Pirms notikuma

Par Vidzemes augstskolu

Arhitektu namā risinājās diskusija par Vidzemes augstskolas izveidi Valmierā un tās ietekmi uz šā reģiona attīstību. Diskusijā savus viedokļus izteica augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs Pēteris Cimdiņš, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Gailis, Ziemeļvalstu informācijas biroja vadītājs Rihards Berugs, Rektoru padomes priekšsēdētājs Egons Lavendelis, Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs Kārlis Greiškalns un citi.

Izvērstā sarunā izteiktie viedokļi galvenokārt deva atbildi uz diviem jautājumiem: pirmkārt — kādi pragmatiski apsvērumi nosaka Valmieras augstskolas nepieciešamību vispār un šajā reģionā konkrēti; otrkārt — kā nodrošināt augstākās izglītības kvalitāti šādās reģiona augstskolās.

Pēteris Cimdiņš: — Valstī ir nepieciešams attīstīt augstskolu tīklu, un tieši novados. Jo vairāk būs cilvēku ar augstāko izglītību, jo veiksmīgāk risināsies tautsaimnieciskās un sociālās problēmas, tajā skaitā arī bezdarba jautājums. Veidojot jaunas augstskolas, ir jāpārvar iesīkstējušie aizspriedumi, kas saistās ar agrāko augstskolu akadēmisko darba stilu. Nevajag iedomāties, ka šajā jomā nekas pasaulē nav mainījies. Tagad modernās augstskolas tips bieži vien ir cieši saistīts ar ļoti konkrētu profesionālo orientāciju un nebūt ar atrašanos lielās metropolēs. Es uzskatu, ka tagad Latvijā augstskolas jāveido tajos novados, kur to nav — gan Vidzemes pusē — Valmierā, gan Kurzemē — Ventspilī.

Māris Gailis: — Es atbalstu ideju par Valmieras augstskolas dibināšanu, kas daļēji atrisinās jautājumu, kur iegūt augstāko profesionālo izglītību vairākās jomās. Daudzas jomas valstī strauji attīstās, taču profesionāli sagatavotu, augstākā līmeņa speciālistu mums bieži vien pat vispār nav. Privātajā biznesā darbojas galvenokārt autodidakti, kam diemžēl jāmācās vienīgi no savām kļūdām. No valsts reģionālās attīstības viedokļa raugoties, ir svarīgi panākt līdzsvarotu attīstību visās jomās un visos novados. Bet, kā zināms, Vidzemē augstskolu nav. Es uzskatu, ka Valmieras augstskolas dibināšana ir apsveicama, raugoties no visiem viedokļiem. Turklāt ņemsim vērā, ka šīs augstskolas attīstībai ir paredzama palīdzība no ārvalstīm. Vienīgā problēma, ko uzsver skeptiķi, ir izglītības kvalitāte, jo trūkstot profesionāli labi sagatavotu pasniedzēju. Domāju, ka šī problēma tiešām ir nopietna, taču noteikti atrisināma.

Egons Lavendelis: — Pieredze nepārprotami apstiprina, ka jebkura pilsēta, jebkurš novads ir liels ieguvējs, ja tur tiek nodibināta augstskola. Taču man rūp šo augstskolu — Latvijā to jau ir kādas divdesmit — sniegtās izglītības kvalitātes līmenis, jo valstī jau sāk veidoties labu pasniedzēju vakuums. Un to vairs nevar atrisināt tikai ar algu vien — šo pasniedzēju vienkārši vairs nav. Mūsdienu augstskolā apmēram 20 procenti mācību darba tiek veltīts studentu profesionālajai sagatavošanai, 80 procenti — zinātniski pētnieciskajam darbam. Dibinot jaunu augstskolu, ir nopietni jāizsver, vai tā būs akadēmiska augstskola vai koledžas ievirzes augstākā mācību iestāde ar šauru profesionālo orientāciju.

