ARHĪVI RUNĀ

Vēsture klauvē pie atmiņas

Klajā nākusi Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” šā gada 1. (bet vispār jau 20.) burtnīca.

Šoreiz tās lappusēs — saistoši raksti par pareizticību Senlatvijā (Indriķis Šterns), par ebrejiem un diktatūrām Baltijā no 1926. līdz 1940.gadam (Aivars Stranga), par pretošanās kustību Latvijā 60. un 70.gados (Ojārs Niedre), par Latvijas atmodas ceļu no 1986. līdz 1991.gadam (Ņubova Zīle), par Baltijas valstu drošības militārajiem aspektiem (Tālavs Jundzis), par dzejnieci, partizāni, mocekli Martu Skuju — Valeriju Munduri (Heinrihs Strods), par Latvijas vēstures atlanta projektu (Jānis Štrauhmanis), par latviešu leģiona tēmu vēstures literatūrā (Uldis Neiburgs), par 1927.gadā dzimušo iesaukumu (Edgars Auniņš) un vairākas citas apceres.

Taču žurnāla veidotāji kā parasti atraduši cieņas pilnu vietu arī konkrētiem vēstures avotiem. Ieskatīsimies tad arī mēs tajos!

1. dokuments

Baltijas kara apgabala kara tribunāla
1961. gada 4. novembra slepens ziņojums
LKP CK sekretāram Vosam

par Gunāra Astras prāvu

Slepeni
1. eksemplārs

Baltijas kara apgabala kara tribunāls, Rīgā, Palasta ielā 9

1961. gada 4. novembrī nr. 0836

LKP CK sekretāram biedram Vosam

Periodā no šā gada 20. līdz 26. oktobrim Baltijas kara apgabala kara tribunāls izskatīja krimināllietu par pilsoņiem G.L. Astru un E.A. Tuheli, kuri līdz arestam dzīvoja un strādāja Rīgā un tika apvainoti Dzimtenes nodevībā.

Astra un Tuhels, sākot ar 1958. gadu, uzturēja noziedzīgus sakarus ar amerikāņu sūtniecības darbiniekiem Maskavā, vēloties savervēties darbam amerikāņu izlūkdienestā. Ar mērķi nodot amerikāņu izlūkdienestam viņi savāca un glabāja ziņas, kas bija kara noslēpums un citas ekonomiska rakstura ziņas. Par šiem smagajiem noziegumiem kara tribunāls piesprieda Astram 15 un Tuhelim 10 gadus brīvības atņemšanu pastiprināta režīma labošanas darbu nometnē ar personīgās mantas konfiskāciju.

Iepriekšējās un tiesas izmeklēšanas gaitā šai lietā izmeklētāji un tiesa atklāja trūkumus atsevišķos Rīgas uzņēmumos un iestādēs, par ko tiesa uzskata par nepieciešamu jūs informēt.

1) Kratīšanā notiesātā Astras dzīvoklī tika atrasti un izņemti daudzi rūpnīcas VEF, kurā līdz 1959. gadam strādāja Astra, dienesta dokumenti. Dažus no šiem dokumentiem (nolikumu par caurlaižu sistēmu, racionalizācijas komisijas protokolus, cehu shēmu un citus) Astra varēja paņemt tāpēc, ka tie vajadzīgā veidā netika uzskaitīti.

Pie Astras izņēma VEF teritorijas un objektu foto uzņēmumus, kuri pie viņa nokļuva sakarā ar fabrikas dokumentu uzskaites un glabāšanas trūkumiem. Tā, piemēram, fabrikas plānu, kā norādīja Astra, viņš paņēma pie fabrikas inženiera Kārkliņa. Pēdējais tiesā to neapšaubīja, lai gan viņam šo dokumentu dot Astram nebija nekāda pamata.

