Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Senās skaņas mūsu laikā: Ciešanu stāsts atkal Rīgas Domā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.04.1996., Nr. 59/60 (544/545) https://vestnesis.lv/ta/id/28672

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mantojumu ziņas

Vēl šajā numurā

04.04.1996., Nr. 59/60 (544/545)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

pec_2.JPG (15520 bytes) pec_3.JPG (3818 bytes)

PĒC NOTIKUMA

Senās skaņas mūsu laikā:
Ciešanu stāsts atkal Rīgas Domā

Klusās nedēļas ievadījumā daudzi mūzikas draugi kļuva par lieciniekiem patiesi unikālam notikumam. Tas tāpēc, ka 29. marta pēcpusdienā Rīgas Domā atkaluzvedumu piedzīvoja kādreizējā Doma baznīcas ērģelnieka Johana Valentīna Mēdera (1649—1719) “Mateja pasija.” Tās pirmatskaņojums bijis 1701. gada 25. martā. (Pasija — lielas formas skaņdarbs orķestrim, korim un solistiem ar tekstu, kura pamatā ir Bībeles nostāsts par Kristus ciešanām. — Red.).

Par šādu atkalredzēšanos varam būt pateicīgi Rīgas Doma kora skolai, Latvijas Kultūras fondam, Rīgas Senās mūzikas centram un Latvijas filharmonijai, arī ansamblim “Collegium Muscicum Rīga”. Diriģēja Māris Kupčs (kora mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērenštreits), solistu lomā bija Mārtiņš Klišāns (Evaņģēlists), Ivars Cinkus (Jēzus), Kaspars Putniņš (Pilāts) un Orests Silabriedis (Jūda).

“Mateja pasijas” atkalatdzimšanas reizē diriģents Māris Kupčs izteicās:

— Johana Valentīna Mēdera visnozīmīgākais mums pieejamais skaņdarbs “Mateja pasija” ir visievērojamākais XVIII gadsimta sākuma Rīgas mūzikas piemineklis. Tas ne tikai godam iztur salīdzinājumu ar tālaika Eiropas visnozīmīgāko komponistu darbiem, bet ir arī tiesīgs ieņemt pienācīgu vietu Rīgas koncertdzīvē, gaidot tās 800 gadu svinības.

Atbilstoši vidusbaroka tradīcijai Evaņģēliju tekstus papildina ārijas, kurās izmantoti protestantu korāļu fragmenti, taču daudzviet Mēders lietojis korāļu melodijas, kuras ievērojami atšķiras no tām, kuras izmantojuši viņa laikabiedri un arī Johans Sebastians Bahs.

Attēlos: solisti Orests Silabriedis (no kreisās), Ivars Cinkus, diriģents Māris Kupčs, solisti Kaspars Putniņš un Mārtiņš Klišāns.

“LV” informācija
Foto: Viktors Gulbis
un Indulis Spuldzenieks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!