Rihards Berugs: — Liekas, ka Valmieras augstskola būs katalizators, kurš veicinās daudzu reģionālo augstskolu veidošanos Latvijā, kas savukārt tuvinās Latvijas sabiedrību Eiropai un Eiropas standartiem. Par pasniedzējiem strādāt topošajā Valmieras augstskolā pieteikušies daudzi gados jauni doktori un maģistri, kas atgriežas savā pamatprofesijā no rūpnīcām un biznesa sfēras. Valmieras augstskolas nodibināšana ierobežos arī sīku privāto augstskolu veidošanos. Gribu uzsvērt vienu īpašu niansi, proti: tas, ko Valmieras augstskolai piedāvā Lillehammeres augstskola, nav palīdzība, bet gan sadarbība. Esmu pārliecināts, ka šī sadarbība būs ilgstoša. Lai nodrošinātu jaunās augstskolas sniegtās izglītības kvalitāti, Norvēģijas Ārlietu ministrija paredzējusi Valmieras augstskolai piešķirt naudu, lai ārzemju eksperti pārbaudītu mācību programmu līmeni, kā arī lai pasniedzēji un studenti varētu stažēties Norvēģijā, bet ar laiku stažēšanai vajadzētu kļūt abpusējai.

Kārlis Greiškalns: — Arī mūsu novads atbalsta šo ideju. Patlaban izveidojies stāvoklis, ka izglītotākie jaunieši — 12. klašu absolventi — atstāj šo pusi un dodas studēt citur, bet pēc tam retais vairs atgriežas. Valmieras augstskolas nodibināšanu atbalsta septiņi Vidzemes rajoni. Turklāt ļoti konkrēti — par saviem līdzekļiem iekārtojot vienu auditoriju. Arī sadraudzības novadi Vācijā apsolījuši iekārtot pa vienai auditorijai. Telpas mums ir, pasniedzēji būs, finansējums no valsts tiek solīts — tātad Valmieras augstskolai pirmajā septembrī jābūt.

Sīkāku informāciju par topošo augstskolu Valmierā mūsu laikrakstam sniedza Igors Klapenkovs, šīs Vidzemes augstskolas projekta vadītājs:

— 1996.gada septembrī studentiem durvis vērs Vidzemes augstskola Valmierā. Ideja par Vidzemes augstskolas izveidi pirmo reizi oficiāli izskanēja 1994.gada rudenī, kad Valmierā viesojās Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretārs Pērs Stēnbeks. Augstskolas tapšanu sekmēja nepieciešamība decentralizēt augstāko izglītību Latvijā, lai blakus spēcīgai Rīgai atrastos arī spēcīgi attīstīti novadi ar augsti kvalificētu darbaspēku. Kā liecina Latvijas un starptautiskā pieredze, tieši augstskolas izveide novadā

• veicina novada ekonomisko un sociāli politisko attīstību,

• attīstīta kultūrvidi novadā ap augstskolu,

• sekmē straujāku novada infrastruktūras attīstību,

• sekmē studentu palikšanu novadā pēc augstskolas beigšanas,

• veicina sadarbību starp augstskolu un reģiona uzņēmumiem un iestādēm, kuras rezultātā uzņēmumos tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, bet studenti iegūst pieredzi un konkrētu materiālu pētījumu veikšanai,

• augstskolas darbības rezultātā veidojas jaunas uzņēmējdarbības nozares,

• pateicoties augstskolu sadarbībai, palielinās starptautiskā pieredze.

Vidzeme ir vienīgais Latvijas novads, kurā pašlaik nav nevienas augstākās mācību iestādes. Vidzemes augstskolas projektā iesaistījušās septiņas šā novada pašvaldības — Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Valkas un Valmieras rajona padomes un Valmieras pilsētas dome. Kā ārvalstu sadarbības partneris augstskolas izveidē iesaistījusies Lillehammeres reģionālā augstskola Norvēģijā. Šo projektu atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija. Ir panākta mutiska vienošanās ar augstākās izglītības un zinātnes ministru Pēteri Cimdiņu, ka Vidzemes augstskola būs valsts augstskola.

1996./97. mācību gadā šajā augstskolā tiks uzņemti 100 studenti šādos studiju virzienos:

• tūrisma organizācija un vadība (1 vai 2 gadi),

• mazo uzņēmumu ekonomika un vadība (1 vai 2 gadi),

• politikas zinātnes (1 vai 2 gadi),

• psiholoģija un sabiedriskās attiecības (1 gads).

Vidzemes augstskolā izveidota studiju virzienu kombināciju sistēma, kura dod iespēju studentiem kombinēt dažādus viengadīgus un divgadīgus studiju virzienus, lai pēc četru gadu studijām iegūtu bakalaura grādu Vidzemes augstskolā.

Februārī tika izsludināts konkurss uz pasniedzēju vietām Vidzemes augstskolā. Uz desmit vietām pieteicās 102 pretendenti. Patlaban notiek pretendentu atlase. Aprīļa sākumā tiks izsludināts konkurss uz augstskolas rektora vietu.

Vairis Ozols,
“LV” iekšpolitikas redaktors