomisko motoru kā, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, to mēs nevaram.

Šo jautājumu es gribu pavērst citā aspektā, proti, par vajadzību celt Nacionālo bibliotēku, kas pēc projekta izmaksā vairāk nekā 100 miljonu latu. Es uzdevu jautājumu, vai tomēr nav izdevīgāk par 100 miljoniem ieviest valstī modernu informatīvo tehnoloģiju. Par šādu naudu var līdz katrai mājai — varbūt pārspīlēju — aizgādāt informāciju un nodrošināt augstu kompjuterizāciju un sakaru līmeni valstī. Kas ir svarīgāks un kurā brīdī? Es nešaubos, ka Nacionālā bibliotēka ir vajadzīga. Par to tiek runāts kā par simbolu, par tās lomu. Taču, ja valstij būs jāaizņemas — valstij tādas naudas nav —, tad uzskatu, ka daudz labāk šādu naudu ieguldīt modernā tehnoloģijā, kas ļautu brīvi piekļūt “Internet” un citām sistēmām un pavērtu iespēju ieskatīties un piekļūt tādu krātuvju bagātībām, kas tapušas, izmantojot moderno informācijas uzkrāšanas tehnoloģiju. Tas ir ļoti diskutējams jautājums, kas būtībā ir jautājums par to, kas šobrīd valstī ir svarīgākais.

 

Preses konferences noslēgumā Valsts prezidents Guntis Ulmanis sacīja:

— Mēs savā sanāksmē nedaudz runājām par reģionālajiem jautājumiem, par Latvijas teritoriālo attīstību. Mēs runājām par to, kas jādara jau šogad, lai katrs novads, katrs rajons, katra pilsēta, katrs pagasts zinātu savu attīstības perspektīvu Latvijas kontekstā, Latvijas kā Eiropas Savienības valsts kontekstā. Diemžēl šajā aspektā mums ir vairāk mīnusu nekā plusu. Tāpēc reģionālo, respektīvi, teritoriālo reformu, vajadzētu organizēt daudz rūpīgāk, lai šos jautājumus mēs varētu savienot ar analīzi, kādai jābūt katrai vietai Latvijā un kāda ir tās stratēģiskā attīstība.

Rita Belousova,
Vairis Ozols,
Jānis Ūdris,
“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 3.aprīlī preses konferencē Rīgas pilī

Pie Valsts prezidenta —
Ministru prezidents un Ministru prezidenta biedri

Vakar, 3.aprīlī, Rīgas pilī Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Ministru prezidentu Andri Šķēli un Ministru prezidenta biedriem Albertu Kaulu, Andreju Krastiņu un Ziedoni Čeveru.

Ministru prezidents sniedza Valsts prezidentam pārskatu par līdzšinējo valdības darbību un aktuālākajiem jautājumiem, kuri tiks risināti turpmākajā valdības darbības gaitā. Tika pieminēta vakar notikusī valdību atbalstošo frakciju kopsēde, kurā apspriesti gandrīz 70 dažādi likumdošanas akti un projekti. Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijas valsts ekonomiskajiem noteikumiem ir jābūt sabiedrībai saprotamiem, skaidriem un atvērtiem.

Šo “procesu caurspīdīguma” principu kā ļoti būtisku vērtēja arī Ministru prezidenta biedrs Z.Čevers, runājot par privatizācijas paātrināšanas nepieciešamību. Sarunas gaitā tika apspriestas vairāku likumu izmaiņu nianses. Viens no galvenajiem sarunas tematiem bija valsts budžets un tā stabilizācija.

Kā preses brīfingā, tūlīt pēc tikšanās, uzsvēra Valsts prezidents, Latvijā jārada tautsaimniecības attīstības karte, lai katrs pagasts, katrs rajons, katrs novads zinātu savu attīstības stratēģiju un perspektīvu Latvijas kā Eiropas Savienības valsts kontekstā.

Čpaša uzmanība tika pievērsta valsts drošības koncepcijas izskatīšanai, Nacionālo bruņoto spēku nostiprināšanai un likumam par obligāto valsts dienestu. Tika apspriesta arī teritoriālās reformas iespējamā gaita Latvijā, tāpat rūpīgi izvērtēta situācija lauksaimniecības jomā.

Valsts prezidents, Ministru prezidents un Ministru prezidenta biedri akcentēja nepieciešamību nopietni izvērtēt Latvijas un Krievijas attiecības un meklēt jaunus sadarbības virzienus starp abām valstīm.

Tika skartas sociālās problēmas, kas šobrīd valda mūsu sabiedrībā, un pārrunāti plūdu novēršanas pasākumi, kas patlaban Latvijā ir īpaši aktuāli.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!