Lai gan šie fakti attiecas uz periodu no 1958. līdz 1959. gadam, tomēr uzskatām par nepieciešamu šim apstāklim pievērst fabrikas direkcijas un partijas organizācijas uzmanību.

2) Sākot ar 1959. gada beigām, apsūdzētais Astra strādāja par laborantu Latvijas valsts universitātes skaņu un gaismas uzskates laboratorijā. No paša savas darbības sākuma Astra sistemātiski laboratorijas līdzstrādnieku klātbūtnē izteica dažādus pretpadomju izdomājumus, par ko zināja arī šīs laboratorijas vadītājs Vicinskis (PSKP biedra kandidāts). Vajadzīgie izšķirošie pasākumi no Vicinska puses pret Astru tomēr netika veikti.

Vēl vairāk, 1960. gada septembrī Astru universitātes vadība nozīmēja par studentu grupas vecāko; grupa tika nosūtīta sovhozā lauku darbos, kur vispār par viņu nebija nekāda kontrole. Izmantojot to, Astra arī studentu vidū sāka pretpadomju aģitāciju. Universitātes partijas un komjaunatnes organizācija šai grupā vispār nekādu audzināšanas darbu neveica. Pēc norādītās studentu grupas atgriešanās no lauku darbiem universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes partijas organizācijai kļuva zināmi daudzi fakti par Astras kaitīgo darbību, bet arī pēc tam šim apstāklim nepieciešamā uzmanība netika pievērsta, līdz kamēr VDK orgāni Astru arestēja.

Tika arī konstatēts, ka Astra jau 1961. gadā universitātes laboratorijā demonstrējis vācu fašistu dokumentālo filmu, par ko zināja visi laboratorijas līdzstrādnieki, bet nepieciešamie pasākumi šādu parādību izbeigšanai netika veikti.

Šajā pat laboratorijā Astra sistemātiski izgatavoja pornogrāfiskas atklātnes. Par to zināja laboratorijas vadītājs Vicinskis, kurš ne tikai nepārtrauca šādu Astras darbību, bet pat izrādīja par to interesi.

3) Kratīšanā pie Astras tika atrasts un izņemts asa satura pretpadomju brošūras “Starptautiskais brīvo arodbiedrību centrs” tulkojums. Kā tika konstatēts tiesā, šo brošūru ar Astras sievas starpniecību 1959. gadā tulkošanai latviešu valodā bija iedevusi laikraksta “Dzimtenes Balss” līdzstrādniece Vasiļjeva.

Šāda prakse, kad pretpadomju satura materiāls tiek izdots dažādām personām, iznesot to no redakcijas, ir nepareiza, par ko nepieciešams aizrādīt dotajai redakcijai.

Baltijas kara apgabala kara tribunāla priekšsēdētāja v.i.
Rešetņikovs /paraksts/.

/Atzīmes dokumentā:/

/Spiedogā/ Saņemts 1961.g. 5.XI. Ienāk. nr. 1029.

/Norāde/ Iepazinās sekretārs b. /nesalasāms uzvārds un paraksts/. Nepieciešams pievērst universitātes vadības un partijas organizācijas uzmanību politiskās modrības jautājumam.

LVA PA, 101.f., 24. apr., 101.1., 8.—9. lapa. Krievu valodā.

2. dokuments

LPSR VDK priekšsēdētāja L.Avdjukēviča
1980. g. 10. aprīļa ziņojums nr. C/0747
LKP CK “par nacionālistu grupas arestu”

Š.g. 7. aprīlī tika aizturētas un 10. aprīlī arestētas naidīgi noskaņotas personas:

1. Oļegs Vladimira d. Batarevskis, dzim. 1951.g. Rīgā, latvietis, PSRS pilsonis, bezpartejiskais, ar augstāko izglītību, precējies, strādā par juriskonsultu ražošanas apvienībā “Rīgas balzams”;

2. Ivars Harija d. Ivanovs, dzim. 1957.g. Latvijā, PSRS pilsonis, komjaunieties, ar augstāko izglītību, precējies, inženieris LPSR kokapstrādāšanas ministrijas tehniskajā daļā;

3. Gundars Nikolaja d. Gerbaševskis, dzim. 1951.g. LPSR, latvietis, PSRS pilsonis, bezpartejiskais, ar nepabeigtu augstāko izglītību, bijušais Jelgavas rajona kolhoza “Nākotne” galdnieku ceha vadītājs;

4. Andris Nikolaja d. Šulcs, dzim. 1945.g. LPSR, latvietis, PSRS pilsonis, bezpartejiskais, ar vidējo izglītību, precējies, operators Rīgas pilsētas izpildkomitejas tramvaju un trolejbusu pārvaldē.

Norādītās personas, būdamas nacionālistiski noskaņotas, veica sev apkārtesošo apstrādi naidīgā garā, apmeloja padomju valstiskumu un politisko sistēmu, kā arī aicināja atdalīt Latviju no PSRS. Viņi izmantoja pašu savākto pretpadomju un citu naidīgo literatūra, izdotu buržuāziskajā Latvijā un fašistiskās okupācijas gados, to pavairoja un izplatīja. Viņi pētīja bruņotās cīņas taktiku un cilvēkiem, ar kuriem stājās sakaros, iedvesa domas par nepieciešamību organizēt cīņu pret padomju varu. Izmeklēšanas procesā atklāti 15 cilvēki dažādās iestādēs un organizācijās, ar kuriem arestētajiem bijuši sakari. Šie cilvēki pašlaik tiek pārbaudīti. Kratīšanās pie arestētajiem un pārbaudāmajiem tiek izņemts ievērojams daudzums nacionālistiskas, pretpadomju un citas ideoloģiski kaitīgas literatūras. Izmeklēšana turpinās.

LPSR VDK priekšsēdētājs
L.Avdjukēvičs /paraksts/

LVA PA, 101.f., 45. apr., 96.1., 24. — 25. lapa. Krievu valodā.

3. dokuments

L.Avdjukēviča
1973. gada 12. aprīļa
slepens ziņojums A.Vosam

LKP CK saņemts 1973. g. 24. aprīlī, nr. 434c
Slepeni. Eksemplārs nr. 1. Rīgā

LKP CK pirmajam sekretāram b. Vosam A.E.

Ziņojums

par dažiem nacionālisma izpausmes faktoriem republikā

Līdz pēdējam laikam, neskatoties uz lielajiem sasniegumiem komunisma celtniecībā, republikā turpina izpausties nacionālistiskas un cita veida naidīgas parādības, nesamazinās pretkrievu noskaņojums daļā iedzīvotāju. LPSR MP VDK atklājusi un pārtraukusi inteliģences grupas naidīgu darbību, kas vērsta uz nacionālisma un pretkrievu noskaņojuma attīstīšanu, kadru sagatavošanu pretpadomju opozīcijai. Aktīvākie šie grupējuma locekļi veica organizatorisku darbu, iesaistot zināmas inteliģences aprindas nacionālistiskā darbībā un izstrādājot tematiku sapulcēm, kuru satura pamatā bija nacionālisma ideju propaganda. Šai darbībā bija iesaistīti vairāk nekā 40 cilvēki, galvenokārt zinātniskie darbinieki un pasniedzēji, piemēram:

Helmanis Vilnis Pētera d., dzim. 1936.g., Hidrotehnikas un meliorācijas zinātniskās pētniecības institūts;

Bojārs Aleksandrs Antona d., dzim. 1934.g., RVR inženieris;

Bojārs Kaija Rūdolfa m., dzim. 1941.g., biologs LPSR ZA Botāniskajā dārzā;

Helmane Maija Aleksandra m., dzim. 1942.g., inženiere LPSR ZA Botāniskajā dārzā;

Grīnfelds Guntis Ernesta d., dzim. 1935.g., aspirants RPI;

Reidzāne Beatrise Pētera m., dzim. 1942.g., LPSR ZA Valodas un literatūras institūts, raksta doktora disertāciju;

Raipulis Jēkabs Pāvila d., dzim. 1939.g., LVU pasniedzējs, zin. kand.;

Cers Māra Pāvila m., dzim. 1942.g., inženiere LVU;

Geikina Karina Apolionāra m., dzim. 1947.g., aspirante LPSR ZA;

Vīksna Mārīte Jāņa m., dzim. 1949.g., laborante LPSR ZA;

Kārkliņa Inese Augusta m., dzim. 1931.g., Jelgavas rajona Lielvircavas skolas direktore;

Akmentiņa Lauma Edgara m., dzim. 1943.g., Raiņa v.n. muzeja līdzstrādniece;

Radionova Lidija Miķeļa m., dzim. 1935.g., Rīgas pilsētas Maskavas rajona pieminekļu aizsardzības biedrības priekšsēdētāja vietniece;

Leijere Velta Jāņa m., dzim. 1946.g., inženiere “Latgiprogorpromā”.

Laulātie draugi Bojāri, Grīnfelds un Leijere tuvinājās kā kalnu tūristi un uz šī pamata nodibināja sakarus ar virkni t.s. lietuviešu novadpētniecības kluba “Ramuva” aktīviem dalībniekiem. Šis klubs pēc būtības piesedz lietuviešu nacionālistu naidīgo darbību un to savā laikā izformēja Lietuvas PSR kompetenti valsts orgāni.

1971. gada rudenī Jumpravas parkā, Bauskas rajona kolhoza “Sarkanais karogs” teritorijā, kā alpīnistu tikšanās tika organizēts lietuviešu “novadpētnieku” salidojums ar vairāk nekā 60 dalībniekiem. Tajā pēc Kaijas Bojāres iniciatīvas piedalījās daži t.s. dabas mīļotāji no Latvijas.

Šī sanāksme notika nacionālistiskā garā. Lietuviešu nacionālisti informēja Latvijas pārstāvjus par savu nacionālistisko darbību novadpētniecības ietvaros, runāja par nepieciešamību mēģināt apvienoties un izteica dažas rekomendācijas, kā labāk šādu darbu veikt latviešiem.

Pēc tikšanās ar lietuviešu nacionālistiem Aleksandrs Bojārs, Kaija Bojāre un citi apvienojās nacionālistiska gara grupā un attīstīja darbu, iesaistot tajā jaunus dalībniekus no inteliģences. Viņi lika uzsvaru uz politiskā ziņā nepietiekami nobriedušiem cilvēkiem, kuru psiholoģijā noteiktos apstākļos izveidojās nacionālisma izpausmju pārspīlētība vai izkropļošana. Viens no lietuviešu nacionālistu vadītājiem viņiem rekomendēja iesaistīt nacionālistiskā darbībā vairāk studentu, jo, pēc viņa domām, tie ir visaktīvākie nacionālo tradīciju glabātāji.

Grupējuma organizatori pieņēma lēmumu katru mēnesi ar dažādiem ieganstiem organizēt dalībnieku pulcēšanos, lai sistemātiski, kā viņi teica, paceltu dalībnieku nacionālo pašapziņu. Uzskatot, ka padomju Baltijas republikās tiek realizēta pamatiedzīvotāju rusifikācijas politika un viņu kultūras iznīcināšana, grupējuma aktīvie dalībnieki par savu uzdevumu nosprauda cīņu par kultūras mantojuma un latviešu tautas īpatnību saglabāšanu. Tādā kārtā pēc būtības no legālām pozīcijām viņi maskēti uzstājās pret padomju varu Latvijā.

Viņi noturēja virkni sanāksmju ar daudzu cilvēku piedalīšanos un šaurā lokā aktīvistu tikšanās. Dažas no tām notika ar lietuviešu nacionālistu piedalīšanos. Tiekoties parādījās tendence saliedēties un izstrādāt vienotus nosacījumus nacionālistiskai darbībai.

Tā sanāksmes kā “Līgo” dienas svinības un 1972. gada jaungada sagaidīšana notika Jelgavas rajona Lielvircavas skolā. Pirmajā gadījumā piedalījās vairāk nekā 100, otrajā — apmēram 70 cilvēki. Pagājušā gada novembrī sanāksme ar lielu dalībnieku skaitu notika Garkalnes kultūras namā kā tematisks vakars. 1972. — 1973. gadā grupējuma dalībnieki nevienreiz vien pulcējās Rīgas pilsētas Maskavas rajona dabas pieminekļu aizsardzības biedrības telpās Rīgā, Lāčplēša ielā 161. Tā saucamos Ziemassvētkus 1972. gadā viņi atzīmēja pēc senlatviešu tradīcijām, izbraucot uz brāļu Kaudzīšu muzeju Vecpiebalgā.

Aktīvie grupējuma dalībnieki šaurā lokā sistemātiski pulcējās privātos dzīvokļos, lai apspriestu organizatoriskus jautājumus, sanāksmju rezultātus un turpmākā darba saturu. Sanāksmēs viņi pieaicināja savas paziņas no inteliģences, tā paplašinot nacionālistiskā darbībā iesaistīto personu loku. Sanāksmēs no nacionālistiskām pozīcijām tika lasīti referāti par Latvijas vēsturi, pasvītrojot baltu pārākumu pār citām tautām un nepieciešamību atdzīvināt un saglabāt senlatviešu tradīcijas. Izskatīja jautājumu par Latvijas pamatiedzīvotāju dzimstības palielināšanu, atzīmējot, ka šo problēmu var atrisināt tikai nacionālā valstī.

Daži grupējuma dalībnieki mācījās vecās dejas, izmantojot LPSR ZA augstceltni, kā arī nacionālistiska satura dziesmas un parašas, kuras izpildīja sanāksmēs.

Satiksmei ar lietuviešiem, lai nelietotu krievu valodu, daļa dalībnieku LVU Filoloģijas fakultātē organizēja lietuviešu valodas mācīšanos.

Minētā grupējuma dalībniekiem nebija tiešu sakaru ar ārzemniekiem, tomēr viņu darbība, kā pēc satura, tā formas, ir sakarā ar ārzemju latviešu emigrantu organizācijas vadītāju norādījumiem.

Pēdējā laikā republikā ir virkne citu naidīga rakstura izpausmju un nodarījumu, kas skar valsts drošības intereses, un visām tām ir nacionālistisks virziens.

Pagājušā gada jūnijā tika pārtraukta personu grupas darbība, kura centās izveidot pagrīdes organizāciju “Latvijas nacionālās vienības partiju”. Grupā iegāja:

Ozoliņš P.P., dzim. 1907.g., buržuāziskās Latvijas perioda aizsargs un “Nacionālā kluba” biedrs;

Pūce A.A., dzim. 1948.g., galdnieks tresta “Rīgasstroi” 60. celtniecības pārvaldē;

Nikmanis B.P., dzim. 1947.g., galdnieks turpat;

Kville I.A., dzim. 1948.g., strādāja Rīgas rajona Tautas izglītības nodaļā un pasniedza vācu valodu Baložu skolā. Māte bijusi tulks “SD” un sodīta.

Izmeklēšana noskaidroja, ka Ozoliņš sistemātiski saticies ar Pūci un Nikmani, uzturot viņos nacionālistiskas noskaņas un iedvešot pārliecību par nepieciešamību cīnīties pret padomju varu Latvijā. Tie savukārt apstrādāja Kvilli, iesaistot viņu savās pretpadomju darbībās.

Minētā grupa, ko vadīja Ozoliņš, realizēja vairākus nacionālistiska virziena naidīgus aktus. Tā Skrīveros viņi izkāra buržuāziskās Latvijas karogu, Rīgā un Pļaviņās izplatīja pretpadomju lapiņas. Viņi par savu mērķi izvirzīja nākošās pagrīdes organizācijas kodola izveidošanu, kam vajadzētu sākt darbu dalībnieku vākšanai no jauniešu vidus. Ozoliņš, Pūce un Nikmanis sodīti ar dažāda termiņa ieslodzījumu, bet Kville — nosacīti.

Rīgas telecentra vecākais inženieris Andris Mangulis, dzim. 1945.g., sistemātiski klausījās ārzemju radio un naidīgās pārraides un to saturu stāstīja darba biedriem. Nesaņemot vajadzīgo pretsparu, viņš savu darba biedru vidū sāka atklāti paust nacionālistiskas noskaņas, slavēt kārtību imperiālisma zemēs, izteikt melīgus izdomājumus par padomju īstenību un vēlēšanos atstāt PSRS. Mangulis nodibināja rakstiskus sakarus ar Liepājas pedagoģiskā institūta studenti Veltu Ruktu un vēstulēs to apstrādāja nacionālistiskā garā, rakstīja, ka viņa mērķis izrauties “brīvajā pasaulē”. Ar profilaktiska rakstura pasākumiem Manguļa darbību mēs pārtraucām.

1972. gada februārī Drustu skolas 8. klases skolnieks Andris Graudiņš, dzim. 1957. g., un Juris Ekkerts, dzim. 1955.g., izgatavoja un izmētāja skolā lapiņas ar buržuāziskās Latvijas ģerboni un uzrakstu “Lai dzīvo brīvā Latvija”. Graudiņš mājās sistemātiski klausās “Amerikas balss” radiopārraides latviešu valodā.

Pagājušā gada septembrī Ogres rajona Remonta un celtniecības pārvaldes strādnieks Staņislavs Sasnovskis, dzim. 1947.g., norāva Ogrē LPSR karogu no pilsētas izpildkomitejas un to iznīcināja. No Goda plāksnes viņš norāva rajona pirmrindnieku portretus, kurus uz vietas sadedzināja. Uz Goda plāksnes un citās vietās pilsētas skvērā viņš ar eļļas krāsām izdarīja pretpadomju uzrakstus. Izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka šīs darbības Sasnovskis veicis ar naidīgu nolūku. Pašreiz viņš notiesāts. Agrāk izcietis sodu par laupīšanas uzbrukumu.

Šā gada janvārī VEF strādnieks Vladimirs Kuziks, dzim. 1956.g., piedaloties Lolitai Ēvelei, dzim. 1956.g., tirdzniecības un kulinārā tehnikuma audzēknei, un Ozoliņai Vairai, dzim. 1955.g., VEF profesionāli tehniskās skolas audzēknei, Rīgā uz Sarkanarmijas ielas 28. nama jumta izkāra buržuāziskās Latvijas karogu. Karogu iedeva Ēvele. Kratīšanā pie viņas piederīgajiem atrada pretpadomju literatūru un vēl vienu buržuāziskās Latvijas karogu. Kuzika arests izjauca viņa nodomu izpostīt VEF Goda plāksni. Pašreiz viņš nodots tiesai. Kuziku par automašīnas aizdzīšanu nepilngadīgo komisija nosūtīja uz Daugavpils speciālo profesionāli tehnisko skolu. Daugavpilī viņš piedalījās nacionālistiska satura lapiņu izplatīšanā.

1972. gadā LPSR MP VDK atklāja 37 anonīmu vēstuļu un pretpadomju lapiņu izplatītājus. Viņu izplatītie dokumenti nospiedošā vairākumā ir nacionālistiska rakstura. Virkne asu nacionālistiska satura anonīmu vēstuļu nosūtītas dažādām iestādēm un “Cīņas” redakcijai sakarā ar tajā publicētajiem materiāliem par tā saucamo “17 vēstuli”.

Pagājušā gadā republikā bija virkne citu nacionālistiska rakstura izpausmju, galvenokārt studentu un skolnieku vidū, tai skaitā LVU, RPI, Daugavpils pedagoģiskajā institūtā, Rīgas 5. un 39. vidusskolā, Siguldas, Skrundas un 5. Liepājas vidusskolā, Rīgas celtniecības un elektromehāniskajā tehnikumā, Liepājas profesionāli tehniskajā skolā un citur (ar nr. 5/287 no 1973.g. 19. I. pēc V.T.Stankēvičas lūguma par šīm parādībām izsmeļošā izziņā ziņots LKP CK).

Nacionālistiskā noskaņojuma atdzīvošanos noteiktu personu vidū republikā veicina pēdējā laikā pastiprinātās graujošās akcijas pret LPSR no ārzemēm, kuru realizēšanā pretinieka speciālie dienesti aktīvi izmanto latviešu emigācijas pretpadomju organizācijas.

Katru gadu republikā palielinās latviešu emigrantu kā tūristu iebraukšana, kā arī kultūras sakaru kārtībā un personīgās darīšanās, tiekoties ar radiniekiem. Pagājušā gadā bija apmēram 2000 cilvēku, daudzi no viņiem ir aizrobežu pretpadomju organizāciju dalībnieki, viņiem ir plaši sakari vietējo iedzīvotāju vidū.

Izmantojot minētās legālās iespējas, dažu emigrantu organizāciju vadītāji iesūta pie mums savus emisārus, kuri cenšas nodibināt sakarus ar nacionālistiskiem, revizionistiskiem elementiem un politiskā ziņā nenoturīgām personām, galvenokārt no inteliģences un jauniešiem. Pretinieks mēģina sagatavot bāzi nacionālistiskas pagrīdes izveidošanai republikā.

Pēdējos gados LPSR MP VDK izsekoja un atmaskoja virkni latviešu emigrācijas organizāciju emisāru. Viņi pie mums tika iesūtīti pa legāliem kanāliem ar propagandistiska rakstura uzdevumiem, kā arī lai savāktu tendenciozu informāciju izmantošanai pretpadomju nolūkos un lai nodibinātu sakarus ar noteiktām personām.

Pagājušā gada vasarā tika izjaukts viena no pretpadomju aizrobežu organizācijas “Batun” vadītāja latviešu emigranta Bluķa mēģinājums, atbraucot no ASV, noturēt konspiratīvu tikšanos vasarnīcā Asaros ar dažiem nacionālistiski noskaņotiem pazīstamiem dzejniekiem. Tikšanos organizēja Maija Silmale, sodīta par pretpadomju darbību.

Tika izjaukti t.s. otrā vispasaules latviešu emigrācijas jauniešu kongresa, kas notika Londonā pagājušā gada augustā, organizatoru mēģinājumi realizēt republikā virkni ideoloģisku akciju. Šai nolūkā pie mums iesūtīja viņu emisārus un speciāli sagatavotu kongresa dalībnieku grupu, apgādātu ar pretpadomju literatūru.

LPSR MP VDK pēdējos gados atklāja un izjauca virkni citu pretinieka mēģinājumu legāli darboties Latvijā. Dažiem latviešu emigrantiem ir slēgta iebraukšana Latvijā.

No ārzemēm, rēķinoties ar noteiktām cilvēku grupām republikā, nāk plaša ideoloģiski kaitīga informācija pa radio, pastu utt. Latviešu valodā ar lielu intensivitāti naidīgās pārraides izdara 6 ārzemju radiostacijas. Nonākot ārzemju propagandas un noteiktu republikas elementu ietekmē, nepietiekami politiski nobrieduši un nenoturīgi cilvēki, galvenokārt no inteliģences un jaunieši, bet virknē gadījumu arī kriminālnoziedznieki, nonāk uz nacionālistisku izpausmju ceļa, bet dažreiz arī organizē pretpadomju darbību.

Kā parāda 1972. — 1973. gada pretpadomju izpausmju republikā analīzes rezultāti, tās pielaiž atsevišķi cilvēki tajos kolektīvos, kur vāji, atrauti no dzīves un vietējiem apstākļiem, notiek ideoloģiskais darbs.

Dažās zinātniskās iestādēs, mācību iestādēs, celtniecības organizācijās, sovhozos, kolhozos un uzņēmumos politiskās audzināšanas darbs, sevišķi jauniešu vidū kopmītnēs, ir nepietiekami mērķtiecīgs, ne vienmēr konkrēts, maz saistīts ar saprātīgu strādnieku, kalpotāju un skolnieku brīvā laika izmantošanu.

Atsevišķās organizācijās netiek pilnīgi realizēti 24. kongresa un tam sekojošo PSKP CK plēnumu norādījumi par ideoloģisko darbu iedzīvotāju vidū. Nepietiekami tiek veikti pasākumi iedarbīgai darbaļaužu internacionālai audzināšanai, ņemot vērā ideoloģiskās cīņas saasināšanos mūsdienu apstākļos, pretinieku naidīgās darbības aktivizēšanos republikā un vietējos apstākļus.

Ja republikas iestādēs, lielākajos rūpniecības uzņēmumos savlaicīgi tiek dots vajadzīgais pretspars vietējās nošķirtības un nacionālistiskām noskaņām, tad dažās zinātniskās iestādēs un sevišķi skolās, strādnieku un studentu kopmītnēs, nelielos uzņēmumos, sovhozos, kolhozos un vietējās iestādēs šādiem faktiem ne vienmēr tiek dots atbilstošs novērtējums un tie virknē gadījumu paliek bez reakcijas.

LPSR MP VDK, ņemot vērā iepriekšminēto, pastiprina pasākumus turpmākam darbam pret aizrobežu emigrantu organizācijām, kā arī lai atklātu un pārtrauktu nacionālistiski noskaņotu personu nodomus republikā. Veikta virkne pasākumu darba uzlabošanai šai virzienā pilsētu un rajonu VDK nodaļās. Praktiskai palīdzībai uz virkni pilsētu un rajonu aparātiem izbraukuši un vēl izbrauks kolēģijas locekļi un citi vadoši komitejas darbinieki. Vadošā sastāva sanāksmēs, kuras notika aprīļa sākumā, pilsētu un rajonu aparātu priekšniekiem tika dotas konkrētas rekomendācijas par dziļāku vietējo procesu izpēti, noteikta personu kontingenta izpēti, par pasākumiem neveselīgā noskaņojuma neitralizēšanai.

Ir asa nepieciešamība virknei organizāciju dot mērķtiecīgākus un noteiktākus darbaļaužu internacionālās audzināšanas uzdevumus, aktivizējot šai ziņā darbu dažu vietējo iestāžu, uzņēmumu, mācību iestāžu, sovhozu un kolhozu partijas pirmorganizācijās, PSKP CK ģenerālsekretāra PSRS 50. gadadienas ziņojuma gaismā. Tām ar vēl lielāku neatlaidību uz vietām jārealizē PSKP 24. kongresa un plēnumu, LKP CK lēmumi, partijas preses norādījumi darbaļaužu internacionālā audzināšanā un cīņas pastiprināšanā pret nacionālistiskām, revizionistiskām un citādām ideoloģiski un politiski kaitīgām noskaņām.

LPSR MP VDK priekšsēdētājs
12. aprīlī 1973. gada. Nr. C/641. Avdjukēvičs /paraksts/

LVA PA, 101. f., 37. apr., 48.1., 8. —18. lapa.